Katalonijas valdības vadītājs Karless Pudždemons Katalonijas neatkarības referendumā. Foto no arhīva

Spānijas Augstākā tiesa atsaukusi Pudždemona starptautisko aresta orderi

23
(atjaunots 22:10 08.04.2018)
Saskaņā ar Augstākās tiesas informācijas avotiem, ko sniedz spāņu mediji, Karlesu Pudždemonu un viņa biedrus varētu arestēt ierašanās brīdī Spānijā.

RĪGA, 6. decembris — Sputnik. Spānijas Augstākā tiesa atcēlusi bijušā Katalonijas vadītāja Karlesa Pudždemona starptautisko aresta orderi, ziņots valsts tiesu varas iestāžu mikroblogā Twitter.

"Tiesnesis Pablo Ljarena pieņēmis lēmumu atcelt bijušā (Katalonijas) valdības vadītāja Pudždemona un bijušo valdības locekļu aresta orderi, kuri uzturas Beļģijā," — paziņoja tiesa.

Kā atzīmē spāņu avīze El Pais, Pudždemona un viņa biedrus varētu arestēt pēc atgriešanās Spānijā.

Spānijas tiesa 3. novembrī izsniedza orderi Pudždemona un viņa kolēģu arestam. Viņi apsūdzēti par sacelšanos, nemieru organizēšanu, valsts līdzekļu izšķērdēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un nepakļaušanos varas iestādēm. Par šiem  noziegumiem paredzētais sods sasniedz brīvības atņemšanu uz laiku līdz 30 gadiem.

5. novembrī Pudždemons brīvprātīgi padevās Beļģijas policijai. Kopā ar viņu policijā ieradās četri bijušie Katalonijas valdības locekļi ar saviem advokātiem. Nākamajā dienā viņus visus atbrīvoja no ieslodzījuma. Politiķiem ir jāpaziņo Beļģijas varas iestādēm savas īslaicīgās uzturēšanās adrese, jāsadarbojas ar izmeklēšanu un jāierodas pēc katra tiesībsargu izsaukuma.

Beļģijas varas iestādes plānoja paziņot tiesas lēmumu par Pudždemona un vēl četru bijušo autonomijas valdības locekļu izdošanu Spānijai 14. decembrī.

Pēc 1. oktobra Katalonijā veiktā referenduma rezultātiem, ko Spānijas Konstitucionālā tiesa atzina par nelikumīgu, autonomijas parlaments 27. oktobrī parakstīja neatkarības rezolūciju. Pēc stundas Spānija ieviesa valsts varas iestāžu tiešo pārvaldi Katalonijā. Spānijas premjers Marjano Rahojs paziņoja par autonomijas valdības locekļu, arī tās vadītāja Karlesa Pudždemona atstādināšanu no amata, parlamenta atlaišanu un Katalonijas parlamenta ārkārtas vēlēšanām 21. decembrī.

23
Pēc temata
Pudždemons aicina izlaist no cietuma bijušos Katalonijas ministrus
Krievu prankeri Bergmaņa vārdā izjokojuši Spānijas aizsardzības ministri
Madrides norīkotās amatpersonas pārņem varu Katalonijā
Stomatoloģijas klīnikā, foto no arhīva

Jaunas šausmas: ASV cilvēkiem, kuri pārslimojuši Covid-19, sāk izkrist zobi

6
(atjaunots 18:53 29.11.2020)
ASV vairākiem cilvēkiem, kuri iepriekš pārslimojuši koronavīrusu, sāka bez simptomiem izkrist zobi; pēc amerikāņu zobārsta Deivida Okano domām, Covid-19 var izraisīt jau esošo zobu problēmu pasliktināšanos.

RĪGA, 30. novembris – Sputnik. Pēc pārciesta Covid-19 atsevišķi cilvēki saskaras ar nopietnām problēmām mutes dobumā, līdz pat zobu izkrišanai, raksta Mixnews.lv ar atsauci uz The New York Times. Izdevums stāsta par vairākiem gadījumiem, kad jaunā tipa koronavīrusa infekciju pārslimojušie saskārās ar zobu izkrišanu.

Piemēram, Ņujorkas iedzīvotāja Fara Hemilija pazaudēja zobu pēc atveseļošanās. Viņa atzīmēja, ka neesot sajutusi nekādas sāpes, pat asiņošanas nebija. Hemilija paziņoja par citiem līdzīgiem gadījumiem tiem, kas pārcietuši Covid-19. Kāds arī pazaudējis zobu vai pat vairākus, citiem emalja kļuva pelēka vai arī sāka parādīties robi, kā arī veidojās smaganu iekaisums.

Pēc Jutas Universitātes paradontologa Deivida Okano domām, visticamāk, koronavīrusa infekcijas fonā dažiem cilvēkiem notiek līdzšinējo stomatoloģisko problēmu saasināšanās.

