Gerhards Šrēders. Foto no arhīva

Šrēders: Krievija negrasās iekarot Baltiju, Eiropai paveicies ar Putinu

64
(atjaunots 13:10 17.11.2017)
VFR bijušais kanclers Gerhards Šreders kritizēja Rietumu sankciju politiku attiecībā pret Krieviju un nosauca par absurdām izdomājumus par to, ka Maskava it kā grasās uzbrukt Baltijai.

RĪGA, 16. novembris — Sputnik. Bažas par to, ka Krievija it kā vēlas iekarot Baltiju un pat Poliju, ir absurdas, tieši otrādi, tā ir Maskava, kura izjūt draudus no Rietumu puses. Eiropai ir paveicies ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, paziņoja bijušais Vācijas kanclers Gerhards Šrēders Die Zeit intervijā, tekstu krievu valodā sniedz "InoTV".

"Ja salīdzina ar ASV prezidentu, tad mēs varam būt laimīgi, ka mums ir tāds kā Putins," paziņoja Šreders. Atšķirībā no tik "neparedzama" populista kā Donalds Tramps, Kremļa vadītājs domā ļoti racionāli, paskaidroja vācu politiķis.

Mīts par agresiju

Šrēders paziņoja, ka netic "mītā par Krievijas agresīvo politiku". Pēc viņa sacītā, bažas, ka Kremlis vēlas anektēt Baltijas valstis un pat Poliju, ir absurdas. Tieši pretēji, tā ir Krievija, kura izjūt draudus, kuri nāk no Rietumiem.

"Amerikas mēģinājumi ievilkt Ukrainu un Gruziju NATO, PGA sistēmu uzstādīšana un NATO pietuvošanās Krievijas robežām — tas viss izraisīja raizes. Sākot ar Džordžu Bušu-jaunāko, amerikāņu politika bija mērķēta tikai uz izolāciju un ielenkumu. Viņi nevēlas, lai Krievija būtu stipra. Jautājums ir, vai mēs, vācieši un eiropieši, esam ieinteresēti vājā Krievijā?" paskaidroja Šrēders.

Pēc viņa sacītā, krievi ir kaimiņi, un Eiropai ir nepieciešami energoresursi un tirgus. Turklāt bez Maskavas piedalīšanās Rietumi nevar atrisināt vairums jautājumu Tuvajos un Vidējos Austrumos, Kaukāza reģionā, tāpat sadarbības tematu vidū ir Irānas kodolprogramma, norādīja Vācijas bijušais kanclers.

Paziņojumi par pastāvošiem Krievija draudiem Baltijas valstīm un Polijai pēdējā laikā nav retums, kaut arī Maskavā vairākkārt uzsvēra, ka Krievija nekad neuzbruks kādai no NATO dalībvalstīm. Pēc Krievijas ĀM vadītāja Sergeja Lavrova teiktā, NATO lieliski zina, ka Maskavai nav plānu kādam uzbrukt, taču vienkārši izmanto ieganstu, lai izvietotu vairāk tehnikas un bataljonu Krievijas robežu tuvumā.

Sankcijas un Donbass

Gerhards Šrēders paziņoja, ka iestājas pret sankciju politiku attiecībā pret Krieviju.

"Jo, kad tiek novērots progress, piemēram, smagā bruņojuma izvešana no Donbasa, runa nebija par soda mēru atvieglošanu, bet gan par to pagarināšanu un pat pastiprināšanu. Un kas izdara spiedienu uz Kijevu? Kijeva arī maz ko dara," teica bijušais kanclers.

Pēc Šrēdera sacītā, Ukrainas varas iestādes karo pret Donbasu un nošķir tur atrodošos cilvēkus no enerģijas piegādēm. Pēc politiķa domām, liela ES kļūda bija tajā, ka viņi piedāvāja tikai Ukrainai asociāciju ar iestāšanās perspektīvu savienībā, ar Krieviju atbilstošas pārrunas neviens neveica.

Ukrainas varas iestādes 2014. gada aprīlī sāka militāro operāciju pret pašpasludinātājām Luganskas TR un Doņeckas TR, kuras paziņoja par neatkarību pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī. Saskaņā ar pēdējiem ANO datiem, par konflikta upuriem kļuva vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku.

Situācijas stabilizēšanas jautājums Donbasā, tostarp, tiek apspriests kontakta grupas tikšanās laikā Minskā, kura kopš 2014. gada septembra pieņēmusi jau trīs dokumentus, kuri reglamentē soļus konflikta deeskalācijai. Taču arī pēc mierizlīguma vienošanās starp konflikta pusēm turpinās apšaudes.

2014. gada jūlija beigās ES un ASV ieviesa pret Krieviju ekonomiskās sankcijas. ES samits 2015. gada martā saistīja ierobežojošo pasākumu derīguma termiņu ar pilnu Minskas līgumu implementāciju.

Atbildes kārtā Krievija ierobežoja pārtikas preču importu no valstīm, kuras ieviesa sankcijas pret to. Maskava ne reizi vien paziņojusi, ka uzskata par absurdu saistīt sankcijas ar Minskas līgumu realizēšanu sakarā ar Ukrainu, jo Krievija nav Ukrainas iekšējā konflikta puse. Tāpat Maskava vairākkārt atzīmējusi, ka runāt ar viņu sankciju valodā ir neproduktīvi.    

64
Pēc temata
Jurkāns: Latvija nolādēs dienu, kad Krievija kļūs vāja
Amerikāņu analītiķi aprēķinājuši, kā Krievija varēšot ieņemt Latviju
Putins: atšķirībā no NATO Krievija ir atrisinājusi drošības problēmu virs Baltijas
Mamikins: Latvija ik gadus zaudē miljardu eiro Krievijas embargo rezultātā