М4

ASV apbruņo Ukrainu atbilstoši ISIS scenārijam

57
(atjaunots 13:08 22.12.2017)
Pagaidām ASV neuzsāks letalo ieroču tiešās piegādes Kijevai, taču Valsts departaments devis atļauju komerciālajām piegādēm.

RĪGA, 22. decembris — Sputnik. ASV Valsts departaments apstiprinājis komerciālās licences šaujamieroču piegādēm Ukrainai, informē RIA Novosti. Militārie eksperti uzskata, ka tas apgrūtinās Donbasa zemessargu stāvokli, un salīdzināja piegādes ar shēmu, saskaņā ar kuru ASV ieroči nokļuva teroristiskā grupējuma "Islāma valsts" rokās.

"Valsts departaments licencējis amerikāņu ražotāju veiktu ierobežota skaita mazkalibra un vieglo ieroču komerciālo eksportu Ukrainai. Mums nekad nav bijis politikas, kas ierobežotu tamlīdzīgas komerciālās piegādes. Savienotās Valstis izskata pārdošanas un eksporta licenču pieprasījumus individuāli katrā gadījumā," — paziņoja Valsts departamenta pārstāvis.

Pie tam viņš uzsvēra, ka "ASV valdība nav tieši pārdevusi un nodevusi aizsardzības ieročus Ukrainai, taču nav arī izslēgusi tādu iespēju.

Iepriekš avīze Washington Post paziņoja, ka ASV apstiprinājušas eksporta licenci lielkalibra snaipera šauteņu, munīcijas un rezerves daļu piegādei Ukrainā par vairāk nekā 41 miljonu dolāru.

Bezatbildīgs gājiens

Krievijas Valsts domes Aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Vladimirs Šamanovs nosauca ASV lēmumu pārdot Ukrainai ieročus par bezatbildīgu gājienu.

"Izsmalcināts, bezatbildīgs gājiens — tā to varu komentēt," — Šamanovs teica žurnālistiem.

Valsts domes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētājs Leonīds Sluckis, komentējot Valsts departamenta lēmumu atļaut ieroču komerciālās piegādes Ukrainai, paziņoja, ka tā rezultātā situācija Ukrainas dienvidaustrumos saasināsies.

"Šī lēmuma pieņemšana neatbalsta iepriekš Minskas protokolu formātā panākto vienošanos. Diemžēl veicina militārās spriedzes eskalāciju… vardarbīgu konfrontāciju dienvidaustrumos un, vienkārši sakot, neveicina mieru reģionā un risinājuma panākšanu, kura dēļ patiesībā pastāv Minskas vienošanās," — paziņoja Sluckis.

Pēc viņa vārdiem, Kijevai militārā konflikta turpināšanai valsts dienvidaustrumos nepieciešama ārējā palīdzība.

"Viņi jau sen gatavojās šim lēmumam. Vēl vairāk, var teikt, ka tas ir jauns oficiālās Kijevas atbalsta pavērsiens, tātad šis lēmums apstiprina, ka, pirmkārt, patlaban Kijeva ir ārējās pārvaldes teritorija, jo gan nacionālās ekonomikas, gan bruņoto spēku stāvokļa ziņā Ukraina diezin vai var pastāvēt pati uz savu resursu rēķina," — piebilda politiķis.

Arī militārais eksperts, žurnāla "Arsenal Otečestva" galvenais redaktors Viktors Murahovskis uzskata, ka Valsts departamenta lēmuma rezultātā tiks apgrūtināta Minskas protokolu izpilde.

"ASV ir liels skaits privātu uzņēmumu, kas ražo snaipera šautenes. Šī valsts ieņem līdera vietu konkrēto šaujamieroču radīšanas jomā. Šīs firmas ir gatavas piegādāt šautenes, kur vien nepieciešams, lai tik naudu maksā. Ja tādas šautenes tiks piegādātas Ukrainai, tas noteikti neveicinās Minskas protokolu ievērošanu," — norādīja Murahovskis.

Politiķis paskaidroja, ka Donbasā uz saskarsmes līnijas rit tā saucamais snaiperu karš starp Ukrainas bruņotajiem spēkiem un zemessargiem.

"Pie tam snaiperiem no Ukrainas puses ir iespējas izmantot jaunākos snaiperu ieroču paraugus, zemessargiem tādu iespēju nav, un, domājams, līdz ar Valsts departamenta lēmumu piegādāt šautenes Ukrainai viņu stāvoklis neuzlabosies," — atgādināja eksperts.

