Katalonija

Latvijas reģions atbalstījis Katalonijas neatkarību

57
(atjaunots 14:29 26.10.2017)
Jaunjelgavas novada dome nosūtījusi vēstuli Katalonijai, kurā pauž atbalstu viņu vēlmai iegūt neatkarību. Iepriekš Latvijas prezidents un ārlietu ministrs norādīja, ka situācija Katalonijā ir Spānijas iekšējā lieta.

RĪGA, 26. oktobris — Sputnik. Jaunjelgavas novada dome nosūtījusi vēstuli Katalonijas pašvaldību asociācijai par neatkarību, kurā paudusi atbalstu autonomā apgabala iedzīvotāju vēlmei iegūt pašnoteikšanās tiesības. Latvijas Ārlietu ministrija informēja, ka valsts viedoklis Katalonijas jautājumā ir nemainīgs — tā ir valsts iekšējā darīšana, vēsta baltnews.lv.

1. oktobrī Katalonijā notika referendums par neatkarību, un 90% tā dalībnieku atbalstīja atdalīšanos no Spānijas. Spānijas valdība neatzīst referenduma leģitimitāti, to bloķēja valsts Konstitucionālā tiesa.

"Lielākā sabiedrības daļa nav vienaldzīga un atbalsta Katalonijas tautas tiesības lemt par savu neatkarīgu nākotni. Cilvēki ir satraukti un sašutuši par Spānijas centrālās valdības vardarbīgajām akcijām un īstenotajām represijām," — teikts Jaunlegavas novada domes vēstulē, ko parakstījusi pašvaldības vadītāja Gunta Lībeka.

Viņa nosodīja centrālās varas vardarbību pret Katalonijas politiķiem, vietējām varasiestādēm, nevalstiskajām organizācijām un pilsoņiem.

Lībeka aicināja arī citas Latvijas pašvaldības paust atbalstu Katalonijai.

Latvijas ĀM reaģēja uz Jaunlelgavas novada domes iniciatīvu, paskaidrojot, ka attiecībā uz Katalonijas jautājumu Latvijas valdības nostāja ir nemainīga

"Latvijas valdības nostāja ir nemainīga — tas ir Spānijas iekšējs jautājums, kas jārisina saskaņā ar Spānijas likumiem un Konstitūciju," — paziņoja Latvijas ĀM preses dienests, ko žurnālisti lūdza komentēt novada domes vēstuli.

Iepriekš Latvijas prezidents Raimonds Vējonis paziņoja, ka situācija Katalonijā ir Spānijas iekšējs jautājums, taču varasiestāžu izmantotās spēka metodes pret pilsoņiem ir jānožēlo. "Šī vardarbības pielietošana, manuprāt, nav pareiza un tā ir nožēlojama darbība. Tomēr ir būtiski atsākt dialogu starp Kataloniju un Madridi, jo šis jautājums jārisina dialoga ceļā, lai panāktu kādu risinājumu. Visas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis ir vienotas un skatīsies, kā Spānija risinās šos jautājumus, jo tā ir ES dalībvalsts," — savu nostāju pauda Latvijas prezidents.

Savukārt Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs norādīja, ka Latvija neatzīs Katalonijas neatkarību. Viņš apgalvoja, ka saprot Latvijas pilsoņus, kuri vēlas atbalstīt Kataloniju, jo Baltijas valstis arī cīnījās par neatkarību, taču situācija ir principiāli atšķirīga no šodienas situācijas Katalonijā: Baltijas valstis bija okupētas. Savukārt Spānijas konstitūcija bija pieņemta demokrātiskā ceļā un šīs valsts robežas un statuss tika starptautiski atzīti.

Politiķis uzsvēra, ka neatkarības referendums Katalonijā ir Spānijas iekšējā lieta, kas jāizvērtē valsts konstitūcijas ietvaros. 

57
Pēc temata
Pudždemons apsūdzējis Spānijas karali agresijā pret Katalonijas tiesībām
Katalonijas vadītājs nosaucis neatkarības pasludināšanas noteikumus
Nelikumīgā neatkarība: eksperts par Katalonijas krīzes risinājumu
Eiroparlamentā atzīmē "dubultstandartus" ES pozīcijā Katalonijas situācijā
Krievijas prezidents Vladimirs Putins

Krievijas prezidents ierosinājis ANO Drošības padomes locekļu videotikšanos

3
(atjaunots 07:49 15.08.2020)
Krievijas prezidents Vladimirs Putins aicina iezīmēt soļus, kas ļaus izvairīties no konfrontācijas, situācijas saasināšanās ANO Drošības padomē.

RĪGA, 15. augusts — Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins ierosinājis tuvākajā laikā organizēt ANO Drošības padomes dalībvalstu līderu, kā arī Vācijas un Irānas tikšanos tiešsaistē, lai apspriestu Irānas jautājumu un izvairītos no situācijas saasināšanās, informēja RIA Novosti.

Šis ierosinājums izteikts paziņojumā, kas publicēts Krievijas prezidenta oficiālajā vietnē.

"Mērķis – nospraust soļus, kas ļautu izvairīties no konfrontācijas, situācijas saasināšanās ANO Drošības padomē. Ir svarīgi kolektīvi atbalstīt ANO DP rezolūcijas 2231 tālāku netraucētu realizāciju, kas veidojusi starptautiski tiesisko pamatu KVRP (Kopīgais visaptverošais rīcības plāns, vienošanās ar Irānu – red.) īstenošanai," paskaidroja valsts vadītājs.

Viņš konstatēja, ka diskusijas Drošības padomē kļūst aizvien saspringrākas, pret Teherānu izskan nepamatoti paziņojumi, izstrādājamie rezolūciju projekti vērsti uz agrāko vienbalsīgo lēmumu laušanu.

"Šajā reģionā, tāpat kā jebkurā citā pasaules punktā, nav vietas šantāžai un diktātam ne no vienas puses. Vienpusēja pieeja risinājuma meklējumos nepalīdz," uzsvēra Putins.

Viņš atzīmēja, ka Krievija joprojām pieturas pie KVRP Irānas kodolprogrammas noregulēšanai no 2015. gada.

Prezients atgādināja, ka atjaunotā Drošības koncepcija Persijas līča zonā, ar ko Maskava nāca klajā 2019. gadā ietver konkrētus ceļus problēmu risināšanai reģionā.

Krievijas valsts vadītājs aicināja uzmanīgi un atbildīgi izvērtēt vienam otra viedokli, rīkoties ar savstarpēju cieņu un kolektīvi.

"Aicinām partnerus uzmanīgi apsvērt mūsu piedāvājumu. Alternatīva ir tālāka spriedzes eskalācija, konflikta izcelšanās riska pieaugums. No tādas notikumu attīstības ir jāizvairās. Krievija ir atvērtka konstruktīvai sadarbībai ar visiem, kas ieinteresēts attālināt situāciju no bīstamās robežas. Jautājums ir steidzams," konstatēja Putins.

Viņš ierosināja saskaņot tiešsaistes apspriedes dienas kārtību Ārlietu ministriju līmenī, ja līderi demonstrē principiālu gatavību sarunai.

Aizvadītajā nedēļā ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo paziņoja, ka Vašingtona ir sagatavojusi ANO Drošības padomes rezolūcijas projektu jautājumā par ieroču embargo pagarināšanu pret Irānu.

Pēc tam Teherāna paziņoja, ka šāds dokuments vispirms apdraud nevis Irānu, bet gan pašas ANO DP mehānismus.

Irānas Ārlietu ministrijas oficiālais pārstāvis Abass Musavi norādīja, ka tādējādi Vašingtona vēlas pakļaut sev ANO DP un novājināt to.

3
Tagi:
Vladimirs Putins, Krievija, Irāna, Drošības Padome, ANO
Pēc temata
ASV Valsts departaments atklājis valsts stratēģiju attiecībās ar Irānu
Cīņa visiem spēkiem. Vai kara draudi Persijas līcī ir reāli
ASV draudi nav līdzējuši: Venecuēla saņēmusi degvielu no Irānas
Kodoldarījumu iespējams glābt: Krievijas ārlietu ministrs kritizē ASV rīcību
Svetlana Tihanovska

Tihanovska paziņoja, ka dibinās padomi varas nodošanai Baltkrievijā

3
(atjaunots 07:47 15.08.2020)
Baltkrievijas prezidenta kandidāte Svetlana Tihanovska vērsusies pie Eiropas valstīm ar lūgumu palīdzēt viņai "organizēt dialogu ar Baltkrievijas valdību".

RĪGA, 15. augustsSputnik. Baltkrievijas prezidenta kandidāte Svetlana Tihanovska paziņoja, ka iniciēs Koordinācijas padomes izveidi republikā varas nodošanas nodrošināšanai, un uzsvēra, ka viņa ir gatava dialogam, vēsta RIA Novosti.

"Šajā padomē var strādāt pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, cienījami un pazīstami baltkrievi, profesionāļi savā nozarē. Uzdodu savai pilnvarotajai personai Olgai Kovaļkovai un advokātam Maksimam Znakam pieņemt pieteikumus par padomes locekļu izvirzīšanu no organizācijām un pilsoņu apvienībām," politiķe atklāja paziņojumā, kas publicēts Tihanovskas, Viktora Babariko un Valērija Cepkalo štābu preses dienestu Telegram kanālos.

Tihanivska aicināja atbrīvot protesta akciju laikā aizturētos cilvēkus un apturēt asinsizliešanu.

"Es esmu sajūsmā par baltkrieviem. Paldies, mani dārgie! Mēs esam paveikuši neiespējamo. Mēs parādījām, ka esam vairākumā. Un šī valsts pieder mums, Baltkrievijas tautai, ne vienam cilvēkam," piezīmēja Tihanovska.

Svētdien republikā notika prezidentka vēlēšanas. Centrālās vēlēšanu komisijas dati liecina, ka valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko saņēmis 80,1% balsu, otrajā vietā – Svetlana Tihanovska ar 10,12%. Opozīcija neatzīst balsošanas rezultātus, pati Tihanovska ir pametusi valsti un atrodas Lietuvā.

Valstī notiek nesankcionētas protesta akcijas, taču likumsargi tās izkliedē. Pret akciju dalībniekiem tiek izmantota asaru gāze, ūdensmetēji, gaismas un trokšņa granātas, gumijas lodes. Oficiālie dati rāda, ka aizturēti aptuceni septiņi tūkstoši cilvēku. Republikas IeM informēja, ka nekārtībās cietuši simtiem cilvēku, viņu vidū – 103 tiesībsargājošo iestāžu darbinieki. Pēc IeM datiem, viens protestu akcijas dalībnieks gājis bojā – viņš mēģināja izmantot pret miliciju paštaisītu spridzekli.

3
Tagi:
Svetlana Tihanovska, prezidenta vēlēšanas, Aleksandrs Lukašenko, Baltkrievija
Pēc temata
Politologs: krīzi Baltkrievija silda Varšava un Viļņa
Viņa ir možā noskaņojumā: par ko Tihanovska runāja ar Lietuvas varasiestādēm
Latvija otrā pēc Krievijas: ar ko un par ko veic pārrunas Baltkrievijas ĀM
Baltijas valstis un Polija izstrādāja krīzes pārvarēšanas plānu Baltkrievijā