Gāzes glabātavas teritorijā

Polija informējusi, ar kādiem noteikumiem noslēgs gāzes piegādes līgumu ar Krieviju

58
(atjaunots 12:38 06.01.2018)
Pašreizējā līguma darbības termiņš noslēdzas 2022. gadā. Vienošanos ar "Gazprom" Varšava uzskata par neizdevīgu.

RĪGA, 6. janvāris — Sputnik. Polija varētu parakstīt jaunu līgumu par gāzes piegādi no Krievijas, ja degvielas cena nebūs piesaistīta naftas cenai, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz RIA Novosti. Šo viedokli paudis Polijas naftas un gāzes kompānijas PGNiG vadītājs Mačejs Vožņaks.

Pašreizējā līguma darbības termiņš noslēdzas 2022. gadā. Vienošanos ar "Gazprom" Varšava uzskata par neizdevīgu. Pērnā gada rudenī valsts enerģētikas ministrs Kšištofs Thuževskis paziņoja, ka būtu pāragri apspriest jauno līgumu par gāzes piegādēm no Krievijas.

Intervijā izdevumam Dziennik Gazetą Prawną Vožņaks pavēstīja, ka Polija neatkārtos kļūdas, kas nostāda to "neizdevīgā stāvoklī" un neparakstīs kontraktu ar "negatīviem un novecojušiem noteikumiem". PGNiG vadītājs uzskata par neizdevīgu pirms vairāk nekā 20 gadiem noslēgto līgumu un tā cenu formulas ciešo saikni ar naftas cenu.

Ja Varšava parakstīs jaunu līgumu ar "Gazprom", tas netiks noslēgts uz ilgu laiku vai par lieliem gāzes apjomiem, uzskata Vožņaks.

Polija ik gadus patērē aptuveni 15 miljardus kubikmetru gāzes, no kuriem lielāko daļu — desmit miljardus — piegādā Krievija.

2015. gadā Polijā darbu sāka SDG termināls, kura jauda — pieci milkardi kubikmetru gadā. Varšava cer, ka tas palīdzēs nodrošināt valsts "neatkarību" no degvielas piegādēm no Krievijas, taču pagaidām SDG termināls nevar nodrošināt Polijas vajadzības pat par pusi. 

58
Pēc temata
Nosalt, lai iezāģētu Krievijai: Polija biedē Eiropu ar "Ziemeļu straumi - 2"
"Gazprom" informē, par kādām cenām Baltija un Polija pērk gāzi no ASV
Polija pastāstīja par ASV gāzes iegādes noteikumiem
Dienvidosetija, foto no arhīva

Krievijas politiķis pamatoja Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarības atzīšanas motīvus

0
(atjaunots 18:59 08.08.2020)
2008. gada 8. augustā Gruzijas karavīri apšaudīja Dienvidosetiju ar zalves uguns iekārtām "Grad", uzbruka un daļēji sagrāva tās galvaspilsētu Chinvalu.

RĪGA, 8. augusts — Sputnik. Maskava atzina Dienvidosetijas un Abhāzijas neatkarību, jo nevarēja pieļaut, ka Aizkaukāzs pārvērstos par pulvera mucu, konstatēja Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs, kurš 2008. gadā bija Krievijas prezidents, vēsta RIA Novosti.

"Šodien aprit 12 gadi kopš brīža, kad mūsu valsts atbildēja uz Gruzijas toreizējā prezidenta noziedzīgo rīcību. (..) Tieši tāpēc es toreiz pieņēmu grūtu, tomēr vienīgo pareizo lēmumu – aizsargāt Abhāziju un Dienvidosetiju, vispirms pasargājot tās no agresijas, pēc tam, saskaņā ar pilsoņu lūgumu, atzīstot to pilnīgu neatkarību. Pretējā gadījumā Aizkaukāzs būtu pārvērties par pulvera mucu, un tas Krievijai, kas vienmēr atbalstījusi stabilu mieru kaimiņvalstīs, bija absolūti nepieņemami," viņš pastāstīja savā lapā sociālajā tīklā VKontakte.

Politiķis uzsvēra, ka Krievija vienmēr ir atbalstījusi stabilitāti kaimiņvalstīs un pie tam nekad nepieļaus uzbrukumu saviem pilsoņiem.

"Mūsu atbilde vienmēr būs absolūti adekvāta situācijai ar mērķi uzturēt stabilitāti un drošību gan mūsu valstī, gan visā pasaulē," atgādināja Medvedevs.