Tāda pati shēma kā attiecībās ar ISIS

Militārais eksperts, žurnāla "Arsenal Otečestva" komercdirektors Aleksejs Ļeonkovs paziņoja, ka uz Ukrainu jau dodas kompleksās ieroču piegādes, lai arī ASV valdība to nepiegādā tieši, informē RT.

"Jautājums jāizskata kompleksi. Trūkstošais bruņojuma komplekts, ko ASV varētu piegādāt tieši, nokļūst Ukrainā pa apkārtceļu. Savukārt no neletālajiem ieročiem Ukrainā ieved, piemēram, sanitārās automašīnas uz bruņutransportiera Hummer bāzes. Lielā skaitā no Gruzijas tur var nokļūt Javelin, no Bulgārijas tiek piegādāta cita tehnika, no Lietuvas — šaujamieroči, piemēram, Kalašņikova automāti, ložmetēji, kas glabājās Austrumvalstu noliktavās. Tas ir, kopumā piegādes ir apjomīgas," — viņš teica.

Pie tam, pēc eksperta domām, ASV tikai izliekas, ka tām nav vēlēšanās ievilkt Ukrainu militārā konfliktā.

"Juridiski ASV izskatās (labi — red.). Nu, piegādāja šautenes, neletālos sakaru līdzekļus, — nav jau bruņumašīnas. ASV it kā nekurina karu. taču patiesībā rit plānveida piegādes saskaņā ar scenāriju, pēc kura iepriekš, piemēram, apgādāja ISIS, kad ieročus tur piegādāja valstis, kas "juta līdzi" Saūda Arābijai, bet pēc tam amerikāņu ieroči tur nokļuva interesantā ceļā," — pastāstīja Ļeonkovs.

Pēc viņa domām, amerikāņi "turpinās tēlot miernešus, taču patiesībā tas neatbilst patiesībai".

"Pati Ukrainas spēku sagatavošana, ko veic amerikāņu instruktori Javorovskas poligonā. Viņi jau ir sagatavojuši 5 bataljonus, tas ir, apmēram 700 cilvēkus, un tagad pabeidz sesto. Treniņiem piešķirti 266 miljoni dolāru. Šī programma ir tāda pati kā Irākas spēku treniņu programma, kuri devās triecienā Mosulai," — piebilda Ļeonkovs.

Patlaban ASV militārā palīdzība Kijevai ietver formas tērpus un iekārtas. Turklāt valsts rietumos amerikāņu instruktori apmāca Ukrainas Nacionālās gvardes kaujiniekus.

Decembra vidū ASV prezidents Donalds Tramps parakstīja valsts aizsardzības budžetu 2018. finanšu gadam. Tajā paredzēta militārā palīdzība Ukrainai 350 miljonu dolāru apmērā, taču pusi šīs summas iespējams izsniegt tikai atbilstoši militāro reformu rezultātiem. Ukrainas vēstnieks ASV Valērijs Čalijs paziņoja, ka Trampa parakstītais aizsardzības budžets pieļauj aizsardzības rakstura letālo ieroču piešķiršanu Ukrainai un būtiski paplašina Kijevas atbalsta parametrus.

Maskava jau vairākkārt ieteikusi atturēties no bruņojuma piegādes Ukrainai, jo tamlīdzīgs solis tikai novedīs pie konflikta eskalācijas Donbasā. Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs norādīja, ka ieroču piegādes Ukrainai no ārienes nesekmēs krīzes noregulēšanu Ukrainā un Minskas protokolu īstenošanu.

Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs norādīja, ka letālo ieroču piegāde Kijevai var novest pie jaunām traģēdijām.

Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova paziņoja, ka militāro līdzekļu piegādes Ukrainai "mudina valdību, kas sabotē mierīgu situācijas noregulēšanu valsts austrumos, uz jaunām militārām avantūrām".

Viņa norādīja, ka ASV un citās valstīs, kas gatavas piegādās ieročus Kijevai, "ir jāsaprot, ka konfliktu Donbasā, kam pamatus licis valsts apvērsums Kijevā, ar spēku atrisināt neizdosies, taču vaina par cilvēku bojāeju gulsies arī uz tiem, kas ieliks ieročus slepkavu rokās".

2014. gada aprīlī Ukrainas valdība sāka militāru operāciju pret pašpasludinātajām Luganskas un Doņeckas republikām, kuras deklarēja neatkarību pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī. ANO rīcībā esošie dati liecina, ka konfliktā gājuši bojā vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku.

Konflikta noregulēšana Donbasā tiek apspriesta arī Minskas kontaktu grupas sēdēs. Jau 2014. gada septembrī tā pieņēma trīs dokumentus, kas reglamentēja konflikta deeskalāciju, taču arī pēc pamiera vienošanās starp konflikta pusēm turpinās apšaudes. 

57
Pēc temata
Ukraina kļūst par ekstrēmistu bāzi Eiropā
Ukraina nostādījusi pasauli uz kodolkara sliekšņa
Makeins aicina ASV piegādāt Ukrainai prettanku raķešu kompleksus
The Nation: ASV pārvērtušas Ukrainu par "nelegālo ieroču supermārketu"
Elektrisko skrejriteņu noma, foto no arhīva

Kijevas mērs pieprasīja aizvākt no pilsētas igauņu elektriskos skrejriteņus

25
(atjaunots 10:30 10.08.2020)
Elektriskie skrejriteņi Ukrainas galvaspilsētā izrādījās "pelēkajā zonā" – likums tos nedz atļauj, nedz aizliedz.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Kijevas mērs Vitālijs Kļičko aicināja Igaunijas kompāniju Bolt aizvākt no pilsētas ielām elektrisko skrejriteņu nomas punktus, vēsta "Naš Kijev".

Elektrisko skrejriteņu nomas serviss Bolt tika atklāts Kijevā piektdien, 7. augustā. Pirmie nomas punkti parādījās Pasta laukumā, Neatkarības laukumā, Besarābijas laukumā, Zelta vārtos un Marijas parkā. Taču mēram tas neiepatikās.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Bolt Ukraine 🇺🇦 (@bolt_ukraine)

"Draugi! Kompānija Bolt bez saskaņošanas ar pilsētu izvietoja elektrisko skrejriteņu nomas punktus galvaspilsētā. Šī "transporta" veida kustība nav noteikta spēkā esošajā Ukrainas likumdošanā. Tādēļ pilsēta nevar atļaut kompānijai sniegt šādu pakalpojumu veidu," uzrakstīja galvaspilsētas mērs savā Telegram kanālā.

Pēc Kļičko sacītā, pilsētas administrācija saņēma piedāvājumus sarīkot investīciju konkursu elektrisko skrejriteņu nomas punktu izvietošanai, un šāds konkurss tiks veikts, taču pēc attiecīgo izmaiņu veikšanas Ukrainas likumdošanā par ceļu satiksmi.

"Tādēļ es aicinu kompāniju Bolt aizvākt nesankcionēti uzstādītos nomas punktus. Un ievērot spēkā esošo likumdošanu. Pretējā gadījumā pilsētas dienesti būs spiesti aizvākt patvaļīgi izvietotos punktus ar elektriskajiem skrejriteņiem," uzsvēra Kļičko.

Kompānijā atbildēja, ka galvaspilsētas varasiestādes nav tiesīgas pieprasīt biznesam jebkāda veida saskaņojumu un atļauju saņemšanu, jo tās nav paredzētas likumdošanā. Turklāt Bolt uzsvēra, ka elektrisko skrejriteņu pārdošana, noma un vadīšana pagaidām nav aizliegts darbības veids Ukrainā.

No tiesiskuma viedokļa tie, kas brauc ar elektriskajiem skrejriteņiem Ukrainā, nav ceļu satiksmes dalībnieki. Patlaban Augstākajā Padomē piereģistrēti divi likumprojekti, kuru mērķis ir legalizēt vieglā elektrotransporta lietotājus valstī. Tomēr pagaidām parlamentāriešiem ir brīvdienas un pieņemt šādu likumu var ne agrāk par septembri.

Igaunijas kompānija Bolt (iepriekš Taxify) sākumā strādāja taksometra pakalpojumu mobilā lietotne, taču kopš 2018. gada tā sniedz arī elektrisko skrejriteņu nomas pakalpojumus. Bolt nomas punkti veiksmīgi strādā vairākās Igaunijas un Latvijas pilsētās, savukārt darbu Parīzē nācās drīz pēc atklāšanas izbeigt Francijas galvaspilsētas iedzīvotāju vandālisma dēļ.

