ASV prezidents Donalds Tramps

Tramps atteicies "aizsargāt no Krievijas" NATO valstis, kuras "nemaksā"

51
(atjaunots 15:43 09.12.2017)
Tramps vairākkārt kritizējis aliansi un pieprasījis, lai sabiedrotie maksā vairāk par savu drošību.

RĪGA, 9. decembris — Sputnik. ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis saviem atbalstītājiem Floridā, ka neplāno aizsargāt, piemēram, no Krievijas NATO valstis, kuras "nemaksā" par savu atrašanos aliansē, vēsta RIA Novosti.

Tramps atgādinājis, ka savas vizītes laikā NATO šogad viņš atklāti paziņojis: alianses valstīm "ir jāmaksā". Citādi, pēc viņa sacītā, viņiem nav ko darīt organizācijā.

"Es viņiem liku saprast: ja jūs nemaksājat, jūsu te nebūs. Par to mani kritizēja presē, viņi paziņoja, ka Donalds Tramps ir rupjš pret mūsu sabiedrotajiem. Taču patiesībā rupji ir viņi, ja nemaksā! Piemēram, mums ir valsts, kura nemaksā, pēc tam šī valsts sāk spēlītes ar visiem pēc kārtas — ar Krieviju? Valsts nemaksā, kļūst agresīva, un mēs nonākam pie Trešā pasaules kara kaut kādas tur valsts dēļ, kura pat nemaksā," — paziņoja Tramps.

Tāpat ASV prezidents aprakstīja savu sarunu ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, no kuras viņš cenšas panākt NATO izmaksu palielināšanu.

"Mēs taču viņus aizsargājam, mums ir 40 tūkstoši karavīru Vācijā, neviens to nezina! Es viņai saku: "Iedodiet mums mazliet." Viņa saka: "Donald, vācu tautai tas nepatiks." Un es saku: "Zini, ko? Amerikāņu tautai tas nepatīk," — pastāstīja Tramps.

ASV nodrošina "lauvas tiesu" NATO budžeta. Tramps vairākkārt kritizējis aliansi un pieprasījis, lai sabiedrotie maksā vairāk par savu drošību. Pirms ievēlēšanas republikānis dēvēja NATO par "novecojušu" organizāciju, taču pēc uzvaras vēlēšanās atteicās no šī viedokļa.

51
Pēc temata
ASV piegādās Polijai pretraķešu kompleksus Patriot
Ukraina nostādījusi pasauli uz kodolkara sliekšņa
Tramps uzskata par nepieļaujamu ASV spēku ātru izvešanu no Afganistānas
Itāļi un vācieši izteicās pret NATO iemaksu palielināšanu
Ziemeļu straumi 2

ASV pieļauj: drīz tiks ieviestas sankcijas pret "Ziemeļu straumi 2"

4
(atjaunots 10:53 27.05.2020)
ASV vēstnieks Vācijā pieprasījis pārskatīt politiku attiecībās ar Krieviju – pēc viņa domām, Vācija nedrīkst "barot zvēru".

RĪGA, 27. maijs — Sputnik. ASV vēstnieks Vācijā Ričards Grenels paziņojis, ka Kongress varētu ieviest jaunas sankcijas pret "Ziemeļu straumi 2", vēsta RIA Novosti

"Jaunās sankcijas atbalsta abas partijas. Neskatoties uz priekšvēlēšanu cīņu, likumdošanas process varētu noritēt ātri," viņš atklāja intervijā avīzei Handelsblatt.

Politologs, vēstures zinātņu kandidāts Mihails Smoļins
© Foto : из личного архива Михаила Смолина

Diplomāts norādīja, ka iespējamo sankciju mērķis ir kavēt cauruļvada ekspluatācijas sākumu. Politiķis neprecizēja, kā šī vēlme tiks īstenota, taču viena no iespējām varētu būt sods uzņēmumiem, kas apkalpo objektu.

Tāpat Grenels intervijā pieprasījis no Vācijas pārskatīt politiku attiecībās ar Krieviju – pēc viņa domām, Vācija nedrīkst "barot zvēru", kamēr Vācija nemaksā pietiekami lielus līdzekļus NATO budžetā.

Berlīne vēstnieka izteikumus novērtēja negatīvi.

