Latvijā ražots kazas siers

Mamikins: Latvija ik gadus zaudē miljardu eiro Krievijas embargo rezultātā

60
(atjaunots 09:54 24.10.2017)
Eiropas Parlamentā izskanējis ierosinājums izveidot krīzes rezervi Krievijas kontrsankciju dēļ: ANO speciālais ziņotājs informē, ka ierobežojošo pasākumu rezultātā ES zaudē divreiz vairāk nekā Krievija. EP deputāts Andrejs Mamikins informējis, ka Latvijas zaudējumi sasniedz miljardu eiro gadā.

RĪGA, 24. oktobris — Sputnik. Eiropas Parlamentā izskanējis ierosinājums izveidot krīzes rezervi, lai atbalstītu nozares, kas cietušas Krievijas embargo rezultātā. Pārsvarā runa ir par lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, ziņo RT.

Eiropas Parlamenta Budžeta komiteja sagatavojusi atskaiti ES budžeta veidošanai 2018. gadam. Cita starpā tajā iekļauti ierosinājumi lauksaimniecības nozarei. Speciālisti uzskata, ka patlaban ES agrārais sektors pārcieš nenoteiktības periodu, kas saistīts ar sankcijām pret Krieviju un Maskavas atbildes soļiem.

"Krievijas embargo nav atcelts, un tam ir ārkārtīgi negatīvas sekas, it īpaši no dārzeņu, augļu un piena produkcijas ražotāju viedokļa," — teikts dokumentā.

Autori aicina "nodrošināt efektīvu atbalstu nozarēm", kas cietušas Krievijas embargo rezultātā. Atskaitē izskan ierosinājums izveidot "jaunu krīzes rezervi, kas dāvātu iespēju savlaicīgi reaģēt krīzes situācijās".

Nomierināt sankciju pretiniekus

Krīzes rezerves izveide nepieciešama, lai nomierinātu valstis, kas ierosina atcelt pret Krieviju vērstās sankcijas, uzskata Krievijas ZA Pasaules ekonomikas un starptautisko attiecību institūta Eiropas politisko pēdījumu nodaļas zinātniskā līdzstrādniece Jekaterina Šumicka.

"Patlaban palielinās un darbību paplašina valstu bloks, kas pieprasa mīkstināt vai atcelt pret Krieviju vērstās sankcijas, tāpēc viņi ir izdomājuši vēl vienu ekonomisko instrumentu — šo fondu. Tas palīdzēs ne tikai atrisināt lauksaimniekcības nozaru problemu, bet arī psiholoģiski nomierināt sašutušos agronomus, lai viņi vēl skaļāk nepieprasītu sankciju atcelšanu," — paziņoja eksperts.

Šumicka norādīja, ka starp valstīm, kas pieprasa mīkstināt Krieviju ierobežojošos pasākumus, ir Itālija, citas Dienvideiropas valstis, Bulgārija, Austrija un Čehija.

ES zaudējusi divreiz vairāk nekā Krievija

Iepriekš ANO speciālais ziņotājs jautājumā par vienpusējo piespiedu pasākumu negatīvo ietekmi cilvēka tiesību īstenošanas jomā Idriss Džazairi paziņoja, ka pret Krieviju ieviestās sankcijas nav iedarbojušās un izrādījušās neproduktīvas, pie tam skarot arī pašas sankciju iniciatores — trīs gadu laikā ES ekonomika naudas izteiksmē zaudējusi divreiz vairāk nekā Krievijas ekonomika.

Eksperts informē, ka pret Kreiviju vērsto sankciju rezultātā ES ekonomika zaudē 3,2 miljardus dolāru mēnesī, bet Krievijas tiešie zaudējumi patlaban sasniedz aptuveni 15 miljardus ES dolāru gadā, jeb 55 miljardus dolāru kopumā.

Taču KF ir spējusi sekmīgi pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Darbu sāka ekonomikas diversifikācijas programma ar mērķi novērst "naftas atkarību", lielāka uzmanība tika veltīta zinātniskajiem pētījumiem, kas iezīmēja atgriešanos pie agrākajiem laikiem, kad daudzos sektoros, tostarp kosmosa tehnoloģiju nozarē Krievijas Federācija bija avangardā.

Latvija zaudē miljardu eiro gadā

EP deputāts no Latvijas Andrejs Mamikins paziņoja, ka Krievijas kontrsankciju rezultātā Latvija zaudē "vismaz miljardu eiro gadā".

"Tie nav tiešie ienākumi budžetā, tie ir tiešie un netiešie līdzekļi, kas varētu būt Latvijas ekonomikā, jo Krievija ir ļoti liels tirgus. Pieņemsim, pienu mēs pārdevām ne tikai Maskavā un Sanktpēterburgā, bet arī Pleskavā un Kaļiņingradas apgabalā," — uzsvēra politiķis.

