Berlīnes Reihstāga kupols

The Local: par ko stāsta padomju karavīru uzraksti uz Reihstāga sienām

37
(atjaunots 09:07 14.01.2018)
Pagājušā gadsimta 60.gados uzraksti, ko padomju karavīri atstāja uz Reihstāga sienām, tika noslēpti aiz ģipškartora, taču ēkas restaurācijas noslēgumā tie no jauna atgriezās likumīgajā vietā.

RĪGA, 14. janvāris — Sputnik. Starp biedējošākajiem atgādinājumiem par Otrā pasaules kara atstāto iznīcību, tikai retais ir tikpat iespaidīgs kā padomju karavīru uzraksti uz Reihstāga sienām, raksta The Local.

Pēc Vācijas apvienošanās 1990. gadā britu arhitekts Normans Fosters atjaunoja Reihstāga ēku. Tika nolemts neiznīcināt izsmieklu, aizvainojumu un piemiņas uzrakstus, ko uz tā sienām atstāja padomju karavīri pēc cīņas ar hitleriskajiem spēkiem galvaspilsētas centrā.

Līdz pat šai baltai dienai deputāti ceļā uz gaismas pielieto Bundestāga sēžu zāli zem Fostera stikla kupola, iet garām simtiem uzrakstu krievu valodā.

​​"Ko sēsi, to pļausi," — vēsta uzraksts pie ieejas kancleres Angelas Merkeles ofisā, bet austrumu gaiteņa sienu rotā atjautīgs Hitleram adresēts aizvainojums.

Lielākā daļa uzrakstu, kam izmantotas nodegušā Reihstāga ogles vai kara kartēm vajadzīgais krīts, — tie ir tikai vārdi, datumi un maršruti, pa kādiem karavīri nonākuši līdz izšķirošajai cīņai par Berlīni 1945. gadā.

68 gadus vecā vāciete Karīna Fēliksa savu dzīvi veltījusi tiem, kas atstājuši steidzīgos uzrakstus. Viņa ir dokumentējusi un pārtulkojusi grafiti, kā arī apkopojusi grāmatā 30 kareivju dzīves stāstus. To viņa cer publicēt vācu, krievu un angļu valodās.

"Dusmas un prieks"

"Padomājiet par to, ko karš padara ar cilvēkiem. Viņi devās karot, būdami gandrīz bērni, — saka Fēliksa, pastaigājoties ap plenārsēžu zāli, kur atrodas lielākā tiesa uzrakstu. — Esmu uzzinājusi, ko nācās pārvarēt šiem kareivjiem, un kad viņi nonāca šeit, te, šajos uzrakstos izpaudās visas viņu dusmas un prieks par to, ka karš ir beidzies."

1995. gada renovācijas laikā uz ilgiem gadiem slēptie uzraksti no jauna ieraudzīja dienas gaismu. Fosters līdz ar vācu ierēdņiem un Krievijas vēstniecības pārstāvjiem nolēma restaurēt pēc iespējas lielāku skaitu uzrakstu, taču atbrīvoties no aizvainojošākajiem.

Karīna Fēliksa nav ne zinātniece, ne diplomāte. Krievu valodu viņa iemācījās Austrumvācijā, kur aizritēja viņas jaunība un kur viņa bieži tikās ar padomju veterāniem un viņu bērniem, strādājot par gidu Reihstāgā.

Viņu vidū bija arī Boriss Zolotarevskis, kurš devās uz fronti pusaudža gados. Īsi pirms nāves viņš pastāstīja, cik ļoti nobijies pēdējā cīņā, kurā gāja bojā 2 tūkstoši krievu un vairāki simti vācu kareivju. Viņš piebilda, ka uzrakstu saglabāšana uz Reihstāga ēkas, viņaprāt, liecina par nacionālo spēku.

"Viņš stāstīja, cik patīkami viņam ir zināt, ka uzraksti ir saglabājušies, ka Vācija ir guvusi lielāko mācību no kara," — pastāstīja Fēliksa.

​Gaitenī viņa norādīja uz bultas caururbtu sirdi, kurā ierakstīti divi vārdi.

"Anatolijs neaizmirsa savu Gaļinu un droši vien labprātāk būtu skūpstījis viņu parkā uz soliņa, nevis karojis, — viņa smaidot saka. — Viņiem bija savi sapņi, tāpat kā mūsu kareivjiem. Taču pavēle ir pavēle."

"Par ko stāsta sienas"

Reihstāga stratēģiskā nozīme bija minimāla, taču Staļins nolēma, ka šī iespaidīgā ēka simbolizēs nacistu spēku.

"Reihstāgs kļuva par uzvaras simbolu, — stāsta vēsturnieks Maikls Kallens. — Reiha kanceleju, kurā Hitlers uzturējās līdz 1945. gada 30. aprīlim un izdarīja pašnāvību, krievi par tādu simbolu neuzskatīja, to vienkārši ieņēma."

60. gados steidzīga remonta gaidā uzraksti tika aizsegti ar ģipškartonu — tas bija aukstā kara kontekstā pieņemts lēmums, uzskata Kallens.

​"Cilvēki bija noguruši no atgādinājumiem par karu, vienalga, vai tie būtu nacistu simboli vai padomju uzraksti. Viņi gribēja sākt no sākuma, — piebilda Fēliksa. — Neviens, pat ne Fosters nezināja, cik uzraksti ir saglabājušies.

Berlīnē uz katra soļa sastopamas ložu un šrapneļu pēdas, kas saglabājušās kopš kara pēdējiem gadiem, tāpat kā Holokausta memoriāli — politika, pret kuru atklāti iebilst tikai galēji labējā partija "Alternatīva Vācijai".

Karīna Fēlika neinteresējas par ģeopolitiku. Fēliksa uzskata, ka viņas darbs nav saistīts ar valdību diplomātiskajām attiecībām.

"Mani interesē cilvēki, viņu jūtas un tas, ko viņi vēlas pastāstīt," — viņa saka.

37
Pēc temata
"Nacistiem neklanīsimies". Veterāni – par Hitlera līdzskrējēju glorifikāciju
Lietuvā meklēs "mežabrāļu" kapus
Lietuvā bijusī koncentrācijas nometne kļuvusi par militāro mācību poligonu
Varšavā notika protesta akcija pret padomju karavīru pieminekļu nojaukšanu
Protesti un grautiņi Amerikā

Marodieri vai tiesību aizstāvji: latvieši strīdas par nekārtībām Amerikā

19
(atjaunots 09:30 02.06.2020)
Protesti un grautiņi Amerikā izraisīja diskusijas Latvijas sabiedrības pārstāvju vidū – nonāca līdz savstarpējiem aizvainojumiem, melno sarakstu sastādīšanai un bloķēšanai.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Sociālo tīklu Latvijas segmenta plašumos notiek aktīva nekārtību apspriešana, kuras izraisīja afroamerikāņā Džordzā Floida noslepkavošana Minesotā, ko pastrādāja policisti.

Protesta akcijas nereti pāraug nežēlīgās sadursmēs ar policiju: demonstranti aizdedzina mašīnas, demolē veikalus un mētā petardes.

Notikumi Amerikā izraisījuši ārkārtīgi neviennozīmīgu vērtējumu Latvijas sabiedrības pārstāvju vidū – vieni aktīvi atbalsta protestētājus, citi dēvē viņus par bandītiem, bet trešie konstatē, ka Latvijas strīdnieku līmenis ir zemāks par grīdlīsti, jo viņi visu maisa vienā kaudzē un neredz starpību starp marodieriem un tiem, kas atnāca izteikt protestu pret policijas patvaļību.

Acīmredzot, tādēļ pazīstamais Latvijas publicists Bens Latkovskis uzreiz atturējās no sasteigtiem Amerikā notiekošā vērtējumiem un atzīmēja, ka tas varēs ietekmēt gaidāmo vēlēšanu iznākumu.

​"Vēl nevar zināt kā ASV notiekošās nekārtības ietekmēs 3. novembra vēlēšanas, bet var droši teikt, ka šie notikumi noteikti stiprinās Otrā labojuma piekritēju pozīcijas (Otrais labojums ASV Konstitūcijā garantē ieroču turēšanas tiesības – red. piez.)," raksta Twitter Bens Latkovskis.

Pie visa vainīgi kreisie

Savukārt Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības Aleksandrs Kiršteins savā Twitter tradicionāli nekautrējas izteikt pārdrošus secinājumus un paziņot vainīgos.

"Kreisie visur ir vienādi, gan te, gan tur, bet vienlīdzība panākama nozogot citam!" raksta viņš.

​Līdzīga nostāja ir viņa partijas biedram Jānim Iesalniekam.

"Jaunajā kreiso pasaulē Tu dabūsi pa seju par savas valsts karoga turēšanu..." nonāk pie secinājuma politiķis.

​"Ja karogs ticis sprausts ne vienas vien neatkarīgas valsts okupācijas misijās, vienmēr pienāk laiks, kad pār tā vicināšanu saņems pa seju savā zemē. "Ko sēji, to pļausi" - princips. To der atcerēties visu valstu varas nesējiem," atbildēja deputātam kāds V. Gricaičuks-Puriņš.

​"Runāju ar draugu Amerikā (amerikānis, bet vairākus gadus dzīvojis LV) par protestiem, stāstīju, ka šeit ir cilvēki, kas to sauc par noziedznieku un nēģeru ārdīšanos. Viņš: skumji, ka cilvēki, kuri vēsturiski ir piedzīvojuši minoritātes statusu, nejūt solidaritāti viens ar otru," raksta Liene Brizga-Kalniņa.

​Solidaritāti, izskatās, nesagaidīja pat zem šī tvīta.

"Latvijā nav tradīciju "protestēt pret valdību", izlaupot un nodedzinot veikalus un piekaujot garāmgājējus. Jā, un man riebjas vardarbīgi mežoņi, kas demolē un laupa. Miermīlīgus protestus neviens nenosoda, vismaz es tādus nesastopu. Bet atbalstīt mežonību es nevaru un negribu," atbild viņai lietotāja ar segvārdu Martastante.

​Savukārt zem žurnālista Anša Pūpola tvīta, kurš nesen izlēma iet politikā, pievienojoties Nacionālajai apvienībai, izcēlās patiesa vētra, jo viņš apsūdzēja marodierisma aicinājumos publicistu un cilvēktiesību aizstāvi Didzi Melbiksi. Taču, nez kāpēc, izdarīja to angļu valodā.

"Radikālais anarhists no partijas "Progresīvie" aicina veikt marodierismu un graut veikalus. Viņš joprojām ir ANO bēgļu lietu aģentūras darbinieks?" pauž sašutumu Ansis Pūpols.

​Sociālo tīklu lietotāji tā arī nesaprata, ko tad vēlējās pateikt Ansis Pūpols, jo Didža Melbikša tvītā neatrada neko tādu, par ko raksta žurnālists. Un lai arī Didža Melbikša tvītu daudzi novērtēja kā visnotaļ odiozu, tā doma bija: "ja tu tagad neesi gatavs bez vilcināšanās un atrunām pateikt "black lives matter", tad tu esi nelietis", taču nekādu vardarbības aicinājumu tajā nebija.

Paskaidrojumus no Pūpola komentētāji tā arī nesagaidīja, tādēļ piedāvāja viņam aiziet uz latviešu un angļu valodas kursiem.

Vēl viens sabiedrības pārstāvis ar aktīvu pilsonisko nostāju Aigars Prūsis pastāstīja lasītājiem par visām šausmām, kas sagaida "sociālisma gaidītājus".

"Ārprātu, kādā tagad jādzīvo cilvēkiem, kur plosās nekrietnu laupītāju un slaistu bandas, vajadzētu ar savu īpašumu un uz savas ādas izjust sociālisma gaidītājiem Latvijā, kas lamā amerikāņus pa rasismu," uzskata Aigars Prūsis.

​Tiesa, ne visi komentētāji piekrita šādam jautājuma uzstādījumam.

19
Tagi:
protesti, ASV
Pēc temata
Krievijā sniegts vērtējums ASV lēmumam izbeigt sadarbību ar PVO
ASV tēlo cēlsirdīgu policistu attiecībās ar Vāciju
"Vājprāts": latviešus, kuri kļuva par grautiņu aculieciniekiem ASV, šokējusi "brīvība"
Tramps paziņoja, ka atliks G7 samitu līdz septembrim un uzaicinās tajā Krieviju
Pensionāri, nauda. Foto no arhīva

Eurostat: cik Latvijā ir trūcīgo un kas viņi ir

29
(atjaunots 08:40 02.06.2020)
Jo bagātāka valsts, jo mazāka tajā ir īpašumu noslāņošanās, jo nabadzīgāka tā ir, jo sliktākā un šaurākā mājoklī dzīvo trūcīgie cilvēki.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Eiropas Savienības tiecas samazināt nevienlīdzību, nabadzības un sociālās nošķirtības risku, neraugoties uz to, iedzīvotāju dzīves līmenis joprojām stipri atšķiras gan starp ES valstīm, gan arī pašās valstīs, raksta Eurostat.

2018. gadā gandrīz viens no pieciem Bulgārijas iedzīvotājiem izjuta nopietnus materiālus trūkumus. Starp Luksemburgas iedzīvotājiem ar šādām problēmām saskārās tikai 1%. Īrijā 36% vientuļo vecāku ir pakļauti nabadzības riskam, kamēr vidēji valstī šāds risks pastāv tikai 15%.

Vidēji nabadzības risks ir Dienvideiropā un Austrumeiropā ir augstāks, nekā Rietumeiropā un Ziemeļeiropā, savukārt īpašumu nevienlīdzība mazāk manāma ir Skandināvijā un Beniluksa valstīs, nekā Eiropas dienvidos un austrumos, kā arī Baltijas valstīs. Tomēr izņēmumi pastāv: ne tik bagātajā Čehijā nabadzības risks ir zemāks, nekā Luksemburgā.

Tāpat pārāk šaurā mājoklī biežāk dzīvo Austrumeiropas iedzīvotāji (izņemot Čehiju, Igauniju un Slovēniju), taču arī ES rietumos daudzi trūcīgi cilvēki dzīvo sliktā mājoklī. Piemēram, katrs ceturtais vientuļais vecāks Beļģijā dzīvo ēkā ar strukturāliem trūkumiem.

Visi ir vienlīdzīgi, taču daži ir vienlīdzīgāki

2018. gadā vidējie gada ienākumi ES sastādīja 16 938 pirktspējas standartus (PPE), taču Rumānijā tie bija nedaudz virs 6 tūkstošiem PPE, savukārt Luksemburgā pārsniedza 31 tūkstoti. Vidējie ienākumi virs 16 tūkstošiem PPE ir sastopami Skandināvijā un Rietumeiropā, kā arī Itālijā, Kiprā un Maltā. Ienākumi zem šī skaitļa – valstīs, kuras iestājās ES pēc 2004. gada, kā arī Grieķijā, Spānijā un Portugālē.

Taču šie vidējie ienākumi pašās valstīs bija ļoti nevienveidīgi. Par visegalitārākājam ES valstīm kļuva Čehija, Somija, Slovākija, Slovēnija un Beļģija savukārt visvairāk īpašumu nevienlīdzība ir izplatīta Bulgārijā, Itālijā, Rumānijā, Latvijā un Lietuvā. Jo augstāks ir vidējais ienākumu līmeni, jo, parasti, zemāka ir nevienlīdzība.

Kopumā 16,8% ES iedzīvotāju riskē kļūt nabagi, turklāt septiņās valstīs, tai skaitā visās Baltijas valstīs, tas draud piektajai daļai iedzīvotāju. Viszemākais nabadzības risks ir atzīmēts Čehijā, labi klājas arī Somijai, Slovākijai, Ungārijai un Dānijai.

Statistika ļauj izcelt visnestabilākās grupas: piemēram, vientuļajiem vecākiem ES nabadzības risks sastādīja 34,2%, tātad divas reizes pārsniedza vidējo rādītāju. Tas pats notiek visās ES valstīs, pat tajās, kur nabadzības risks nav augsts.

Tāpat nabadzības riskam ir pakļautas ģimenes, kuras sastāv no diviem pieaugušajiem un trīs un vairāk bērniem (24,5%). Tiesa, Dānijā, Ungārijā, Latvijā un Igaunijā šis risks ir mazāk izteikts, nekā citās valstīs, kamēr Rumānijā un Bulgārijā tas pārsniedz 50%.

Šauri dzīvokļi pensionāriem

Stipri izteikta ES ir arī mājokļa nevienlīdzība. Mazāk nekā 10% Eiropas Savienības iedzīvotāju dzīvo pārāk šauros mājokļos, turklāt Īrijā, Maltā u Kiprā šis skaitlis sastāda mazāk par 4%, toties Bulgārijā un Latvijā tādi ir 40%, savukārt Rumānijā – 46,3%.

Parasti tie ir sliktas kvalitātes mājokļi. Vairāk nekā 30% Kipras iedzīvotāju dzīvo dzīvokļos vai mājās ar tekošu jumtu, mitrām sienām, grīdu vai fundamentu, pūstošiem logu rāmjiem vai grīdām. Portugālē, Ungārijā, Latvijā un Slovēnijā tādu ir vairāk nekā 20%.

Vidēji ES ģimenes ar diviem pieaugušajiem, kur vismaz viens no viņiem ir vecāks par 65 gadiem, visretāk dzīvo sliktā mājoklī. Tomēr sešās ES valstīs, tai skaitā Latvijā, šādi cilvēki biežāk dzīvo šaurā vai nekvalitatīvā mājoklī.

29
Tagi:
nabadzība, Eurostat
Pēc temata
Sociālās aizsardzības izdevumi Latvijā – vieni no zemākajiem ES
Latvija ir viena no "šaurākajām" Eiropas valstīm: nepietiek dzīvojamās platības
Baltijas valstis ir ES antilīderu pieciniekā tuberkulozes mirstības ziņā
Trešdaļai Latvijas ģimeņu nav uzkrājumu nebaltai dienai
Tallinā

Poliju vēlas pievienot "Baltijas burbulim"

0
(atjaunots 17:11 02.06.2020)
Polijas ārlietu ministru centīsies pierunāt atvērt robežas Baltijas valstu iedzīvotājiem un izveidot vienotu tūrisma zonu.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Šodien Baltijas valstu ĀM vadītāji pārrunās Tallinā centīsies pierunāt Poliju atvērt robežas, raksta EER.

Baltijas valstu ārlietu ministri atjaunojuši tikšanās klātienē – Latvijas ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs publicēja Twitter fotogrāfijas no Igaunijas galvaspilsētas, kur notiks savstarpēja robežu atvēršanas apspriede kopā ar Polijas ĀM vadītāju Jaceku Čaputoviču.

​Iepriekš Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis piedāvāja Polijai pievienoties Baltijas valstīm, kuras atvērušas iekšējās robežas, un izveidot vienotu tūrisma zonu.

Šo piedāvājumu atbalsta arī Igaunijā.

"Protams, tā kā Igaunija, Latvija un Lietuva nolēmušas piešķirt bez karantīnas iebraukšanu Polijas iedzīvotājiem, tad, pašsaprotami, būtu pozitīvi, ja Polija atbildētu ar tādu pašu lēmumu," pirms pārrunām sacīja Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu.

Tāpat ministrs pauda cerību, ka Somija drīzumā atvērs robežu tūristiem no Igaunijas, jo somu tūristiem Igaunijas robeža ir atvērta.

"Esam ieinteresēti, lai Somija atceļ šos ierobežojumus. Pēc maniem aprēķiniem, šobrīd nav objektīvu iemeslu, kuru dēļ Somija nevarētu pieņemt tādu pašu lēmumu, kādu Igaunija pieņēmusi attiecībā uz Somiju," piebilda Reinsalu.

Pagaidām ES nolemts, ka Šengenas zonas ārējās robežas paliks slēgtas līdz 15. jūnijam, taču šonedēļ Rinkēvičs paziņoja, ka vēl pirms šī datuma liela daļa Eiropas var kļūt par "brīvu ceļošanai".

Pēc Reinsalu domām, 15. jūnijā var notikt masveida Šengenas zonas iekšējo robežu atvēršana.

"Protams, atsevišķas valstis var saglabāt noteiktus izņēmumus, taču zināms solis uz priekšu tiks sperts. Pats grūtākais jautājums – kas būs ar Šengenas ārējām robežām. Mums šeit arī ir skaidra perspektīva, jo aiz mūsu robežas atrodas viens no vīrusa epicentriem izaugsmes fāzē, ja paskatās uz Baltkrieviju vai Krieviju," sacīja Igaunijas ārpolitikas iestādes vadītājs.

0
Tagi:
tūrisms, Baltija
Pēc temata
Arodbiedrības: pēc robežu atvēršanas desmitiem tūkstošu cilvēku var pamest valsti
Bulgārija atvērusi robežu visiem ES pilsoņiem
Tūrisma glābšanai Latvijā ir nepieciešamas oriģinālas idejas
Eksperts: lietuvieši un igauņi nesteidz braukt uz Latviju