Gerhards Šrēders. Foto no arhīva

Šrēders: Krievija negrasās iekarot Baltiju, Eiropai paveicies ar Putinu

78
(atjaunots 13:10 17.11.2017)
VFR bijušais kanclers Gerhards Šreders kritizēja Rietumu sankciju politiku attiecībā pret Krieviju un nosauca par absurdām izdomājumus par to, ka Maskava it kā grasās uzbrukt Baltijai.

RĪGA, 16. novembris — Sputnik. Bažas par to, ka Krievija it kā vēlas iekarot Baltiju un pat Poliju, ir absurdas, tieši otrādi, tā ir Maskava, kura izjūt draudus no Rietumu puses. Eiropai ir paveicies ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, paziņoja bijušais Vācijas kanclers Gerhards Šrēders Die Zeit intervijā, tekstu krievu valodā sniedz "InoTV".

"Ja salīdzina ar ASV prezidentu, tad mēs varam būt laimīgi, ka mums ir tāds kā Putins," paziņoja Šreders. Atšķirībā no tik "neparedzama" populista kā Donalds Tramps, Kremļa vadītājs domā ļoti racionāli, paskaidroja vācu politiķis.

Mīts par agresiju

Šrēders paziņoja, ka netic "mītā par Krievijas agresīvo politiku". Pēc viņa sacītā, bažas, ka Kremlis vēlas anektēt Baltijas valstis un pat Poliju, ir absurdas. Tieši pretēji, tā ir Krievija, kura izjūt draudus, kuri nāk no Rietumiem.

"Amerikas mēģinājumi ievilkt Ukrainu un Gruziju NATO, PGA sistēmu uzstādīšana un NATO pietuvošanās Krievijas robežām — tas viss izraisīja raizes. Sākot ar Džordžu Bušu-jaunāko, amerikāņu politika bija mērķēta tikai uz izolāciju un ielenkumu. Viņi nevēlas, lai Krievija būtu stipra. Jautājums ir, vai mēs, vācieši un eiropieši, esam ieinteresēti vājā Krievijā?" paskaidroja Šrēders.

Pēc viņa sacītā, krievi ir kaimiņi, un Eiropai ir nepieciešami energoresursi un tirgus. Turklāt bez Maskavas piedalīšanās Rietumi nevar atrisināt vairums jautājumu Tuvajos un Vidējos Austrumos, Kaukāza reģionā, tāpat sadarbības tematu vidū ir Irānas kodolprogramma, norādīja Vācijas bijušais kanclers.

Paziņojumi par pastāvošiem Krievija draudiem Baltijas valstīm un Polijai pēdējā laikā nav retums, kaut arī Maskavā vairākkārt uzsvēra, ka Krievija nekad neuzbruks kādai no NATO dalībvalstīm. Pēc Krievijas ĀM vadītāja Sergeja Lavrova teiktā, NATO lieliski zina, ka Maskavai nav plānu kādam uzbrukt, taču vienkārši izmanto ieganstu, lai izvietotu vairāk tehnikas un bataljonu Krievijas robežu tuvumā.

Sankcijas un Donbass

Gerhards Šrēders paziņoja, ka iestājas pret sankciju politiku attiecībā pret Krieviju.

"Jo, kad tiek novērots progress, piemēram, smagā bruņojuma izvešana no Donbasa, runa nebija par soda mēru atvieglošanu, bet gan par to pagarināšanu un pat pastiprināšanu. Un kas izdara spiedienu uz Kijevu? Kijeva arī maz ko dara," teica bijušais kanclers.

Pēc Šrēdera sacītā, Ukrainas varas iestādes karo pret Donbasu un nošķir tur atrodošos cilvēkus no enerģijas piegādēm. Pēc politiķa domām, liela ES kļūda bija tajā, ka viņi piedāvāja tikai Ukrainai asociāciju ar iestāšanās perspektīvu savienībā, ar Krieviju atbilstošas pārrunas neviens neveica.

Ukrainas varas iestādes 2014. gada aprīlī sāka militāro operāciju pret pašpasludinātājām Luganskas TR un Doņeckas TR, kuras paziņoja par neatkarību pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī. Saskaņā ar pēdējiem ANO datiem, par konflikta upuriem kļuva vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku.

Situācijas stabilizēšanas jautājums Donbasā, tostarp, tiek apspriests kontakta grupas tikšanās laikā Minskā, kura kopš 2014. gada septembra pieņēmusi jau trīs dokumentus, kuri reglamentē soļus konflikta deeskalācijai. Taču arī pēc mierizlīguma vienošanās starp konflikta pusēm turpinās apšaudes.

2014. gada jūlija beigās ES un ASV ieviesa pret Krieviju ekonomiskās sankcijas. ES samits 2015. gada martā saistīja ierobežojošo pasākumu derīguma termiņu ar pilnu Minskas līgumu implementāciju.

Atbildes kārtā Krievija ierobežoja pārtikas preču importu no valstīm, kuras ieviesa sankcijas pret to. Maskava ne reizi vien paziņojusi, ka uzskata par absurdu saistīt sankcijas ar Minskas līgumu realizēšanu sakarā ar Ukrainu, jo Krievija nav Ukrainas iekšējā konflikta puse. Tāpat Maskava vairākkārt atzīmējusi, ka runāt ar viņu sankciju valodā ir neproduktīvi.    

78
Pēc temata
Jurkāns: Latvija nolādēs dienu, kad Krievija kļūs vāja
Amerikāņu analītiķi aprēķinājuši, kā Krievija varēšot ieņemt Latviju
Putins: atšķirībā no NATO Krievija ir atrisinājusi drošības problēmu virs Baltijas
Mamikins: Latvija ik gadus zaudē miljardu eiro Krievijas embargo rezultātā
Krievijas vakcīna pret Covid-19, foto no arhīva

Ungārijai drīkst, pārējiem nē: Brisele paziņoja lēmumu par vakcīnu Sputnik V

76
(atjaunots 14:12 01.12.2020)
Eiropas Komisijā uzsvēra, ka Ungārijas valsts pati nes atbildību par Krievijas vakcīnas pret koronavīrusu Sputnik V pielietošanu.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Krievijas vakcīna pret koronavīrusu Sputnik V, tās ārkārtas apstiprināšanas un pielietošanas gadījumā Ungārijā, nevarēs tikt izmantota citās Eiropas Savienības valstīs, citē RIA Novosti Eiropas Komisijas pārstāvja paziņojumu Briseles brīfingā.

"ES dod priekšroku tam, lai visas vakcīnas, kuras tiek piedāvātas Eiropas pilsoņiem, saņem apstiprinājumu Eiropas Zāļu aģentūrā (EMA). Taču steidzamas procedūras ietvaros valsts var ārkārtas kārtībā atļaut vakcīnas izmantošanu savā teritorijā un tās izplatību savu pilsoņu vidū. Taču mēs iestājamies par to, lai būtu maksimāls caurspīdīgums vakcīnas jautājumos," sacīja viņš.

EK paskaidroja, ka dotajā gadījumā runa varētu būt par "laikā ierobežotu un ārkārtas lēmumu, par kuru valsts pati nes atbildību".

"Ja šo vakcīnu atļauj pielietot Ungārijas varasiestādes, tad runa ir tikai par pielietošanu Ungārijas teritorijā," uzsvēra EK pārstāvis.

Augusta sākumā Krievijas Veselības ministrija reģistrēja pirmo vakcīnu pasaulē Covid-19 profilaksei, ko izstrādāja Gamaleja vārdā nosauktā Nacionālā epidemioloģijas un infekciju centra speciālisti sadarbībā ar Tiešo investīciju fondu. Vakcīnai tika izmantota labi izpētītā cilvēka adenovīrusa vektora platforma. Tā ieguva nosaukumu "Sputnik V"

Krievijas Rūpniecības un tirdzniecības ministrija pēc Krievijas rūpniecības un tirdzniecības ministra Denisa Manturova un Ungārijas ārlietu ministra Petera Sijarto pārrunām paziņoja, ka Krievija apspriež Krievijas vakcīnas pret koronavīrusu Sputnik V ražošanu, šajā valstī tiek gatavota ražošanas platforma. Sijarto 27. novembrī paziņoja, ka decembrī valstij sāks piegādāt mazas vakcīnas Sputnik V partijas, janvārī būs lielākas.

Eiropas Zāļu aģentūra iepriekš paziņoja par kontaktiem ar Krievijas vakcīnas pret koronavīrusu Sputnik V izstrādātāju, atzīmējot, ka šādu preparātu apstiprināšanas termiņi ir grūti paredzami. Tajā pašā laikā EMA uzsvēra, ka ES koncentrē resursus šo procesu paātrināšanai un izpētes un atļauju izsniegšanas termiņu samazināšanai vakcīnām pret Covid-19.

Otrā starpposma vakcīnas Sputnik V klīniskā izmēģinājuma datu analīze nodemonstrēja 91,4% efektivitāti 28. dienā pēc pirmās injekcijas, vakcīnas efektivitāte 42. dienā pēc pirmās injekcijas pārsniedz 95%.

76
Tagi:
Eiropa, vakcīna, Krievija, Ungārija
Pēc temata
Koronavīruss skāris G20 samitu. Taču Rietumi necietīs Krievijas vakcīnu
Eiropas Komisija apstiprinājusi līgumu par vakcīnas iepirkumu ES dalībvalstu vārdā
Krievijā nosauca Sputnik V vakcīnas dozas cenu ārvalstīm
PVO pārstāve informēja, ka Krievija pieteikusi vakcīnas "Sputnik V" sertifikāciju
Kravu tranzīts, foto no arhīva

"Dīvaina laime": KF izvērtēja Latvijas panākumus pēdējo 16 gadu laikā

45
(atjaunots 00:11 01.12.2020)
Tranzīta sabrukums, zivsaimniecības nozares iznīcināšana un masveida migrācija: kā varasiestādes "padarīja laimīgus" Latvijas iedzīvotājus tās dalības laikā Eiropas Savienībā.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Latvijas ir ieguvusi ​"dīvainu laimi​" pēc iestāšanās Eiropas Savienībā: ekonomika ir sagrauta, cilvēki aizbraukuši – konstatēja Krievijas politiķis, KF Federācijas padomes loceklis Aleksejs Puškovs.

​"2004. gadā iestājoties ES, Latvija nolēma, ka ir ieguvusi laimi. Iznākums: Latvijas tranzīta krahs, zivsaimniecības nozares, gandrīz visas rūpniecības iznīcināšana, alus darītavu slēgšana (PSRS laikā bija aptuveni 80, palikušas 3-4). 370 tūkstoši cilvēku pa šo laiku pametuši valsti. Dīvaina laime," uzrakstīja Puškovs Twitter.

​Krievijas politiķis jau bija atzīmējis, ka Latvijas ekonomikas sabrukums kļuva par Baltijas republikas varasiestāžu rusofobas politikas rezultātu. Pēc viņa sacītā, Latvija tik cītīgi pārrāva visas saiknes ar Krieviju, ar tik lielu sajūsmu uzbruka Maskavai EDSO un EPPA, ka Krievija sāka uz to reaģēt ilgi pirms Ukrainas krīzes. Uz ko cerēja Rīgā – nav skaidrs, pauž neizpratni Puškovs.

Krievijas senators pieņēma, ka Latvijas varasiestādes nedomāja par savas politikas un retorikas sekām, un "saņēma to, ko nevarēja nesaņemt". Puškovs piedāvāja adresēt jautājumus par tranzīta nozari Latvijas ĀM vadītājam Edgaram Rinkēvičam – "karstasinīgam politiskā kara ar Krieviju piekritējam": varbūt viņš atradīs kravas Latvijas dzelzceļiem un Rīgas ostām.

Latvijas Satiksmes ministrija aizvadītajā nedēļā vērsās pie Krievijas Transporta ministrijas ar lūgumu palīdzēt apturēt Krievijas tranzīta apjoma kritumu Latvijā. Iestādes vadītājs Tālis Linkaits pauda ieinteresētību "katrā kravas tonnā, kas varētu nākt cauri Latvijai vai uz Latviju".

Krievija konsekventi strādā ar mērķi pārorientēt savu tranzītu uz iekšzemes ostām. Baltijas valstis jau zaudējušas lielu daļu kravu no Krievijas, Latvijas ostas vienu mēnesi pēc otra ziņo, ka pārkraušanas apjomi krītas, bez Krievijas tranzīta cieš arī "Latvijas Dzelzceļš", kurš jau ir paziņojis par masveida darbinieku atlaišanu.

45
Tagi:
tranzīts, Latvija, Aleksejs Puškovs
Pēc temata
No nokdauna līdz nokautam jeb Latvijas tranzīts ringā
Ekonomiste: Latvija aprok tranzīta atliekas ar bļāvieniem "Krievija – ienaidnieks!"
Dzelzceļa kravu tranzīts Latvijas ostās krities par 56%
Palaiduši vējā, tāpat kā tranzītu: eksperts par Baltijas izredzēm elektroenerģijas tirgū

Minerālmēslu pārvešana no Baltijas uz KF: Murmanskā uzbūvēs 6 miljonu tonnu terminālu

0
(atjaunots 09:05 02.12.2020)
Terminālu "Tuloma" plānots ieviest ekspluatācijā 2023. gada martā, tā jauda sastādīs 4 miljonus tonnu gadā ar palielinājuma iespēju līdz 6 miljoniem tonnu.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Kompānija "Morskoj terminal Tuloma" ar specializētā gāžamkravu pārkraušanas termināla būvprojektu Murmanskas ostā kļuva par ceturto prioritārās attīstības teritorijas "Arktikas galvaspilsēta" rezidentu, tiek ziņots reģiona valdības mājaslapā.

"Projekts, bez šaubām, ir perspektīvs un svarīgs, jo minerālmēslu ražošanai mūsu valstī ir stabila izaugsmes tendence. Nevar neatzīmēt, ka šīs produkcijas ražotāji īsteno prezidenta uzdoto uzdevumu savas produkcijas pārkraušanas pārorientēšanā no ārvalstu termināliem, vispirms no Baltijas valstīs esošajiem, uz jūras termināliem Krievijas ostās," atzīmēja Murmanskas apgabala gubernatora vietniece Olga Kuzņecova.

Terminālu plānots ieviest ekspluatācijā 2023. gada martā, tā jauda sastādīs 4 miljonus tonnu gadā ar palielinājuma iespēju līdz 6 miljoniem tonnu. Investīciju apjoms sastādīs vairāk nekā 12,5 miljardus rubļu (aptuveni 136 miljonus eiro).

Krievijas Arktiskās zonas investīciju portālā tiek ziņots, ka kompāniju "Morskoj terminal Tuloma" izveidojusi "Fosagro" grupa.

"Fosagro" ģenerāldirektors Andrejs Gurjevs paziņoja, ka kompānijas attīstības stratēģija paredz minerālmēslu un barības fosfātu ražošanas izaugsmi par 2,5 miljoniem tonnu – no 9 miljoniem tonnu 2018. gadā līdz 11,5 miljoniem tonnu 2025. gadā. Krievijas tirgus turpina būt prioritārs priekš "Fosagro", taču augošie ražošanas apjomi ļaus palielinās arī eksporta apjomu. Cauri jaunajam jūras terminālam Murmanskā Krievijas minerālmēsli un barības tiks piegādātas visos pasaules tirgos.

Iepriekš ziņots, ka "Fosagro" plāno savas produkcijas eksportam izmantot arī terminālu "Uļtramar" Ustjlugā.

Krievijas minerālmēslu daļa, kuri tiek nosūtīti eksportā, sasniedz 70%, pārsvarā caur Baltijas un Melnās jūras ostām, no tiem 2019. gadā 10,34% pārkraušanu notika caur termināliem Melnajā jūrā, 89,66% - Baltijas jūrā (Rīgā, Mūgā, Sillamē, Kotkā, Sanktpēterburgā, Ustjlugā), kopš nesena laika minerālmēslus sāka pārkraut arī Murmanskas ostā.

Vadošie Krievijas minerālmēslu ražotāji – "Uralhim", Evrohim", "Akron", "Fosagro" – vada  pārkraušanas terminālus Baltijas valstu un Somijas ostās. Pārvest pārkraušanu uz pašmāju ostām traucē arī specializēto terminālu deficīts.

0
Tagi:
kravas, Krievija
Pēc temata
SDG Latvijai nav prioritāte: investoriem iesaka pašiem "karot" ar vietējiem iedzīvotājiem
Par pazudušu tranzīta kravu samaksāts no budžeta: vainīgie nav atrasti