Pēc viņa domām, cietuši arī lietuvieši un igauņi.

"Cietusi piena, gaļas ražošana, pārstrāde. Daļēji cietuši vācieši, taču vācieši vairāk pārdeva mašīnbūves produkciju, uz ko attiecināts "ieroču embargo". Tas ir tas, ko pati Eiropas Savienība izdomājusi pret Krieviju, nevis Krievijas pretpasākumi. Cietuši spāņi un itāļi, kuri tradicionāli pārdeva lauksaimniecības produkciju," — uzsvēra Mamikins.

Eirodeputāts atzīmēja, ka iepriekš šajā jautājumā nosūtītas vēstules uz augstākajām instancēm.

"Jau 2014. gadā mēs ar kolēģiem — latviešiem un somiem — nosūtījām vēstuli Filam Koganam, lauksaimniecības komisāram. Starp citu, sākotnēji viņš solīja kompensēt visu, pēc tam paziņoja, ka pusi, bet galu galā Latvijas zemnieki saņēma 10 reizes mazāk nekā solīja komisārs. Jautājums ir par to, kā Eiropas Komisija tur savu vārdu."

60
Pēc temata
Latvijas bijušais ārlietu ministrs pastāstīja, kā sankcijas "šauj pa kājām" ES
Die Welt: Krievija ievērojami samazinājusi savu atkarību no Rietumiem
Vācu bizness saka "Nein" pret Krieviju vērstajām ASV sankcijām
Eirodeputāte: sankciju nodarītie zaudējumi uztrauc visus, izņemot Eiropas ierēdņus
Elektrisko skrejriteņu noma, foto no arhīva

Kijevas mērs pieprasīja aizvākt no pilsētas igauņu elektriskos skrejriteņus

25
(atjaunots 10:30 10.08.2020)
Elektriskie skrejriteņi Ukrainas galvaspilsētā izrādījās "pelēkajā zonā" – likums tos nedz atļauj, nedz aizliedz.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Kijevas mērs Vitālijs Kļičko aicināja Igaunijas kompāniju Bolt aizvākt no pilsētas ielām elektrisko skrejriteņu nomas punktus, vēsta "Naš Kijev".

Elektrisko skrejriteņu nomas serviss Bolt tika atklāts Kijevā piektdien, 7. augustā. Pirmie nomas punkti parādījās Pasta laukumā, Neatkarības laukumā, Besarābijas laukumā, Zelta vārtos un Marijas parkā. Taču mēram tas neiepatikās.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Bolt Ukraine 🇺🇦 (@bolt_ukraine)

"Draugi! Kompānija Bolt bez saskaņošanas ar pilsētu izvietoja elektrisko skrejriteņu nomas punktus galvaspilsētā. Šī "transporta" veida kustība nav noteikta spēkā esošajā Ukrainas likumdošanā. Tādēļ pilsēta nevar atļaut kompānijai sniegt šādu pakalpojumu veidu," uzrakstīja galvaspilsētas mērs savā Telegram kanālā.

Pēc Kļičko sacītā, pilsētas administrācija saņēma piedāvājumus sarīkot investīciju konkursu elektrisko skrejriteņu nomas punktu izvietošanai, un šāds konkurss tiks veikts, taču pēc attiecīgo izmaiņu veikšanas Ukrainas likumdošanā par ceļu satiksmi.

"Tādēļ es aicinu kompāniju Bolt aizvākt nesankcionēti uzstādītos nomas punktus. Un ievērot spēkā esošo likumdošanu. Pretējā gadījumā pilsētas dienesti būs spiesti aizvākt patvaļīgi izvietotos punktus ar elektriskajiem skrejriteņiem," uzsvēra Kļičko.

Kompānijā atbildēja, ka galvaspilsētas varasiestādes nav tiesīgas pieprasīt biznesam jebkāda veida saskaņojumu un atļauju saņemšanu, jo tās nav paredzētas likumdošanā. Turklāt Bolt uzsvēra, ka elektrisko skrejriteņu pārdošana, noma un vadīšana pagaidām nav aizliegts darbības veids Ukrainā.

No tiesiskuma viedokļa tie, kas brauc ar elektriskajiem skrejriteņiem Ukrainā, nav ceļu satiksmes dalībnieki. Patlaban Augstākajā Padomē piereģistrēti divi likumprojekti, kuru mērķis ir legalizēt vieglā elektrotransporta lietotājus valstī. Tomēr pagaidām parlamentāriešiem ir brīvdienas un pieņemt šādu likumu var ne agrāk par septembri.

Igaunijas kompānija Bolt (iepriekš Taxify) sākumā strādāja taksometra pakalpojumu mobilā lietotne, taču kopš 2018. gada tā sniedz arī elektrisko skrejriteņu nomas pakalpojumus. Bolt nomas punkti veiksmīgi strādā vairākās Igaunijas un Latvijas pilsētās, savukārt darbu Parīzē nācās drīz pēc atklāšanas izbeigt Francijas galvaspilsētas iedzīvotāju vandālisma dēļ.

Iepriekš Latvijas Ceļu satiksmes likumā vairākas reizes tika veikti grozījumi, kas saistīti ar elektrisko skrejriteņu izmantošanu – to skaits uz ceļiem pieaug, un ar tiem saistīto CSNg skaits arī kļūst lielāks.

25
Tagi:
Igaunija, Ukraina
Pēc temata
Latvijā izstrādās Ceļu satiksmes noteikumus elektriskajiem skrejriteņiem
Krapsis: elektriskie skrejriteņi iedzinuši stūrī gājējus
Lietuvā "netīru" automobili varēs iemainīt pret elektrisko skrejriteni
Protesta akcijas Minskā, foto no arhīva

Naktī Minskā notika protesta akcijas

16
(atjaunots 10:18 10.08.2020)
Naktī pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas Baltkrievijas galvaspilsētā notika masveida nekārtības, ierosinātas krimināllietas.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Devītā augusta vakarā Minskas iedzīvotāji izgāja nesankcionētā protesta akcijā, vēsta Sputnik Baltkrievija.

Svētdien Baltkrievijā notika valsts prezidenta vēlēšanas. Republikas CVK vadītāja Lidija Jermošina paziņoja, ka esošais Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko uzvar valsts vadītāja vēlēšanās visos rajonos, kuri atskaitījās par balsu skaitīšanu. Saskaņā ar pirmajiem exit poll datiem, Lukašenko iegūst 80,23%, otrajā vietā ir Svetlana Tihanovska ar 9,9%.

Devītā augusta vakarā pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas baltkrievi izgāja galvaspilsētas ielās. Automobiļu vadītāji taurēja, demonstranti aplaudēja un skandēja pret valdību vērstus lozungus.

Valsts autoinspekcija norobežoja daļu Pobediteļej prospektu un tā sānielas. Kārtības sargi pilnā ekipējumā izveidoja dzīvu sienu un sāka virzīties protestētāju virzienā.

Pie prospekta piebrauca aizturēto pārvadāšanas mašīnas un mikroautobusi. Demonstranti centās pretoties milicijai – no pūļa kārtības sargu virzienā lidoja tukšas pudeles. Gaismas un trokšņu granātu sprādzieni bija dzirdami vairāku kvartālu rādiusā.

Kārtības sargi atstūma protestētājus no dažādām Pobediteļej prospekta pusēm, taču demonstranti ilgi neatkāpās, neskatoties uz to, ka dažiem bija nepieciešama medicīniskā palīdzība.

Pakāpeniski cilvēku kļuva mazāk, un viņi pārmetās uz Storoževskas ielas un Mašerova prospekta krustojumu. Kustība šajā rajonā arī apstājās, automobiļi taurēja, cilvēki aplaudēja, vicināja ar balt-sarkan-baltiem karogiem un kliedza kārtības sargiem "Noliec vairogus".

Tieši uz krustojuma apstājās tramvaji, cilvēki izkārtojās uz braucamās daļas un gājēju zonas un negrasījās aiziet. Cīnītāji biedēja demonstrantus ar gaismas un trokšņa granātām un veica aizturēšanas. Pēc kāda laika kārtības sargiem pievienojās palīgi un protestu vieta kļuva manāmi tukšāka.

Lielākā daļa protestētāju izklīda no Minskas centrālajiem rajoniem ap 3 naktī, situācija kopumā atgriežas mierīgās sliedēs, automobiļu satiksme daļēji atjaunota.

Kārtības sargi daļēji noņēma satiksmes ierobežojumus un atbloķēja dažas ielas. Tomēr dažādās pilsētas centra daļās joprojām trāpās milicijas mašīnas. Kārtības sargi ar skaļruņiem regulē automobiļu kustību, kā arī vēršas pie atlikušajiem protestētājiem ar lūgumu izklīst.

Iekšlietu ministrija pilnībā kontrolē situāciju Minskā un citās pilsētās, paziņoja Sputnik Baltkrievija oficiālā iestādes pārstāve Olga Čemodanova. Pēc viņas sacītā, Baltkrievijas iekšlietu iestāžu sastāvs atrodas pastiprinātā dienesta stāvoklī, turklāt piesaistīti "papildspēki".

Izmeklēšanas komiteja ierosinājusi krimināllietas pēc masveida nekārtību un vardarbības pret iekšlietu iestāžu darbiniekiem faktiem. Masveida nekārtību dalībniekiem draud no 8 līdz 15 gadiem cietumsoda.

16
Tagi:
nekārtības, prezidenta vēlēšanas, Baltkrievija
Pēc temata
Latvijas ĀM "izvēlējās" jauno Baltkrievijas prezidentu?
Jūrmalas pludmale, foto no arhīva

nenoslīkt līdz peldsezonas beigām: stāsta glābēji

0
(atjaunots 16:11 10.08.2020)
Noslīkušo skaits Latvijā turpina pieaugt, savukārt glābēji brīdina – ar glābšanu uz ūdens nevar nodarboties kurš katrs.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieki kopš šī gada janvāra no ūdenstilpēm izvilkuši 80 noslīkušos; kā lai nepapildina šo statistiku, stāsta portāls LSM.lv.

Speciālisti aicina iedzīvotājus izvēlēties atpūtai oficiālās pludmales. Ja tuvumā tādu nav, visdrošāk ir peldēt gar krastu, turklāt vēlams, lai krastā būtu cilvēki, kuri ārkārtas situācijas gadījumā var nākt palīgā.

Nedrīkst peldēties pēc pārkaršanas saulē. Un, protams, atpūta pie ūdens nav savienojama ar alkohola vai jebkādu citu reibinošo vielu lietošanu.

"Reibumā nāk galvā dažādās pārdrošas idejas, piemēram, pārpeldēt ūdenstilpi vai ielekt uz galvas ūdenī. Kakla daļas skriemeļu laušana var rezultēties ar invaliditāti uz mūžu vai nāvi," saka Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāve Maija Pauniņa, Veselības veicināšanas vadības nodaļas vadītāja.

VUGD pārstāve Agrita Vītola atzīmē, ka, ja kāds slīkst, pirmām kārtām ir jāizsauc glābēji, nevis jāmetas ūdenī un jācenšas palīdzēt. Ja cilvēks nolēmis glābt slīkstošo, tad ir rūpīgi un objektīvi jānovērtē savas prasmes, jo slīkstoši cilvēki parasti krīt panikā, ķeras aiz saviem glābējiem un velk viņus zem ūdens.

"Steigšanās palīgā, ja neesat apmācīts glābšanas darbu veikšanā uz ūdens, var beigties ar to, ka būs divi glābšanas darbi vai divi izceltie no ūdenstilpes. Ir arī šogad bijis gadījums, kur cilvēks, pamanot slīkstošu cilvēku, dodas palīgā, bet diemžēl pats neizpeld. Jebkurā gadījumā ir jāizvērtē savas spējas," sacīja Vītola.

Sākumā ir jānomierina cietušais, jāizskaidro, kas notiks tālāk. Ja cilvēks prot peldēt, viņam var padot trosi (piemēram, automobiļa), jānostiprina tā pie sava pleca un jāvelk krastā. Vēl viens veids ir iedot slīkstošajām plastmasas pudeli un vilkt uz krastu.

Tāpat glābēji lūdz neaizmirst vecākus, ka atpūta pie ūdens ar bērniem ir darbs. Atslābināties nedrīkst, visu laiku jāseko līdzi notiekošajam, turklāt tas skar pat piepūšamos baseinus mājas pagalmā.

"Dīķiem, kas ir pie mājām, noteikti jābūt norobežotiem. Bērnam nevajag lielu daudzumu ūdens, kurā noslīkt. Tas tiešām var būt zems, piepūšams baseiniņš, kurā viņš iekrīt," norādīja Pauniņa.

Saskaņā ar Eurostat datiem, Baltijas valstis ieņem pirmās trīs vietas pēc noslīkušo skaita uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju visu ES dalībvalstu vidū. Pirmajā vietā ir Latvija. Par vienu no iemesliem, kādēļ Latvijā ir šāds noslīkušo skaits, tiek saukta Latvijas iedzīvotāju nemācēšana peldēt. Latvijas Peldēšanas federācija sarīkoja aptauju valsts vispārizglītojošās skolās un atklāja, ka pilnvērtīgi peldēt mācās ceturtā daļa skolēnu.

0
Tagi:
VUGD, SPKC
Pēc temata
Glābējiem Latvijā atkal nācies vilkt ārā noslīkušo līķus no ūdenstilpēm
Sirds apstājās uz divām stundām: Rīgas ārsti brīnumainā kārtā izglāba noslīkušu bērnu
Rundāles novadā noslīkušais kļuva par septiņdesmit sesto Latvijā 2019. gadā
Latvijā jau noslīkuši 39 cilvēki. Laikapstākļi liek aizmirst drošību