ASV prezidents Donalds Tramps

ASV piešķīrušas 4,6 miljardus dolāru "Krievijas apturēšanai Eiropā"

50
(atjaunots 14:37 13.12.2017)
Otrdien, 12. decembrī ASV prezidents Donalds Tramps parakstījis valsts aizsardzības budžetu 2018. finanšu gadam. Īpaša uzmanība tajā veltīta sabiedroto atbalstam Eiropā un "Krievijas apturēšanai".

RĪGA, 13. decembris — Sputnik. ASV aizsardzības budžets sastādījis 692 miljardus dolāru. 4,6 miljardi tiks piešķirti sabiedroto "atbalstam" un "Krievijas apturēšanai" Eiropā. Dokumentā šis izdevumu punkts pamatots ar to, ka it kā esot manāma "Krievijas agresija", vēsta Sputnik Igaunija, atsaucoties uz RIA Novosti.

Atsevišķā punktā budžetā iekļauta militārā palīdzība Ukrainai 350 miljonu dolāru apmērā. 4,4 miljardi tiks ieguldīti pretraķešu aizsardzībā, turklāt daļa šo līdzekļu tiks atvēlēta papildu pārtvērējraķetēm ASV rietumu piekrastē. Tādējādi ASV plāno aizsargāties no "Ziemeļkorejas draudiem".

Likumprojektā pagarināts aizliegums sadarboties ar Krievijas Aizsardzības ministriju un uzlikts par pienākumu prezidentam ziņot Kongresam par jebkādu vienošanos ar Krieviju Sīrijas jautājumā.

Formāli 2018. finanšu gads sākās jau 1. oktobrī. Taču, ņemot vērā ilgstošo dokumenta variantu saskaņošanu Kongresā (galīgais variants tika apstiprināts novembra vidū), prezidents to parakstīja tikai vakar.

Maskava jau vairākkārt ir uzsvērusi, ka Krievijai nav agresīvu nodomu, tā neplāno uzbrukumus nevienai NATO valstij. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs iepriekš pauda viedokli, ka NATO tas ir labi zināms, taču alianse vienkārši aizbildinas ar šo ieganstu, lai dislocētu lielāku skaitu tehnikas un bataljonu pie Krievijas robežām.    

50
Pēc temata
ASV piešķirs Baltijai 100 miljonus dolāru "pretsparam" Krievijai
Lavrovs: Maskavai ir aizdomas, ka Vašingtona pārkāpusi INF līgumu
Tramps nosauca Krieviju par draudiem, un aicinājis dalībvalstis veikt iemaksas alianses budžetā
NATO izstrādās nacionālos plānus aizsardzības izdevumu palielināšanai
Elektrisko skrejriteņu noma, foto no arhīva

Kijevas mērs pieprasīja aizvākt no pilsētas igauņu elektriskos skrejriteņus

25
(atjaunots 10:30 10.08.2020)
Elektriskie skrejriteņi Ukrainas galvaspilsētā izrādījās "pelēkajā zonā" – likums tos nedz atļauj, nedz aizliedz.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Kijevas mērs Vitālijs Kļičko aicināja Igaunijas kompāniju Bolt aizvākt no pilsētas ielām elektrisko skrejriteņu nomas punktus, vēsta "Naš Kijev".

Elektrisko skrejriteņu nomas serviss Bolt tika atklāts Kijevā piektdien, 7. augustā. Pirmie nomas punkti parādījās Pasta laukumā, Neatkarības laukumā, Besarābijas laukumā, Zelta vārtos un Marijas parkā. Taču mēram tas neiepatikās.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Bolt Ukraine 🇺🇦 (@bolt_ukraine)

"Draugi! Kompānija Bolt bez saskaņošanas ar pilsētu izvietoja elektrisko skrejriteņu nomas punktus galvaspilsētā. Šī "transporta" veida kustība nav noteikta spēkā esošajā Ukrainas likumdošanā. Tādēļ pilsēta nevar atļaut kompānijai sniegt šādu pakalpojumu veidu," uzrakstīja galvaspilsētas mērs savā Telegram kanālā.

Pēc Kļičko sacītā, pilsētas administrācija saņēma piedāvājumus sarīkot investīciju konkursu elektrisko skrejriteņu nomas punktu izvietošanai, un šāds konkurss tiks veikts, taču pēc attiecīgo izmaiņu veikšanas Ukrainas likumdošanā par ceļu satiksmi.

"Tādēļ es aicinu kompāniju Bolt aizvākt nesankcionēti uzstādītos nomas punktus. Un ievērot spēkā esošo likumdošanu. Pretējā gadījumā pilsētas dienesti būs spiesti aizvākt patvaļīgi izvietotos punktus ar elektriskajiem skrejriteņiem," uzsvēra Kļičko.