"Kad koronavīrusa pandēmija pakļauj valstis visā pasaulē smagam spiedienam, nav īstais brīdis audzēt eskalāciju un draudēt ar tālākām eksteritoriālām sankcijām, tas ir, sankcijām, kas pārkāpj starptautiskās tiesības," izdevumam akcentēja valsts ekonomikas un enerģētikas ministra Petera Štainmeiera pārstāvis.

Jāpiebilst, ka Grenels tuvākajā laikā plāno noslēgt savu darbu Berlīnē.

"Ziemeļu straume 2"

Projekts "Ziemeļu straume 2" paredz divu cauruļvadu izbūvi ar kopējo jaudu 55 miljardu kubikmetru gazes gadā. Jaunais cauruļvads tiks izbūvēts līdzās esošajam - "Ziemeļu straume". Tas vedīs pa Baltijas jūras dzīlēm un šķērsos Krievijas, Somijas, Zviedrijas, Dānijas un Vācijas teritoriālos ūdeņus vai ekskluzīvās ekonomiskās zonas.

Projektu īsteno kompānija Nord Stream 2 AG. Pusi līdzekļu tajā ieguldījis koncerns "Gazprom", parējos investē partneri no Eiropas: Uniper, Wintershall, OMV, Shell un Engie.

Kopš projekta sākuma tas saskāries ar vairāku rietumvalstu kritiku un pretsparu. Īpaši asi pret projektu iebilst ASV – tās cer piegādāt Eiropas tirgū savu SDG. Gāzesvada izbūvi neatbalsta arī Lietuva, Latvija un Polija, kas to uzskata par politisku projektu.

21.decembrī ASV prezidents Donalds Tramps parakstīja likumu par militāro budžetu, kurā bija iekļauta prasība ieviest sankcijas pret "Ziemeļu straumes 2" un "Turcijas straumes" būvdarbu apakšuzņēmējiem. Pēc tam Šveices kompānija, kas izvilka caurules Baltijas jūrā, paziņoja, ka aptur būvdarbus Dānijas teritoriālajos ūdeņos. Vēlāk Valsts departaments paziņoja, ka apakšuzņēmēji var izvairīties no sankcijām, ja pārtrauks darbus līdz 20.janvārim, taču Allseas nolēma neturpināt darbu projektā.

Iepriekš Krievijas prezidents Vladimirs Putins informēja, ka Krievija varēs noslēgt gāzesvada būvdarbus bez ārvalstu partneru līdzdalības. Pēc viņa vārdiem, "Ziemeļu straume 2" sāks darbu šī gada beigās vai nākamā gada pirmajā ceturksnī. "Gazprom" vadītājs Aleksejs Millers arī uzsvēra, ka kompānijas rīcībā ir visi līdzekļi, lai patstāvīgi pabeigt projektu, taču šim nolūkam būs nepieciešams ilgāks laiks, nekā bija plānots.

Cauruļvadu var pabeigt "Gazprom" piederošais kuģis "Akademik Chersky", tomēr enerģētikas ministrs Aleksandrs Novaks informēja, ka tā sagatavošana aizņems zināmu laiku.

4
Tagi:
Ziemeļu straume 2, Krievija, Vācija, ASV
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Politologs: Vācija asi reaģē uz ASV plāniem pret "Ziemeļu straumi 2"
Paši jau visu sapratuši: eksperts novērtēja ASV pasākumus pret "Ziemeļu straumi 2"
Donalds Tramps

Tramps anonsējis "spēcīgu" atbildi Ķīnai par rīcību Honkongā

6
(atjaunots 10:49 27.05.2020)
Mediji informē, ka ASV prezidenta administrācija izvērtē iespējas ieviest "virkni sankciju pret Ķīnas ierēdņiem, kā arī kompānijām un finanšu institūtiem".

RĪGA, 27. maijs – Sputnik. ASV prezidents Donalds Tramps apsolīja pēc pāris dienām informēt par stingriem pasākumiem, ko ASV plāno vērst pret Ķīnu, atbildot uz Pekinas darbībām Honkongā, vēsta RIA Novosti.

"Šo un to mēs jau tagad darām. Domāju, jums tas šķitīs ļoti interesanti, taču neko sīkāk es tagad nestāstīšu, es to pateikšu pēc pāris dienām," prezidents atbildēja, taujats par to, vai ASV ieviesīs sankcijas pret Ķīnu.

Tramps noliedza iespēju, ka runa varētu būt par sankcijām, tomēr apsolīja, ka tas būšot "kaut kas spēcīgs".

