Gerhards Šrēders. Foto no arhīva

Šrēders: Krievija negrasās iekarot Baltiju, Eiropai paveicies ar Putinu

78
(atjaunots 13:10 17.11.2017)
VFR bijušais kanclers Gerhards Šreders kritizēja Rietumu sankciju politiku attiecībā pret Krieviju un nosauca par absurdām izdomājumus par to, ka Maskava it kā grasās uzbrukt Baltijai.

RĪGA, 16. novembris — Sputnik. Bažas par to, ka Krievija it kā vēlas iekarot Baltiju un pat Poliju, ir absurdas, tieši otrādi, tā ir Maskava, kura izjūt draudus no Rietumu puses. Eiropai ir paveicies ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, paziņoja bijušais Vācijas kanclers Gerhards Šrēders Die Zeit intervijā, tekstu krievu valodā sniedz "InoTV".

"Ja salīdzina ar ASV prezidentu, tad mēs varam būt laimīgi, ka mums ir tāds kā Putins," paziņoja Šreders. Atšķirībā no tik "neparedzama" populista kā Donalds Tramps, Kremļa vadītājs domā ļoti racionāli, paskaidroja vācu politiķis.

Mīts par agresiju

Šrēders paziņoja, ka netic "mītā par Krievijas agresīvo politiku". Pēc viņa sacītā, bažas, ka Kremlis vēlas anektēt Baltijas valstis un pat Poliju, ir absurdas. Tieši pretēji, tā ir Krievija, kura izjūt draudus, kuri nāk no Rietumiem.

"Amerikas mēģinājumi ievilkt Ukrainu un Gruziju NATO, PGA sistēmu uzstādīšana un NATO pietuvošanās Krievijas robežām — tas viss izraisīja raizes. Sākot ar Džordžu Bušu-jaunāko, amerikāņu politika bija mērķēta tikai uz izolāciju un ielenkumu. Viņi nevēlas, lai Krievija būtu stipra. Jautājums ir, vai mēs, vācieši un eiropieši, esam ieinteresēti vājā Krievijā?" paskaidroja Šrēders.

Pēc viņa sacītā, krievi ir kaimiņi, un Eiropai ir nepieciešami energoresursi un tirgus. Turklāt bez Maskavas piedalīšanās Rietumi nevar atrisināt vairums jautājumu Tuvajos un Vidējos Austrumos, Kaukāza reģionā, tāpat sadarbības tematu vidū ir Irānas kodolprogramma, norādīja Vācijas bijušais kanclers.

Paziņojumi par pastāvošiem Krievija draudiem Baltijas valstīm un Polijai pēdējā laikā nav retums, kaut arī Maskavā vairākkārt uzsvēra, ka Krievija nekad neuzbruks kādai no NATO dalībvalstīm. Pēc Krievijas ĀM vadītāja Sergeja Lavrova teiktā, NATO lieliski zina, ka Maskavai nav plānu kādam uzbrukt, taču vienkārši izmanto ieganstu, lai izvietotu vairāk tehnikas un bataljonu Krievijas robežu tuvumā.

Sankcijas un Donbass

Gerhards Šrēders paziņoja, ka iestājas pret sankciju politiku attiecībā pret Krieviju.

"Jo, kad tiek novērots progress, piemēram, smagā bruņojuma izvešana no Donbasa, runa nebija par soda mēru atvieglošanu, bet gan par to pagarināšanu un pat pastiprināšanu. Un kas izdara spiedienu uz Kijevu? Kijeva arī maz ko dara," teica bijušais kanclers.

Pēc Šrēdera sacītā, Ukrainas varas iestādes karo pret Donbasu un nošķir tur atrodošos cilvēkus no enerģijas piegādēm. Pēc politiķa domām, liela ES kļūda bija tajā, ka viņi piedāvāja tikai Ukrainai asociāciju ar iestāšanās perspektīvu savienībā, ar Krieviju atbilstošas pārrunas neviens neveica.

Ukrainas varas iestādes 2014. gada aprīlī sāka militāro operāciju pret pašpasludinātājām Luganskas TR un Doņeckas TR, kuras paziņoja par neatkarību pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī. Saskaņā ar pēdējiem ANO datiem, par konflikta upuriem kļuva vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku.

Situācijas stabilizēšanas jautājums Donbasā, tostarp, tiek apspriests kontakta grupas tikšanās laikā Minskā, kura kopš 2014. gada septembra pieņēmusi jau trīs dokumentus, kuri reglamentē soļus konflikta deeskalācijai. Taču arī pēc mierizlīguma vienošanās starp konflikta pusēm turpinās apšaudes.