Iepriekš Latvijas Ceļu satiksmes likumā vairākas reizes tika veikti grozījumi, kas saistīti ar elektrisko skrejriteņu izmantošanu – to skaits uz ceļiem pieaug, un ar tiem saistīto CSNg skaits arī kļūst lielāks.

25
Tagi:
Igaunija, Ukraina
Pēc temata
Latvijā izstrādās Ceļu satiksmes noteikumus elektriskajiem skrejriteņiem
Krapsis: elektriskie skrejriteņi iedzinuši stūrī gājējus
Lietuvā "netīru" automobili varēs iemainīt pret elektrisko skrejriteni
Protesta akcijas Minskā, foto no arhīva

Naktī Minskā notika protesta akcijas

16
(atjaunots 10:18 10.08.2020)
Naktī pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas Baltkrievijas galvaspilsētā notika masveida nekārtības, ierosinātas krimināllietas.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Devītā augusta vakarā Minskas iedzīvotāji izgāja nesankcionētā protesta akcijā, vēsta Sputnik Baltkrievija.

Svētdien Baltkrievijā notika valsts prezidenta vēlēšanas. Republikas CVK vadītāja Lidija Jermošina paziņoja, ka esošais Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko uzvar valsts vadītāja vēlēšanās visos rajonos, kuri atskaitījās par balsu skaitīšanu. Saskaņā ar pirmajiem exit poll datiem, Lukašenko iegūst 80,23%, otrajā vietā ir Svetlana Tihanovska ar 9,9%.

Devītā augusta vakarā pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas baltkrievi izgāja galvaspilsētas ielās. Automobiļu vadītāji taurēja, demonstranti aplaudēja un skandēja pret valdību vērstus lozungus.

Valsts autoinspekcija norobežoja daļu Pobediteļej prospektu un tā sānielas. Kārtības sargi pilnā ekipējumā izveidoja dzīvu sienu un sāka virzīties protestētāju virzienā.

Pie prospekta piebrauca aizturēto pārvadāšanas mašīnas un mikroautobusi. Demonstranti centās pretoties milicijai – no pūļa kārtības sargu virzienā lidoja tukšas pudeles. Gaismas un trokšņu granātu sprādzieni bija dzirdami vairāku kvartālu rādiusā.

Kārtības sargi atstūma protestētājus no dažādām Pobediteļej prospekta pusēm, taču demonstranti ilgi neatkāpās, neskatoties uz to, ka dažiem bija nepieciešama medicīniskā palīdzība.

Pakāpeniski cilvēku kļuva mazāk, un viņi pārmetās uz Storoževskas ielas un Mašerova prospekta krustojumu. Kustība šajā rajonā arī apstājās, automobiļi taurēja, cilvēki aplaudēja, vicināja ar balt-sarkan-baltiem karogiem un kliedza kārtības sargiem "Noliec vairogus".

Tieši uz krustojuma apstājās tramvaji, cilvēki izkārtojās uz braucamās daļas un gājēju zonas un negrasījās aiziet. Cīnītāji biedēja demonstrantus ar gaismas un trokšņa granātām un veica aizturēšanas. Pēc kāda laika kārtības sargiem pievienojās palīgi un protestu vieta kļuva manāmi tukšāka.

Lielākā daļa protestētāju izklīda no Minskas centrālajiem rajoniem ap 3 naktī, situācija kopumā atgriežas mierīgās sliedēs, automobiļu satiksme daļēji atjaunota.

Kārtības sargi daļēji noņēma satiksmes ierobežojumus un atbloķēja dažas ielas. Tomēr dažādās pilsētas centra daļās joprojām trāpās milicijas mašīnas. Kārtības sargi ar skaļruņiem regulē automobiļu kustību, kā arī vēršas pie atlikušajiem protestētājiem ar lūgumu izklīst.

Iekšlietu ministrija pilnībā kontrolē situāciju Minskā un citās pilsētās, paziņoja Sputnik Baltkrievija oficiālā iestādes pārstāve Olga Čemodanova. Pēc viņas sacītā, Baltkrievijas iekšlietu iestāžu sastāvs atrodas pastiprinātā dienesta stāvoklī, turklāt piesaistīti "papildspēki".

Izmeklēšanas komiteja ierosinājusi krimināllietas pēc masveida nekārtību un vardarbības pret iekšlietu iestāžu darbiniekiem faktiem. Masveida nekārtību dalībniekiem draud no 8 līdz 15 gadiem cietumsoda.

