RT Galvenā redaktore Margarita Simoņana

Simoņana par medijiem-ārzemju aģentiem: mežu cērt šķembas lec

32
(atjaunots 13:07 17.11.2017)
Krievijas Valsts Dome pieņēma likuma grozījumus, saskaņā ar kuriem ārzemju mediji, kuri saņem ārvalstu finansējumu, var tiks atzīti Krievijā par "ārzemju aģentiem".

RĪGA, 16. novembris — Sputnik. RT Galvenā redaktore Margarita Simoņana komentēja Krievijas Valsts Domes pieņemtos likuma grozījumus, saskaņā ar kuriem ārzemju mediji, kuri saņem ārvalstu finansējumu, var tiks atzīti Krievijā par "ārzemju aģentiem".

"Mana visdziļākā līdzjūtība visiem žurnālistiem — gan mūsējiem, gan ne mūsējiem — kuru šķembas lido, kamēr Kapitolija pakalnā cērt mežu," citē Simoņanas vārdus RT.

Grozījumi par mediju-ārzemju aģentu statusu kļuva par piespiedu atbildes pasākumu Krievijas mediju apspiešanai ASV un, tostarp, RT America atzīšanai par ārzemju aģentu.

Par pieņemtajiem grozījumiem vienbalsīgi izteicās visas četras Valsts Domes frakcijas.

"Juridiska persona, kura ir reģistrēta ārzemju valstī vai ārzemju struktūra bez juridiskās personas izveidošanas, kura izplata neierobežotam personu lokam paredzētos drukātos, audio, audiovizuālos un citus ziņojumus un materiālus (ārzemju mediji), var tikt atzīti par ārzemju medijiem, kuri pilda ārzemju aģenta funkcijas, neatkarīgi no to organizatoriski tiesiskās formas, ja viņi saņem finanšu līdzekļus vai citu īpašumu no ārzemju valstīm vai valsts iestādēm, starptautiskām vai ārvalstu organizācijām, ārvalstu pilsoņiem, personām bez pilsonības, jeb viņu pilnvarotajām personām un (vai) no Krievijas juridiskajām personām, kuras saņem finanšu līdzekļus vai citu īpašumu no norādītajiem avotiem," teikts pieņemtā likuma tekstā.

Taču uz Krievijas medijiem, tostarp, tiem, kuriem ir ārvalstu finansējums, likums neattieksies.

Saskaņā ar likumu, lēmumu par to, kādi mediji tiks pieskaitīti pie ārzemju aģentiem, pieņems Krievijas Tieslietu ministrija. Ārzemju mediji, kuri atzīti par "ārzemju aģentu" Krievijā, ir jāapzīmē savi informatīvie materiāli kā produkciju, kuru izplata "ārzemju aģents", un jāsniedz atskaites dokumenti.

Par cietsirdību pāragri spriest

Likuma izmantošanas prakse par ārzemju mediju atzīšanu Krievijā par ārzemju aģentiem pagaidām nepastāv, tādēļ izdarīt secinājumus par tā cietsirdību šobrīd ir kategoriski nepareizi, paziņoja valsts vadītāja preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, komentējot pieņemtos grozījumus.

"Jūs pagaidām nezināt, kā tiks īstenots šis likums. Šī likuma izmantošanas prakse pagaidām nepastāv, tādēļ izdarīt secinājumus par to, kas mazāk cietsirdīgs un kas vairāk, būtu kategoriski nepareizi," citē Peskovu RIA Novosti.

Piespiedu, taču pareizs mērs

Likuma pieņemšana par medijiem-ārzemju aģentiem ir piespiedu, taču pareizs lēmums, tās ir informācijas kara sekas, kuru neizvērsa Krievija, paziņoja Krievijas Sabiedrības palātas sekretārs Valērijs Fadejevs, uzsverot, ka tas ir viņa kā žurnālista personīgais viedoklis.

"Mans personīgais viedoklis — nevis kā Sabiedrības palātas sekretāra, bet kā žurnālista: ja nebūtu informācijas kara, tas nebūtu bijis vajadzīgs. Tas, protams, ir tā kara sekas, kuru mēs neesam izvērsuši. Un ja atceramies par to, nu jā — laikam, šis ir piespiedu lēmums, taču pareizs," teica žurnālistiem Fadejevs.

Neskars visus medijus

Grozījumu pieņemšana par medijiem-ārvalstu aģentiem nepadarīs automātiski visus ārzemju medijus Krievijas teritorijā par ārzemju aģentiem, paziņoja Valsts Domes vicespīkers Pjotrs Tolstojs.

"Nevajag domāt, ka pēc šī likuma stāšanās spēkā… ka visi ārzemju mediji Krievijas teritorijā automātiski kļūs par ārzemju aģentiem. Mēs ar jums sniedzam iespēju… tieslietu ministrijai pieņemt tiešus atbildes pasākumus, tieši šāda ir šī likuma ideja," teica Tolstojs.

Viņš uzsvēra, ka likuma pieņemšana ir piespiedu mērs.