2014. gada jūlija beigās ES un ASV ieviesa pret Krieviju ekonomiskās sankcijas. ES samits 2015. gada martā saistīja ierobežojošo pasākumu derīguma termiņu ar pilnu Minskas līgumu implementāciju.

Atbildes kārtā Krievija ierobežoja pārtikas preču importu no valstīm, kuras ieviesa sankcijas pret to. Maskava ne reizi vien paziņojusi, ka uzskata par absurdu saistīt sankcijas ar Minskas līgumu realizēšanu sakarā ar Ukrainu, jo Krievija nav Ukrainas iekšējā konflikta puse. Tāpat Maskava vairākkārt atzīmējusi, ka runāt ar viņu sankciju valodā ir neproduktīvi.    

78
Pēc temata
Jurkāns: Latvija nolādēs dienu, kad Krievija kļūs vāja
Amerikāņu analītiķi aprēķinājuši, kā Krievija varēšot ieņemt Latviju
Putins: atšķirībā no NATO Krievija ir atrisinājusi drošības problēmu virs Baltijas
Mamikins: Latvija ik gadus zaudē miljardu eiro Krievijas embargo rezultātā
Baltkrievija

Latvija otrā pēc Krievijas: ar ko un par ko veic pārrunas Baltkrievijas ĀM

2
(atjaunots 08:16 13.08.2020)
Baltkrievijas un Latvijas ārlietu ministri telefonsarunā apsprieda situāciju Baltkrievijā pēc prezidenta vēlēšanām un tur notikušajām nekārtībām.

RĪGA, 13. augusts – Sputnik. Baltkrievijas un Latvijas ĀM vadītāji Vladimirs Makejs un Edgars Rinkēvičs telefonsarunā apsprieda situāciju Baltkrievijā pēc tur notikušajām prezidenta vēlēšanām. Makejs paziņoja par ārējas iejaukšanās mēģinājumiem, savukārt Rinkēvičs aicināja deeskalēt situāciju valstī.

Baltkrievijas ĀM savā mājaslapā vēsta, ka ministrs Makejs detalizēti informēja Rinkēviču par Baltkrievijā izveidojušos situāciju pēc prezidenta vēlēšanām un par ārējas iejaukšanās centieniem valsts iekšpolitiskajā situācijā.

Tiek atzīmēts, ka ārpolitikas iestāžu vadītāji apsprieda arī Baltkrievijas un ES attiecību attīstības perspektīvas.

"Konstatēts svarīgums saglabāt komunikācijas kanālus un turpmāko dialoga uzturēšanu starp Minsku un Briseli dažādos līmeņos," teikts Baltkrievijas ĀM paziņojumā.

Savukārt Edgars Rinkēvičs savā Twitter mikroblogā paziņoja, ka telefonsarunas laikā ar Makeju aicināja Baltkrievijas varasiestādes deeskalēt situāciju valstī.

"Telefonsarunā ar Baltkrievijas ārlietu ministru Vladimiru Makeju apspriedām iekšpolitisko situāciju Baltkrievijā, aicināju deeskalēt situāciju, uzsākt politisko dialogu ar opozīciju, atbrīvot mierīgos demonstrantus un žurnālistus," teikts Rinkēviča paziņojumā.

​Atzīmēsim, ka, spriežot pēc oficiālajiem paziņojumiem Baltkrievijas ĀM mājaslapā, Makejs laikā pēc vēlēšanām vakar bija veicis telefonsarunas tikai ar KF un Latvijas ĀM vadītājiem. Pirms pašām vēlēšanām viņš tikās ar Krievijas vēstnieku Baltkrievijā Dmitriju Mezencevu, kā arī ar pagaidu ASV pilnvaroto lietvedi Baltkrievijas Republikā Džefriju Džuku.

Devītajā augustā Baltkrievijā notika prezidenta vēlēšanas. Saskaņā ar precizētajiem CVK datiem, esošais prezidents Aleksandrs Lukašenko ieguva 80,08% balsu. Viņš vada valsti vairāk nekā 26 gadus. Otrajā vietā ir Svetlana Tihanovska ar 10,09%.

Devītā augusta vakarā vairākās Baltkrievijas pilsētās sākās masveida nesankcionētas protesta akcijas, kuru rezultātā tika aizturēti 3000 cilvēku, cietuši aptuveni 100 cilvēku. Protesti dažādās Baltkrievijas pilsētās turpinās joprojām.

