Elektriska apakšstacija

"Belenergo": pēc izstāšanās no BRELL Baltija nesaņems palīdzību avāriju gadījumā

73
(atjaunots 13:25 26.05.2018)
Patlaban avārijas situācijā jebkurā no BRELL valstīm pārējās četras var nekavējoties sniegt palīdzību 100 megavatu jaudas apjomā, taču pēc Baltijas izstāšanās no enerģētiskā loka iespējamas grūtības, uzskata "Belenergo".

RĪGA, 23. decembris — Sputnik. Baltijas valstu izeja no enerģētiskā loka BRELL var negatīvi iespaidot valstu iespējas sniegt palīdzību avāriju gadījumā, taču Baltkrievijas energosistēmas darbības stabilitāti tā neietekmēs, paziņoja Baltkrievijas valsts ražošanas apvienības "Belenergo" ģenerāldirektors Jevgēņijs Voronovs.

Elektriskā apakšstacija
© Sputnik / Виталий Тимкив

"Baltijas valstu pāreja uz sinhronu darbu ar Eiropas Savienības valstīm neapgrūtinās Baltkrievijas energosistēmas darbu. Mēs tam esam gatavi. Mēs turpinām strādāt paralēli ar Krievijas Federāciju. Ņemot vērā to, ka patlaban elektroenerģijas apmaiņa ar Baltijas valstīm mums ir minimāla, nekādas sekas energoapgādes stabilitātes aspektā nav gaidāmas," – Voronovu citē RIA Novosti.

Viņš piebilda, ka iespējamas zināmas grūtības kādās avārijas situācijās.

"Ja ir kaimiņi, visiem kopā dzīvot ir vienkāršāk no energosistēmas drošības viedokļa, jo avārijas situācijā viens otram var sniegt palīdzību. Pašreizējā BRELL valstu mijiedarbības kārtība ļauj nepieciešamības gadījumā, ģeneratoru avārijas apstāšanās, sistēmas līniju atslēgšanās gadījumā jebkurā no piecām valstīm… sniegt palīdzību vismaz 100 megavatu jaudas apjomā," – paskaidroja Voronovs.

Viņš atzīmēja, ka iepriekš Baltkrievija eksportēja elektroenerģiju uz Poliju, tagad – uz Lietuvu.

"Visas valstis, kas ieskauj Baltkrieviju, ir mūsu elektroenergijas potenciālie patērētāji," – teica uzņēmuma vadītājs. Viņš piebilda, ka pēc Baltkrievijas AES darbības sākšanās radīsies jautājums par elektroenerģijas eksportu.

Baltijas valstis paziņoja par nodomu izstāties no tā saucamā BRELL gredzena, kas apvieno Krievijas, Baltkrievijas un Baltijas valstu tīklus saskaņā ar 2001. gadā noslēgto līgumu. Baltijas valstis apgalvo, ka Krievija nesniedz informāciju par saviem investīciju plāniem, kas garantē elektrotīkla stabilu darbību, un "monopolizējusi" gredzena kontroli.

Taču Baltijas valstis līdz šim nav izlēmušas, kā veikt sinhronizāciju ar rietumvalstu energotīkliem. Lietuva uzstāj, ka Baltijas valstu elektrības pārraides tīkli jāsavieno ar Eiropas tīkliem caur vienīgo savienojumu starp Lietuvu un Poliju – LitPol Link. Latvija un Igaunija apšauba, vai ar vienu savienojumu būs pietiekami. Līdz nākamā gada pavasarim plānots teikt pētījumu, kura rezultātā tiks izvērtēti konkrēti tehniskie risinājumi. Tiks novērtēti trīs scenāriji – viens vai divi savienojumi LitPol Link un pašreizējais savienojums kopā ar līdzstrāvas jūras kabeli starp Poliju un Lietuvu.

Iepriekš Sputnik Latvija vēstīja, ka Krievija plāno 2018. gadā noslēgt visus pasākumus, kas saistīti ar Baltijas valstu izeju no tās energosistēmas. Par to novembra vidū Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu informēja "Rosseti" vadītājs Pāvels Ļivinskis.

