Latvijā ražots kazas siers

Mamikins: Latvija ik gadus zaudē miljardu eiro Krievijas embargo rezultātā

61
(atjaunots 09:54 24.10.2017)
Eiropas Parlamentā izskanējis ierosinājums izveidot krīzes rezervi Krievijas kontrsankciju dēļ: ANO speciālais ziņotājs informē, ka ierobežojošo pasākumu rezultātā ES zaudē divreiz vairāk nekā Krievija. EP deputāts Andrejs Mamikins informējis, ka Latvijas zaudējumi sasniedz miljardu eiro gadā.

RĪGA, 24. oktobris — Sputnik. Eiropas Parlamentā izskanējis ierosinājums izveidot krīzes rezervi, lai atbalstītu nozares, kas cietušas Krievijas embargo rezultātā. Pārsvarā runa ir par lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, ziņo RT.

Eiropas Parlamenta Budžeta komiteja sagatavojusi atskaiti ES budžeta veidošanai 2018. gadam. Cita starpā tajā iekļauti ierosinājumi lauksaimniecības nozarei. Speciālisti uzskata, ka patlaban ES agrārais sektors pārcieš nenoteiktības periodu, kas saistīts ar sankcijām pret Krieviju un Maskavas atbildes soļiem.

"Krievijas embargo nav atcelts, un tam ir ārkārtīgi negatīvas sekas, it īpaši no dārzeņu, augļu un piena produkcijas ražotāju viedokļa," — teikts dokumentā.

Autori aicina "nodrošināt efektīvu atbalstu nozarēm", kas cietušas Krievijas embargo rezultātā. Atskaitē izskan ierosinājums izveidot "jaunu krīzes rezervi, kas dāvātu iespēju savlaicīgi reaģēt krīzes situācijās".

Nomierināt sankciju pretiniekus

Krīzes rezerves izveide nepieciešama, lai nomierinātu valstis, kas ierosina atcelt pret Krieviju vērstās sankcijas, uzskata Krievijas ZA Pasaules ekonomikas un starptautisko attiecību institūta Eiropas politisko pēdījumu nodaļas zinātniskā līdzstrādniece Jekaterina Šumicka.

"Patlaban palielinās un darbību paplašina valstu bloks, kas pieprasa mīkstināt vai atcelt pret Krieviju vērstās sankcijas, tāpēc viņi ir izdomājuši vēl vienu ekonomisko instrumentu — šo fondu. Tas palīdzēs ne tikai atrisināt lauksaimniekcības nozaru problemu, bet arī psiholoģiski nomierināt sašutušos agronomus, lai viņi vēl skaļāk nepieprasītu sankciju atcelšanu," — paziņoja eksperts.

Šumicka norādīja, ka starp valstīm, kas pieprasa mīkstināt Krieviju ierobežojošos pasākumus, ir Itālija, citas Dienvideiropas valstis, Bulgārija, Austrija un Čehija.

ES zaudējusi divreiz vairāk nekā Krievija

Iepriekš ANO speciālais ziņotājs jautājumā par vienpusējo piespiedu pasākumu negatīvo ietekmi cilvēka tiesību īstenošanas jomā Idriss Džazairi paziņoja, ka pret Krieviju ieviestās sankcijas nav iedarbojušās un izrādījušās neproduktīvas, pie tam skarot arī pašas sankciju iniciatores — trīs gadu laikā ES ekonomika naudas izteiksmē zaudējusi divreiz vairāk nekā Krievijas ekonomika.

Eksperts informē, ka pret Kreiviju vērsto sankciju rezultātā ES ekonomika zaudē 3,2 miljardus dolāru mēnesī, bet Krievijas tiešie zaudējumi patlaban sasniedz aptuveni 15 miljardus ES dolāru gadā, jeb 55 miljardus dolāru kopumā.

Taču KF ir spējusi sekmīgi pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Darbu sāka ekonomikas diversifikācijas programma ar mērķi novērst "naftas atkarību", lielāka uzmanība tika veltīta zinātniskajiem pētījumiem, kas iezīmēja atgriešanos pie agrākajiem laikiem, kad daudzos sektoros, tostarp kosmosa tehnoloģiju nozarē Krievijas Federācija bija avangardā.

Latvija zaudē miljardu eiro gadā

EP deputāts no Latvijas Andrejs Mamikins paziņoja, ka Krievijas kontrsankciju rezultātā Latvija zaudē "vismaz miljardu eiro gadā".