Kompānijā atbildēja, ka galvaspilsētas varasiestādes nav tiesīgas pieprasīt biznesam jebkāda veida saskaņojumu un atļauju saņemšanu, jo tās nav paredzētas likumdošanā. Turklāt Bolt uzsvēra, ka elektrisko skrejriteņu pārdošana, noma un vadīšana pagaidām nav aizliegts darbības veids Ukrainā.

No tiesiskuma viedokļa tie, kas brauc ar elektriskajiem skrejriteņiem Ukrainā, nav ceļu satiksmes dalībnieki. Patlaban Augstākajā Padomē piereģistrēti divi likumprojekti, kuru mērķis ir legalizēt vieglā elektrotransporta lietotājus valstī. Tomēr pagaidām parlamentāriešiem ir brīvdienas un pieņemt šādu likumu var ne agrāk par septembri.

Igaunijas kompānija Bolt (iepriekš Taxify) sākumā strādāja taksometra pakalpojumu mobilā lietotne, taču kopš 2018. gada tā sniedz arī elektrisko skrejriteņu nomas pakalpojumus. Bolt nomas punkti veiksmīgi strādā vairākās Igaunijas un Latvijas pilsētās, savukārt darbu Parīzē nācās drīz pēc atklāšanas izbeigt Francijas galvaspilsētas iedzīvotāju vandālisma dēļ.

Iepriekš Latvijas Ceļu satiksmes likumā vairākas reizes tika veikti grozījumi, kas saistīti ar elektrisko skrejriteņu izmantošanu – to skaits uz ceļiem pieaug, un ar tiem saistīto CSNg skaits arī kļūst lielāks.

25
Tagi:
Igaunija, Ukraina
Pēc temata
Latvijā izstrādās Ceļu satiksmes noteikumus elektriskajiem skrejriteņiem
Krapsis: elektriskie skrejriteņi iedzinuši stūrī gājējus
Lietuvā "netīru" automobili varēs iemainīt pret elektrisko skrejriteni
Protesta akcijas Minskā, foto no arhīva

Naktī Minskā notika protesta akcijas

17
(atjaunots 10:18 10.08.2020)
Naktī pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas Baltkrievijas galvaspilsētā notika masveida nekārtības, ierosinātas krimināllietas.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Devītā augusta vakarā Minskas iedzīvotāji izgāja nesankcionētā protesta akcijā, vēsta Sputnik Baltkrievija.

Svētdien Baltkrievijā notika valsts prezidenta vēlēšanas. Republikas CVK vadītāja Lidija Jermošina paziņoja, ka esošais Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko uzvar valsts vadītāja vēlēšanās visos rajonos, kuri atskaitījās par balsu skaitīšanu. Saskaņā ar pirmajiem exit poll datiem, Lukašenko iegūst 80,23%, otrajā vietā ir Svetlana Tihanovska ar 9,9%.

Devītā augusta vakarā pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas baltkrievi izgāja galvaspilsētas ielās. Automobiļu vadītāji taurēja, demonstranti aplaudēja un skandēja pret valdību vērstus lozungus.

Valsts autoinspekcija norobežoja daļu Pobediteļej prospektu un tā sānielas. Kārtības sargi pilnā ekipējumā izveidoja dzīvu sienu un sāka virzīties protestētāju virzienā.

Pie prospekta piebrauca aizturēto pārvadāšanas mašīnas un mikroautobusi. Demonstranti centās pretoties milicijai – no pūļa kārtības sargu virzienā lidoja tukšas pudeles. Gaismas un trokšņu granātu sprādzieni bija dzirdami vairāku kvartālu rādiusā.

Kārtības sargi atstūma protestētājus no dažādām Pobediteļej prospekta pusēm, taču demonstranti ilgi neatkāpās, neskatoties uz to, ka dažiem bija nepieciešama medicīniskā palīdzība.

Pakāpeniski cilvēku kļuva mazāk, un viņi pārmetās uz Storoževskas ielas un Mašerova prospekta krustojumu. Kustība šajā rajonā arī apstājās, automobiļi taurēja, cilvēki aplaudēja, vicināja ar balt-sarkan-baltiem karogiem un kliedza kārtības sargiem "Noliec vairogus".

Tieši uz krustojuma apstājās tramvaji, cilvēki izkārtojās uz braucamās daļas un gājēju zonas un negrasījās aiziet. Cīnītāji biedēja demonstrantus ar gaismas un trokšņa granātām un veica aizturēšanas. Pēc kāda laika kārtības sargiem pievienojās palīgi un protestu vieta kļuva manāmi tukšāka.

