Krievijas un ES karogi

Polijas prezidenta kanceleja: Eiropa izvēlēsies Maskavu, nevis Kijevu

37
(atjaunots 15:29 28.11.2017)
Pat Polija, iespējams, nesniegs atbalstu, ar ko rēķinās Kijeva, ja Eiropas Savienība būs spiesta izvēlēties – sadarboties ar Krieviju vai Ukrainu.

RĪGA, 28. novembris — Sputnik. Eiropa varētu atbalstīt Maskavu, nevis Kijevu, ja nāksies izvēlēties – Krievija vai Ukraina, paziņojis Polijas prezidenta kancelejas vadītājs Kšištofs Ščerskis, informē RIA Novosti.

"Tikai mūsu reģiona (Austrumeiropas – red.) valstīm attiecības ar Kijevu nav attiecību funkcija ar Maskavu. Baidos, ka situācijā, ja Eiropa būs spiesta izvēlēties starp Ukrainu un Krieviju, citas galvaspilsētas, ar kurām patlaban rēķinās Kijeva, izvēlēsies Maskavu. Tad Ukrainas valdība vērsīsies pie reģiona valstīm pēc palīdzības, tāpat kā pirmā un otrā Maidana laikā," – teica Ščerskis intervijā izdevumam Sieci.

Viņš atzīmēja, ka Polija, iespējams, vairs nesniegs Ukrainai agrāko atbalstu tamlīdzīga scenārija apstākļos.

Spriedze Kijevas un Varšavas attiecībā parādījusies pēdējo gadu laikā diskusijās par vēsturiskās atmiņas jautājumiem. Varšava nosoda Kijevas uzsākto nacionālistu organizācijas – Ukrainas Sacelšanās armijas (OUN-UPA) glorifikāciju un kritizē regulāros vandālisma aktus, kuru rezultatā apgānītas poļu piemiņas vietas Ukrainā. Polijas Seims atzina par genocīdu poļu masveida slepkavības, ko, pēc Varšavas domām, pastrādājuši ukraiņu nacionālisti Volīnijā, Austrumgalicijā un II Polijas Republikas dienvidaustrumu vojevodistēs 1939.-1945. gg.

Ukrainas parlaments nosodīja Polijas Seima lēmumu ar kuru "Volīnijas slaktiņš" tika atzīts par genocīdu. Ukrainas deputāti uzskata, ka šis lēmums "apdraud abu valstu politiskos un diplomātiskos panākumus".

Ukrainas Sacelšanās armija tika izveidota 1942. gada oktobrī kā Ukrainas nacionālistu organizācijas militārais spārns. Galvenokārt UPA darbojās Rietumukrainā, karoja pret padomju spēkiem un sadarbojās ar hitleriešiem. Pēc Lielā Tēvijas kara beigām tā turpināja cīņu pret padomju varu ar ekstrēmistiskām metodēm – no UPA kaujinieku rokām gāja bojā inteliģences un vietējo varasiestāžu pārstāvji, komjaunatnes un partijas aktīvisti.

2015. gada maijā Ukrainas prezidents Petro Porošenko piešķīra OUN-UPA Ukrainas "neatkarības cīnītāju" statusu un tās dalībniekiem dāvāja tiesības saņemt sociālās garantijas.

37
Pēc temata
"Gazprom" informē, par kādām cenām Baltija un Polija pērk gāzi no ASV
"Banderas" spēles rezultāti: Polija bloķējusi Ukrainas tranzītu
Polijas aizsardzības ministrs uzskata, ka Krievija gatavojas "agresijai"
Polijā sākta 1945. gadā celtās Uzvaras Kolonnas demontāža
Polijas ĀM paziņojusi, ka Ukrainai jāsamaksā par pagātnes noziegumiem
Krievijas prezidents Vladimirs Putins

Krievijas prezidents ierosinājis ANO Drošības padomes locekļu videotikšanos

3
(atjaunots 07:49 15.08.2020)
Krievijas prezidents Vladimirs Putins aicina iezīmēt soļus, kas ļaus izvairīties no konfrontācijas, situācijas saasināšanās ANO Drošības padomē.

RĪGA, 15. augusts — Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins ierosinājis tuvākajā laikā organizēt ANO Drošības padomes dalībvalstu līderu, kā arī Vācijas un Irānas tikšanos tiešsaistē, lai apspriestu Irānas jautājumu un izvairītos no situācijas saasināšanās, informēja RIA Novosti.

Šis ierosinājums izteikts paziņojumā, kas publicēts Krievijas prezidenta oficiālajā vietnē.

"Mērķis – nospraust soļus, kas ļautu izvairīties no konfrontācijas, situācijas saasināšanās ANO Drošības padomē. Ir svarīgi kolektīvi atbalstīt ANO DP rezolūcijas 2231 tālāku netraucētu realizāciju, kas veidojusi starptautiski tiesisko pamatu KVRP (Kopīgais visaptverošais rīcības plāns, vienošanās ar Irānu – red.) īstenošanai," paskaidroja valsts vadītājs.

Viņš konstatēja, ka diskusijas Drošības padomē kļūst aizvien saspringrākas, pret Teherānu izskan nepamatoti paziņojumi, izstrādājamie rezolūciju projekti vērsti uz agrāko vienbalsīgo lēmumu laušanu.

"Šajā reģionā, tāpat kā jebkurā citā pasaules punktā, nav vietas šantāžai un diktātam ne no vienas puses. Vienpusēja pieeja risinājuma meklējumos nepalīdz," uzsvēra Putins.

Viņš atzīmēja, ka Krievija joprojām pieturas pie KVRP Irānas kodolprogrammas noregulēšanai no 2015. gada.

Prezients atgādināja, ka atjaunotā Drošības koncepcija Persijas līča zonā, ar ko Maskava nāca klajā 2019. gadā ietver konkrētus ceļus problēmu risināšanai reģionā.

Krievijas valsts vadītājs aicināja uzmanīgi un atbildīgi izvērtēt vienam otra viedokli, rīkoties ar savstarpēju cieņu un kolektīvi.

"Aicinām partnerus uzmanīgi apsvērt mūsu piedāvājumu. Alternatīva ir tālāka spriedzes eskalācija, konflikta izcelšanās riska pieaugums. No tādas notikumu attīstības ir jāizvairās. Krievija ir atvērtka konstruktīvai sadarbībai ar visiem, kas ieinteresēts attālināt situāciju no bīstamās robežas. Jautājums ir steidzams," konstatēja Putins.

Viņš ierosināja saskaņot tiešsaistes apspriedes dienas kārtību Ārlietu ministriju līmenī, ja līderi demonstrē principiālu gatavību sarunai.

Aizvadītajā nedēļā ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo paziņoja, ka Vašingtona ir sagatavojusi ANO Drošības padomes rezolūcijas projektu jautājumā par ieroču embargo pagarināšanu pret Irānu.

Pēc tam Teherāna paziņoja, ka šāds dokuments vispirms apdraud nevis Irānu, bet gan pašas ANO DP mehānismus.

Irānas Ārlietu ministrijas oficiālais pārstāvis Abass Musavi norādīja, ka tādējādi Vašingtona vēlas pakļaut sev ANO DP un novājināt to.

3
Tagi:
Vladimirs Putins, Krievija, Irāna, Drošības Padome, ANO
Pēc temata
ASV Valsts departaments atklājis valsts stratēģiju attiecībās ar Irānu
Cīņa visiem spēkiem. Vai kara draudi Persijas līcī ir reāli
ASV draudi nav līdzējuši: Venecuēla saņēmusi degvielu no Irānas
Kodoldarījumu iespējams glābt: Krievijas ārlietu ministrs kritizē ASV rīcību
Svetlana Tihanovska

Tihanovska paziņoja, ka dibinās padomi varas nodošanai Baltkrievijā

3
(atjaunots 07:47 15.08.2020)
Baltkrievijas prezidenta kandidāte Svetlana Tihanovska vērsusies pie Eiropas valstīm ar lūgumu palīdzēt viņai "organizēt dialogu ar Baltkrievijas valdību".

RĪGA, 15. augustsSputnik. Baltkrievijas prezidenta kandidāte Svetlana Tihanovska paziņoja, ka iniciēs Koordinācijas padomes izveidi republikā varas nodošanas nodrošināšanai, un uzsvēra, ka viņa ir gatava dialogam, vēsta RIA Novosti.

"Šajā padomē var strādāt pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, cienījami un pazīstami baltkrievi, profesionāļi savā nozarē. Uzdodu savai pilnvarotajai personai Olgai Kovaļkovai un advokātam Maksimam Znakam pieņemt pieteikumus par padomes locekļu izvirzīšanu no organizācijām un pilsoņu apvienībām," politiķe atklāja paziņojumā, kas publicēts Tihanovskas, Viktora Babariko un Valērija Cepkalo štābu preses dienestu Telegram kanālos.

Tihanivska aicināja atbrīvot protesta akciju laikā aizturētos cilvēkus un apturēt asinsizliešanu.

"Es esmu sajūsmā par baltkrieviem. Paldies, mani dārgie! Mēs esam paveikuši neiespējamo. Mēs parādījām, ka esam vairākumā. Un šī valsts pieder mums, Baltkrievijas tautai, ne vienam cilvēkam," piezīmēja Tihanovska.

Svētdien republikā notika prezidentka vēlēšanas. Centrālās vēlēšanu komisijas dati liecina, ka valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko saņēmis 80,1% balsu, otrajā vietā – Svetlana Tihanovska ar 10,12%. Opozīcija neatzīst balsošanas rezultātus, pati Tihanovska ir pametusi valsti un atrodas Lietuvā.

Valstī notiek nesankcionētas protesta akcijas, taču likumsargi tās izkliedē. Pret akciju dalībniekiem tiek izmantota asaru gāze, ūdensmetēji, gaismas un trokšņa granātas, gumijas lodes. Oficiālie dati rāda, ka aizturēti aptuceni septiņi tūkstoši cilvēku. Republikas IeM informēja, ka nekārtībās cietuši simtiem cilvēku, viņu vidū – 103 tiesībsargājošo iestāžu darbinieki. Pēc IeM datiem, viens protestu akcijas dalībnieks gājis bojā – viņš mēģināja izmantot pret miliciju paštaisītu spridzekli.

3
Tagi:
Svetlana Tihanovska, prezidenta vēlēšanas, Aleksandrs Lukašenko, Baltkrievija
Pēc temata
Politologs: krīzi Baltkrievija silda Varšava un Viļņa
Viņa ir možā noskaņojumā: par ko Tihanovska runāja ar Lietuvas varasiestādēm
Latvija otrā pēc Krievijas: ar ko un par ko veic pārrunas Baltkrievijas ĀM
Baltijas valstis un Polija izstrādāja krīzes pārvarēšanas plānu Baltkrievijā