RĪGA, 9. novembris — Sputnik. Eirokomisija saskaņoja Eiropas Savienības Gāzes direktīvas grozījumu piedāvājumus, tie varētu tikt pieņemti jau 2018. gadā, paziņoja EK Energosavienības viceprezidents Marošs Šefčovičs, vēsta RIA Novosti.
"Koledža (eirokomisāru padome — red.) pieņēmusi Gāzes direktīvas grozījumus, kura ir Trešās energopaketes daļa," pateica Šefčovičs.
Grozījumu mērķis ir izdarīt tā, lai Eiropas Savienības enerģētiskās likumdošanas pamatprincipi tiktu piemēroti visiem gāzesvadiem, kuri iet cauri ES teritorijai uz vai no trešajām valstīm, teikts EK paziņojumā. Tiek paredzēts, ka praksē izmaiņas juridiskajā situācijā izjutīs tikai tās caurules, kuras nonāk Eiropas Savienības jurisdikcijā pāri jūras robežai.
Esošie gāzesvadi, kurus ietekmē šis piedāvājums, ienāk Eiropas Savienības teritorijā no Norvēģijas, Alžīras, Lībijas, Tunisas, Marokas un Krievijas. Piedāvājums tāpat varētu radīt ietekmi pēc Brexit caurulēm, kuras savieno Lielbritāniju ar ES valstīm, teikts Eirokomisijas ziņojumā.
Taču tiek ziņots, ka šī iniciatīva nav virzīta, lai novērstu jaunu gāzesvadu, tostarp, "Ziemeļu straumes 2" būvniecību.
Eirokomisijas piedāvājumus, lai tie varētu stāties spēkā, ir jābūt apspriestiem un saskaņotiem ES Valstu Padomē un Eiroparlamentā. Pēc Šefčoviča teiktā, Eirokomisija ir saņēmusi apliecinājumu no ES Padomes un Eiroparlamenta, ka šīs iestādes "gatavas iet ātrāko ceļu", izskatot EK piedāvājumus par direktīvas grozījumiem.
"Mēs tiešām ceram, ka tas būs mēneša jautājums un ka nākamgad Gāzes direkcijas grozījumi tiks apstiprināti," atbildēja viņš uz jautājumu, vai Gāzes direktīvas grozījumi varētu stāties spēkā 2018. gadā.
Tādējādi, veidotais jūras gāzesvads "Ziemeļu straume 2", kura palaišana plānota 2019. gadā, varētu nonākt jaunu noteikumu ietekmē, ja tie tiks pieņemti. Taču Eiropas Savienības Padomes balsojumā iniciatīva varētu neiegūt nepieciešamo balsu daudzumu, jo Eirokomisijas iejaukšanos "Ziemeļu straumes 2" projekta īstenošanas jautājumā neatbalsta Vācija, Francija, Austrija un Nīderlande.
Šobrīd uz "Ziemeļu straumi 2" neattiecas visi Eiropas Savienības iekšējā tirgus, Trešās energopaketes, noteikumi, jo cauruļvads neies pāri ES sauszemes teritorijai, bet gan pa jūras dzelmi. Tādēļ ES pauž vēlmi panākt vienošanos ar Krieviju attiecībā uz virkni pamatprincipu, kuras tā vēlētos izplatīt uz šī gāzesvada darbu.
Šo principu vidū ir gāzesvada darbības caurspīdība, nediskriminējoša tarifu noteikšana gāzes sūknēšanai, trešo pušu piekļuve iespējai sūknēt gaišzilo degvielu, kā arī gāzes pārdošanas un transportēšanas darbības sadalīšana.
Sakarā ar to Eirokomisija vērsās pie savienības valstīm pēc mandāta "Ziemeļu straumes 2" gāzesvada projekta apspriešanai ar Krieviju. Taču ne visas Eiropas Savienības valstis atbalstīja šo ideju, pagaidām šis mandāts nav izsniegts.
Krievijas ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs iepriekš paziņoja, ka Eiropas Savienībai nav nekādu eksteritoriālu tiesību Baltijas jūras ūdeņos pieņemt lēmumu sakarā ar "Ziemeļu straumes 2" gāzesvadu, savukārt jaunu likuma normu ieviešana attiecībā pret šo projektu nozīmētu diskrimināciju pēc politiskiem motīviem.
"Gazprom" uzskata, ka mēģinājumus izplatīt ES Trešo enerģijas paketi uz jūras gāzesvadu "Ziemeļu straume 2" nosaka politiski mērķi, tostarp, Ukrainas intereses, kura "Ziemeļu straumes 2" projekta realizēšanas gadījumā riskē zaudēt budžeta ienākumus par Krievijas gāzes tranzītu.