Savukārt Angioģenēzes fonda prezidents un direktors medicīniskos jautājumos Viljams Lī atzīmēja, ka zobu izkrišana bez asiņošanas ir neparasta parādība un liecina par kaut kādiem procesiem smaganu asinsvados.

Tāpat The New York Times pievērš uzmanību tam, ka zobu izkrišanas gadījumi koronavīrusu izslimojušajiem cilvēkiem ir visnotaļ reta parādība.

6
Tagi:
ASV, koronavīruss
Pēc temata
Covid-19 sekas salīdzina ar izkaisīto sklerozi, AIDS un insultu
Ārsts parādīja, ko Covid-19 pacienti redz pēdējos brīžos pirms nāves
PVO: notiek vakcīnas pret Covid-19 izstrāde deguna aerosola veidā
"Sarkanais karogs": ārste pastāstīja, kādus simptomus ignorējuši ar Covid-19 mirušie
Ledājs un jūra, foto no arhīva

Mūžīgā sasaluma kušana var novest pie spēcīgiem cunami

4
(atjaunots 18:38 29.11.2020)
Zinātnieku pētījumi liecina, ka ledus kušana Aļaskā var izraisīt kalnu iežu noslīdēšanu, kas savukārt izprovocēs cunami.

RĪGA, 30. novembris – Sputnik. Zinātnieki apgalvo, ka mūžīgā sasaluma kušanas rezultātā Aļaskā iespējami graujoši cumani, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz publikāciju izdevumā The Guardian.

Eksperti brīdina par saikni starp ātro temperatūras pieaugumu un noslīdeņiem, kas tagad apdraud dažādas pilsētas un kultūras pieminekļus. Jaunie pētījumi liecina, ka ledus kušana Aļaskā var izraisīt kalnu iežu noslīdēšanu, kas savukārt izprovocēs cunami.

Viena no problēmātiskajām zonām ir Barrija Arma fjorda nogāze, no kuras paveras ainava uz kruīzu kuģu populāru marštutu. Noslīdeņi kalna nogāzē netālu no Barrija ledāja sākušies pagājušā gadsimta sākumā. Pirms desmit gadiem šie procesi būtiski paātrinājušies. Šogad problēma tika fiksēta ar satelīta fotouzņēmumu palīdzību.

Ja noslīdenis nogāzīsies fjordā, vilnis var trāpīt kuģiem šajā rajonā, sasniegt simtiem metru tuvējos kalnos un noslīcināt populāru tūrisma maršrutu, sasniedzot 10 metru augstumu virs Vitieras pilsētas.

Šogad 14 ģeologi jau brīdināja, ka liels nogruvums iespējams tuvākā gada laikā un ticams tuvāko 20 gadu laikā.

2015. gadā līdzīgs noslīdzenis nogāzē, kas tāpat slīdēja lejup gadu desmitu laikā, radīja cunami, kas iznīcināja mežu 193 metru attālumā uz augšu pa Tāna fjorda nogāzēm Aļaskā.

"Kad klimats mainās, ainavai vajadzīgs laiks, lai pielāgotos. Ja ledājs atkāpjas ļoti ātri, tas var "pēkšņi pārsteigt" apkārtējās nogāzes un tās iebruks," konstatēja ģeologs Bretvuds Higmans pēc ilgstoša darba pie Tāna un Barrija Arma fjordiem.

Ģeoloģe Erīna Besseta-Kirtone, iepazinusies ar satelītu fotogrāfijām, kas tapušas 30 gadu laikā, konstatēja, ka noslīdeņi Svētā Iļjas un Gleišerbeja kalnos Aļastā notikuši siltākajos gados. Viņa piezīmēja, ka pagaidām zinātnieki vēl nav pietiekami labi izpētījuši noslīdeņu rašanās mehānismus. "Mēs zinām par korelāciju, taču pagaidām vēl neesam izpētījuši virzošo spēku," viņa paskaidroja.

Pēdējā gadsimta laikā 10 no 14 augstākajiem reģistrētajiem cunami notikuši apledojušos kalnu rajonos. 1958. gadā noslīdeņa radītais vilnis Lituijas līcī Aļaskā sasniedza 524 metrus – tas bija augstākais jebkad reģistrētais cunami. Zemestrīces laikā Aļaskā 1964. gadā lielākā daļa nāvju notikušas stihisko katastrofu rezultātā, ko radījuši zemūdens noslīdeņi.

Pateicoties detektoriem, eksperti cer prognozēt, kad nogāzes, ļoti ticams, nobruks bīstamākajās vietās. Tie varēs fiksēt tikko manāmas pārmaiņas, kas var kļūt par noslīdeņa prologu.

4
Tagi:
klimata pārmaiņas
Pēc temata
Arktikā fiksēts temperatūras pieaugums, kāds nav redzēts pēdējos 3000 gadus
Zinātnieki fiksējuši neparasti karstu punktu Antarktīdā
Kas notiek patiesībā – globālā sasilšana vai atdzišana
Nāvējoši atradumi. Zinātnieki atklājuši seno ledāju noslēpumus