Bijušais Katalonijas valdības vadītājs Karless Pudždemons

Pudždemons aicina izlaist no cietuma bijušos Katalonijas ministrus

12
(atjaunots 17:37 03.12.2017)
Bijušais Katalonijas vadītājs nosauca šo situāciju par nedemokrātisku.

RĪGA, 3. decembris — Sputnik, Aleksandrs Šišlo. Bijušais Katalonijas valdības vadītājs Karless Pudždemons, gaidot paredzētās reģionālās vēlēšanas, aicināja atbrīvot cietumā esošos bijušos autonomijas Ministru Kabineta ministrus, lai viņi varētu piedalīties šajās vēlēšanās, vēsta RIA Novosti.

"Viņi ir ieslēgti cietumā politisku iemeslu dēļ un viņiem jābūt izlaistiem laukā. Tā ir absolūti nepieņemama situācija, kad tiek rīkotas vēlēšanas, kamēr daļa kandidātu atrodas cietumā," teica Pudždemons Beļģijas avīzes Standard intervijā.

Bijušais Katalonijas vadītājs nosauca šo situāciju par nedemokrātisku.

Pēc 1. oktobrī Katalonijā veiktā referenduma rezultātiem, kuru Spānijas Konstitūcijas tiesa atzina par nelikumīgu, autonomijas parlaments 27. oktobrī pieņēma rezolūciju par neatkarību. Pēc stundas Spānijas senāts apstiprināja Spānijas varas iestāžu tiešās varas ieviešanu Katalonijā. Spānijas premjers Marjano Rahojs paziņoja par autonomijas valdības locekļu atstādināšanu no amatiem, tostarp vadītāju Pudždemonu, autonomās kopienas parlamenta atlaišanu un pirmstermiņa vēlēšanu veikšanu Katalonijā 21. decembrī.

Spānijas Nacionālās tiesu palātas tiesnese 2. novembrī līdz lietas būtības izskatīšanai lika apcietināt bez iziešanas tiesībām par atbrīvošanas maksu astoņus bijušos Katalonijas valdības locekļus, tostarp, ženeralitāta vadītāja bijušo vietnieku Orijolu Žunkerasu. Nākamajā dienā viņa izsniedza Pudždemona un citu bijušo Katalonijas valdības locekļu aresta orderi, kuri atradās Briselē. Briseles prokuratūra pieprasīja izdot Spānijai Pudždemonu un citus viņa valdības locekļus. Jauna tiesas sēde Briselē paredzēta 4. decembrī.

Iepriekš Pudždemons aicināja izskatīt Katalonijas vēlēšanas, kuras paredzētas 21. decembrī, kā "patiesu 1. oktobra referenduma otro tūri". Tāpat viņš izteicās par neatkarīgās Katalonijas aizstāvību, kura pati izvēlas savu nākotni.

Sestdien viens no Pudždemona advokātiem — Žaume Alonso Kueviljass — paziņoja, ka bijušie Katalonijas valdības locekļi Pudždemona vadībā var palikt Briselē pēc 21. decembra reģionālajām vēlēšanām un "pat līdz janvāra vidum".    

12
Pēc temata
Krievu prankeri Bergmaņa vārdā izjokojuši Spānijas aizsardzības ministri
Beļģijas tiesa atbrīvoja Karlesu Pudždemonu un viņa kolēģus
Beļģija nav iniciējusi Pudždemona ierašanos, paziņoja valsts valdībā
Stomatoloģijas klīnikā, foto no arhīva

Jaunas šausmas: ASV cilvēkiem, kuri pārslimojuši Covid-19, sāk izkrist zobi

6
(atjaunots 18:53 29.11.2020)
ASV vairākiem cilvēkiem, kuri iepriekš pārslimojuši koronavīrusu, sāka bez simptomiem izkrist zobi; pēc amerikāņu zobārsta Deivida Okano domām, Covid-19 var izraisīt jau esošo zobu problēmu pasliktināšanos.

RĪGA, 30. novembris – Sputnik. Pēc pārciesta Covid-19 atsevišķi cilvēki saskaras ar nopietnām problēmām mutes dobumā, līdz pat zobu izkrišanai, raksta Mixnews.lv ar atsauci uz The New York Times. Izdevums stāsta par vairākiem gadījumiem, kad jaunā tipa koronavīrusa infekciju pārslimojušie saskārās ar zobu izkrišanu.

Piemēram, Ņujorkas iedzīvotāja Fara Hemilija pazaudēja zobu pēc atveseļošanās. Viņa atzīmēja, ka neesot sajutusi nekādas sāpes, pat asiņošanas nebija. Hemilija paziņoja par citiem līdzīgiem gadījumiem tiem, kas pārcietuši Covid-19. Kāds arī pazaudējis zobu vai pat vairākus, citiem emalja kļuva pelēka vai arī sāka parādīties robi, kā arī veidojās smaganu iekaisums.

Pēc Jutas Universitātes paradontologa Deivida Okano domām, visticamāk, koronavīrusa infekcijas fonā dažiem cilvēkiem notiek līdzšinējo stomatoloģisko problēmu saasināšanās.

Savukārt Angioģenēzes fonda prezidents un direktors medicīniskos jautājumos Viljams Lī atzīmēja, ka zobu izkrišana bez asiņošanas ir neparasta parādība un liecina par kaut kādiem procesiem smaganu asinsvados.

Tāpat The New York Times pievērš uzmanību tam, ka zobu izkrišanas gadījumi koronavīrusu izslimojušajiem cilvēkiem ir visnotaļ reta parādība.

6
Tagi:
ASV, koronavīruss
Pēc temata
Covid-19 sekas salīdzina ar izkaisīto sklerozi, AIDS un insultu
Ārsts parādīja, ko Covid-19 pacienti redz pēdējos brīžos pirms nāves
PVO: notiek vakcīnas pret Covid-19 izstrāde deguna aerosola veidā
"Sarkanais karogs": ārste pastāstīja, kādus simptomus ignorējuši ar Covid-19 mirušie
Ledājs un jūra, foto no arhīva

Mūžīgā sasaluma kušana var novest pie spēcīgiem cunami

4
(atjaunots 18:38 29.11.2020)
Zinātnieku pētījumi liecina, ka ledus kušana Aļaskā var izraisīt kalnu iežu noslīdēšanu, kas savukārt izprovocēs cunami.

RĪGA, 30. novembris – Sputnik. Zinātnieki apgalvo, ka mūžīgā sasaluma kušanas rezultātā Aļaskā iespējami graujoši cumani, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz publikāciju izdevumā The Guardian.

Eksperti brīdina par saikni starp ātro temperatūras pieaugumu un noslīdeņiem, kas tagad apdraud dažādas pilsētas un kultūras pieminekļus. Jaunie pētījumi liecina, ka ledus kušana Aļaskā var izraisīt kalnu iežu noslīdēšanu, kas savukārt izprovocēs cunami.

Viena no problēmātiskajām zonām ir Barrija Arma fjorda nogāze, no kuras paveras ainava uz kruīzu kuģu populāru marštutu. Noslīdeņi kalna nogāzē netālu no Barrija ledāja sākušies pagājušā gadsimta sākumā. Pirms desmit gadiem šie procesi būtiski paātrinājušies. Šogad problēma tika fiksēta ar satelīta fotouzņēmumu palīdzību.

Ja noslīdenis nogāzīsies fjordā, vilnis var trāpīt kuģiem šajā rajonā, sasniegt simtiem metru tuvējos kalnos un noslīcināt populāru tūrisma maršrutu, sasniedzot 10 metru augstumu virs Vitieras pilsētas.

Šogad 14 ģeologi jau brīdināja, ka liels nogruvums iespējams tuvākā gada laikā un ticams tuvāko 20 gadu laikā.

