Ukraiņu pases

"Uz mājām, kurvas!" ukraiņu strādniekus sagaida Eiropā

408
(atjaunots 11:12 01.01.2018)
Bezvīzu režīma ieviešana starp Eiropas Savienību un Kijevu stimulē valsts iedzīvotāju masveida pārcelšanos uz Rietumiem. Saskaņā ar Ukrainas Humanitāro stratēģiju fondu, iespējams, uz ES peļņā nelegāli devušies līdz 10 miljoni ukraiņu.

RĪGA, 1. janvāris — Sputnik. Straujais viesstrādnieku pieplūdums jau fiksēts Čehijā. Kā ziņo "Radio Prāga", pēdējos mēnešos vietējās varasiestādes bija spiestas vairākas reizes palielināt kvotas ukraiņu imigrantu uzņemšanai. Tas draud ar darba tirgus sabrukumu valstī, vēsta RIA Novosti.

"Karuseļa metode"

2017. gadā Kijeva noslēdza ar ES valstu līgumu par vīzu atcelšanu. Līgums ļauj ukraiņiem atrasties Eiropas Savienībā 90 dienas kā tūristiem bez iespējas legāli iekārtoties darbā. Taču kur ir likums — tur ir arī pārkāpēji. Tie, kuri vēlas apiet aizliegumu, atrod iespējas palikt Eiropā bez atļaujas, taču riskē saniknot policiju un vietējus iedzīvotājus.

"Kriminālās struktūras, kas nodarbojas ar nelegālo migrāciju, pastāv arī Eiropas valstīs, —RIA Novosti pastāstīja Krievijas Zinātņu akadēmijas speciālists Pjotrs Iskenderovs. — Tomēr ukraiņi var arī iztikt bez tiem."

"Visbiežāk tiek izmantota tā saucamā karuseļa metode. Dokumenti 90 dienu termiņam tiek noformēti kādā no valstīm, pēc tam nelegālis pārceļas uz citu valsti — un tā pēc nepieciešamības pa apli," — pastāstīja eksperts. Pirmie par to, kā veidā apiet likumu, uzzināja Balkānu iedzīvotāji, uz kuriem bezvīzu režīms tika attiecināts jau pirms 10 gadiem.

Ukrainas pase
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Ukraiņi bieži iekārtojas uzņēmumos, kuri darbojas pelēkajā sfērā. Uz Eiropu vilina darba sludinājumi, kuru piedāvājumi it nemaz neatbilst ES darba kodeksu normām. Darbiniekiem, kuri pēc 90 dienām kļūst par nelegāļiem, tiek piedāvāts strādāt 10-12 stundas diennaktī ar vienu brīvdienu nedēļā. Netiek norādīts arī tas, ka situācijā, ja karuseļa metode netiek savlaicīgi piemērota, ukraiņu imigrants nokļūst tiešā atkarībā no sava darba devēja, kuram ir zināms, ka darbinieks Eiropas Savienībā atrodas nelegāli.

Lēti kvalificētu vietā

Darba migranti nokļuvuši divu politiķu — Ukrainas ārlietu ministra Pavlo Klimkina un Polijas premjera Mateuša Moravecka strīda centrā: Moraveckis paziņojis, ka, pieņemot viesstrādniekus, viņa valsts "palīdz mazināt spriedzi ES austrumu flangā".

Klimkins uzskatīja viņa teikto par aizvainojošu.

"Mēs esam izglābuši Polijas ekonomiku, jo ukraiņi pie jums strādā. Es zinu reālus gadījumus, kad viņiem piedāvā lielāku algu, jo viņi elastīgāki un orientēti uz darbu," — sacījis politiķis.

Patiesībā augsta alga ukraiņiem ir liels retums, jo lielākā daļa migrantu veic vietējo iedzīvotāju vidū nepievilcīgākos darbus.

ES ir arī atbraukušiem ukraiņiem nelabvēlīgi noskaņotas personas. Starp tiem pret Austrumu imigrantiem vissliktāk uzturas vietējās arodbiedrības. Viņuprāt, postpadomju pilsoņi rīko dempingu ES darba tirgū, ar savu darbu mazinot algas gandrīz visiem. "Radio Prāga" citē Čehijas parlamenta deputātu Ļubomiru Zaoraleku, kurš žēlojas par "lēto darbaspēku no Ukrainas", lai arī Prāga cerējusi uz "kvalificētiem" speciālistiem.

"Visi ukraiņi drīz būs pie mums"

Postpadomju valstu iedzīvotāju pārcelšanās uz Austrumeiropu rada arī saskarsmi ar vietējo kultūru, ko joprojām piesātina atmiņas par XX gadsimta notikumiem. Krievijas politiķis un politologs Sergejs Stankevičs pastāstīja RIA Novosti, ka Polijas sabiedrībai ir raksturīga paasināta vēstures dramatisko notikumu uztvere, pagātnes pārdzīvošana, it kā tā būtu tagadne. Poļiem naidīgi noskaņotā Stepana Banderas iekļaušana Kijevas slavas panteonā ietekmējusi arī ukraiņu viesstrādnieku stāvoklī. Policija reģistrē dažādus nacionālistu uzbrukumus imigrantiem no Austrumiem. 

