RT Galvenā redaktore Margarita Simoņana

Simoņana par medijiem-ārzemju aģentiem: mežu cērt šķembas lec

32
(atjaunots 13:07 17.11.2017)
Krievijas Valsts Dome pieņēma likuma grozījumus, saskaņā ar kuriem ārzemju mediji, kuri saņem ārvalstu finansējumu, var tiks atzīti Krievijā par "ārzemju aģentiem".

RĪGA, 16. novembris — Sputnik. RT Galvenā redaktore Margarita Simoņana komentēja Krievijas Valsts Domes pieņemtos likuma grozījumus, saskaņā ar kuriem ārzemju mediji, kuri saņem ārvalstu finansējumu, var tiks atzīti Krievijā par "ārzemju aģentiem".

"Mana visdziļākā līdzjūtība visiem žurnālistiem — gan mūsējiem, gan ne mūsējiem — kuru šķembas lido, kamēr Kapitolija pakalnā cērt mežu," citē Simoņanas vārdus RT.

Grozījumi par mediju-ārzemju aģentu statusu kļuva par piespiedu atbildes pasākumu Krievijas mediju apspiešanai ASV un, tostarp, RT America atzīšanai par ārzemju aģentu.

Par pieņemtajiem grozījumiem vienbalsīgi izteicās visas četras Valsts Domes frakcijas.

"Juridiska persona, kura ir reģistrēta ārzemju valstī vai ārzemju struktūra bez juridiskās personas izveidošanas, kura izplata neierobežotam personu lokam paredzētos drukātos, audio, audiovizuālos un citus ziņojumus un materiālus (ārzemju mediji), var tikt atzīti par ārzemju medijiem, kuri pilda ārzemju aģenta funkcijas, neatkarīgi no to organizatoriski tiesiskās formas, ja viņi saņem finanšu līdzekļus vai citu īpašumu no ārzemju valstīm vai valsts iestādēm, starptautiskām vai ārvalstu organizācijām, ārvalstu pilsoņiem, personām bez pilsonības, jeb viņu pilnvarotajām personām un (vai) no Krievijas juridiskajām personām, kuras saņem finanšu līdzekļus vai citu īpašumu no norādītajiem avotiem," teikts pieņemtā likuma tekstā.

Taču uz Krievijas medijiem, tostarp, tiem, kuriem ir ārvalstu finansējums, likums neattieksies.

Saskaņā ar likumu, lēmumu par to, kādi mediji tiks pieskaitīti pie ārzemju aģentiem, pieņems Krievijas Tieslietu ministrija. Ārzemju mediji, kuri atzīti par "ārzemju aģentu" Krievijā, ir jāapzīmē savi informatīvie materiāli kā produkciju, kuru izplata "ārzemju aģents", un jāsniedz atskaites dokumenti.

Par cietsirdību pāragri spriest

Likuma izmantošanas prakse par ārzemju mediju atzīšanu Krievijā par ārzemju aģentiem pagaidām nepastāv, tādēļ izdarīt secinājumus par tā cietsirdību šobrīd ir kategoriski nepareizi, paziņoja valsts vadītāja preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, komentējot pieņemtos grozījumus.

"Jūs pagaidām nezināt, kā tiks īstenots šis likums. Šī likuma izmantošanas prakse pagaidām nepastāv, tādēļ izdarīt secinājumus par to, kas mazāk cietsirdīgs un kas vairāk, būtu kategoriski nepareizi," citē Peskovu RIA Novosti.

Piespiedu, taču pareizs mērs

Likuma pieņemšana par medijiem-ārzemju aģentiem ir piespiedu, taču pareizs lēmums, tās ir informācijas kara sekas, kuru neizvērsa Krievija, paziņoja Krievijas Sabiedrības palātas sekretārs Valērijs Fadejevs, uzsverot, ka tas ir viņa kā žurnālista personīgais viedoklis.

"Mans personīgais viedoklis — nevis kā Sabiedrības palātas sekretāra, bet kā žurnālista: ja nebūtu informācijas kara, tas nebūtu bijis vajadzīgs. Tas, protams, ir tā kara sekas, kuru mēs neesam izvērsuši. Un ja atceramies par to, nu jā — laikam, šis ir piespiedu lēmums, taču pareizs," teica žurnālistiem Fadejevs.