Abhāzijas Republikas karogs
© Sputnik / Алексей Никольский

2008. gada 8. augustā Gruzijas karavīri apšaudīja Dienvidosetiju ar zalves uguns iekārtām "Grad", uzbruka un daļēji sagrāva tās galvaspilsētu Chinvalu. Krievija, aizsargājot Dienvidosetijas iedzīvotājus, kuru vidū daudzi pieņēma Krievijas pilsonību, ieveda karaspēkus un pēc piecas dienas ilgas karadarbības padzina Gruzijas kareivjus no reģiona.

2008. gada 26. augustā Krievija atzina Dienvidosetijas un Abhāzijas suverenitāti. Krievijas valdība norādīja, ka šis lēmums atbilst pašreizējai realitātei un nav pārskatām. Tomēr Tbilisi atsakās atzīt republiku neatkarību.

 

0
Tagi:
Dienvidosetija, Abhāzija
Bundestāgs, foto no arhīva

Bundestāgs: ASV senatoru draudi ir ekonomiskā kara pieteikums

7
(atjaunots 15:34 08.08.2020)
Iepriekš trīs ASV senatori vēstulē vācu uzņēmumam stāstīja par sankcijām, ko ASV valdība gatavo pret kompānijām, kas atbalsta gāzesvada būvdarbus, un pieprasīja atteikties no tālāka darba "Ziemeļu straume 2" projektā.

RĪGA, 8. augusts — Sputnik. Vācijas parlamenta deputāts, partijas "Savienība 90/Zaļie" loceklis, bijušais vides aizsardzības ministrs Jurgens Tritins uzskata, ka amerikāņu senatoru vēstule ar draudiem vērst sankcijas pret Vācijas ostu "Ziemeļu straumes 2" dēļ ir ekonomiskā kara pieteikums. Savu viedokli viņš pauda aģentūrai DPA.

Iepriekš trīs ASV senatori adresēja vēstuli ostas operatoram "Sassnitz GmbH". Tajā stāstīts par sankcijām, ko ASV valdība gatavo pret kompānijām, kas atbalsta gāzesvada būvdarbus. Amerikāņu politiķi pieprasa atteikties no tālāka darba "Ziemeļu straume 2" projektā. Cita starpā vēstulē teikts, ka darbu turpināšanas gadījumā Zasnicas ostai draud "finansiāls sabrukums", atgādināja RIA Novosti.  

"Iejaukšanās Vācijas un Eiropas Savienības suverenitātē ir sasniegusi bezprecedenta agresijas līmeni, un tā nevar palikt bez atbildes," uzsvēra Tritins. Viņš norādīja, ka projektā iesaistītajām kompānijām vajadzīga aizsardzība no "Vašingtonas Mežonīgo Rietumu metodēm".

Deputāts aicināja Vāciju un ES dot apņēmīgu atbildi ASV – viņš pieļāva, ka tie varētu būt soļi pret amerikāņu slānekļa gāzi.

Politiķis atgādināja, ka Zasnica atrodas kancleres Angelas Merkeles vēlēšanu apgabalā un uzdeva jautājumu, kā viņa varēs paskaidrot ostas darbiniekiem savu ilgstošo bezdarbību.

"Ziemeļu straume 2"

Projekts "Ziemeļu straume 2" paredz gāzesvada izbūvi no Krievijas uz Vāciju.

Krievijas projektu atbalsta Berlīne un Vīne, jo tās ir ieinteresētas saņemt stabilas gāzes piegādes. Gāzesvadu atbalsta arī Norvēģija – tās valdībai pieder 30% kompānijas "Kvaerner", būvdarbu apakšuzņēmēja, akciju.

Pret "Ziemeļu straumi 2"  iebilst Lietuva, Latvija, Polija un Ukraina, kam ir savas intereses. Projektu kritizē arī ASV – tās vēlas piegādāt Eiropai pašas savu sašķidrināto dabas gāzi.

Pērnā gada beigās Savienotās Valstis pieņēma aizsardzības budžetu, kurā iekļāva sankcijas pret "Ziemeļu straumes 2" būvdarbu dalībniekiem. Rezultātā projekta īstenošana apstājās, tomēr Krievijas koncerns "Gazprom" informēja, ka varēs patstāvīgi noslēgt būvdarbus.

7
Tagi:
Vācija, ASV, Ziemeļu straume 2
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
"Fortuna" nomnieks atteicās piedalīties "Ziemeļu straumes 2" izbūves pabeigšanā
Eksperts pastāstīja, kādi riski vēl saistīti ar "Ziemeļu straumi 2"
Gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvdarbus atļauts turpināt
Sāka lēst zaudējumus: "Ziemeļu straumes 2" celtnieki saņēmuši pārmetumu lavīnu