73
Pēc temata
Krievija aktīvi gatavojas Baltijas valstu atslēgšanai no BRELL
Baltkrievija atsakās iepirkt Krievijas elektrību
Krišjānis Kariņš: jaunās elektrības subsīdijas ir "tautas slaukšana"
Latvija nodrošina sevi ar elektroenerģiju par 69%
Kodolieroču izmēģinājum

ASV kodola spēlē iesaistās Vācija: KF Aizsardzības ministrijā paziņoja par rupju pārkāpumu

5
(atjaunots 11:59 24.10.2020)
Mācībās ar taktisko kodolieroču pielietošanas apgūšanu ASV ievilkušas "ne kodola" alianses valstis, kas rupjš Kodolieroču neizplatīšanas līguma pārkāpums.

RĪGA, 24. oktobris – Sputnik. Saskaņā ar Krievijas Aizsardzības ministrijas informāciju, Vācija, kura nav kodola valsts, tika iesaistīta NATO mācībās Steadfast Noon un Resilient Guard, kuru gaitā tika apgūti Amerikas taktisko kodolieroču pielietošanas elementi, vēsta RIA Novosti.

Krievijas Aizsardzības ministrijā asi nosodīja Vācijas dalību, norādot uz to, ka ne kodola valstu iesaistīšana šāda rakstura mācībās, kuru gaitā tiek apgūti amerikāņu taktisko kodolieroču pielietošanas elementi, ir rupjākais Kodolieroču neizplatīšanas līguma pārkāpums.

Iestādē uzsvēra, ka šādu soļi "ved pie kodolieroču pielietošanas sliekšņa pazemināšanas, provocē tālāku spriedzes pieaugumu uz saskarsmes līnijas Krievija – NATO un negatīvi ietekmē uzticības līmeni Eiropā".

Šajā sakarā 23. oktobrī Vācijas vēstniecības Maskavā atašejs aizsardzības jautājumos tika izsaukts uz KF Aizsardzības ministru. Viņam tika izklāstīta Maskavas pozīcija šajā asajā jautājumā.

Iepriekš KF ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova brīfingā paziņoja, ka Maskava pievērsa uzmanību informācijai medijos par NATO mācību Steadfast Noon aizvadīšanu Vācijas teritorijā oktobra otrajā dekādē.

Zaharova atzīmēja, ka izvietotie ASV kodola līdzekļi turpina būt ne tikai VFR, bet arī Beļģijā, Nīderlandē, Itālijā un Turcijā, turklāt amerikāņi modernizē savas kodola aviācijas bumbas, savukārt NATO Eiropas dalībvalstis – lidmašīnas, kuras spēj nest šādus ieročus.

Maskavā uzsver, ka krīzes situācijas apstākļos ieroču kontroles jomā neierobežota savu militāro potenciālu palielināšana, ko rosina atsevišķas valstis un to sabiedrotie, un izaicinošā kodola misiju apgūšanas prakse nodara kaitējumu starptautiskajai drošībai, destabilizē situāciju pasaulē un spēj novest pie katastrofālām sekām.

Šajā sakarā KF ĀM oficiālā pārstāve vērsās pie NATO struktūrām, kuras nodarbojas ar "pretošanos kaut kādiem Krievijas informācijas draudiem", ar piedāvājumu izmantot savus resursus, lai pastāstītu Eiropas iedzīvotājiem plašāk par aizritējušajām mācībām, lai eiropieši saprastu, kādas mācības notiek viņu teritorijā un virs viņu galvām.

