RĪGA, 20. novembris — Sputnik. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs intervijā Kanādas radiostacijai CBC paziņojis, ka NATO bataljoni Baltijas valstīs un Polijā uzturēsies tik ilgi, cik būs nepieciešams, nekādu konkrētu bruņoto spēku izvešanas termiņu nav. Tāpat viņš komentēja mediju slēdzienus par alianses nespēju atvairīt potenciālu uzbrukumu austrumu frontē.
Paplašināta klātbūtne Austrumeiropā
Ziemeļatlantijas alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņojis, ka patlaban neesot iespējams noteikt, cik ilgi alianses vienības uzturēsies Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā.
"Nevaru paziņot jums konkrētu datumu. Mēs uzturēsimies tur tik ilgi, cik nepieciešams," – skaidroja Stoltenbergs.
NATO samitā Varšavā tika pieņemts lēmums par nebijušu militārās klātbūtnes paplašināšanu Austrumeiropas valstīs. Sakarā ar iedomātu Krievijas "agresiju", Lietuvā, Latvijā, Igaunijā un Polijā izvietoti alianses bataljoni.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs norādījis, ka valsts nav ieinteresēta palielināt spriedzi attiecībās ar NATO, turklāt alianse pat to in informēta, taču izmanto šo ieganstu, lai izvietotu lielu skaitu tehnikas un karavīru pie Krievijas robežas.
NATO pielāgojas
"NATO ir gatava aizsargāt visus sabiedrotos jebkādu draudu apstākļos, — paziņoja Stoltenbergs. – Taču, ņemot vērā to, ka draudi un situācija drošības jomā mainās, izmainās arī NATO. Mēs palielinām spēkus, mēs pastiprinām mūsu spēku kaujas gatavību, pirmo reizi vēsturē mēs izvēršam spēkus mūsu alianses austrumu daļā… Mēs pastiprinām iespējas pārvietot spēkus gan Eiropā, gan pāri Atlantijai. Tādējādi mēs pielāgojamies. Tieši tāpēc mēs esam stipri."
Novembra sākumā NATO dalībvalstu aizsardzības ministri saskaņoja NATO vadības struktūras adaptācijas plānu, kas paredz divu jaunu struktūru izveidi. Viena no tām tiek izveidota transporta ceļu aizsardzībai starp Ziemeļameriku un Eiropu, otra – karaspēku un bruņojuma transportēšanas loģistikai Eiropā.