Lielākā daļa protestētāju izklīda no Minskas centrālajiem rajoniem ap 3 naktī, situācija kopumā atgriežas mierīgās sliedēs, automobiļu satiksme daļēji atjaunota.

Kārtības sargi daļēji noņēma satiksmes ierobežojumus un atbloķēja dažas ielas. Tomēr dažādās pilsētas centra daļās joprojām trāpās milicijas mašīnas. Kārtības sargi ar skaļruņiem regulē automobiļu kustību, kā arī vēršas pie atlikušajiem protestētājiem ar lūgumu izklīst.

Iekšlietu ministrija pilnībā kontrolē situāciju Minskā un citās pilsētās, paziņoja Sputnik Baltkrievija oficiālā iestādes pārstāve Olga Čemodanova. Pēc viņas sacītā, Baltkrievijas iekšlietu iestāžu sastāvs atrodas pastiprinātā dienesta stāvoklī, turklāt piesaistīti "papildspēki".

Izmeklēšanas komiteja ierosinājusi krimināllietas pēc masveida nekārtību un vardarbības pret iekšlietu iestāžu darbiniekiem faktiem. Masveida nekārtību dalībniekiem draud no 8 līdz 15 gadiem cietumsoda.

17
Tagi:
nekārtības, prezidenta vēlēšanas, Baltkrievija
Pēc temata
Latvijas ĀM "izvēlējās" jauno Baltkrievijas prezidentu?
Operāciju zāle P.Stradiņa slimnīcā, foto no arhīva

Dakteris Internets: katrs trešais Latvijas iedzīvotājs nodarbojas ar pašārstēšanos

0
(atjaunots 16:19 10.08.2020)
Pašārstēšanās var būt bīstama jūsu veselībai – Internetā atrasto informāciju labāk ir apspriest ar savu ārstu.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Gandrīz trešā daļa Latvijas iedzīvotāju (28%) pēdējā gada laikā ārstējās patstāvīgi, vadoties pēc Internetā atrastās informācijas, liecina aptaujas rezultāti, kuru veica aptieku tīkli "Mana Aptieka" un "Apotheka".

"Mana Aptieka" un "Apotheka" Veselības indekss ir ikgadēja aptauja, kas tiek veikta sadarbībā ar Tirgus un sabiedriskā viedokļa pētījumu centru SKDS. Ik gadu tajā piedalās vairāk nekā tūkstotis cilvēku vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Pētījuma rezultāti liecina, ka 83% respondentu uzticas farmaceitiem kā veselības aprūpes nozares speciālistiem, taču 28% ārstējas patstāvīgi, izmantojot Internetā atrasto informāciju.

Pašārstēšanās ir daudz bīstamāka, nekā varētu likties: cilvēki bieži nepamana visus saslimšanas simptomus, atrod sev nepareizas diagnozes un apdraud savu veselību, izvēloties nepiemērotas zāles, izmantojot nepareizo devu vai dažādu medikamentu kombināciju.

Ierastām slimībām var būt līdzīgi simptomi ar ļoti nopietnām, cilvēka dzīvību apdraudošām slimībām. Tāpat ir svarīgs simptomu ilgums, piemēram, klepus vairāku dienu garumā var nozīmēt saaukstēšanos, savukārt klepus vairāku nedēļu garumā var norādīt uz absolūti ko citu, nopietnāku slimību.

"Apotheka" valdes loceklis Jānis Kūliņš uzsver, ka Internetā atrastajai informācijai nekad nav jākļūst par avotu diagnozes noteikšanai un vēl jo vairāk pirms ārstēšanas uzsākšanas.

"Diemžēl farmaceiti joprojām pārāk bieži saskaras ar situācijām, kad cilvēki vēršas pie farmaceita pēc konsultācijas tikai tad, kad pašu izvēlētā metode nav nesusi vēlamos rezultātus," saka Kūliņš.

"Mana Aptieka" farmaceite Agnese Ritene atzīmē, ka, pat ja cilvēks ir veicis klīnisko izmeklējumu un atlasīja ticamu informāciju Internetā, nav garantiju, ka izvēlētā ārstēšanās metode būs efektīva un droša viņa veselībai. Internetā atrasto informāciju ir vērts apspriest ar ārstu vai farmaceitu.

0
Tagi:
Latvija, zāles, medicīna
Pēc temata
Piemaksājiet 10 eiro par ārsta tērpu: medicīna Latvijā kļuvusi dārgāka
Eurostat: Latvijā ir pārāk maz medicīnas māsu un akušieru
"Nāciet pēc 197 dienām": par cenām, rindām un jauno medicīnas reformu Latvijā
Bezmaksas medicīnas Latvijā nav: bērnam mēnešiem ilgi jāgaida pat maksas vizīte