Ukrainas karogs virs Augstākās radas ēkas Kievā

Ukrainā ierosināts padomju periodu uzskatīt par "okupāciju"

30
(atjaunots 11:28 08.01.2018)
Ukrainas Nacionālās atmiņas institūta direktors Vladimirs Vjatrovičs paziņojis, ka valstī nepieciešama informācijas kampaņa ar mērķi atzīt "komunistisko okupācijas režīmu".

RĪGA, 8. janvāris – Sputnik. Ukrainas Nacionālās atmiņas institūta direktors Vladimirs Vjatrovičs paziņojis, ka Kijevai jāuzsāk darbs ar mērķi atzīt padomju periodu par "okupāciju", vēsta Sputnik Lietuva. Savu viedokli viņš pauda "5 kanal" ēterā piektdien.

"Aizvien biežāk politiskajā laukā skan tēzes uz vēsturiska pamata. Runa ir par padomju okupāciju, par boļševistiskā, pēc tam – komunistiskā okupācijas režīma definēšanu," – teica Vjatrovičs. 

Pēc viņa domām, valstī esot vajadzīga atbilstoša informācijas kampaņa.

Tāpat viņš uzskata, ka būt nepieciešams oficiāli ziņot par mūsdienu Ukrainas pēctecību ar Ukrainas Tautas Republiku, kas pastāvēja 1917.–1921. gg.

Pēc Vjatroviča domām, jautājums jāizskata valsts parlamentā.

"Tas ir liela mēroga informācijas darbs, kas jāpastiprina, tas formēs mūsdienu Ukrainas pēctecību ar UTR, tas iezīmēs to, kas bijis padomju periods," – viņš paziņoja.

Ukrainas Nacionālās atmiņas institūta direktors pavēstīja, ka viņa iestāde nodarbojas, piemēram, ar grozījumiem likumdošanā, kas liktu atzīt UTR laiku apbalvojumus par valsts apbalvojumiem.

UTR parādījās 1917. gada revolūcijas laikā. Tas bija neliels valstiskais veidojums. Pēc Ukrainas PSR izveidošanās ar galvaspilsētu Harkovā tai tika nodotas teritorijas, kas Krievijas impērijas periodā piederēja Donbasam un Novorossijai – Doņecka, Luganska, Hersona, Nikolajeva, Odesa, Dņepropetrovska, Kirovograda. 40. gadu sākumā republikas sastāvā iekļāvās Austrumu Galicija, Ziemeļbukovina, kā arī Dienvidu Besarābija. 1945. gadā republikai pievienojās Aizkarpati, 1954. gadā – Krima.

Kopš 2015. gada maija Ukrainā ir spēkā likums, kas nosoda komunisma un nacisma režīmus, tostarp aizliedz padomju simbolikas propagandu. Saskaņā ar likumu paredzēts pārdēvēt pilsētas un ielas, kas nosauktas par godu padomju valsts darbiniekiem.

30
Pēc temata
No ukraiņu kaujas cūkām līdz NLO medībām. Muļķīgākās aizvadītā gada ziņas
Sociālajos tīklos izsmiets Porošenko kļūmīgais izteikums par "Ukrainas režīma nelietību"
"Uz mājām, kurvas!" Kā ukraiņu strādniekus sagaida Eiropā
Lielbritānija

Mediji: Lielbritānija ieviesīs individuālās sankcijas pret Krievijas pilsoņiem

3
(atjaunots 09:36 06.07.2020)
Financial Times vēsta, ka Lielbritānijas ārlietu ministrs publiskos sarakstu – Krievijas un Saūda Arābijas pilsoņus, pret kuriem tiks ieviestas sankcijas par cilvēktiesību pārkāpumiem.

RĪGA, 6. jūlijs - Sputnik. Šodien Lielbritānijas ārlietu ministrs Dominiks Rābks publicēs Krievijas un Saūda Arābijas pilsoņu sarakstu, pret kuriem tiks ieviestas sankcijas par cilvēktiesību pārkāpumiem "Magņitska grozījumu" ietvaros, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz Financial Times.

Saskaņā ar izdevuma datiem, vairākiem Krievijas valstspiederīgajiem tiks liegta iebraukšana Lielbritānijā, viņu konti britu bankās tiks iesaldēti. Financial Times raksta, ka sarakstā būšot "spīdzinātāju, slepkavu un izvarotāju" vārdi.

Gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbi Vācijā. Foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Rāba melnajā sarakstā būs pilsoņi, kas, pēc Londonas domām, ir jurista Sergeja Magņitska nāves līdzzinātāji. Sankcijas, pēc izdevuma informācijas, stāsies spēkā nekavējoties.

Izdevums norāda, ka sarakstā būs arī Saūda Arābijas pavalstnieki, kas turēti aizdomās par opozīcijas žurnālista Džamala Hašodži slepkavību.

"Ar šī likumdošanas akta palīdzību Lielbritānija saņems jaunas pilnvaras un varēs aizliegt iebraukšanu Lielbritānijā tiem, kuri vainojami par cilvēktiesību rupjiem pārkāpumiem, naudas līdzekļu novirzīšanu uz mūsu bankām un labuma gūšanu no mūsu ekonomikas," sankciju plānus komentēja Dominiks Rābs.