Vienlaikus aģentūra Bloomberg, atsaucoties uz saviem informācijas avotiem, atklāja, ka ASV prezidenta administrācija izvērtē iespējas ieviest "virkni sankciju pret Ķīnas ierēdņiem, kā arī kompānijām un finanšu institūtiem". Saskaņā ar aģentūras datiem, cita starpā runa ir par ASV iespējām iesaldēt Ķīnas ierēdņu un kompāniju aktīvus. Patlaban, vēsta Bloomberg, turpinās starpresoru konsultācijas, un galīgais lēmums vēl nav pieņemts.

Sociālie tīkli
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Ieprieks ASV prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Roberts O’Braiens intervijā telekanālam NBC pastāstīja, ka Vašingtona varētu noteikt sankcijas Ķīnai, ja Pekina, pieņemot nacionālās drošības likumprojektu, "ieņems" Honkongu. Ķīna negatīvi novērtēja ASV amatpersonu izteikumus šajā jautājumā un solīja pretpasākumus, ja Savienotās Valstis turpinās rīkoties pretēji tās interesēm.

Jebkurš Ķīnas lēmums, kas skars Honkongas autonomiju un brīvību, liks Vašingtonai pārvērtēt pieeju principam "viena valsts, divas sistēmas", iepriekš pastāstīja ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo. Viņš nosodīja likumprojekta par Honkongas nacionālo drošību iekļaušanu Ķīnas Tautas pārstāvju sapulces dienas kārtībā un norādīja, ka tiek ignorēta Honkongas tautas griba. Valsts sekretārs nosauca to par reģiona autonomijas "bojāejas priekšvēstnesi".

Svētdien Honkongā pēc vairākus mēnešus ilgas relatīvi mierīgas situācijas notika plaši pret valdību vērsti protesti. To izklīdināšanai policijas darbinieki bija spiesti izmantot asaru gāzi un ūdensmetējus, kā arī aizturēt vairāk nekā 180 cilvēkus. Akcijas dalībnieki protestēja pret nacionalās drošības likumprojekta izskatīšanu Ķīnas parlamentā.

Honkongas administrācijas vadītāja Kerija Lema iepriekš atbalstīja Honkongas vajadzībām izstrādāto likumprojektu un norādīja, ka tā pieņemšana nekādi neietekmēs Honkongas iedzīvotāju tiesības un brīvības.

Izdevums South China Morning Post iepriekš pastāstīja, ka Honkongas vajadzībām izstrādātais nacionālās drošības likums paredz sabotāžas un separātisma aizliegumu. Izdevuma avoti ziņoja, ka likums aizliedz jebkādu kūdīšanu, kas vērsta uz centrālās valdības gāšanu, terorismu un iejaukšanos no ārienes.

6
Tagi:
sankcijas, Tramps, Honkonga, Ķīna, ASV
Pēc temata
ASV apdomā tādu atriebību, lai Ķīna apskaustu Krieviju
Likme uz sakāvi: ASV miljardieri gatavojas ļaunākajam
Amerika gatavo šausmīgu sodu Ķīnai
"Baltijas ceļš" iedvesmojis protestu dalībniekus Honkongā

Dzenas pēc peļņas: kāpēc ES palaidusi garām iespēju sastapt pandēmiju ar gatavu vakcīnu

0
(atjaunots 11:36 27.05.2020)
Cilvēcei bija iespēja sagatavoties pandēmijai jau pirms diviem gadiem: britu izdevums pārmet farmaceitiskajām kompānijām nevēlēšanos izstrādāt iedarbīgu vakcīnu pret koronavīrusu grupas patogēniem.

2017.gadā pasaules vadošo farmaceitisko kompāniju padome noraidīja Eiropas Komisijas ierosinājumu izstrādāt universālu ātras darbības vakcīnu pret koronavīrusu grupas patogēniem, stāsta britu izdevums The Guardian. Farmaceitisko kompāniju pārstāvji paziņoja, ka problēma nav aktuāla un tādu preparātu izgatavošana nav izdevīga.

Tagad eksperti lauza galvas par to, cik pamatotas bija runas par naudu, un apšauba nospraustās prioritātes – cilvēce taču ir palaidusi garām iespēju jau savlaicīgi sagatavoties koronavīrusa pandēmijai. Sīkāka informācija – Sputnik video.

0