RĪGA, 1. decembris – Sputnik. ES Padomes darba grupa apsprieda Eiropas Komisijas piedāvātos ES Gāzes direktīvas grozījumus, kuri perspektīvā varētu apgrūtināt "Ziemeļu straumes 2" projekta īstenošanu. EK iniciatīva izraisījusi pretrunīgu reakciju, raksta "Kommersant". Saskaņā ar izdevuma informācijas avotu datiem, Vācija palūgusi ES Padomes juridisko dienestu sniegt slēdzienu, tostarp, jautājumos, kas saistīti ar grozījumu atbilstību starptautiskajām tiesībām. Vairākas citas valstis lūdza izvērtēt jaunās regulas ietekmi uz pašreizējiem projektiem.
Eiropas Komisija piedāvā izdarīt izņēmumu visiem jau strādājošiem jūras gāzesvadiem, taču tam būs nepieciešamas starpvalstu pārrunas, savukārt, piemēram, Itālija šaubās par, vai tiks gūti panākumi dialogā ar bruņoto konfliktu pārņemto Lībiju. Savukārt Polija un Baltijas valstis grozījumus atbalstīja.
Grozījumu izskatīšanas process parastā režīmā varētu vilkties gadiem, raksta "Kommersant", taču Gāzes direktīvas gadījumā grozījumi varētu tikt iesniegti balsošanai Eiropas Parlamentā jau februārī, un gandrīz noteikti tiks apstiprināti. Taču likumprojekta pieņemšanai būs nepieciešams arī ES Padomes atbalsts, kam nav formālu termiņu saistību. "Diskusijas Padomē var turpināties mēnešiem ilgi, ja netiks izdarīts politisks spiediens augstākajā līmenī," – pastāstīja "Kommersant" informācijas avots. Pagaidām Vācijas pozīcija izskatās viennozīmīga, savukārt bez tās piekrišanas virzīt iniciatīvu ir ļoti grūti, atzīmēja izdevums. Tādējādi, ja grozījumu apspriešana ievilksies, projektu "Ziemeļu straume 2" plānots noslēgt 2019. gadā.
Iepriekš VFR ĀM vadītājs Zigmārs Gabriels paziņoja, ka "Ziemeļu straume 2" projektam ir jāstrādā atbilstoši Eiropas normatīvajiem aktiem.
"Izejvielu resursiem ir jābūt caurskatāmiem tirgus ietvariem, tādēļ es iestājos par ļoti svarīgu projektu "Ziemeļu straume 2", kam jādarbojas saskaņā ar spēkā esošajām Eiropas normām," – uzsvēra Gabriels 10. Krievijas un Vācijas izejvielu konferencē Pēterburgā 29. novembrī.
"Ziemeļu straume 2" paredz divu gāzes vada cauruļu izbūvi no Krievijas piekrastes pa Baltijas jūru līdz Vācijai. Tā kopējā jauda – līdz 55 miljardi kubikmetru gāzes gadā. Dalībnieki vienojās par sekojošu projekta daļu sadali: 50% "Gazprom" un 10% piecām kompānijām no Eiropas — OMV, BASF (Wintershall), Engie, Shell, Uniper (izstājusies no E.On). Jauno gāzes vadu plānots uzbūvēt līdzās esošajam "Ziemeļu straumei".
Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Čehija, Ungārija, Slovākija, Rumānija un Dānija iestājas pret jaunā gāzes vada būvniecību. Pēc viņu domām, projekts nes ģeopolitiskās destabilizācijas riskus un var vest pie konkurences ierobežošanas.
Gāzes vada būvniecības pretinieks ir arī ASV. Vašingtona sagaida, ka Eiropas tirgū nākamajos piecos gados nokļūs liels daudzums sašķīdinātās gāzes no ASV, tādēļ ASV nevēlētos, lai ES ieguldītu līdzekļus fiziskā gāzes vada infrastruktūrā.
