Beļģijas tiesa atbrīvoja Karlesu Pudždemonu un viņa kolēģus
(atjaunots 15:54 06.11.2017)
Tiesnesis neredzēja iemeslu turēt ieslodzījumā bijušos ierēdņus, taču viņu pienākums ir palikt Beļģijas teritorijā pirms došanās uz Spāniju.RĪGA, 6.novembris – Sputnik. Beļģijas tiesa atbrīvoja no aresta bijušo Katalonijas līderi Karlesu Pudždemonu un citus bijušos Katalonijas valdības locekļus, paziņoja Katalonijas nacionālās asamblejas (viena no reģionā lielākajām nacionālistiskajām sabiedriskajām organizācijām) vadītāja vietnieks Agusti Aļkobero.
"Bijušais Katalonijas vadītājs un viņa padomnieki atstāti brīvībā. Ir tādas valstis kā Beļģija, kur taisnīgums paliek neatkarīgs," — uzrakstīja Aļkobero savā Twitter.
El president Puigdemont i els consellers en llibertat. Hi ha països com Bèlgica on la justícia es independent
— Agusti Alcoberro (@AgustiAlcoberro) 5 ноября 2017 г.
Kā ziņo spāņu avīze El Pais, tiesnesis pieņēma šādu lēmumu, jo neredzēja iemeslu turēt arestā bijušos ierēdņus. Taču viņu pienākums ir palikt Beļģijas teritorijā pirms došanās uz Spāniju. Atbrīvotajiem bijušajiem Katalonijas valdības locekļiem ir jāsniedz Beļģijas varas iestādēm sava pagaidu adrese, jāsadarbojas ar izmeklēšanu un jāierodas visos tiesībsargu izsaukumos. Lēmums par bijušo Katalonijas valdības locekļu nodošanu Spānijai tiks pieņemts Beļģijas tiesā 15 dienu laikā.
Svētdien, 5. novembrī, Karless Pudždemons brīvprātīgi ieradās policijas iecirknī Briselē un tika ieslodzīts. Kopā ar viņu policijā ieradās četri bijušie Katalonijas valdības locekļi advokātu pavadībā.
Spānijas Nacionālās tiesu palātas tiesnesis 3. novembrī izsniedza orderi Pudždemona un citu bijušo Katalonijas valdības locekļu arestam. Viņiem tiek inkriminēta sacelšanās organizēšanā, dumpošanā, valsts līdzekļu izšķērdēšanā, dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā un nepakļautībā varas iestādēm. Aresta orderis tika nodots Beļģijas prokuratūrai. Turklāt tika izsniegti nacionālie un starptautiskie aresta orderi.
Baltija, Krima un tā tālāk: NATO satrauc Krievijas militārā spēka pieaugums
(atjaunots 11:25 16.01.2021)
Ziemeļatlantijas alianse satraukti un vērīgi seko, kā Krievija pastiprina militāro klātbūtni vairākos reģionos, paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.RĪGA, 16. janvāris – Sputnik. Krievijas militārās klātbūtnes pastiprināšanās no Baltijas līdz Ziemeļāfrikai rada NATO satraukumu, paziņoja alianses ģenerāldirektors Jenss Stoltenbergs.
Viņš informēja, ka NATO novēro Krievijas nostiprināšanos ne tikai Āfrikā, bet arī Tuvajos Austrumos, Sīrijā, Melnās jūras reģionā, Krimā, Baltijas jūras rajonā, galējos Ziemeļos. "Esam par to nopietni satraukušies, mēs ļoti uzmanīgi sekojam Krievijas militārā spēka pieaugumam," uzsvēra alianses ģenerālsekretārs.
Stoltenbergs atzīmēja, ka Krievija ne tikai paplašina militāro klātbūtni reģionā, bet arī principiāli pastiprina savas militārās iespējas. "Šī iemesla dēļ citu starpā NATO audzē savas iespējas," norādīja Ziemeļatlantijas bloka ģenerālsekretārs.
NATO nerimstoši paplašina savu klātbūtni Baltijas reģionā, aizbildinoties ar it kā augošo Krievijas agresiju. ASV aizsardzības ministrs Marks Esperts iepriekš paziņoja, ka Pentagons pēta iespējas pārvietot daļu savu spēku no Vācijas uz Baltijas valstīm, Rumāniju vai Bulgāriju un dislocēt uz ilgstošu laika periodu. Espers klāstīja: jo tālāk uz austrumiem Eiropā atrodas valsts, jo vairāk ASV tur varot darīt sabiedroto sirdsmieram.
Savukārt Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško uzsvēra, ka Maskava vērīgi seko ASV plāniem pārvietot savus karavīrus Eiropā un vērtē šo soļu iespējamās militārās sekas no reģionālās drošības viedokļa.
Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu jau vairākkārt norādījis, ka NATO jau dislocējusi Baltijas reģionā virkni daudznacionālo bataljonu, bet mācību laikā alianses karavīru skaits Krievijas robežu tuvumā pieaug vairākkārt. Šoigu norādīja, ka Maskava ir spiesta spert adekvātus atbildes soļus Rietumu stratēģiskajā virzienā, kas rada lielākos drošības riskus Krievijai.
Eksperts sniedza prognozi par Baidena politiku pēcpadomju valstīs
(atjaunots 17:12 15.01.2021)
Eksperts uzskata, ka Krievijas attiecībās ar Rietumiem pēcpadomju teritorijā valdīs nevis spēku, bet gan vājuma līdzsvars.RĪGA, 15. janvāris – Sputnik. ASV jaunā administrācija sāks aktīvāku darbu pēcpadomju valstīs, it īpaši Krievijas rietumu perifērijā, uzskata Krievijas Ārlietu padomes ģenerāldirektors Andrejs Kortunovs, vēsta RIA Novosti.
"(ASV nākamajam prezidentam) Džo Baidena acīs pēcpadomju valstīm, it īpaši Krievijas rietumu perifērijai ir lielāka nozīme, nekā pēc (ASV pašreizējā prezidenta) Donalda Trampa domām," eksperts konstatēja videokonferencē, kas bija veltīta gada rezultātiem pēcpadomju telpā.
Ruptly / Joe Biden Campaign / US Department of Defense / Kremlin.ru
"Es domāju, mēs ieraudzīsim aktīvākas amerikāņu darbības šajā teritorijā, būtiskāku mijiedarbību ar šo valstu valdībām, maigās diplomātijas, informācijas kara instrumentu enerģiskāku izmantošanu," uzskata politologs.
Tomēr, pēc Kortunova domām, ja arī tas notiks, nav saskatāmi resursi un politiskā griba pilnā mērā likt lietā iespējas Rietumu ietekmes pastiprināšanai.
"Tāpēc Krievijas un Rietumu attiecībās pēcpadomju teritorijā valdīs nevis spēku, bet gan vājuma līdzsvars," konstatēja eksperts.
Politologa vērojumi liecina, ka patlaban tiek galīgi nostiprināti Padomju Savienības sabrukuma rezultāti.
"Varētu teikt, ka nav saskatāmas vispār nekādas likumsakarības un Krievijas vispārēja pieeja šai teritorijai, tas ir, Krievijas politika kļūst elastīgāka, individualizēta un profesionālāka," norādīja analītiķis.
Viņa ieskatā, Krievija sāk iecietīgāk vērtēt ārvalstu ietekmes paplašināšanos bijušās PSRS teritorijā, ja vien runa ir ar Ķīnas klātbūtni, piemēam, Centrālāzijā, vai Turcijas ietekmi Dienvidkaukāzā.
Tāpat eksperts uzskata, ka virkne Krievijas partneru un sāncenšu pēcpadomju telpā, pārsvarā – no rietumvalstu vidus, pamazām zaudē interesi par to, un dažos gadījumos būtu gatavi pieņemt Krievijas līdera pozīcijas.
"Vienā brīdī var notikt tā, ka dažas pēcpadomju valstis izjutīs grūtības, kas saistītas nevis ar lielvalstu mēģinājumiem iejaukties viņu iekšējās lietās, bet gan, drīzāk, ar šo lielvalstu intereses krišanos par bijušās Padomju Savienības teritoriju," secināja politologs.
Eksperts: obligātais ienākums nomierinātu cilvēkus, tomēr Latvijai nav naudas
(atjaunots 11:32 16.01.2021)
Valstij ir jārada apstākļi biznesa un sabiedrības harmoniskai attīstībai, nevis jācer uz kaut kādu ārēju ieplūdumu.RĪGA, 16. janvāris – Sputnik. Eiropas Savienības valstīs tiek vākti paraksti iniciatīvai ieviest neapstrīdmo bāzes ienākumu. Plānots, ka fiksēto izmaksu apmērs visiem cilvēkiem neatkarīgi no nodarbinātības un ienākumu līmeņa varētu sastādīt līdz 800 eiro.
Diskusija par neapstrīdamo bāzes ienākumu ES ieguvusi "nomierinošu zāļu" formu, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja Krievijas zinātņu akadēmijas Pasaules ekonomikas un starptautisko attiecību institūta Eiropas pētījumu centra zinātniskais līdzstrādnieks Vladimirs Oļenčenko.
"Neapstrīdamā bāzes ienākuma teorija dzimusi, atbildot uz augošo ekonomisko un sociālo nevienlīdzību pasaulē. Pie tam ražošanas digitalizācijas un robotizācijas process rada bažas par bezdarba pieaugumu. Tāpēc radusies neapstrīdam bāzes ienākuma ideja," pastāstīja Oļenčenko.
Eksperts atgādināja, ka iniciatīva praktiski izmēģināta Somijā.
"Runa bija par summām līdz 200 eiro apmērā, un mērogs nebija liels. Valdība izraudzījās apmēram 5% iedzīvotāju, kam deviņus mēnešus tika izmaksāts bāzes ienākums. Eksperiments noslēdzās, tomēr varasiestādes tā rezultātus nepublicēja. Tātad mēs nevaram spriest, vai sistēma ir attaisnojusies," paskaidroja Oļenčenko.
Sakarā ar bezdarba būtisko pieaugumu (Baltijas valstīs – virs 10%) palielinās sociālā spriedze, un diskusijai par iespēju ieviest neapstrīdamo bāzes ienākumu vajadzētu darboties nomierinoši, norādīja eksperts.
"Tomēr faktiski ES valstu budžetos tādu punktu nav, un idejas realizācijai būs vajadzīgi brīvi līdzekļi. Varu pieņemt, ka Baltijas valstīm tās būs dotācijas. Tomēr jāsaprot, ka tās veidojas uz donorvalstu rēķina. Ja neapstrīdamā bāzes ienākuma izmaksas iegūs dotāciju režīmu, no kurienes donorvalstis ņems tam naudu? Tām ir pašām savi bezdarbnieki," sprieda Oļenčenko.
Pēc eksperta domām, pagaidām runas par neapstrīdamo bāzes ienākumu ir nevietā. "Valstij jārada apstākļi biznesa un sabiedrības harmoniskai attīstībai, nevis jācer uz kaut kādu ārēju ieplūdumu," piezīmēja Oļenčenko.
Оленченко: безусловный доход успокоит людей, но платить не из чего
Tagi: