Britu karavīri

Lielbritānijas Ģenerālštāba priekšnieks komentējis "Krievijas draudus"

34
(atjaunots 09:05 24.01.2018)
Ģenerālis sers Nikolass Kārters atzinis "Krievijas draudu" nopietnību un pastāstījis par metodēm, ar kādām pret tiem cīnīties: saglabāt NATO militāro klātbūtni Austrumeiropā un palīdzēt Krievijas kaimiņiem "izturēt spiedienu".

RĪGA, 24. janvāris — Sputnik. Lielbritānijas Ģenerālštāba priekšnieks ģenerālis sers Nikolass Kārters teicis runu Karaliskajā Bruņoto spēku institūtā, ko eksperti jau dēvē par ārkārtēju: ģenerālis informēja par bruņoto spēku uzturēšanai nepieciešamo līdzekļu trūkumu un atklāti salīdzināja Lielbritānijas un Krievijas bruņotos spēkus, vēsta The Telegraph.

Cita starpā Kārters paziņoja, ka Krievija vairākkārt demonstrējusi savu militāro spēku Sīrijā, piemēram, 2015. gada oktobrī, palaižot 26 spārnotās raķetes, kas spēj pārvarēt 1500 kilometrus. Viņš pieminēja arī plašās militārās mācības Kaļiņingradā 2017. gadā un atzīmēja, ka Krievija esot radījusi "agresīvus bruņotos spēkus", ko nodemonstrējusi Sīrijā un Ukrainā.

Tāpat Kārters izcēla Krievijas karavīru domāšanas elastību.

"Viņiem nav vienota modeļa konfliktam ar NATO, viņi izmanto multimodālo pieeju, izmantojot parastos, netradicionālos un kodolieroču komponentus – hibrīda variantus, kura apstākļos, iespējams izmantot mazos zaļos cilvēciņus, lielos zaļos tankus un milzīgās zaļās raķetes. Viņu domāšana ir elastīga – viņu Ģenerālštābs spēj mainīties, attīstīties un viegli apgūt mācību," – paziņoja Kārters.

"Piemēram, viņi saprot, ka demogrāfija nav viņu pusē, un viņi izstrādā shēmas, kas prasa nelielu dzīvā spēka pielietojumu, – raķetes, bezpilota lidaparātus, kā arī samazina tanku ekipāžas līdz diviem cilvēkiem. Viņi izstrādāja saskaņotas apgādes un sagatavošanas koncepcijas ar mērķi izmantot mūsu viegli ievainojamās puses: atkarību no komunikācijām un tehnoloģijām," – atzīmēja Kārters.

Pēc viņā vārdiem, nevajadzētu aizmirst arī par mūsdienu draudiem.

"Draudi mūsu priekšā atrodas nevis tūkstošiem jūdžu attālumā, bet gan tieši uz Eiropas sliekšņa. Mēs redzējām, kā kiberuzbrukumus iespējams izmantot gan militāriem mērķiem, gan cilvēku dzīves ritma pārkāpšanai. Un Lielbritānija nav no tā aizsargāta," – uzskata ģenerālis.

Lai stātos pretī Krievijai, Rietumiem ir jāizpēta tās vājās puses un jāpatur prātā, ka Krievija ciena spēku, uzskata Kārters. Piemēram, pēc viņa vārdiem, Rietumu valstīm ir jāizveido stabilas organizācijas Krievijas kaimiņvalstīs, lai tās "iegūtu pārliecību" un "izturētu gan iekšējo, gan ārējo spiedienu". Tāpat ģenerālis uzskata par nepieciešamu uzlabot rietumvalstu energoneatkarību, saglabāt pret Krieviju vērsto sankciju režīmu un "pastāstīt Krievijas iedzīvotājiem, kas notiek patiesībā".

"Nepieciešams arī aizsargāt mūsu vitāli svarīgo potenciālu – šeit svarīga ir kibertelpa. Ir jāidentificē pret Krievijas ietekmi un dezinformāciju vārīgās vietas un jārīkojas pret to. Mums ir jānodemonstrē mūsu apņēmība," – uzskata Lielbritānijas Ģenerālštāba priekšnieks.

Pēc viņa vārdiem, jāsaglabā arī NATO militārā klātbūtne Austrumeiropā.

"Nepieciešams turpināt pilnveidot NATO un jāatzīst, ka cīņas gatavība ir saistīta ar draudu identifikācijas ātrumu, lēmumu pieņemšanas ātrumu un dislokācijas ātrumu. Nepieciešams atgriezties pie alianses mācību organizēšanas režīma visos līmeņos – no stratēģiskā līdz taktiskajam – reizi vienā vai divos gados," – atzīmēja Kārters.

