Ziemeļu straume

Ekologi pieprasa Merkelei apturēt "Ziemeļu straumi 2"

23
(atjaunots 16:14 12.01.2018)
Ekologi lūdz Vācijas varas iestādes atturēties no Nord Stream 2 projekta un jāliek spēkā centienus, lai veiktu "neatkarīgu, kritisku gāzesvada projekta apstiprināšanas pārbaudes procedūru".

RĪGA, 12. janvāris — Sputnik. Pasaules dabas fonds (WWF) kopā ar Vācijas Dabas aizsardzības savienību pieprasa vācu politiķiem atturēties no gāzesvada "Ziemeļu straume 2" celtniecības projekta, vēsta RT ar atsauci uz avīzi Der Tagesspiegel.

Ekologi vērsušies pie Vācijas kancleres Angelas Merkeles, Kristīgi Sociālās savienības (KSS) priekšsēdētāja Horsta Zēhofera un Sociāldemokrātiskās partijas (VSDP) līdera Martina Šulca ar paziņojumu, kurā teikts, ka gāzesvads ir "strupceļš klimata politikā".

"(Gāzesvads — red.) apdraud trauslo Baltijas jūras ekosistēmu un iedzen mietu solidaritātes un uzticības starpā Eiropas Savienības ietvaros," atzīmēja vēstulē.

Ekologi paziņoja, ka ir gatavi cīnīties tiesā par "Ziemeļu straumes 2" celtniecības aizliegšanu.

Projekts paredz divu gāzesvada cauruļu celtniecību ar kopējo jaudu 55 miljardos kubikmetru gāzes gadā no Krievijas piekrastes caur Baltijas jūru līdz Vācijai.

Baltijas reģiona valstis, kā arī Krievija, Vācija, Somija,  Zviedrija un Dānija rīkoja starptautiskas konsultācijas par "Ziemeļu straumes 2" potenciālo ietekmi uz apkārtējo vidi. Komentārus, kuri tika uzklausīti konsultāciju gaitā, ir jāņem vērā piecām valstīm, caur kuru ūdeņiem ies gāzesvads, pieņemot lēmumu par atļaujas izsniegšanu vai īpašu nosacījumu noteikšanu projekta īstenošanai.

Tā, piemēram, Igaunija izteica piezīmes par to, ka spridzināšanas darbi, veicot gāzesvada "Ziemeļu straume 2" iegremdēšanu,  it kā "var bojāt roņu dzirdes orgānus", kuri mīt Somijas līcī. Igaunijas Vides ministrija pievērsa uzmanību tam, ka jūras zīdītāju apdraudēšanai ir jābūt novestai līdz minimumam.

Vācijas bijušais kanclers Gerhards Šrēders. Foto no arhīva
© Sputnik / Сергей Пятаков

Lietuvā izteica raizes, ka celtniecības darbu laikā varētu tikt bojāti ķīmisko ieroču apbedīšanas vietas, kuras saglabājušās Baltijas dzelmē kopš Otrā pasaules kara laikiem.

Projekta apspriešanas gaitā vācu Štrālzundes pilsētā klausīšanās piedalījās Vācijas zemes un komunālo iestāžu pārstāvji, sabiedrības organizācijas, kā arī parasti iedzīvotāji. Izskatīšanai klausīšanās tika iesniegts ap 200 projekta sūdzību, iebildumu, piedāvājumu. Klausīšanās laikā kompānija Nord Stream 2 AG nodemonstrēja savas izstrādātās tehnoloģijas, kuras tika uzkrātas pirmā gāzesvada "Ziemeļu straume" ierīkošanas laika.

Divpadsmitajā decembrī aģentūra dpa paziņoja, ka vācu Štrālzundes pilsētas kalnu iestāde (Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālā zeme) izteica daļēju atļauju gāzesvada "Ziemeļu straume 2" celtniecības atļauju. Runa ir par celtniecības darbiem uz kontinentālā šelfa daļas, kas attiecas uz Vāciju.

Somijas premjerministre Juha Sipile pēc Krievijas un Somijas pārrunu rezultātiem septembra beigās paziņoja, ka Helsinki neitrāli izturas pret "Ziemeļu straumes projektu 2" no ekoloģijas viedokļa.