Pēc viņa vārdiem, vēlāk šogad melno sarakstu plānots paplašināt: ierobežojumi tiks attiecināti uz cilvēkiem, kas turēti aizdomās par korupciju, žurnālistu vajāšanu un cilvēku aizvainošanu reliģiskās pārliecības dēļ.

Pie tam Rābs atzina, ka ir "mazliet satraukts" par to, kā jaunais sankciju režīms ietekmēs divpusējās attiecības, tomēr, pēc viņa vārdiem "no morālā viedokļa tāda rīcība būs pareiza". Viņš piezīmēja, ka Magņitska lieta, ko viņš nodēvēja par "savas paaudzes Solžeņicinu" viņa "sirdij ir ļoti tuva".

2018. gada oktobrī Lielbritānija vēstīja, ka pēc izstāšanās no ES sāks pielietot pati savu sankciju likumdošanu. Ministru kabinets solīja publicēt nacionālos sankciju sarakstus.

Likums "Par sankcijām un naudas atmazgāšanas apkarošanas pasākumiem" ar "Magņitska grozījumu", kas ļauj Lielbritānijas valdībai ieviest ierobežojumus pret personām, kas it kā pārkāpušas cilvēktiesības, stājās spēkā 2018. gada maijā. Dokumenta nolikumus iespējams piemērot tikai pēc valsts izstāšanās no ES. Likuma autors ir Boriss Džonsons, toreizējais valsts ārlietu ministrs, un viņa vietnieks Tariks Ahmads.

Lielā investīciju fonda Hermitage Capital Management darbinieks Sergejs Magņitskis, Krievijā apsūdzēts par nodokļu mahinācijām, miris pirmstiesas izmeklēšanā "Matrosskaja tišina" 2009. gada novembrī. Viņa nāve radīja plašu sabiedrisko rezonansi Krievijā un ārvalstīs.

Pazīstamais Saūda Arābijas žurnālists Džamals Hašodži no 2017. gada dzīvoja ASV un strādāja avīzē Washington Post. Viņš tika nogalināts 2018. gada oktobrī Saūda Arābijas konsulātā Stambulā. Saūda Arābijas valdība sākotnēji noliedza, ka viņš būtu pazudis no konsulāta, taču, kad parādījās video un audio ieraksti, bija spiesta atzīt: žurnālists nogalināts pēc strīda ar konsulāta darbiniekiem. Turcijas policijai neizdevās atrast viņa līķi.

3
Tagi:
sankcijas, Saūda Arābija, Krievija, Lielbritānija
Pēc temata
Tiesa Maskavā aizmuguriski arestējusi Viljamu Brauderu
Labi, ka neuzmeta bumbu uz galvas: Lembergs tagad ir kā Kims Čenuns
Kopā ar Lembergu: JKP lika saprast, ka vēlas redzēt Šķēli "Magņitska sarakstā"
"Magņitska akts" Eiropā: EPPA aicina visus sekot Latvijas piemēram

Ķīnā apstiprinājies buboņu mēra gadījums

9
(atjaunots 08:56 06.07.2020)
Vīrietis ar aizdomām par buboņu mēri hospitalizēts, bet attiecīgajā pilsētas rajonā izsludināts trešā līmeņa epidemioloģiskais brīdinājums.

RĪGA, 6. jūlijs — Sputnik. Lopkopim Iekšējās Mongolijas autonomajā rajonā Ķīnas ziemeļos apstiprināta buboņu mēra infekcija, informē RIA Novosti, atsaucoties uz izdevumu "Sinczinbao", kas saņēmis informāciju no Bajanas-Nūras pilsētas veselības aprūpes komitejas.

Vīrietis ar aizdomām par buboņu mēri hospitalizēts. Pēc tam Bajanas-Nūras pilsētas apriņķī izsludināts trešā līmeņa epidemioloģiskais brīdinājums.

Varasiestādes vēsta, ka pilsētā pastāv slimības izplatības risks, nav ieteicams medīt savvaļas dzīvniekus, fiksējot slimības gadījumus, nekavējoties par tiem jāsniedz informācija.

Vēl divi cilvēki saslimuši ar buboņu mēri Mongolijas reģionā, kas robežojas ar Altaja Republiku (Krievijas Federācija).

Krievijas vēstniecība Ulanbatorā paziņoja, ka republikas varasiestādes nekavējoties veikušas nepieciešamos pasākumus, iemeslu satraukumam nav.

Buboņu mēris izplatās ar murkšķu tipa zīdītājiem, ko Mongolijas iedzīvotāji, neskatoties uz aizliegumiem, izmanto uzturā. Iespējams inficēties, apstrādājot nomedīto dzīvnieku, taču šādi gadījumi ir reti.

9
Tagi:
epidēmija, mēris, Ķīna
Pēc temata
Anomālās ziemas sekas: Latvijā vēl aizvien ir augsts putnu gripas izplatības risks
Ne tikai koronavīruss vien: zinātnieki izdomājuši "vakcīnu pret novecošanu"
"Tirgus bija viens no upuriem": Ķīna apstrīdēja sākotnējo versiju par Covid-19 izcelsmi
Jauns Covid-19 masveida uzliesmojums Ķīnā: galvaspilsētā noteikts karastāvoklis