16
Tagi:
nekārtības, prezidenta vēlēšanas, Baltkrievija
Pēc temata
Latvijas ĀM "izvēlējās" jauno Baltkrievijas prezidentu?
Jūrmalas pludmale, foto no arhīva

nenoslīkt līdz peldsezonas beigām: stāsta glābēji

0
(atjaunots 16:11 10.08.2020)
Noslīkušo skaits Latvijā turpina pieaugt, savukārt glābēji brīdina – ar glābšanu uz ūdens nevar nodarboties kurš katrs.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieki kopš šī gada janvāra no ūdenstilpēm izvilkuši 80 noslīkušos; kā lai nepapildina šo statistiku, stāsta portāls LSM.lv.

Speciālisti aicina iedzīvotājus izvēlēties atpūtai oficiālās pludmales. Ja tuvumā tādu nav, visdrošāk ir peldēt gar krastu, turklāt vēlams, lai krastā būtu cilvēki, kuri ārkārtas situācijas gadījumā var nākt palīgā.

Nedrīkst peldēties pēc pārkaršanas saulē. Un, protams, atpūta pie ūdens nav savienojama ar alkohola vai jebkādu citu reibinošo vielu lietošanu.

"Reibumā nāk galvā dažādās pārdrošas idejas, piemēram, pārpeldēt ūdenstilpi vai ielekt uz galvas ūdenī. Kakla daļas skriemeļu laušana var rezultēties ar invaliditāti uz mūžu vai nāvi," saka Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāve Maija Pauniņa, Veselības veicināšanas vadības nodaļas vadītāja.

VUGD pārstāve Agrita Vītola atzīmē, ka, ja kāds slīkst, pirmām kārtām ir jāizsauc glābēji, nevis jāmetas ūdenī un jācenšas palīdzēt. Ja cilvēks nolēmis glābt slīkstošo, tad ir rūpīgi un objektīvi jānovērtē savas prasmes, jo slīkstoši cilvēki parasti krīt panikā, ķeras aiz saviem glābējiem un velk viņus zem ūdens.

"Steigšanās palīgā, ja neesat apmācīts glābšanas darbu veikšanā uz ūdens, var beigties ar to, ka būs divi glābšanas darbi vai divi izceltie no ūdenstilpes. Ir arī šogad bijis gadījums, kur cilvēks, pamanot slīkstošu cilvēku, dodas palīgā, bet diemžēl pats neizpeld. Jebkurā gadījumā ir jāizvērtē savas spējas," sacīja Vītola.

Sākumā ir jānomierina cietušais, jāizskaidro, kas notiks tālāk. Ja cilvēks prot peldēt, viņam var padot trosi (piemēram, automobiļa), jānostiprina tā pie sava pleca un jāvelk krastā. Vēl viens veids ir iedot slīkstošajām plastmasas pudeli un vilkt uz krastu.

Tāpat glābēji lūdz neaizmirst vecākus, ka atpūta pie ūdens ar bērniem ir darbs. Atslābināties nedrīkst, visu laiku jāseko līdzi notiekošajam, turklāt tas skar pat piepūšamos baseinus mājas pagalmā.

"Dīķiem, kas ir pie mājām, noteikti jābūt norobežotiem. Bērnam nevajag lielu daudzumu ūdens, kurā noslīkt. Tas tiešām var būt zems, piepūšams baseiniņš, kurā viņš iekrīt," norādīja Pauniņa.

Saskaņā ar Eurostat datiem, Baltijas valstis ieņem pirmās trīs vietas pēc noslīkušo skaita uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju visu ES dalībvalstu vidū. Pirmajā vietā ir Latvija. Par vienu no iemesliem, kādēļ Latvijā ir šāds noslīkušo skaits, tiek saukta Latvijas iedzīvotāju nemācēšana peldēt. Latvijas Peldēšanas federācija sarīkoja aptauju valsts vispārizglītojošās skolās un atklāja, ka pilnvērtīgi peldēt mācās ceturtā daļa skolēnu.

0
Tagi:
VUGD, SPKC
Pēc temata
Glābējiem Latvijā atkal nācies vilkt ārā noslīkušo līķus no ūdenstilpēm
Sirds apstājās uz divām stundām: Rīgas ārsti brīnumainā kārtā izglāba noslīkušu bērnu
Rundāles novadā noslīkušais kļuva par septiņdesmit sesto Latvijā 2019. gadā
Latvijā jau noslīkuši 39 cilvēki. Laikapstākļi liek aizmirst drošību