Ģenerālis pieļāva, ka Krievija varētu sākt "naidīgas darbības" ātri un veidā, kādu neviens negaida.

"Viņi (Krievija – red.) darīs to, ko viņu oponents negaida. Viņi izmantoja Sīriju, lai iegūtu ekspedīciju potenciālu, ļoti liels skaits viņu oficieru guva teicamu kaujas pieredzi… Viņi izmēģināja tālā darbības rādiusa raķetes, kā arī vairāk nekā 150 dažāda veida bruņojuma un ekipējuma elementus," – teica Kārters.

Taču, pēc Kārtera vārdiem, Lielbritānijas Ģenerālštābs analizē Krievijas iespējas un to izmantošanas metodes, tomēr viss iepriekšminētais nenozīmē, ka atdzimst aukstā kara prakse.

34
Pēc temata
Stoltenbergs: Krievija ir mūsu lielākais un spēcīgākais kaimiņš
NATO ģenerālsekretārs iestājās par dialogu ar "pašpārliecinātu" Krieviju
Stoltenbergs: NATO jāmēģina mazināt spriedzi attiecībās ar Krieviju
Stoltenbergs atteicies uzskatīt par bezjēdzīgiem NATO bataljonus Baltijā
NATO nosauca Krieviju par "lielākiem kontinenta draudiem"
Beirūtas ostā nogranda spēcīgs sprādziens

Desmitiem cilvēku gāja bojā sprādziena rezultātā Beirūtas ostā

5
(atjaunots 10:08 05.08.2020)
Puse Libānas galvaspilsētas ēku cieta sprādziena dēļ ostā, bojāgājušo skaits varētu sasniegt 100 cilvēkus.

RĪGA, 5. augusts – Sputnik. Otrdienas vakarā Beirūtas ostā nogranda spēcīgs sprādziens, vēsta RIA Novosti.

Pašlaik ir zināms par 78 bojāgājušajiem, vairāk nekā 4000 cilvēku ir guvuši ievainojumus, slimnīcas ir pārpildītas ar cietušajiem. Turklāt Libānas varasiestādes sagaida upura skaita pieaugumu, jo daudzi ir bezvēsts pazuduši, un līķus joprojām turpina vilkt ārā no sabrukušo ēku gruvešiem. Saskaņā ar Libānas Sarkanā Krusta biedrības datiem, bojāgājušo skaits var sasniegt 100 cilvēkus.

​Sprādziena rezultātā cieta puse pilsētas ēku, paziņoja Beirūtas gubernators Marvans Abuds. Vairāku kilometru rādiusā no epicentra sprādziena vilnis izsitis stiklus. Arī Beirūtas Starptautiskā lidosta "Hariri " ir bojāta sprādziena rezultātā, lai gan atrodas 10 km attālumā no ostas. Gubernators salīdzināja sprādzienu ostā ar sprādzieniem Hirosimā un Nagasaki.

​Libānas premjerministrs Hasans Dijabs nosauca par sprādziena iemeslu nepienācīgu 2750 tonnu amonija sāls (amonija nitrāta) glabāšanu ostā sešu gadu garumā – šī viela tiek izmantota kā sprāgstvielu komponente un kā slāpekļa minerālmēslojums. Ar amonija nitrāta glabāšanu ir saistītas vairākas cilvēku izraisītas katastrofas, piemēram, sprādziens Ķīnas Tjaņdzjiņas ostā (2015. gads), sprādziens minerālmēslojumu rūpnīcā Vestā, Teksasas štatā (2013. gads), sprādziens AZF rūpnīcā Tulūzā, Francijā (2001. gadā).

Provizoriski, amonija nitrāts atradās uz kuģa klāja ar kādas Āfrikas valsts karogu, kuru saimnieki bija atstājuši pirms dažiem gadiem sakarā ar lieliem parādiem. Saskaņā ar vietējo mediju datiem, Libānas Nacionālās drošības dienests jau pirms pieciem mēnešiem šajā sakarā bija uzsākusi izmeklēšanu.

Savukārt ASV prezidents Donalds Tramps preses konferencē paziņoja, ka ir ticies ar Amerikas ģenerāļiem, un viņi uzskata sprādzienu Beirūtā par uzbrukumu.

Sakarā ar traģēdiju Libānā no šodienas tiek izsludinātas trīs dienu sēras. Valsts prezidents Mišels Aūns palūdza valdību tikties ārkārtas sēdē, lai paziņotu par ārkārtējā stāvokļa ieviešanu valstī uz divām nedēļām.