"Tie nav tiešie ienākumi budžetā, tie ir tiešie un netiešie līdzekļi, kas varētu būt Latvijas ekonomikā, jo Krievija ir ļoti liels tirgus. Pieņemsim, pienu mēs pārdevām ne tikai Maskavā un Sanktpēterburgā, bet arī Pleskavā un Kaļiņingradas apgabalā," — uzsvēra politiķis.

Pēc viņa domām, cietuši arī lietuvieši un igauņi.

"Cietusi piena, gaļas ražošana, pārstrāde. Daļēji cietuši vācieši, taču vācieši vairāk pārdeva mašīnbūves produkciju, uz ko attiecināts "ieroču embargo". Tas ir tas, ko pati Eiropas Savienība izdomājusi pret Krieviju, nevis Krievijas pretpasākumi. Cietuši spāņi un itāļi, kuri tradicionāli pārdeva lauksaimniecības produkciju," — uzsvēra Mamikins.

Eirodeputāts atzīmēja, ka iepriekš šajā jautājumā nosūtītas vēstules uz augstākajām instancēm.

"Jau 2014. gadā mēs ar kolēģiem — latviešiem un somiem — nosūtījām vēstuli Filam Koganam, lauksaimniecības komisāram. Starp citu, sākotnēji viņš solīja kompensēt visu, pēc tam paziņoja, ka pusi, bet galu galā Latvijas zemnieki saņēma 10 reizes mazāk nekā solīja komisārs. Jautājums ir par to, kā Eiropas Komisija tur savu vārdu."

61
Pēc temata
Latvijas bijušais ārlietu ministrs pastāstīja, kā sankcijas "šauj pa kājām" ES
Die Welt: Krievija ievērojami samazinājusi savu atkarību no Rietumiem
Vācu bizness saka "Nein" pret Krieviju vērstajām ASV sankcijām
Eirodeputāte: sankciju nodarītie zaudējumi uztrauc visus, izņemot Eiropas ierēdņus
ASV Finanšu ministrijas ēka

Jaunajā sastāvā: ASV Finanšu ministrija ir gatava sagraut dolāru

45
(atjaunots 09:59 26.01.2021)
Ekonomistu prognozes nepriecē. Pēc bankas Citigroup vērtējumiem, demokrātu nākšana pie varas "nopietni palielinās" varbūtību kā 2021. gadā dolārs vājināsies par 20 procentiem.

RĪGA, 26. janvāris - Sputnik, Natālija Dembinska. Amerikāņu valūta ir nokritusi līdz divu gadu minimumam, spiediens pret to vēŗšas no vairākām pusēm. Finansisti uzskata, ka galu galā dolārs zaudēs pusi savas vērtības. Daudzējādā ziņā tas ir amerikāņu Finanšu ministrijas nopelns, kuru drīz vien vadīs bijusī Federālās rezervju sistēmas vadītāja Džaneta Jelena. Cik dziļš var būt kritums, lasiet RIA Novosti materiālā.

Zems ienesīgums

Decembra beigās dolāra indekss samazinājās par piecarpus procentiem. Investoriem dara raizes milzīgi ieguldījumi ASV ekonomikā tikko izdrukāto un ne ar ko nenodrošināto dolāru veidā.

Kopš jūnija naudas masas izaugsmes tempi ne reizi nav samazinājušies zem 22 procentiem gadā. tas ir visaugstākais rādītājs vēsturē.

Drukāšanas mašīna stimulēs inflāciju, bet FRS jau ir mainījusi mērķa vērtību: "vidēji divi procenti" (iepriekšējo "divu procentu" vietā). Tas ir izdarīts, lai nepaceltu bāzes likmi, ja inflācija pārsniegs prognozes. Tas nozīmē, ka regulators ir nodomājis saglabāt procentus tuvu nullei. Tas atbalstīs ekonomiku, bet negatīvi ietekmēs dolāru.

Zaudējot ienesīgumu no ieguldījumiem dolāru aktīvos, investori meklē citus, lai arī riskantākus variantus, uzrādīja Reuters valūtas stratēģu aptauja.

"Dolārs joprojām ir ievērojami pārvērtēts praktiski pēc visiem rādītājiem, un FRS naudas un kredītu politika to novērsīs," norāda Kits Džukss, Societe Generale valūtas stratēģijas vadītājs.