Ultralabējo vidē daudzi uzskata Rietumu Ukrainu par zaudētajām poļu zemēm. 11. novembrī Neatkarības dienai veltītā manifestācijā nacionālisti izstaigāja Varšavas centru ar plakātu "Atceramies Viļņu, atceramies Ļvovu". Šajā fonā valstī notiek skandalozi uzbrukumi austrumu izcelsmes personām.

Neatkarības dienas svinēšana Varšavā
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Piemēram, Varšavā tika piekauta ukraiņu grupa tikai par to, ka viņi runāja dzimtajā valodā. Pie Gdaņskas nacionālisti aplenca māju, kur dzīvoja ukraiņu viesstrādnieki un apmētāja ar akmeņiem. Kā rakstīja poļu Gazeta Wyborcza, uzbrucēji izmantoja arī beisbola nūjas, piebilstot: "Polija poļiem" un "Uz mājām, kurvas!"

Savukārt valstīs, kurām nav pretenziju Kijevai, bažas rada darbaspēka migrācijas apmēri. Kā pastāstīja Sputnik čehu politologs Jans Miklass, ukraiņi ieņem otro vietu ārzemju diasporas skaita ziņā. "Baidos, ka ar šo lēmumu (bezvīzu režīma ieviešanu — red.) tuvākajā laikā mēs pārvietosim pie mums visus 43 miljonus Ukrainas iedzīvotājus.

Lielākā daļa ukraiņu vēlēsies uzlabot savu sarežģīto ekonomisko stāvokli, dodoties uz Eiropu," – saka čehu parlamenta deputāts Zdeneks Ondračeks.

408
Pēc temata
Sociālajos tīklos izsmiets Porošenko kļūmīgais izteikums par "Ukrainas režīma nelietību"
Lazdiņš: Latvija neizbēgami aicinās viesstrādniekus no Ukrainas un Baltkrievijas
Visā Eiropā tiek aizturēti nelegālie strādnieki no Ukrainas
Viesstrādnieki uz starta: Ukrainu, Gruziju un Moldovu aicina uz Šengenu
COVID-19

Nosaukti veidi, atjaunot plaušas pēc koronavīrusa izslimošanas

10
(atjaunots 09:29 12.07.2020)
Neskaitot pārējo, pēc slimības pacientiem ir jāiziet pilnvērtīga elpošanas orgānu darbības rehabilitācija, uzsvēra profesors Kirils Zikovs.

RĪGA, 12. jūlijs – Sputnik. Ārsts-pulmonologs, Krievijas Zinātņu akadēmijas profesors Kirils Zikovs pastāstīja, kā atjaunot plaušas pēc koronavīrusa izslimošanas, vēsta RIA Novosti.

Pēc viņa sacītā, izslimojušajiem smēķētājiem pirmām kārtām derētu atteikties no kaitīgā ieraduma. Ārsts atzīmēja, ka šis ieteikums būs tikpat noderīgs arī veipu, elektronisko cigarešu un ūdenspīpju cienītājiem.

Turklāt pēc slimības pacientiem ir jāiziet pilnvērtīga elpošanas orgānu darbības rehabilitācija, uzsvēra profesors. Tajā ietilpst kompleksie treniņi, kuri apvieno intensīvu slodzi ar mazāk aktīviem vingrinājumiem. Rezultāta sasniegšanai ne mazāk svarīgi ir ievērot sabalansētu diētu.

"Lai atjaunotu veselību pēc slimības, var būt noderīgs vitamīnu komplekss, antioksidanti (tos visvairāk satur augļi un dārzeņi), pilnvērtīga olbaltumvielu, šķiedrvielu nodrošināšana organismā," citē mediķi "Komsomoļskaja pravda".

10
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Kā notiek Covid-19 vakcīnas izmēģinājumi Krievijā
Trīs Krievijā izstrādāti Covid-19 vakcīnas prototipi ir efektīvi
PVO ieinteresējusies par Krievijas vakcīnu pret Covid-19
ES karogs

Eirokomisārs: recesija draud saplēst eirozonu daļās

31
(atjaunots 18:29 11.07.2020)
Ekonomikas lietu eirokomisārs atzīmēja, ka ES pēc iespējas ātrāk jāsaskaņo Ekonomikas atjaunošanas plāns.

RĪGA, 11. jūlijs – Sputnik. Covid-19 dēļ eirozonā izraisītā recesija kļūst arvien dziļāka un draud saplēst ES valūtas savienību daļās, vēsta RIA Novosti ar atsauci uz ekonomikas lietu eirokomisāra Paolo Džentiloni interviju izdevumam Welt.

"Jaunākie ekonomiskie dati kalpo par brīdinājumu: recesija ir dziļāka, nekā gaidīts, savukārt ekonomiskā attīstība eirozonas valstīs kļūst arvien nevienlīdzīgāka, nekā tika prognozēts pavasarī. Itālijā, Francijā un Spānijā ekonomika brūk par 10-11%. Tas ir ļoti daudz. Citas ekonomikas – Dānijas, Polijas, Zviedrijas vai Vācijas – pagaidām acīmredzot labāk tiek galā ar krīzi, tur mīnuss sastāda ap 4-6%. Tas, par ko mēs vienmēr esam brīdinājuši, apstiprinās: recesija Covid-19 dēļ draud saplēst eirozonu daļās," paziņoja viņš.

Džentiloni atzīmēja, ka ES pēc iespējas ātrāk jāsaskaņo Ekonomikas atjaunošanas plāns. "Ja dalībvalstis saskaņos jaudīgo atjaunošanas plānu, tas stiprinās uzticību nacionālajām ekonomikām, un šī pati uzticība var veicināt ātrāku ES ekonomikas atjaunošanos," piebilda viņš.

Iepriekš EK prezentēja savus piedāvājumus Eiropas Savienības atjaunošanas fonda izveidošanai pēc dziļākās krīzes, kuru izraisījusi koronavīrusa izplatības apkarošana, 750 miljardu eiro apmērā. Šos līdzekļus tā plāno aizņemties finanšu tirgos un izsniegt Savienības valstīm dotāciju (līdz 500 miljardiem eiro) un kredītu veidā (līdz 250 miljardiem eiro). Fonds sastāvēs no virknes atbalsta sniegšanas mehānismu un darbosies noteiktā periodā. Plānots, ka tas atbalstīs ekonomiku līdz 2024. gada beigām.

Šis Eiropas Komisijas piedāvājums ir jāpastiprina ES dalībvalstīm un Eiropas Parlamentam, un tās var to mainīt. Taču jau pirms EK piedāvājumu prezentēšanas vairākām valstīm bija domstarpības attiecībā uz iespējamā fonda parametriem.

31
Tagi:
ES
Pēc temata
Ekonomists: Baltijai jāizvēlas starp izmiršanu un attiecību normalizāciju ar KF
Latvija veidos fondu ar 100 miljonu eiro kapitālu krīzē cietušajiem uzņēmumiem
Ekonomists: no skaistām prognozēm vien situācija Baltijā neuzlabosies
Eurostat: Latvija un Bulgārija visstraujāk ES zaudē iedzīvotāju skaitu

Šogad studiju uzsākšanai Latvijā ieradīsies apmēram 100 ārzemju studentu

0
(atjaunots 11:53 12.07.2020)
Ārzemju studentiem ir piešķirtas 95 studiju stipendijas un 24 stipendijas dalībai augstskolu pētnieciskajās programmās.

RĪGA, 12. jūlijs – Sputnik. 2020./2021. akadēmiskajā gadā gandrīz 100 ārzemju studentiem piešķīra stipendiju mācībām Latvijas augstskolās, raksta Press.lv ar atsauci uz Valsts izglītības attīstības aģentūru (VIAA).

Šogad VIAA saņēma 348 iesniegumus stipendijas saņemšanai no 33 valstu pārstāvjiem. Stipendijas tika piešķirtas studentiem no 27 valstīm.

Vislielāko stipendiātu skaitu – 44 studentus un vienu pētnieku – pieņems Rīgas Stradiņa universitāte, 14 studentus un 11 pētniekus pieņems Latvijas Universitāte, 21 studentu un trīs pētniekus – Rīgas Tehniskā universitāte.

Visvairāk stipendiātu pārstāv Ukrainu – 16. Tāpat stipendijas piešķirtas 11 Uzbekistānas pārstāvjiem, 10 Somijas pārstāvjiem, no Vācijas, Itālijas un Izraēlas būs pa deviņiem stipendiātiem, no Azerbaidžānas – astoņi.

Iepriekš Rīgas varasiestādes sakarā ar krīzi pasaulē solīja palīdzēt ārzemju studentiem, izmaksājot pabalstu 128 eiro apmērā. Taču palīdzību grasījās sniegt tikai tiem studentiem, kuri pierādīs, ka atrodas grūtā dzīves situācijā.

0
Tagi:
studenti, apmācība, augstākā izglītība
Pēc temata
Pieprasīti visā pasaulē: kādu profesiju apgūt, lai noderētu dzīvē
Rīgas varasiestādes sola palīdzēt ārzemju studentiem pārdzīvot krīzi
"Darbu Rīgā zaudējuši, vecāki naudu nesūta": ārvalstu studenti ir izmisumā
Augstākā izglītība krievu valodā: kurš paziņos spriedumu?