"Mēs nevēlējāmies pieņemt šo likumu, šī likuma varēja arī nebūt. Krievijā principā nekad netika pieņemti pasākumi vārda brīvības apspiešanai jebkādos tā veidos. Mēs uzskatām, ka ir jābūt dažādiem viedokļiem, un jebkurš Krievija pilsonis ir tiesīgs izvēlētie to, kas viņam tuvāks. Mūs piespieda pieņemt šos mērus," teica Tolstojs.    

32
Temats:
Rietumu propagandas karš pret Krieviju (49)
Pēc temata
Putins par RT un Sputnik darbu: noņemu cepuri
Simoņana komentēja Google ziņojumu par RT noteikumu ievērošanu YouTube
Krievijas politiķis: mediju aizliegšana ir vājuma pazīme
Twitter aizliedzis Russia Today un Sputnik publicēt reklāmu
Krievijas prezidents Vladimirs Putins

Putins izvirzīts Nobela miera prēmijai

5
(atjaunots 17:17 24.09.2020)
Miera prēmija ir viens no pieciem apbalvojumiem, ko XIX gadsimta beigās nodibināja zviedru rūpnieks un izgudrotājs Alfrēds Nobels. To piešķir cilvēkam vai organizācijai par izcilu ieguldījumu miera stiprināšanā.

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins izvirzīts 2021. gada Nobela miera prēmijai. Pieteikumu Nobela prēmijas komitejai Oslo jau 9. septembrī nosūtījis rakstnieks Sergejs Komkovs, vēsta RIA Novosti.

"Šodien faktiski jau ceturto reizi nosūtu pieteikumu Nobela miera prēmijai. Tas nosūtīts šī gada 9. septembrī, un jau 10. septembrī pieteikums nonāca Nobela miera komitejā Oslo, Nobela komitejas galvenajā mītnē," Komkovs pastāstīja preses konferencē "Par Krievijas prezidenta Vladimira Putina izvirzīšanu Nobela miera prēmijai 2021. gadā".

Akadēmiķis pastāstīja, ka vērīgi sekojis ierakstītās vēstules ceļam.

"Pl. 15:07 pēc vietējā laika ierakstītā vēstule tika saņemta Oslo (..) un parakstījās viens no Nobela komitejas sekretāriem. Pēc šī pieteikuma sākās burtiski ārprātīga reakcija no amerikāņu puses. Vakarpusē, pēc pl. 16:00 pēc vietējā laika amerikāņu pārstāvis Oslo (..) teju vai ar roku uzrakstīja pieteikumu un tūlīt pat iegrūda pieteikumu par Trampa izvirzīšanu Nobela miera prēmijai – kaut kādus niekus par kaut kādas konfliktsituācijas noregulēšanu starp Arābu Emirātiem un Izraēlu," atzīmēja rakstnieks.

Komkovs norādīja, ka pieteikumu pieņemšana sākas septembrī un beidzas oktobrī. Līdz martam komiteja tos izskatīs, bet martā vai aprīlī visiem, kas nosūtījuši savus ierosinājumus, nosūtīs paziņojumus par to, ka pieteikums pieņemts, izskatīts un reģistrēts.

Miera prēmija ir viens no pieciem apbalvojumiem, ko XIX gadsimta beigās nodibināja zviedru rūpnieks un izgudrotājs Alfrēds Nobels. To piešķir cilvēkam vai organizācijai par izcilu ieguldījumu miera stiprināšanā.

5
Tagi:
Vladimirs Putins
Pēc temata
Patiesību izkropļot neizdosies: Putins par Otrā pasaules kara vēstures sagrozīšanu
"Kopīga nākotne": Putins ierakstīja uzstāšanās video priekš ANO Ģenerālās Asamblejas
Mediji: Putins devis mājienu par "Latvijas pēdām" incidentā ar Navaļniju
Sergejs Hrapačs

Eksperts: Minskai ir divi varianti, apturēt tranzītu no Lietuvas

21
(atjaunots 11:30 24.09.2020)
Ja Baltkrievija izšķirsies par tādu soli, iespējamas līdzīgas darbības no kaimiņvalstu puses, uzskata eksperts Sergejs Hrapačs.

RĪGA, 24. septembris – Sputnik. Lietuvas transporta ministrs Jaroslavs Narkevičs paziņoja, ka austrumu tirgū strādājošie Lietuvas krlavu pārvadātāji var novirzīt kravas caur citām valstīm, ja Baltkrievijas robeža tiks slēgta. Viņš atzīmēja, ka būtiskas pārmaiņas Baltkrievijas robežas šķērsošanā nav konstatētas, tomēr Lietuva pieļauj, ka tā tiks slēgta.

Iepriekš Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko pastāstīja, ka valsts būs "spiesta slēgt robežu no rietumiem". Tomēr aizvadītajā nedēļā Lietuva informēja, ka caurlaides punkti strādā bez pārmaiņām.

Baltkrievijas un Lietuvas robeža, foto no arhīva
© Sputnik / Виктор Толочко

Krievijas Transporta ministrijas sabiedriskās padomes bijušais loceklis, asociācijas "Mežregionavtotrans" valdes priekšsēdētājs Sergejs Hrapačs atzīmēja, ka Baltkrievija var neizsniegt divpusējās vai draudzpusējās atļaujas kravu tranzītam caur savu teritoriju. Šim lēmumam būs noteiktas sekas.

"Ja atļauja nav izsniegta ārvalstu pārvadātājam, ārvalstu pārvadātājs nevar šķērsot teritoriju. Tātad arī pretējā gadījumā citas valstis, kas sūta kravas mašīnas ar precēm, atsauks vai anulēs savas atļaujas baltkrievu pārvadātājiem," viņš konstatēja.

Hrapačs uzsvēra: ja Minska vēlas slēgt robežas, tā šādu lēmumu pieņems, tomēr nav skaidrs, kas no tā cietīs vairāk.

"Ja Baltkrievija pēkšņi vēlēsies kaut kādā veidā slēgt robežu, tā var to itin labi izdarīt, neizsniedzot atļaujas savas teritorijas šķērsošanai, vai vienkārši slēgs robežu, aizbildinoties ar karantīnu vai citiem pasākumiem. Tomēr pie tam tā var gaidīt tieši tādu pašu atbildi no kaimiņvalstu puses. Šajā situācijā jāskatās, kas cietīs vairāk – Baltijas valstis vai Baltkrievija," piebilda eksperts.
Храпач рассказал, что ждет Европу, если Минск закроет границы
21
Tagi:
tranzīts, Lietuva, Baltkrievija
Pēc temata
Politologs: izdevīgi tranzīta noteikumi KF nerada grūtības, tagad jāstrādā Minskai
Aiz saprāta robežas: Baltkrievijas ĀM izvērtēja ANO Cilvēktiesību padomes rezolūciju
ES liek likmi uz sankcijām, lai mainītu varu valstīs: Krievija aicina mainīt kursu
Kas būs, kad padzīs Lukašenko? Jurkāns kritizē Latvijas viedokli par stāvokli Baltkrievijā

Eiropas Komisija var sodīt Igauniju nevēlas cīnīties ar rasismu

0
(atjaunots 17:23 24.09.2020)
ES valstu likumdošanā jābūt atsevišķām normām par kriminālatbildību naida kurināšanas gadījumā.

RĪGA, 24. septembris — Sputnik. Igaunijai draud Eiropas Komisijas sods par to, ka valsts vēl joprojām nav paredzējusi kriminālatbildību par publisku naida kurināšanu, vēsta Postimees.

2008. gada novembra nogalē Eiropas Savienība vienojās cīnīties ar rasismu un ksenofobiju ar kriminālo tiesību pasākumiem. Saskaņā ar Eiropas Padomes lēmumu, ko tā pieņēma 2008. gadā, ES valstu likumdošanā jābūt atsevišķām normām par kriminālatbildību par publisku naida kurināšanu.

Igaunija vēl joprojām nav iekļāvusi atbilstošos grozījumus savos likumos, un EK draud ar tiesvedību.

"Kaut kādas vēstules nosūtītas tām ES dalībvalstīm, pret kurām komisijai ir iebildumi. Igaunijas Republika vēstuli vēl nav saņēmusi, mums tā mierīgi jāsagaida, jāizlasa, jāpaskatās, par ko mūs apsūdz, un tad būs iespējams atbilstoši plānot mūsu tālākos soļus," teica tieslietu ministrs Raivo Aegs ("Tēvija").

Politiķis konstatēja, ka, pieņemot tādu direktīvu, jārīkojas piesardzīgi, lai neierobežotu viedokļa brīvību.

"Kūkas Moorapea ("maura galva" (ig.), izplatīts nosaukums kūkām ar šokolādes glazūru, kas pēdējā laikā ES valstīs vairs netiek pielietots – red.) vairs netiek pārdotas, aizliegts saldējums eskimo, un tā ir nenormāla tendence, ka esam sākuši nodarboties ar tādiem aspektiem, kad dažas ļoti tradicionālas vēsturiskās pieejas un nosaukumi tagad kļuvuši absolūti nepieņemami un provocē rasismu un ksenofobiju," paskaidroja ministrs.

"Ja šī procedūra noteiks sodu Igaunijai, mēs sodu samaksāsim. Mēs jau savlaicīgi vērsīsimies tiesā. Šis process noteikti ilgs gadiem, taču mēs vienkārši neļausim uzsēsties sev kaklā," konstatēja valsts iekšlietu ministrs Marts Helme (EKRE).

Opozīcijā strādājošās Reformu partijas līderis Kaija Kallass norādīja, ka likumos par naida kurināšanu patiešām var pastāvēt vārda brīvības apdraudējums, savukārt no reliģiskās un rasu diskriminācijas Igauniju sargā arī Konstitūcija.

0
Tagi:
rasisms, Igaunija, Eiropas Komisija
Pēc temata
"Kauns!" – saldējuma ražotājam pārmet rasismu
Amerikāņi atteikušies no nosaukuma "eskimo", lai neaizvainotu eskimosus
Amerikai piedāvā izvēlēties starp rasismu un anarhiju
Sodīt "rasistus" un "antifašistus" Latvijā: Dombrava sašutis par Black Lives Matter