ASV gaisa desants mācībās Lietuvā. Foto no arhīva

The Nation: ASV bez lieka trokšņa nogādā speciālo uzdevumu vienības pie Krievijas robežām

99
(atjaunots 13:58 04.11.2017)
Šogad ASV elitāro armijas vienību karavīrus var sastapt gandrīz katrā valstī gan Krievijas robežām, informē amerikāņu izdevums.

RĪGA, 4. novembris — Sputnik. Gada laikā ASV speciālo uzdevumu vienību karavīru skaits Eiropā ir pieaudzis četrkārt, un tagad amerikāņu elitārās vienības dislocētas teju katrā valstī pie Krievijas rietumu robežām, raksta amerikāņu izdevums The Nation. Rakstu pārpublicējis portāls InoTV.

Triecientempā

Pēdējo gadu laikā amerikāņu speciālo vienību karavīru skaits Eiropā ir ievērojami pieaudzis. 2006. gadā Eiropā uzturējās 3% ārvalstīs dislocēto ASV speciālo vienību spēku, taču 2016. gadā šis rādītājs pārsniedzis 12%. ASV specvienības sākušas aktīvāk piedalīties kopīgajās mācību programmās. Tamlīdzīgas misijas ārvalstīs paredzētas cīņas iemaņu uzlabošanai dažādos apstākļos, kā arī mijiedarbības uzlabošana ar citu valstu speciālo uzdevumu vienībām. 2012. gadā Eiropā notika 29 šāda veida mācības, pērn to skaits sasniedza 37, tostarp sešas notika Bulgārijā, pa trim – Igaunijā, Latvijā, Polijā un Moldovā.

ASV armijas speciālo uzdevumu spēku Galvenās pārvaldes priekšnieks, ģenerālis Raimonds Tomass paskaidrojis, ka vienības pašreizējais mērķis ir nodrošināt sabiedroto drošību Eiropā, palielinot pretdarbības potenciālu dažādiem Krievijas agresijas veidiem.

"Mēs nenogurstoši strādājam ar mūsu partneriem un Valsts departamentu, lai palielinātu potenciālu Austrumeiropā un Ziemeļeiropā ar mērķi pretoties Krievijas pieejai netradicionālam karam, ieskaitot speciālo uzdevumu vienību iespēju attīstību reģionā," – apgalvoja ģenerālis. Viņš uzsvēra, ka pēdējo divu gadu laikā ASV ir saglabājušas speciālo uzdevumu kontingentu gandrīz visās valstīs pie Krievijas rietumu robežām.

"Speciālo uzdevumu vienību stabila klātbūtne nodrošina fenomenālus rezultātus, atbalstot sabiedroto sagatavošanos Krievijas draudiem," – skaidroja Tomass. Savukārt ASV speciālo uzdevumu spēku Eiropā vadības oficiālais pārstāvis Maikls Vaismans paziņoja, ka 2017. gadā ASV dislocējušas elitārās vienības 21 Eiropas valstī.

"Aiz Krievijas un Baltkrievijas robežām mēs organizējam kopīgas mācības gandrīz ar visām Eiropas valstīm," – atzīmēja majors.

Mūžu karo, mūžu mācies?

Šogad ASV specvienību kareivji bija sastopami gandrīz visās valstīs pie Krievijas robežām, raksta amerikāņu izdevums. Piemēram, martā "zaļās beretes" mācībās ar somu karavīriem braukāja sniega visurgājējos pa Lapzemi. Maijā JKS specvienības sadarbībā ar Lietuvas bruņotajiem spēkiem organizēja mācības "Liesmojošais zobens".

Mēnesi vēlāk netālu no Ļubļincas ASV speciālo uzdevumu spēku 10. grupas karavīri un viņu kolēģi Polijā apguva darbības gaisa uzbrukuma apstākļos un cietušo evakuāciju. Jūlijā jūras kara speciālo uzdevumu vienības piedalījās Ukrainas un ASV kopīgajos manevros "Jūras brīze". Augustā lauku trase Igaunijā pārvērtās par ASV GKS lidaparātu A-10 pacelšanās un nolaišanās joslu. Tajā paša laikā amerikāņu specvienības piedalījās lauka manevros Gruzijā.

© Ruptly .
NATO mācības Peace Sentinel Bulgarijā

Amerikāņu izdevums atzīmējis, ka ASV Speciālo uzdevumu spēku Eiropā vadība atteikusies atbildēt uz jautājumu par "neoficiālajām militārajām operācijām" pie Krievijas robežas. The Nation atgādināja, ka janvārī ASV armijas tanki un cita tehnika sāka ierasties Vācijā ar mērķi atbalstīt operāciju Atlantic Resolve.

Sabiedroto centieni "ar mērķi nomierināt NATO partnerus" sākās ar deviņu mēnešu rotāciju, kurā tika iesaistīti aptuveni 3500 karavīri no 4. kājnieku divīzijas, kurus septembrī nomainīja 3300 karavīri un 1500 tehnikas vienības no 1. kājnieku divīzijas.

© Ruptly .
Amerikāņu tanku izkraušana vācu ostā Bremerhafena

Aizbildinoties ar nepieciešamību pretoties Krievijas agresīvajai ārpolitikai NATO pērn pieņēma lēmumu paplašināt militāro klātbūtni Baltijas valstīs un Polijā. Spēku paplašināšanās mērogs bija lielākais kopš aukstā kara noslēguma. Austrumeiropā ieradās četri daudznacionālie bataljoni – vairāk nekā 4 tūkstoši karavīru.

Krievija vairākkārt uzsvērusi, ka to neinteresē konfrontācijas pastiprināšanās jebkādos pasaules reģionos, tā neuzbruks nevienai NATO valstij. Maskava iepriekš atgādināja, ka NATO vadībai tas ir labi zināms, taču alianse izmanto izgudrotus ieganstus, lai savilktu lielākus spēkus pie Krievijas robežām.

99
Temats:
NATO austrumu flangā (207)
Pēc temata
Krievijas senators: Krievijas un NATO konflikta situācijā Baltijas pastāvēšana izbeigtos
Krievija pastāstīja par atbildi NATO jauno struktūru izveidei
Spiegel: NATO atzina, ka nav spējīgi atbildēt Krievijai
Mācībās Latvijā NATO spēki apgūst spēku pielietošanu krīzes eskalācijas apstākļos
NATO pilliņā, jeb Kā piedzērušie "ziemeļu atlanti" aizsargā Baltiju
Первый заместитель декана факультета мировой экономики и мировой политики ВШЭ Игорь Ковалев

Ekonomists: jauna robežu slēgšana var kļūt fatāla priekš Eiropas Savienības

14
(atjaunots 11:58 04.08.2020)
Brīvas pārvietošanās aizliegums, vienas no galvenajām ES vērtībām, – tas ir nopietns trieciens ne tikai integrācijas principiem, uz kuriem tika veidota Eiropas Savienība, bet arī ekonomikai.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Jautājumam par nacionālo robežu atvēršanu vai slēgšanu jābūt risinātam visu Eiropas Savienības dalībvalstu līmenī, paziņoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda. Ir jāsaskaņo šī pasākuma izmantošanas mehānisms, kurš vienveidīgi tiktu pielietots kā karantīnas instruments, citē Nausēdas vārdus Sputnik Lietuva.

Jauna ES robežu slēgšana novedīs pie kolosāliem zaudējumiem veselai virknei Eiropas ekonomikas nozaru, paziņoja Sputnik Latvija ekonomists, Ekonomikas augstskolas Pasaules ekonomikas un pasaules politikas fakultātes dekāna pirmais vietnieks Igors Kovaļovs.

Ковалев: новое закрытие границ ЕС может стать фатальным для экономики

"Robežu atvēršana būs atkarīga no epidemioloģiskās situācijas konkrētajā Eiropas Savienības valstī. Šeit ir iespējami visdažādākie risinājumi – no atgriešanās pie pilna pārvietošanās aizlieguma starp valstīm līdz atsevišķu izņēmumu ieviešanai. Ir acīmredzami, ka robežu slēgšana un brīvas pārvietošanās, vienas no galvenajām ES vērtībām, aizliegšana – tas ir nopietns trieciens ne tikai integrācijas principiem, uz kuru pamata tika veidota Eiropas Savienība, bet arī ekonomikai," norādīja Kovaļovs.

Eksperts atzīmēja, ka Eiropas jau ir izrādījusies nopietnas ekonomiskas krīzes situācijā.

"Daudzas ES valstis ir atkarīgas no tūrisma un saņem no tā būtiskus ienākumu. Protams, ieviestie pārvietošanās ierobežojumi liek šķēršļus tūristu plūsmai gan no Eiropas Savienības valstīm, gan no citām valstīm. Tas ir kolosāls trieciens tūrisma nozarei un ar to saistītiem ekonomikas sektoriem. Karantīnas pasākumu pastiprināšana un jauna robežu slēgšana nesīs papildu zaudējumu un var izrādīties fatāli daudziem biznesa veidiem," brīdināja Kovaļovs.

Pandēmijas fonā Eiropas Savienības valstis ieviesa ievērojamus aizliegumus sociālajā un ekonomiskajā nozarē, tai skaitā restorānu, veikalu, skaistumkopšanas salonu un sporta klubu slēgšanu un masveida pasākumu atcelšanu, kā arī pārvietošanās un tūrisma ierobežojumus. Šo pasākumu dēļ ES valstu ekonomika ir būtiski cietusi, lielus zaudējumus piedzīvojušas viesnīcas un tūrisms, sabiedriskā ēdināšana un pārvadājumi. Eiropas Komisija sagaida, ka eirozonas IKP šogad kritīsies vairāk nekā par 7% atšķirībā no pērnā gada kāpuma par 1,5%.

14
Tagi:
koronavīruss, tūristi, robeža, Eiropas Savienība
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Panākumi Baltijai, neveiksme ES: eksperts novērtēja ekonomikas glābšanas plānu
Sabrukums ir neizbēgams. Kāpēc ES tik kaismīgi strīdējās par palīdzību vājajiem
Atgriezās no ārzemēm: Latvijā pieci jauni Covid-19 inficēšanās gadījumi
Vakcinācija, foto no arhīva

Vai visiem pietiks: pasaules bagātākās valstis jau izpērk vakcīnu pret Covid-19

24
(atjaunots 16:51 03.08.2020)
Speciālisti ir noraizējušies par to, ka laikā, kad pasaules bagātākās valstis jau pilnā gaitā nodarbojas ar vakcīnas pret koronavīrusu devu iepirkšanu, nabadzīgās valstis var kļūt par situācijas ķīlniecēm un palikt bez visa.

RĪGA, 3. augusts – Sputnik. Pasaules bagātākās valstis, pie kurām attiecināmas ASV, Lielbritānija, Japāna un Eiropas Savienības valstis, jau ir parakstījušas vienošanās par vairāk nekā 1,3 miljardu vakcīnu pret Covid-19 devu iegādi, raksta Mixnews.lv, atsaucoties uz analītiķiem no kompānijas "Airfinity".

Tāpat tiek ziņots, ka šīs valstis ir gatavas izpirkt vēl 1,5 miljardus vakcīnu piegādēs un darījumos, kuri pagaidām skaitās neslēgti.

Pēc speciālistu domām, šādi masveida iepirkumi var apdraudēt citas valstis, kas šādas "agresīvas izpirkšanas" beigās var palikt vispār bez vakcīnas vai izrādīties pēdējās rindā uz iegādi.

Saskaņā ar aģentūru, ASV un Lielbritānija noslēdza darījumus ar "Sanofi" un "GlaxoSmithKline Plc", Japāna – ar "Pfizer".

Pastāv bažas, ka vakcīnas pret koronavīrusa devu visiem var nepietikt. Savukārt nabadzīgās valstis vispār var kļūt par situācijas ķīlniecēm, kā tas bija 2019. gadā, kad virkne valstu praktiski monopolizēja piegādes.

Atgādināsim, ka dotajā brīdī Covid-19 gadījumu skaits pārsniedz 18 miljonus.

Visvairāk saslimušo ir ASV – 4,8 miljoni cilvēku. Otrajā vietā seko Brazīlija – 2,7 miljoni cilvēku, trešajā – Indija (1,8 miljoni). Savienotās Valstis ieņem līderpozīcijas arī pēc letālu gadījumu skaita – vairāk nekā 158 tūkstoši mirušo. Tām seko Brazīlija (94 tūkstoši) un Meksika (47 tūkstoši).

Pēc Pasaules Veselības organizācijas domām, pasaulei ir vērts gatavoties ilgstošākai pandēmijai, situācija neizlīdzinās un joprojām paliek ārkārtēja.

24
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Krievijā nosauca masveida vakcinācijas pret koronavīrusu uzsākšanas termiņus
PVO ieinteresējusies par Krievijas vakcīnu pret Covid-19
Noslēgušies Covid-19 vakcīnas izmēģinājumi Krievijā. Kad sāksies masveida ražošana?
Latvijas VID ēka

Varasiestādes vēlas ievākt vairāk nodokļu: ko par to domā Latvijas sabiedrība

0
(atjaunots 13:33 04.08.2020)
Latvijas iedzīvotāji novērtējuši kopējo nodokļu slogu valstī, kā arī izcēla grupu, kura maksā pārāk maz.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Lai arī valdībā cer ievākt vairāk nodokļu no Latvijas iedzīvotājiem, vairums cilvēku ir pārliecināti, ka jau tā daudz atdod valstij. Šādi ir pētījumu centra SKDS aptaujas rezultāti, kurus Twitter vietnē publicēja tā direktors Arnis Kaktiņš.

"Lūk, kā patlaban iedzīvotāji vērtē pašreizējo nodokļu slogu Latvijā. Kopš 2017. gada jau tā ļoti garie sarkanie stabiņi visās pozīcijās ir pastiepušies vēl garāki.

Šajā kontekstā ir "interesanti" lasīt par varas plāniem iekasēt no sabiedrības vēl lielākas summas NĪN veidā," uzrakstīja Kaktiņš.

​Respondentus palūdza raksturot nodokļus Latvijā, turklāt tika ņemti vērā visi nodokļu veidi, tai skaitā ienākumu nodoklis, PVN un tā tālāk.

Absolūtais vairākums aptaujāto (835) šogad paziņojuši, ka maksā daudz, tostarp 43% uzskata, ka maksā pārāk daudz. 2017. gadā to cilvēku skaits, kuri uzskatīja, ka maksā pārāk daudz nodokļu, bija par 3% mazāk.

Deviņi no desmit respondentiem ir pārliecināti, ka Latvijā ir liels nodokļu slogs, un katrs otrais uzskata, ka tas ir pārāk liels.

Šajā fonā asi kontrastē to cilvēku daļa, kuri uzskata, ka bagātie Latvijā budžetā iemaksā daudz vai pārāk daudz, – tie ir vien 29%. Vairāk nekā trešdaļa (37%) atbildēja, ka cilvēki ar lieliem ienākumiem maksā pārāk maz.

Trīs ceturtdaļas respondentu (75%) uzskata, ka cilvēku ar vidējiem ienākumiem Latvijā maksā daudz nodokļu, tostarp 30% uzskata, ka viņi maksā pārāk daudz.

Visnesamērojamākais nodokļu slogs, pēc aptaujāto domām, Latvijā gulstas uz nabadzīgo pleciem: 89% uzskata, ka cilvēki ar maziem ienākumiem maksā daudz nodokļu, tostarp 58% paziņoja, ka trūcīgie nodokļos atdod pārāk daudz.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, publiskai apspriešanai prezentēts jaunais kadastrālās vērtības aprēķināšanas projekts, kurš daudzos gadījumos paredz tās celšanos, kas automātiski paceļ nekustamā īpašuma nodokli.

Taču Tieslietu ministrija piedāvā ieviest neapliekamo minimumu nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanā.

0
Pēc temata
"Gatavojamies karam?": iedzīvotāji saņēmuši Aizsardzības ministrijas bukletus
Koalīciju rudenī skaita: Latviju gaida valdības krīze
Valdība piešķirs naudu eksportētāju algām
"Tas ir vienkārši neprāts": Švecova kritizē kadastra reformu