Krievijas posms

Krievijā 60 dienu ilgās "Ziemeļu straumes 2" gāzesvada ietekmes izvērtēšanas atskaites projekta sabiedriskā apspriešana noslēdzās oktobrī.

Nord Stream 2 noteica kā vēlamu "Ziemeļu straumes 2" Krievijas posma celtniecības variant caur Narvas līci. Tādā gadījumā gāzesvads ies caur Kurgaļskas dabas lieguma teritoriju. Cits variants — celtniecība uz Sojkinas pussalas Kolganpjas raga rajonā. Sabiedrības uzklausīšanas laikā sakarā ar projektu ekologi izteica raizes par izvēlēto maršrutu un uzstāja uz alternatīvas gāzesvada trases.

Kompānija ņēma vērā ekologu piezīmes un piedāvāja izmantot caurules ierīkošanas tehnoloģiju, kuras izmantošanas gadījumā ietekme uz dabas lieguma apkārtējo vidi ir minimāla. "Saskaņā ar kompleksās analīzes rezultātiem, mēs piedāvājam izmantot trench-box tehnoloģiju, kura ļaus novest pie minimuma ietekmi uz apkārtējo vidi," pateica Presidskis.

"Tehnoloģija neparedz smagās celtniecības tehnikas izmantošanu un metināšanas darbu veikšanu celtniecības posmā. Trubu sametināšana notiks uz speciāla kuģa. Pēc tam trubas tiks ievilktas ar trench-box izmantošanas palīdzību iepriekš sagatavotajā tranšejā. Kā rezultātā dabas lieguma teritorijā visvērtīgākajā zonā ietekme tiks radīta 30 metru (platā — red.) joslā," atzīmēja viņš. taču standarta tranšejas platums gāzesvadu celtniecības laikā ir 82 metri.

Gazprom direktoru padomes priekšsēdētājs Viktors Zubkovs, savukārt, atzīmēja, ka kompānija iegulda ļoti lielus līdzekļus ekoloģijas aizsardzībā "Ziemeļu straumes 2" celtniecības gaitā.

"Ļoti lielu naudu ieguldām šī projekta — "Ziemeļu straumes 2" ekoloģiskajā aizsardzībā, ļoti lielus līdzekļus," pateica Zubkovs, uzstājoties forumā "Pēterburgas dialogs" novembra beigās.

Desmitajā novembrī kompānija Nord Stream 2 AG iesniedza dokumentus "Ziemeļu straumes 2" Krievijas posma celtniecībai valsts ekoloģiskajai ekspertīzei. Ekoloģiskās ekspertīzes slēdzienu sakarā ar "Ziemeļu straumes 2" Krievijas posma celtniecību plānots izsniegt janvāra beigās.    

23
Pēc temata
Kāpēc "Turcijas straume" ir svarīga Ankarai un satrauc ASV
Vējonis un Parubijs: Krimu neatzīstam, "Ziemeļu straumi 2" nosodām
Špicbergenā

Špicbergenā darbu sācis pirmais Krievijas poligons sasaluma pētīšanai

1
(atjaunots 13:58 14.07.2020)
Poligonā iekārtoti termometriskie urbumi, sezonas kušanas slāņa monitoringa laukums, urbumi zemgultnes atkuseņu monitoringam un meteoroloģiskais komplekss.

RĪGA, 14. jūlijs - Sputnik. Špicbergenā sācis darbu pirmais poligons ilggadējā sasaluma pātīšanai, kā arī Arktikas apgūšanai pielietojamo tehnoloģiju izmēģinājumiem, portālam RIA Novosti pastāstīja Krievijas Hidrometeoroloģijas centra vadītājs Igors Šumakovs.

"2016. gadā Krievijas Hidrometeoroloģijas centra Arktikas un Antarktikas zinātniski pētnieciskā institūta zinātnieki sāka darbu un patlaban noslēgta sasaluma poligona izveide Barencburga ciema apkaimē – pirmais Krievijas sasaluma poligons augsta platuma grādu Arktikā," atklāja Šumakovs.