Palīdzību Libānai piedāvāja vairākas valstis, tostarp Izraēla, mobilos hospitāļus nosūtīja uz Beirūtu Katara un Irāka, savukārt PVO paziņoja, ka nosūta uz Beirūtu medikamentus un ķirurģiskos komplektus cietušo ārstēšanai. Līdzjūtības vārdus Libānas prezidentam un tautai izteica Krievijas līderis Vladimirs Putins.

5
Pēc temata
Černobiļa pēc 34 gadiem: XX gs. lielākās tehnogēnās katastrofas atbalss

Uz karantīnā ievietotā norvēģu kruīza kuģa atrodas arī Latvijas pilsoņi

11
(atjaunots 08:24 05.08.2020)
Starp Tromsē karantīnā ievietotajā kruīza kuģa "Roald Amundsen" pasažieriem un ekipāžas locekļiem ir arī Latvijas pilsoņi.

RĪGA, 5. augusts – Sputnik. Uz Norvēģijas kruīzu un ekspedīciju kuģa "Roald Amundsen" klāja, kur notika Covid-19 uzliesmojums, ir arī Latvijas pilsoņi, vēsta Reuters.

Aizritējušajā piektdienā kompānijas "Hurtigruten" 36 kuģa "Roald Amundsen" ekipāžas locekļi un daži pasažieri inficējās ar koronavīrusu. Aptuveni 400 pasažieru un vairāk nekā 120 ekipāžas locekļu, kuri devās reisos ar kuģi 17. un 24. jūlijā, tika ievietoti karantīnā Tromsē. Pēcāk noskaidrojās, ka 33 no saslimušajiem ekipāžas locekļiem ir Filipīnu pilsoņi, kuri nesen ieradās Norvēģijā darba nolūkos, un ka "Hurtigruten" vadība par spīti valstī spēkā esošajiem noteikumiem neveica obligāto darbinieku testēšanu pirms viņu palaišanas uz kuģa klāja.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

#tromsø #nowtheresonlyaway home #roaldamundsenstaffstaysafe #roaldamundsenforever #goodbyefornow #illbevack #hurtigruten #msroaldamundsen #staysafe #RA♥️

Публикация от Helena Martens Bjørneboe (@helenabjorneboe)

Kompānijas vadītājs Daniels Šeldams intervijā Norvēģijas telekanālam TV2 paziņoja, ka "Hurtigruten" vadība sekoja starptautiskajiem noteikumiem, saskaņā ar kuriem filipīnieši drīkstēja uzsākt darbu uzreiz pēc ierašanās Norvēģijā. Tomēr Norvēģijas Veselības institūts paskaidroja, ka noteikumi neattiecas uz tiem, kam paredzēts strādāt uz kuģiem: ekipāžas locekļiem bija jāiziet 10 dienu karantīna un jānodod koronavīrusa tests.

Norvēģijas varasiestādes paziņoja, ka uz kuģa atrodas arī Vācijas, Dānijas, Austrija un Latvijas pilsoņi un ka tās ir sazinājušās ar attiecīgo valstu ārlietu ministrijām, Pagaidām netiek ziņots, vai uz kruīza kuģa iestrēgušie Latvijas pilsoņi ir pasažieri vai ekipāžas locekļi.

Pēc dažām dienām kruīzi ir jābeidz vēl diviem "Hurtigruten" kompānijas kuģiem "Spitsbergen" un "Fridtjof Nansen". Taču Norvēģijas varasiestādes pieņēma lēmumu aizliegt kruīzu laineru pasažieriem un ekipāžu locekļiem izkāpt krastā valsts ostās.

"Ierobežojums uz iziešanu krastā skars kuģus, uz kuru klāja ir vairāk par 100 pasažierim, Mums ir jāpieņem šie pasākumi, lai apturētu vīrusa izplatību Norvēģijā," paziņoja preses konferencē Norvēģijas veselības ministrs Bents Hjoje.

Tāpat viņš piebilda, ka kuģa pasažieri un ekipāžas locekļi var tikt ievietoti karantīnā, ja kādam no viņiem parādīsies koronavīrusa simptomi. Jaunie noteikumi tiek ieviesti uz 14 dienām un neskars regulāro prāmju satiksmi.

Kruīzu kuģi bija viens no Covid-19 izplatības avotiem. Uz kruīza kuģa "Diamond Princess", kurš februārī stāvēja karantīnā pie Jokohamas Japānā, inficējās 712 cilvēki, kādu laiku tas bija lielākais Covid-19 inficēšanās perēklis ārpus Ķīnas. Šī iemesla dēļ daudzas valstis aizliedz kruīza laineru pasažieriem un ekipāžu locekļiem,  kuri vēl atradās jūrā, izkāpt krastā.

1983. gadā dibinātā kompānija "Hurtigruten" kļuva par pirmo pasaulē, kura atjaunoja okeāna kruīzus. Pirms dažām dienām kompānija publicēja sociālajos tīklos kuģa "Roald Amundsen" fotogrāfiju, pasaulē pirmā ekspedīciju kuģa ar hibrīda dzinēju, kurš tika izveidots speciāli ceļojumiem polārajos ūdeņos.

11
Tagi:
karantīna, koronavīruss
Pēc temata
Gamaleja centrā pastāstīja par vakcīnas pret Covid-19 izmēģinājumiem uz bērniem
Izveidojusies acīmredzama imūnā atbilde: Krievijas vakcīna pret Covid-19 devusi rezultātu
Vai visiem pietiks: pasaules bagātākās valstis jau izpērk vakcīnu pret Covid-19
PVO Ārkārtējā komiteja tiksies, lai novērtētu situāciju ar Covid-19 pasaulē
KNAB

Bijušo ģenerālprokuroru apsūdz konfidenciālas informācijas izpaušanā

0
(atjaunots 12:13 05.08.2020)
Jelgavas prokurores aizturēšana kļuva vien par sākumu – lietā var būt iesaistīti arī citi prokuratūras darbinieki, kā arī bijušais ģenerālprokurors.

RĪGA, 5. augusts – Sputnik. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lūdz bijušajam ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram izvirzīt apsūdzības par dienesta informācijas izpaušanu, vēsta BB.lv.

Otrdien KNAB iesniedza Ģenerālprokuratūrai krimināllietas materiālus pret bijušo un vienu esošo Ģenerālprokuratūras amatpersonu (vārdus Birojā nenosauca) par iespējamo Krimināllikuma 329. panta pārkāpšanu – dienesta informācijas izpaušana, kas nav valsts noslēpums.

Lieta izcelta no KNAB iepriekš uzsāktā kriminālprocesa.

Saskaņā ar neoficiālu informāciju medijos, KNAB lūdz izvirzīt apsūdzības Kalnmeieram lietas ietvaros, kurā figurē Jelgavas prokurore Zinaīda Egle, kura tika aizturēta jūlija beigās.

Provizoriski, Kalnmeiers neilgi pirms savu pilnvaru beigām padalījās ar dažiem prokuroriem informācijā par Egles lietu. Viena no viņiem, Metodikas nodaļas vecākā prokurore Elita Jurkjāne, pastāstīja par to savam vīram zvērinātam advokātam Jurim Jurkjānam, bet tālāk informācija nonāca pie advokātes Ievas Cīrules, kura kopā ar prokurori egli figurē kukuļošanas epizodē.

Prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska apstiprināja aģentūrai LETA, ka ģenerālprokurors Juris Stukāns pēc KNAB pieprasījuma piemērojis pret vienu no vecākajiem prokuroriem aizliegumu ieņemt amatu. Likumā paredzētajā kārtībā 10 dienu laikā Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors pieņems lēmumu par personu saukšanu pie kriminālatbildības.

Stukāns apstiprināja, ka pret Jurkjāni pielietots ierobežojošs pasākumus – uz izmeklēšanas laiku aizliegums ieņem līdzšinējo amatu – un viņa ir atstādināta no amata pienākumu izpildes.

Pati Jurkjāne, viņas vīrs, Cīrule un viņas aizstāvis Saulvedis Vārpiņš no komentāriem atteicās.

Par atklāšanai neparedzētās informācijas izpaušanu Krimināllikums paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam, īslaicīgu arestu, piespiedu darbus vai naudas sodu.

Atgādināsim, ka pērn tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija) paziņoja, ka Kalnmeiers neatbilst likumā norādītajai prasībai par ģenerālprokurora nevainojamu reputāciju, kā arī nespēj nodrošināt kvalitatīvu prokuratūras darbu, kontrolēt pakļautībā esošo prokuroru darbu, organizēt darbu tā, lai prokuratūra pēc iespējas ātrāk pārņemtu pieņemto starptautisko praksi.

Taču toreiz Augstākās tiesas senatore Marika Senkāne neatrada pamatojumu Kalnmeiera atstādināšanai, un viņš palika amatā līdz šī gada jūnijam, kad viņu nomainīja Stukāns.

0
Tagi:
KNAB
Pēc temata
KNAB trūkst speciālistu, taču tas nevar atļauties maksāt augstas algas
Izšķērdē valsts mantu: KNAB piemēroja naudas sodu Rēzeknes mēram
Lieta pret KNAB bijušo vadītāju nodota kriminālvajāšanai