5
Tagi:
kodolieroči, Krievija, NATO, Vācija, ASV
Pēc temata
Eksperts: Krievija norāda kodolieroču pielietošanas noteikumus, lai "ienaidnieks" dzirdētu
Bild paziņoja par slepenām NATO mācībām Vācijā kodolkara gadījumam
"Viņi ir tik stipri, kā vēl nekad": NATO novērtēja Krievijas armijas spēku
Ukraiņu ģenerālis nolēmis pabiedēt Rietumus ar iedomātiem kodolieročiem
Pretgripas vakcinācija. Foto no arhīva

Eiropai var nepietikt vakcīnu pret gripu

20
(atjaunots 15:26 23.10.2020)
Eiropa uztraucas par vakcīnu pret gripu deficītu, taču farmaceitiskās kompānijas nekādā veidā nevar palīdzēt ES valstīm.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Vakcīnas pret gripu pieprasījuma pieaugums novedis pie vakcīnu deficīta Eiropā un var novest pie "dubultās pandēmijas", vēsta Reuters.

Daudzas valdības šogad palielinājušas pasūtīto vakcīnu pret gripu skaitu un uzsākušas kampaņas, kuras aicina pilsoņus vakcinēties. Galvenie ražotāji, tādi kā GlaxoSmithKline, Sanofi, Abbott un Seqirus, palielināja piegādes reģionam par 30%, taču viņu darba jauda strādā uz robežas un nespēj tikt galā ar pieaugušo pieprasījumu.

"Šogad pircēji visu laiku prasa vakcīnas, vairāk nekā desmit cilvēki dienā," stāsta kādas Varšavas aptiekas farmaceits. "Taču vairumtirgotāji saka mums to pašu, ko mēs saviem pircējiem – vakcīnu nav, ir jāpagaida."

Gripas sezona Eiropā sākas oktobrī un pieņemas spēkā novembra vidū – decembra sākumā. Sezonālās gripas epidēmijā katru gadu saslimst no 4 līdz 50 miljoniem cilvēku, ik gadu no gripas nomirst līdz 70 tūkstošiem eiropiešu, sevišķi sirmgalvji un cilvēki, kuri atrodas riska grupā.

Tiek domāts, ka Covid-19 apkarošanas pasākumi – sejas maskas, roku mazgāšana un sociālā distance – var palīdzēt samazināt arī gripas epidēmijas vērienīgumu, jo dienvidu puslodē šogad gripas gadījumu skaits jau bija ierobežots, paziņoja PVO Pandēmisko un epidēmisko slimību departamenta direktore Silvi Briana brīfingā pagājušajā nedēļā.

Taču eirokomisāre veselības aprūpes lietās Stella Kiriakidesa pagājušajā mēnesī brīdināja par "dubultās pandēmijas" – gripas un Covid-19 – draudiem. Tādēļ eksperti cenšas pārliecināt cilvēkus potēties pret gripu, lai novērstu krīzi veselības aprūpē.

"Jānovērš dubultais gripas un Covid-19 vilnis," saka Klemenss Vendtners, Minhenes Švabingas klīnikas galvenais infektoloģijas un tropu medicīnas eksperts. Viņš iesaka vakcinēties pret gripu arī cilvēkiem, kas ir jaunāki par 60 gadiem.

Polijas Veselības ministrija paziņoja, ka šogad nopirkusi 3 miljonus vakcīnu pret gripu un ir gatava iegādāties vēl. Tomēr, saskaņā ar Polijas portāla gdziepolek.pl datiem, kurš ļauj noskaidrot zāļu esamību, vakcīnas Influvac Tetra (Mylan) un Vaxigrip Tetra (Sanofi) ir pieejamas tikai 1% Polijas aptieku, vakcīna Fluarix Tetra (GSK) nav pieejama, savukārt Fluenz Tetra (AstraZeneca) ir piejama tikai 5% aptieku.

Šī problēma pastāv ne tikai Polijā. Beļģija joprojām nav saņēmusi trešo daļu no pasūtītajām vakcīnām. Austrijas dienvidu pilsētā, Klāgenfurtā, kur iedzīvotāju skaits ir 100 tūkstoši cilvēku, varasiestādes paziņoja, ka pasūtīja vakcīnas jau janvārī un bez panākumiem centās palielināt pasūtījumu līdz ar Covid-19 pandēmijas sākšanos.