Viņš precizēja, ka poligonā iekārtoti termometriskie urbumi, sezonas kušanas slāņa monitoringa laukums, urbumi zemgultnes atkuseņu monitoringam un meteoroloģiskais komplekss. Fjorda dibenā uzstādīta 150 metrus gara strēle ar temperatūras un pretestības detektoriem sezonālā jūras sasaluma izveides monitoringam. Zinātnieki izstrādājuši arī ģeofizisko metožu kompleksu tādu interesantu sasaluma parādību, kā hidrolakolīta pētīšanai.

"Pirmie ir kūkumošanās ciļņi, kas Špicbergenā sasniedz 40 metru augstumu ar ledus serdeni, kas pieaugot spēj pacelt un iznest līdz virsmai klinšu iežus. Šī parādība ir ne tikai interesanta, tā ir arī svarīga ar sasaluma degradāciju saistīto risku novērtēšanai, atceroties, ka Jamalas krātera fenomens ir saistīts ar tieši tāda ciļņa sprādzienu," atzīmēja Šumakovs.

Viņš precizēja, ka sasaluma poligons Špicbergenā tiks izmantots kriolitozonas (sasalušās grunts zonas) apguves tehnoloģiju pilnveidošanai. Tās būs nepieciešamas arī Krievijas teritorijā.

1
Pēc temata
Špicbergenā iet bojā ziemeļbrieži
Draudi Arktikā: kur Latvija meklē ienaidniekus, ASV, Krievija un Āzija meklē resursus
Zinātnieki: klimata pārmaiņas var novest pie pasaules kara
 Covid-19

PVO nosaukusi četrus koronavīrusa izplatības scenārijus pasaulē

5
(atjaunots 12:35 14.07.2020)
Pasaules veselības organizācijas vadītājs konstatēja, ka koronavīrusa infekcija dažādās valstīs veidojas saskaņā ar četriem scenārijiem.

RĪGA, 14. jūlijs — Sputnik. Koronavīrusa infekcijas attīstību dažādās valstīs iespējams aprakstīt saskaņā ar četriem scenārijiem, brīfingā pastāstīja Pasaules veselības organizācijas vadītājs Tedross Adanoms Gebrejesuss, vēsta RIA Novosti.

Pirmajā grupā viņš iekļāva Dienvidaustrumāzijas, Klusā okeāna, Karību baseina un Āfrikas valstis, "kuras bija brīdinātas un informētas" par infekcijas uzliesmojumu. PVO vadītājs konstatēja, ka to līderi "saņēmuši situācijas kontroli savās rokas", tāpēc bija iespējams efektīvi informēt iedzīvotājus par nepieciešamību veikt drošības pasākumus.

"Eiropas scenārijā" bija plaši uzliesmojumi, ko izdevās kontrolēt, pateicoties varasiestāžu darbībām un iedzīvotāju reakcijai..

Trešais scenārijs veidojas valstīs, kurās valdība ieviesa ierobežojošus pasākumus, taču to vēlāka vājināšana noveda pie saslimstības pieauguma. Gebrejesuss pieļāva, ka "šīs valstis padodas, jo savu efektivitāti parādījušie pasākumi netiek ievēroti vai izpildīti". PVO vadītājs nenosauca valstis, kurās darbojas šis scenārijs.

Ceturtajā gadījumā, pie kura viņš pieskaita Ziemeļameriku un Dienvidameriku, Dienvidāziju un dažas Āfrikas valstis, bija vērojams straujš inficēto skaita pieaugums. Pēc viņa domām, par koronavīrusa pandēmijas epicentru uzskatāmas abas Amerikas.

PVO dati liecina, ka Covid-19 gadījumu skaits pārsniedz 13 miljonus. Pandēmija aiznesusi vairāk nekā 566 tūkstošu cilveku dzīvības.

5
Tagi:
Pasaules Veselības organizācija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
"Padomju brīnums" līdzējis: Krievija pamatoja Covid-19 zemo mirstību bijušajā PSRS
PVO ieinteresējusies par Krievijas vakcīnu pret Covid-19
Jau sen pielietojam: akadēmiķis novērtēja "izrāvienu" Covid-19 ārstēšanā
Pasaulē iestājas jauna bīstama fāze: PVO vadītājs paudis viedokli par Covid-19