2
Tagi:
prezidenta vēlēšanas, Ārlietu ministrija, Baltkrievija, Latvija
Pēc temata
Protesti Baltkrievijā: karsta nakts pēc vēlēšanām
Politologs: krīzi Baltkrievija silda Varšava un Viļņa
Baltijas valstu ĀM vadītāji aicina Baltkrieviju uzsākt dialogu ar opozīciju
F-15 Eagle

NATO rīkojas provokatīvi: KF ĀM redz konflikta potenciāla izaugsmi Baltijas jūras reģionā

12
(atjaunots 18:38 12.08.2020)
NATO darbības rada priekšnosacījumus konflikta potenciāla izaugsmei Baltijas jūras reģionā, KF deeskalācijas piedāvājumi tika ignorēti, paziņoja KF ĀM.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. NATO darbības bieži vien robežojas ar provokāciju un agresiju, pilnvērtīga militārpersonu dialoga trūkuma apstākļos tas rada priekšnosacījumus konflikta potenciāla kāpumam tostarp Baltijas jūras reģionā, paziņoja intervijā RIA Novosti KF ĀM Otrā Eiropas departamenta direktors Sergejs Beļajevs.

Diplomāts atzīmēja, ka Krievijas Bruņoto spēku aktivitāte Baltijas jūrā, kā arī Arktikā ir krietni zemāka, nekā Ziemeļatlantijas aliansei. Krievija vairākkārt piedāvājusi partneriem militārās spriedzes deeskalācijas pasākumus, kuru vidū bija dialoga atjaunošana starp militārpersonām, mācību rajonu novirzīšana no Krievijas un NATO saskarsmes līnijas. Tāpat Krievijas militārpersonas un diplomāti rosina jautājumu par bīstamās militārās darbības un incidentu novēršanu Baltijas jūras un Melnās jūras reģionos, piedāvājot noteikt minimālo pietuvošanās distanci lidmašīnām un kuģiem, izmantot transponderus, informēt vienam otru par gaidāmajām mācībām, aicināt novērotājus uz manevriem.

Viņš atzīmēja, ka NATO Krievijas iniciatīvas būtībā ignorēja.

Iepriekš KF Aizsardzības ministrijas vadītājs Sergejs Šoigu paziņoja, ka Rietumu stratēģiskais virziens rada vislielākos draudus Krievijas militārajai drošībai. Aizsardzības ministrijas vadītājs paziņoja, ka draudu neitralizācijas nolūkos Rietumu militārajā apgabalā šogad ieplānoti 28 organizācijas pasākumi karaspēku kaujas sastāva pilnveidošanai, kuri tiek sinhronizēti ar mūsdienu ieroču piegādi.

Krievijas un Rietumu attiecības pasliktinājās sakarā ar Krimas atkalapvienošanos ar KF un konflikta sākšanos Ukrainas austrumos. Sakarā ar it kā pieaugušo Krievijas "agresiju" NATO Varšavas samitā pieņēma lēmumu palielināt savu klātbūtni Austrumeiropas valstīs. Pa vienam starptautisko spēku bataljonam tika izvietots Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Polijā. Tāpat palielinājies KF robežu tuvumā sabiedroto veikto militāro mācību skaits.

Maskavā ne vienu reizi vien ir paziņojuši, ka nav ieinteresēti konfrontācijas rosināšanā ar NATO – nedz Baltijas reģionā, nedz kur citus, un uzsvēra, ka Krievija nekad neuzbruks nevienai NATO valstij. Pēc KF ĀM vadītāja Sergeja Lavrova sacītā, NATO labi zina, ka Maskavai nav nekādu uzbrukumu plānu. Alianse izmanto to kā ieganstu, lai izvietotu vairāk tehnikas un bataljonu Krievijas robežu tuvumā.

Pēc KF ĀM vadītāja vietnieka Aleksandra Gruško sacītā, NATO darbības Krievija ņem vērā savā militārajā plānošanā.

12
Tagi:
Baltija, NATO
Pēc temata
Atklāta Baltijas vājā vieta situācijā, ja sāksies karš ar Krieviju
Pentagons paskaidroja, kāpēc bruņotie spēki tiek pārvietoti tuvāk Krievijas robežām
Poļu eksperts atrada Baltijas valstu vājo vietu
Tramps izved karaspēkus no Vācijas par labu ASV. Un visai pasaulei