Austrijas valdība (iedzīvotāju skaits 9 miljoni cilvēku) šogad pasūtīja 1,25 vakcīnu dozu, par 60% vairāk, nekā parasti, taču vakcīnas sāka ienākt tikai septembra vidū, un lai tās sadalītu pa medicīnas centriem, arī ir nepieciešams laiks. Itālijas Farmaceitisko kompāniju asociācija ziņo, ka vakcīnas pret gripu pieprasījums Itālijā ir pieaudzis par 40%.

Vakcīnu skaita sadalīšana ziemeļu puslodes valstīm parasti notiek gadu pirms gripas sezonas sākuma, savukārt ražošana sākas martā. Vakcīnu īsais uzglabāšanas termiņš arī neļauj veidot to krājumus neparedzētu apstākļu gadījumiem.

Ņemot vērā, ka vakcīnu pret gripu ražošana aizņem daudz laika, ražotāji ir izdarījuši visu iespējamo, lai palielinātu saražoto dozu daudzumu šajos neparastajos apstākļos.

Kompānija GSK sola palielināt saražoto vakcīnu skaitu sekojošajos gados, taču sagaida, ka pieprasījums pārsniegs piedāvājumu. Sanofi un AstraZeneca ražo rekordlielu vakcīnu skaitu.

20
Tagi:
gripa, vakcīna, Eiropa
Pēc temata
Kāpēc nevajag baidīties no Krievijas vakcīnas pret Covid-19
Viņķele par Covid-19: rudenī var atgriezt maskas, labāk nebraukt pat pie kaimiņiem
Ieved no kaimiņvalstīm: Latvijā atklāti trīs jauni Covid-19 gadījumi
Covid-19 pandēmija pasaulē beigsies: PVO pastāstīja, kad tas notiks
Pulksteņa grozīšana, foto no arhīva

Neaizmirstiet pagriezt pulksteni par stundu atpakaļ: Latvija pāriet uz ziemas laiku

0
(atjaunots 12:31 24.10.2020)
Naktī no sestdienas, 24. oktobra, un svētdienu, 25. oktobri, neaizmirstiet pagriezt pulksteni par stundu atpakaļ: pāreja tiek īstenota plkst. 4:00.

RĪGA, 24. oktobris – Sputnik. Latvija gaidāmajā naktī pāries uz ziemas laiku – no 24. un 25. oktobri, vēsta Ekonomikas ministrija. Faktiskā pāreja notiek plkst. 4:00 naktī.

Latvija pāriet uz ziemas laiku. Tas nozīmē, ka pulkstenis ir jāpagriež par stundu atpakaļ.

2018. gadā Eiropā tika rosināts jautājums par nepieciešamību pāriet uz vasaras laiku. Eiropas Komisija (EK) veica Eiropas Savienības valstīs aptauju. Tā konstatēja, ka vairums ES iedzīvotāju uzskata, ka ir pienācis laiks palikt pie viena laika un pārstāt griezt pulksteņa rādītājus.

2019. gada septembrī Eiropas Komisija nodeva jautājumu par obligāto pāreju uz vasaras laiku ES valstu pārziņā. Sekojot šim piedāvājuma, pēdējo reizi pulksteņu rādītāji varētu tikt pagriezti 2021. gadā, taču visām izmaiņām ir jābūt saskaņotām kaimiņvalstu starpā.

2019. gada augustā Latvijas Ministru kabinets atbalstīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto nacionālo nostāju, kura paredz atteikšanos no pulksteņu rādītāju pagriešanas divas reizes gadā, saglabājot vasaras laiku.

Taču joprojām ES tā arī nav panākušas kopīgu vienošanos, un Latvija turpina īstenot laika pāreju divas reizes gadā.

Eiropas Savienības valstīs turpinās diskusijas par nepieciešamību pāriet uz vasaras laiku un atpakaļ.

0
Tagi:
laiks