Jau novembrī eksperti brīdināja: ar jauno prezidentu Džo Baidenu amerikāņu valūtu gaida neizbēgams kritums. Demokrātu plānos ir papildu fiskālie stimuli un jaunā palīdzības pakete gandrīz trīs triljonu dolāru apjomā. Ilgtermiņā tas samazinās dolāru, jo pārvērtīsies par budžeta deficīta palielināšanos un to segšanai nepieciešamo ārējo aizņēmumu pieaugumu.

Arī vakcīnas izplatīšana negatīvi ietekmēs amerikāņu valūtu, jo, respektīvi, tā veicinās ekonomisko aktivitāti, tādējādi sagraujot argumentus par labu "drošākajam investoru patvērumam". Gada nogalē ziņu par vakcinācijām fonā dolārs uzrādīja lielāko gada lejupslīdi kopš 2017. gada.

Par piecdesmit procentiem

Ekonomistu prognozes nepriecē. Pēc bankas Citigroup vērtējumiem, demokrātu nākšana pie varas "nopietni palielinās" varbūtību kā 2021. gadā dolārs vājināsies par 20 procentiem. Līdzīgu scenāriju pareģo bijušais Morgan Stanley Asia padomes priekšsēdētājs Stīvens Ročs, norādot uz pieaugošo ASV budžeta deficītu un FRS politiku turēt tuvu nullei bāzes procentu likmes.

Jaungada vilciens Maskavas metropolitēnā, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Майшев

Vēl drūmāku nākotni prognozē pazīstamais finansists Džims Rikards. Viņš norāda, ka ASV galu galā būs jāķeras klāt parāda problēmai, un tās lēmums prasīs dolāra devalvāciju par 50 procentiem.

Tajā pašā laikā, prognozē ekonomists, zelts sadārdzināsies līdz 15 tūkstošiem dolāru par unci, sudrabs - līdz 100 dolāriem. Viņš skaidro, ka ASV ir pakļautas vairāku valstu spiedienam, kas metušas izaicinājumu amerikāņu virskundzībai starptautiskajā finanšu sistēmā. Pirmkārt, runa ir par Krieviju un Ķīnu. Maskava un Pekina iepērk daudz zelta, izspiežot dolāru no rezervēm.

"Pēdējo gadu laikā Krievija ir ievērojami palielinājusi zelta valūtas rezerves. Turklāt Maskavai ir ļoti neliels ārējais parāds. Krievu likme uz dārgmetāliem jau sen nav noslēpums, rublis ir ar zeltu nodrošinātāka valūta pasaulē," skaidro analītiķis.

Savām rokām

Baidena komanda ķeras pie darba. Tiek nomainīti visu ministriju vadītāji. Tā, Finanšu ministrijas krēslu uzticēs Federālās rezerves sistēmas bijušajai vadītājai Džanetai Jelenai, kura, Bloomberg atgādina, vairākkārt "reklamēja vājā dolāra priekšrocības amerikāņu eksportā".

Tas dara raizes ekonomistiem. "Būtu neprātīgi izlikties par aktīvu devalvacionistu, kuram nerūp dolāra liktenis," saka Lerijs Samerss, finanšu ministrs Klintona laikā un Nacionālās ekonomiskās padomes vadītājs Baraka Obamas prezidentūras laikā. Pēc Samersa vārdiem, "dolāra dominējošā loma pasaules finanšu sistēmā uzliek Valsts kasei atbildību par pienākumu rūpīgu izpildi".

Ieteikumu Jelenai deva arī Henks Polsons, bijušais ASV finanšu ministrs un bijušais Goldman Sachs ģenerāldirektors. "Procentu likmes sasniegušas vēsturisko minimumu, bet federālais parāds ir lielāks nekā jebkad pēc Otrā pasaules kara," uzsver ekonomists. Citādi dolārs agri vai vēlu pazaudēs savu vērtību. Vašingtona nespēs apkalpot savas saistības.

"Savienotās Valstis netiecas pēc vājākas valūtas, lai iegūtu konkurences priekšrocības, un mums ir jāpretojas citu valstu centieniem to izdarīt," apliecināja Finanšu ministrijas vadītājas amata kandidāte, uzstājoties Senāta Finanšu komitejā.

Tomēr nākamā finanšu ministre jau ir nākusi klajā ar skaļu paziņojumu, kas nesola neko labu amerikāņu valūtai: aicinājusi vērienīgai likviditātes ieplūdei ekonomikā. Investoriem tas ir signāls dolāra lejupslīdes tendencei ilgtermiņā, uzskata Bloomberg.