Neskars visus medijus

Grozījumu pieņemšana par medijiem-ārvalstu aģentiem nepadarīs automātiski visus ārzemju medijus Krievijas teritorijā par ārzemju aģentiem, paziņoja Valsts Domes vicespīkers Pjotrs Tolstojs.

"Nevajag domāt, ka pēc šī likuma stāšanās spēkā… ka visi ārzemju mediji Krievijas teritorijā automātiski kļūs par ārzemju aģentiem. Mēs ar jums sniedzam iespēju… tieslietu ministrijai pieņemt tiešus atbildes pasākumus, tieši šāda ir šī likuma ideja," teica Tolstojs.

Viņš uzsvēra, ka likuma pieņemšana ir piespiedu mērs.

"Mēs nevēlējāmies pieņemt šo likumu, šī likuma varēja arī nebūt. Krievijā principā nekad netika pieņemti pasākumi vārda brīvības apspiešanai jebkādos tā veidos. Mēs uzskatām, ka ir jābūt dažādiem viedokļiem, un jebkurš Krievija pilsonis ir tiesīgs izvēlētie to, kas viņam tuvāks. Mūs piespieda pieņemt šos mērus," teica Tolstojs.    

32
Temats:
Rietumu propagandas karš pret Krieviju (49)
Pēc temata
Putins par RT un Sputnik darbu: noņemu cepuri
Simoņana komentēja Google ziņojumu par RT noteikumu ievērošanu YouTube
Krievijas politiķis: mediju aizliegšana ir vājuma pazīme
Twitter aizliedzis Russia Today un Sputnik publicēt reklāmu
Krievijas dienas svētki, foto no arhīva

Eksperts pastāstīja par Krievijas vietu pasaulē pēc ASV līderības beigām

33
(atjaunots 12:14 02.07.2020)
Pēc speciālista sacītā, Savienotajām Valstīm ir spēcīga armija, taču to ekonomika vairs nav visspēcīgākā.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Par ASV mantiniekiem pasaules līderībā var kļūt Krievija, Indija un Ķīna. Sarunā ar "Večerņaja Moskva" Reģionālo problēmu institūta ģenerāldirektors Dmitrijs Žuravļovs šādi komentēja Vācijas kancleres Angelas Merkeles paziņojumu, vēsta RIA Novosti.

Iepriekš Merkele paziņoja, ka Eiropas valstīm ir nopietni jāaizdomājas par jaunu realitāti, kur Savienotās Valstis var netiekties būt pasaules līderi.

Eksperts atzīmē, ka ASV pārstājušas būt absolūtais līderis pasaulē.

"Pēc 1945. gada Eiropa ir pieradusi domāt, ka amerikāņi ir galvenie," paskaidroja Žuravļovs.

Pēc speciālista sacītā, Savienotajām Valstīm ir spēcīga armija, taču vairs nav visspēcīgākā ekonomika.

Žuravļovs uzskata, ka Krievijai ir milzīgs potenciāls, pirmām kārtām fundamentālā zinātne.

Politologs uzsver, ka par jaunajām ASV konkurentēm kļuvušas Ķīna un Indija, taču tām nav attīstītas fundamentālās zinātnes, kas nodrošinātu jaunas nozares ekonomikā. Taču viņš atzīmēja, ka zinātne šajās valstīs attīstās straujos tempos.

Iepriekš Vācijas kanclere jau uzstājusies ar kritiskiem izteicieniem attiecībā uz Savienotajām Valstīm. Tostarp septembrī viņa paziņoja, ka Eiropai ir nepieciešams pašai domāt par savu drošību, jo ASV neaizstāvēs to automātiski, kā tas bija aukstā kara laikos.

33
Tagi:
ASV, Krievija
Pēc temata
Merkele izsludināja ASV hegemonijas beigas: Baltijas valstīm ir vērts aizdomāties
Eiropas Savienības galvenais diplomāts pasludinājis Amerikas ēras galu
Foreign Policy: Eiropa izvērtē dolāra hegemonijas iznīcināšanas iespējas
Pasaule apgriezusies kājām gaisā: Vācija gatavo sankcijas pret ASV
Pludmale Turcijā, foto no arhīva

Eksperts pastāstīja par atpūtas īpatnībām Turcijā šajā sezonā

19
(atjaunots 18:36 01.07.2020)
Turcija paziņojusi, ka ir gatava tūristu pieņemšanai, neskatoties uz to, ka katru dienu valstī tiek atklāts vairāk nekā tūkstotis jaunu Covid-19 gadījumu.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Krievija pandēmijas apstākļos neatjaunos aviācijas satiksmi ar Turciju no 15. jūlija, kā iepriekš par to ziņoja atsevišķi mediji, paziņoja KF transporta ministrs Jevgēņijs Dītrihs. Turklāt varasiestādes nesniedz prognozes attiecībā uz starptautiskās aviosatiksmes atjaunošanu kopumā: viss būs atkarīgs no epidemioloģiskās situācijas, uzvēra ministrs.

Turcija jau jūnijā paziņoja, ka ir gatava pieņemt tūristus, atgādināja radio Sputnik ēterā KF Tūrisma aģentūru alianses prezidija loceklis Aleksans Mkrtčans.

Viņš pastāstīja, ka valsts sagatavojusies tūristu pieņemšanai pandēmijas apstākļos.

"Koronavīrusa testi tiek veikti visās Turcijas lidostās, kur ierodas tūristi, – Stambulā, Antālijā, Marmarisā un Bodrumā. Visi pasažieri ar negatīvu rezultātu tiek pielaisti kūrortiem. Gandrīz visas viesnīcas jau ir atvērtas, ūdens temperatūra ir patīkama. Tātad Turcija ir gatava tūristu pieņemšanai," sacīja Mkrtčans.

Turcijas tūrisma un kultūras ministrs Mehmets Ersojs iepriekš paziņoja ka izziņa par neslimošanu ar Covid-19 atpūtai Turcijā nav nepieciešama. Tāpat tūristiem nav jāievēro divu nedēļu karantīna.

Mkrtčans atzīmēja, ka uz Turciju jau ir devušies pirmie reisi ar tūristiem no Kazahstānas, startam gatavojas Baltkrievijas un Ukraina. Taču Krievija atjaunos gaisa satiksmi ar Turciju ne ātrāk kā augusta beigās, piebilda Mkrtčans.

Kemeras pludmale, foto no arhīva
© Sputnik / Валерий Мельников

Krievijas vēstnieks Ankarā Aleksejs Jerhovs aizritējušajā nedēļā paziņoja, ka Turcija izdarījusi ļoti daudz, lai nodrošinātu tūrisma objektu drošību koronavīrusa apstākļos, atsevišķi atzīmējot nacionālo droša tūrisma sertifikācijas sistēmu. Jūra un saule Turcijā joprojām ir maiga un viesmīlīga, piebilda diplomāts.

Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, Turcijā ir atklāti 199 906 Covid-19 gadījumi, no tiem 5131 letāls, 173 111 cilvēks izveseļojies. Pēdējo dienu laikā vidējais saslimušo skaita pieaugums dienā svārstās 1,2-1,4 tūkstošu cilvēku robežās. Varasiestādes atzīmē, ka vairums gadījumu tiek reģistrēts rajonos, kas nav tradicionāli tūristu galamērķi. Tā, Antālijā ar 2,4 miljoniem iedzīvotāju saslimuši vien 472.

Saskaņā ar Turcijas Tūrisma un kultūras ministrijas informāciju, maijā valstī iebrauca aptuveni 30 tūkstoši atpūtnieku pret četriem miljoniem viesu pērn. To vidū visvairāk tūristu ieradās no Bulgārijas, Gruzijas, Ukrainas, Rumānijas un Serbijas.

19
Tagi:
tūrisms, Turcija
Pēc temata
Rīga – viena no drošākajām Eiropas pilsētām pēc pandēmijas
Visi uz Jūrmalu: Latvijas kūrorts iekļuvis labāko atpūtas vietu desmitniekā pēc pandēmijas
Uzmanies ārzemēs! Jauni noteikumi un aizliegumi dažādās valstīs
CSN

Eksperts pastāstīja, kāpēc Latvijā ir tik daudz avāriju un nāvju uz autoceļiem

0
(atjaunots 11:15 03.07.2020)
Pēc drošas braukšanas autoskolas direktora Jāņa Vanka domām, pie visa vainīgs Latvijas autovadītāju braukšanas stils.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Autosportists, drošas braukšanas autoskolas direktors Jānis Vanks radio Baltkom ēterā pastāstīja, kāpēc uz Latvijas autoceļiem ir tik smaga situācija CSNg un nāvju ziņā.

Vanks atzīmēja, ka Latvijā ir visi apstākļi tam, lai autovadītāji pārliecināti un pareizi uzvestos uz autoceļiem. Sezonu maiņai jāliek autovadītājiem būt uzmanīgākiem un piesardzīgākiem.

Taču visu bojā Latvijas iedzīvotāju braukšanas stils, viņu vieglprātīgā attieksme pret ceļu satiksmes noteikumiem un likumiem, kā arī sliktā ceļu kvalitāte valstī.

Iepriekš Ceļu policijas vadītājs Edmunds Zivtiņš skaidroja, ka Latvija nav tā valsts, kur var braukt ar ātrumu 120 kilometri stundā, un atbalstīja fotoradaru uzstādīšanu.

Kā teica Zivtiņš, kad Latvijā tika būvēti autoceļi, tie tika aprēķināti braukšanai ar maksimālo ātrumu 90 kilometri stundā. Tādēļ nevajag domāt, ka pa tiem var droši pārvietoties ar ātrumu 100-120 kilometri stundā.

Vanks atkārtoja to pašu, ko sacīja Zivtiņš: Latvijā pagaidām nav autoceļu, kuri atbilstu ātrgaitas maģistrāles statusam un ļautu attīstīt ļoti lielu ātrumu.

Autosportists atzīmēja, ka arī citās Eiropas valstīs ir maz vietu, kur drīkst braukt ātrāk par 90 kilometriem stundā. Savukārt tur, kur drīkst uzņemt lielāku ātrumu, tiek ievērota virkne speciālu nosacījumu – ir norobežojums, lai uz ceļa neizskrien dzīvnieki, ir trīs-četras braukšanas joslas katrā virzienā, savukārt ceļa vidus ir atdalīts ar zaļo zonu.

Attiecībā uz Latvijas autovadītāju braukšanas stilu Vanks atzīmēja, ka Latvijas iedzīvotāji domā, ka prot labi braukt, un bieži riskē un veic bīstamus apdzīšanas manevrus. Taču šādos gadījumos nepalīdzēs nekādi drošības līdzekļi, jo frontālā sadursme lielā ātrumā – tā ir garantēta katastrofa.

Statistikas skaitļi

Saskaņā ar 1. jūlijā publicēto Eurostat statistiku par 2018. gadu, mirstības rādītāji uz autoceļiem Latvijā ir vieni no augstākajiem Eiropas Savienībā.

Rumānijā uz miljonu iedzīvotājiem 2018. gadā bija 96 ceļu satiksmes negadījumu upuru, Bulgārijā – 87, Latvijā un Horvātijā – 77, Polijā – 75.

Vismazāk ar CSNg saistītu nāvju 2018. gadā bija reģistrēts Īrijā, Dānijā, Zviedrijā, Nīderlandē, Maltā, Spānijā un Vācijā.

Kopumā 2018. gadā avārijās Eiropas Savienībā bojā gāja 23 339 cilvēki. No tiem 45% ir vieglo automobiļu pasažieri, 21% - gājēji, 15% - motociklisti, 8% - velosipēdisti, 12% - kravas mašīnu, autobusu, mopēdu, kā arī citu transportlīdzekļu šoferi un pasažieri.

0
Tagi:
CSN, ceļi
Pēc temata
Totāla kontrole: varasiestādes vēlas uzstādīt videonovērošanas sistēmas ielās
Latvijas IeM par 5 tūkstošiem eiro nopirkusi dronu, taču nevar to palaist
Policija meklē nāvējošā CSN aculieciniekus Krimuldas novadā