2015. gadā līdzīgs noslīdzenis nogāzē, kas tāpat slīdēja lejup gadu desmitu laikā, radīja cunami, kas iznīcināja mežu 193 metru attālumā uz augšu pa Tāna fjorda nogāzēm Aļaskā.

"Kad klimats mainās, ainavai vajadzīgs laiks, lai pielāgotos. Ja ledājs atkāpjas ļoti ātri, tas var "pēkšņi pārsteigt" apkārtējās nogāzes un tās iebruks," konstatēja ģeologs Bretvuds Higmans pēc ilgstoša darba pie Tāna un Barrija Arma fjordiem.

Ģeoloģe Erīna Besseta-Kirtone, iepazinusies ar satelītu fotogrāfijām, kas tapušas 30 gadu laikā, konstatēja, ka noslīdeņi Svētā Iļjas un Gleišerbeja kalnos Aļastā notikuši siltākajos gados. Viņa piezīmēja, ka pagaidām zinātnieki vēl nav pietiekami labi izpētījuši noslīdeņu rašanās mehānismus. "Mēs zinām par korelāciju, taču pagaidām vēl neesam izpētījuši virzošo spēku," viņa paskaidroja.

Pēdējā gadsimta laikā 10 no 14 augstākajiem reģistrētajiem cunami notikuši apledojušos kalnu rajonos. 1958. gadā noslīdeņa radītais vilnis Lituijas līcī Aļaskā sasniedza 524 metrus – tas bija augstākais jebkad reģistrētais cunami. Zemestrīces laikā Aļaskā 1964. gadā lielākā daļa nāvju notikušas stihisko katastrofu rezultātā, ko radījuši zemūdens noslīdeņi.

Pateicoties detektoriem, eksperti cer prognozēt, kad nogāzes, ļoti ticams, nobruks bīstamākajās vietās. Tie varēs fiksēt tikko manāmas pārmaiņas, kas var kļūt par noslīdeņa prologu.

4
Tagi:
klimata pārmaiņas
Pēc temata
Arktikā fiksēts temperatūras pieaugums, kāds nav redzēts pēdējos 3000 gadus
Zinātnieki fiksējuši neparasti karstu punktu Antarktīdā
Kas notiek patiesībā – globālā sasilšana vai atdzišana
Nāvējoši atradumi. Zinātnieki atklājuši seno ledāju noslēpumus

Ekologi ceļ trauksmi: Barenca jūra riskē kļūt par atkritumu plankumu

0
(atjaunots 18:58 29.11.2020)
Barenca jūra var pārvērsties vienā lielā atkritumu plankumā; pie šādiem secinājumiem nonākusi zinātnieku ekspedīcija, kuri nodarbojas ar ūdens ekosistēmu piesārņojuma problēmām.

Uz katru piekrastes līnijas kilometru ir 4-5 tonnas plastmasas. Brīvprātīgie rīko speciālas "talkas" – viņi izved atkritumus un pēc tam nodod tos pārstrādei. Ne visu ir iespējams utilizēt, daļa plastmasas neder otrreizējai pārstrādei. Sekas var būt bēdīgas – ja netiks pārtraukta vienreizlietojamo priekšmetu patērēšana, tad daba vienkārši nosmaks atkritumos.

Oļesja Iļjina Maskavas Valsts universitātes Bioloģijas fakultātē pēta ūdens ekosistēmu plastmasas piesārņojuma problēmas. Tāpat viņa rīko zinātniskas jūras ekspedīcijas, lai izpētītu ūdens stāvokli, mikroplastmasas saturu, un nodarbojas ar piekrastes līnijas tīrīšanu. Secinājumi nav mierinoši: ja netiks izbeigta vienreizlietojamo lietu ražošana un patērēšana, nekāda utilizācija nepalīdzēs ekosistēmai.

0
Tagi:
Barenca jura, ekoloģija
Pēc temata
Barenca jūrā atrasti Otrā pasaules kara laiku ASV tanki