Jebkurā gadījumā ASV būs "jānomet" dolārs: tas ir svarīgi tirdzniecības deficīta samazināšanai. Un tas, iespējams, Baidenam ir vienīgais veids, kā atjaunot ekonomiku.

45
Tagi:
dolārs, Finanses, ASV
Pēc temata
Trumpis piedurknē: Ķīna gatava izpārdot ASV valsts parādu
Smags gadījums: ASV vēlas aizliegt pirkt Krievijas naftu
Gāzes krīze: ASV sagaida straujš SDG ražošanas kritums
Lielā izpārdošana: Krievija novērsusies no ASV valsts parāda
ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs

ANO ģenerālsekretārs paziņoja par smagāko ekonomisko krīzi pēdējā simtgadē

28
(atjaunots 08:20 26.01.2021)
Pandēmija ir atklājusi tādas pasaules problēmas kā nevienlīdzība starp cilvēkiem un valstīm, "klimata un bioloģiskās daudzveidības krīžu" nestabilitāte.

RĪGA, 26. janvāris - Sputnik. ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs paziņoja, ka koronavīrusa pandēmijas rezultātā pasaulē iestājusies smagākā ekonomiskā krīze pēdējā simtgadē, vēsta RIA Novosti. Viņa uzstāšanās pasākumā "Davosas darba kārtība" publicēta organizācijas oficiālajā mājaslapā.

ANO vadītājs atzīmēja, ka mūsdienu pasauli var aprakstīt ar vienu vārdu – "trauslums".

Vairāk nekā divi miljoni cilvēku miruši (pandēmijas dēļ. – red. piez.), un mēs atrodamies smagākajā ekonomiskajā krīzē pēdējo simt gadu laikā.

Diplomāts uzskata, ka pandēmija ir atklājusi tādas pasaules problēmas kā nevienlīdzība starp cilvēkiem un valstīm, "klimata un bioloģiskās daudzveidības krīžu" nestabilitāte. Pēc viņa vārdiem, "karš ar dabu" noved pie tā, ka "tā dod atbildes triecienu". Gutērrešs aicina pasauli dialogam un sadarbībai.

"Valdībām, starptautiskajām organizācijām, privātajam sektoram un pilsoniskajai sabiedrībai, pilsētām ir jāstrādā kopā."

ANO ģenerālsekretārs uzsvēra, ka 2021. gadā pasaulei ir unikāla iespēja atjaunošanos no pandēmijas izmantot "pārejai no trausluma uz noturību".

28
Tagi:
Antoniu Gutērrešs, ekonomiskā krīze, ANO
Pēc temata
Kas gaida Latviju nākamajā gadā: Dānijas bankas "šokējošas prognozes"
ANO ģenerālsekretārs prognozē spēcīgāko lejupslīdi ekonomikā 80 gadu laikā
ANO prognozē katastrofālu 2021. gadu
Covid-19, ASV un krīzes: ko mums gatavo nākamais gads?
IKEA

IKEA beidzot sāks pārdot rezerves daļas savai produkcijai

0
(atjaunots 16:36 26.01.2021)
Uzņēmums izstrādās tiešsaistes pasūtījumu sistēmu, plānots, ka iegadāties rezerves daļas IKEA vietnē varēs jau šogad.

RĪGA, 26. janvāris – Sputnik. Zviedrijas kompānija IKEA plāno pārdot rezerves daļas savām mēbelēm visā pasaulē, lai pagarinātu to kalpošanas laiku, informē ražotāja pārstāve Lena Pripp-Kovača.

"Galvenais aspekts produkcijas kalpošanas laika pagarināšanā ir rezerves detaļu esamība, tāpēc būs iespējams atjaunināt lietas, piemēram, iegādāties jaunu pārvalku vai kājiņas dīvānam," pastāstīja viņa laikrakstam Financial Times.

Uzņēmums izstrādās tiešsaistes pasūtījumu sistēmu, plānots, ka iegadāties rezerves daļas IKEA vietnē varēs jau šogad.

IKEA ir pasaulē lielākais mājsaimniecības preču tirdzniecības tīkls, kas dibināts 1943. gadā. Tas darbojas vairāk nekā 30 valstīs.

Latvijā Zviedrijas mēbeļu tirdzniecības milzis atvēra savu veikalu 2018. gada augustā, bet 2020. gada martā Latvijas un Lietuvas iedzīvotājiem kļuva pieejams interneta veikals.

0
Tagi:
IKEA
Pēc temata
Ko var nopirkt veikalos? