Ziemeļu straumes cauruļvadi

Mediji: Vācija aizstāv "Ziemeļu straumi 2" no Eiropas Komisijas

36
(atjaunots 12:45 18.01.2018)
Berlīne noraidīja Briseles piedāvājumu par grozījumiem ES Gāzes direktīvā, nosaucot tos par "nepiemērojamiem ne no Eiropas, ne no starptautiskā likuma viedokļa".

RĪGA, 18. janvāris – Sputnik. Vācija uzskata, par nepārliecinošiem Eiropas Komisijas argumentus par grozījumu ieviešanas nepieciešamību Gāzes direktīvā (2009/73/ES), kuri varētu negatīvi ietekmēt "Ziemeļu straumes 2" projektu, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz Krievijas avīzi "Vedomosti".

Izdevuma žurnālisti iepazinās ar Vācijas juridiskā slēdziena kopiju direktīvas grozījumu projektā. Berlīne neredz nekādu nepieciešamību grozījumos un uzskata, ka Eiropas Komisija nav spējusi sniegt "nekādus paskaidrojumus vai saprotamus argumentus, kas parādītu, ka piedāvātie grozījumi varētu sekmēt Enerģētiskās savienības mērķus".

Pērnā gada rudenī EK piedāvāja ieviest grozījumus ES Gāzes direktīvā. To mērķis ir, lai dažas Eiropas likumdošanas normas tiktu piemērotas ne vien atsevišķiem gāzesvadiem Eiropas Savienības teritorijā, bet visiem un bez izņēmumiem, tostarp, tiem, kuri ienāk no trešajām valstīm.

EK piedāvāja atļaut vietējām varas iestādēm pieprasīt piegādātāja un tranzīta veicēja pakalpojumu sadali vai pielaist pie gāzesvada trešās puses. Šobrīd šīs normas neattiecas uz gāzesvadu jūras posmiem, tostarp, "Ziemeļu straumei 2".

Kā raksta izdevums, Vācija šaubās piedāvāto izmaiņu juridiskās izstrādes pakāpē, jo šobrīd Eiropas likumdošanas darbība pilnībā regulē kompānijas un infrastruktūru, kurai pieslēdzas ES teritorijā jūras gāzesvadi.

Tādējādi, nav nekādas jēgas EK piedāvājumā sadalīt piegādātāja un tranzīta veicēja funkcijas. Pēc Berlīnes domām, Briseles piedāvājumi ir "nepiemērojami ne no Eiropas, ne no starptautiskā likuma viedokļa". Tāpat Vācija ārkārtīgi noraizējusies par to, ka EK piedāvājumi varētu radīt pamatu tādu pilnvaru izveidošanai Briselei kā iekšējo gāzes tirgu regulēšana. Šobrīd starpvaldību vienošanās ir vienīgi atsevišķu ES valstu kompetencē.

36
Temats:
Ziemeļu straume 2 (178)
Pēc temata
Šrēders neraizējas par "Ziemeļu straumes 2" likteni
Eksperts: "Ziemeļu straumes 2" būvdarbi ir svarīgāki nekā pret Krieviju vērsto sankciju atcelšana
Ekologi pieprasa Merkelei apturēt "Ziemeļu straumi 2"
Polijas premjers: "Ziemeļu straume 2" ir Ukrainai nāvējošs projekts
Čehija varētu kļūt par "Ziemeļu straumes 2" atbalstītāju
Tamborēšana, foto no arhīva

Reuters: koronavīruss licis itāļu vecmāmiņām šķirties no mazbērniem

10
(atjaunots 14:48 28.05.2020)
Jaunais koronavīruss izrādījies bīstams cienījama vecuma cilvēkiem visā pasaulē, taču īpaši sāpīgi tas skāris Itāliju, kur vecmāmiņām un vectētiņiem ir ļoti liela nozīme bērnu audzināšanā.

RĪGA, 28. maijs — Sputnik. Itālijā bērnus parasti pieskata vecmāmiņas un vectētiņi, taču Covid-19 pandēmija ir izjaukusi itāļu tradicionālās ģimenes, stāsta Reuters.

Itālija
© AFP 2019 / Marco Bertorello

70 gadus vecā Paola Berardi kopā ar vīru Mauro jau 10 gadus katru darba dienu pavadīja ar abiem mazdēliem – dvīņiem, kamēr viņu meita strādāja. Vasaras viņi pavadīja ar mazdēliem jūras kūrortā Itālijas ziemeļos.

Taču kopš Covid-19 uzliesmojuma šī gada februārī Paola redz savus mazdēlus tikai datora monitorā, kad palīdz tikt viņiem galā ar mājas darbiem. Kad Itālija atviegloja karantīnas prasības, ģimene atkal varēja tikties, tomēr Paola ir noraizējusies – Mauro ir diabētiķis, viņš ir riska grupā.

Pagaidām viņas mazdēli sēž mājās, taču drīz viņi atkal tiksies ar saviem draugiem. Aptuveni 95% visu koronavīrusa pandēmijā mirušo Itālijā ir cilvēki vecumā no 60 gadiem. Bērni saslimst retāk un pārsvarā pārcieš slimību vieglāk, tomēr viņi var pārnēsāt infekciju.

Sievietes meitai Valērijai, kura no vīra ir šķīrusies, radušās milzīgas problēmas, – tāpat kā daudzi citi itāļi, viņa ir atkarīga no saviem vecākiem, kuri pieskata bērnus, kamēr viņa pati strādā.

Jaunais koronavīruss izrādījies bīstams cienījama vecuma cilvēkiem visā pasaulē, taču īpaši sāpīgi tas skāris Itāliju, kur vecmāmiņām un vectētiņiem ir ļoti liela nozīme bērnu audzināšanā. Itāļu vecmāmiņas un vectētiņi vidēji pavada ar mazbērniem 730 stundas mēnesī, Spānijā - 576, Francijā – 360, bet Vācijā – 288.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Itāļu ģimenēs, kur abi vecāki strādā, pirms pandēmijas vecmāmiņas un vectētiņi pieskatīja bērnus vecumā līdz 5 gadiem 60% gadījumu, ar 5-10 gadus veciem bērniem – 47% gadījumu. ASV laiku ar mazbērniem regulāri pavada tikai 22% vecmāmiņu, Lielbritānijā – 17%.

Iemesli, kuru dēļ vecmāmiņas Itālijā ir tik svarīgas, daļēji meklējami kultūrā, daļēji – ekonomikā. Katoļticīgajā Dienvideiropā ģimene apvieno sabiedrību, atšķirībā no individuālistiskajām luterticīgajām Ziemeļeiropas valstīm. Jaunieši vēlāk uzsāk dzīvot atsevišķi, paļaujas uz vecāku palīdzību, bet vēlāk savukārt rūpējas par viņiem.

Bez tam pēdējos gadu desmitos daudzi sirmgalvi Itālijā varēja agrāk aiziet pensijā un saņemt labu naudu, tāpēc – vairāk pavadīt laika ar mazbērniem. Valsts to izmantoja un neveidoja plašu bērnudārzu tīklu. Tagad Itālijas bērnudārzos pietiek vietu tikai ceturtajai daļai bērnu vecumā līdz 3 gadiem, turklāt tikai puse no tiem ir valsts iestādes, tāpēc nav dārgas.

Tomēr radinieku palīdzības sistēma sāka sabrukt jau pirms pandēmijas. Pēdējo 30 gadu laikā pensijas vecums Itālijā ir pieaudzis, un laiki, kad sieviete valsts darbā varēja nopelnīt pensiju līdz 40 gadu vecumam, jau sen ir pagājuši. Tagad vīrieši un sievietes dodas pensijā 67 gadu vecumā, tāpēc sarūk laiks, ko viņi var pavadīt ar mazbērniem.

Tātad vecāki spiest izmantot dārgus bērnudārzus: valsts bērnudārzi maksā 200-500 eiro mēnesī, privātie ir divreiz dārgāki. Vidējā gada alga Itālijā – 21 600 eiro.

Skolas Itālijā ir slēgtas vismaz līdz septembrim, tāpēc valdība apsolījusi vecākiem sertifikātus 1200 eiro vērtībā aukles apmaksai un 30 dienas ilgu bērna kopšanās atvaļinājumu. Tomēr šie pasākumi neaizpildīs tukšumu, ko atstājušas vecmāmiņas un vectētiņi pašizolācijas periodā.

10
Tagi:
koronavīruss, Itālija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
ECDC direktore: mūs gaida otrs pandēmijas vilnis
Zinātnieki aprēķinājuši Covid-19 pandēmijas beigu datumu
Miljoniem cilvēku var nonākt galējā trūkumā pandēmijas rezultātā
Vairāk nekā simt valstis atbalstījušas ES ierosinājumu izmeklēt pandēmijas iemeslus
Militārās mācības Saber Strike 2017

NATO paskaidroja Krievijai, kāpēc apmāca karavīrus pandēmijas laikā

26
(atjaunots 12:38 28.05.2020)
NATO noraidīja Krievijas ierosinājumu apturēt militārās mācības koronavīrusa pandēmijas laikā.

RĪGA, 28. maijs — Sputnik. Krievija un NATO apmainījās vēstījumiem jautājumā par militārās darbības ierobežošanu Eiropā pandēmijas laikā. Vienoties neizdevās: NATO apgalvo, ka tās darbības saistītas ar aizsardzību, bet nostiprināšanās Austrumeiropā saistīta ar Krievijas draudiem, kā arī iesaka Maskavai atjaunot Vīnes dokumentu par uzticības un drošības stiprināšanas pasākumiem. Krievija neuzskata, ka tam ir jēga, un norāda, ka arī tās darbību pamatā ir aizsardzība, turklāt nostiprināšanās pie robežām ar Baltiju saistīta ar draudiem no NATO puses, vēsta "Kommersant".

Avīzes rīcībā esošā informācija liecina, ka Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs parakstījis vēstījumu NATO ģenerālsekretāram Jensam Stoltenbergam, kurā Krievija aicina aliansi vienoties par savstarpēju atteikšanos no militārajām mācībām koronavīrusa Covid-19 pandēmijas laikā. Konkrētus soļus iniciatīvas īstenošanai tika piedāvāts apspriest militārpersonu līmenī. Pie tam Krievija norādīja, ka vienpusējā kārtībā jau sākusi ierobežot militāro aktivitāti pie Ziemeļatlantijas alianses valstu robežām.

Tomēr NATO atbilde Krievijas pusei sagādāja vilšanos. Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs konstatēja, ka alianses pārstāvji ir "noripojuši iesīkstējušās pozīcijās, ko tradicionāli ieņēma, un turpina tās, neskatoties uz pandēmiju un Krievijas ierosinājumiem".

NATO pozīciju izskaidroja alianses oficiālā pārstāve Oana Lundžesku. Pēc viņas vārdiem, alianses darbību pamatā ir aizsardzība, tās ir samērojamas un atbilst tās starptautiskajām saistībām.

"Mūsu pastiprinātā avangarda klātbūtne alianses austrumu daļā ir atbilde uz Krievijas militārā spēka pielietošanu pret kaimiņiem un militārā potenciāla paplašināšanu Baltijas reģionā un aiz tā robežām," viņa teica.

Viņa stāstīja, ka Jenss Stoltenbergs kārtējo reizi aicinājis Krieviju atjaunot Vīnes dokumentu par uzticības un drošības pastiprināšanas pasākumiem. Līgums paredz plašu informācijas apmaiņu par militārajiem spēkiem, aizsardzības plānošanu un budžetiem. Alianse uzskata, ka dokuments esot novecojis, un jau vairākus gadus aicina Krieviju modernizēt šo instrumentu. Maskava atbildēja, ka līgumu kosmētiski grozījumi situāciju neglābs.

"Mēs daudzkārt esam paskaidrojuši NATO, kādu iemeslu dēļ neuzskatām, ka viņu idejas par Vīnes dokumenta modernizāciju būtu attaisnotas un pamatotas, - norādīja Rjabkovs. – Taču viņi uzskata, ka Krievija viņiem ir parādā. Ja NATO valstis patiešām grib izkustināt no vietas šo jautājumu, tās varētu padomāt, ko piedāvāt Krievijai un kā to reāli ieinteresēt no valsts nacionālās drošības viedokļa. Mēs nevaram vienpusēji piekāpties Ziemeļatlantijas aliansei."

Iepriekš Krievijas aizsardzības ministrs, armijas ģenerālis Sergejs Šoigu informēja, ka Rietumu stratēģiskais virziens rada lielāko apdraudējumu Krievijas militārajai drošībai, un norādīja: draudu neitralizācijas mērķiem Rietumu kara apgabalā šogad ieplānoti 28 organizatoriskie pasākumi bruņoto spēku cīņas sastāva pilnveidošanai, kas sinhronizēti ar moderna bruņojuma piegādēm.   

Krievijas un Rietumu attiecības pasliktinājās pēc Krimas pievienošanās Krievijai un konflikta sākuma Ukrainas austrumos. Sakarā ar it kā augošo Krievijas "agresiju", NATO samitā Varšavā pieņēma lēmumu paplašināt klātbūtni Austrumeiropas valstīs. Starptautisko spēku bataljoni dislocēti Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Pieaudzis arī sabiedroto militāro mācību skaits pie KF robežām.

Maskava jau vairākkārt ir norādījusi, ka nav ieinteresēta palielināt konfrontāciju ar NATO ne Baltijas reģionā, ne citviet pasaulē, un uzsvērusi, ka neplāno uzbrukumus nekādām NATO valstīm. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pauda pārliecību, ka NATO tas ir labi zināms, tomēr alianse aizbildinās ar Krievijas "agresijas" ieganstu, lai dislocētu lielāku skaitu tehnikas un bataljonu pie Krievijas robežām.

Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško uzsvēra, ka valsts ņem vērā NATO soļus savā militārajā plānošanā.

26
Tagi:
Stoltenbergs, Lavrovs, militārās mācības, Krievija, NATO
Pēc temata
Eksperts: NATO vēlas vairāk naudas un ignorē slimnieku vajadzības
"No tāda nenoslēpsies": Krievija atradusi iespēju pieskatīt NATO
"Kur nu vēl tuvāk": kurp ASV vēlas pārvest savu kodolarsenālu
Lavrovs pastāstīja par KF atbildi uz ASV iespējamo izstāšanos no Atvērto debesu līguma
Aviokompānijas Finnair lidmašīna, foto no arhīva

Baltijas debesīs atgriežas lidmašīnas

7
(atjaunots 00:26 29.05.2020)
Latvijas un Lietuvas Satiksmes ministrijas atļāvušas vairākām aviokompānijām atsākt reisus uz Eiropas valstīm.

RĪGA, 29. maijs — Sputnik. Latvijas Satiksmes ministrija izsniegusi atļauju Somijas nacionālajai kompānijai Finnair atļauju reisiem starp Rīgu un Helsinkiem, vēsta Tvnet.

Covid-19 pandēmijas rezultātā aviokompānija Finnair pārtrauca reisus uz Baltijas valstīm vairāk nekā pirms diviem mēnešiem. Iepriekš aviokompānijas lidmašīnas veica septiņus reisus diennaktī uz Tallinu, vienu – uz Tartu un pa trim reisiem uz Rīgu un Viļņu.

Pie tam aviosatiksme starp Rīgu un Helsinkiem tika atjaunota pirms dažām dienām – Latvijas aviokompānija airBaltic atsāka tiešos reisus uz Somijas galvaspilsētu 25. maijā. Helsinku lidosta publicēja piezemējušās airBaltic lidmašīnas fotogrāfiju savā lapā Twitter.

Vienlaikus Lietuvas valdība atzinīgi novērtēja Ārlietu ministrijas piedāvājumu atjaunot gaisa satiksmi ar Vāciju un Nīderlandi, vēsta Sputnik Lietuva.

No 28. maija aviokompānija airBaltic sāka reisus no Viļņas uz Berlīni un Amsterdamu, bet aviokompānija Wizzair atsāks reisus no Viļņas uz Dortmundi, kā arī no Viļņas un Kauņas uz Einhovenu.

7
Tagi:
Baltija, koronavīruss, aviācijas pārvadājumi
Pēc temata
Neļauj vīrusam ceļot: Rīgas lidosta atsāk darbu
Maksātnespēju neizsludināsim: Gauss pastāstīja, kā airBaltic plāno izdzīvot
Latvijas Dzelzceļam un ostām klāsies grūti: ministrs liek likmi uz aviāciju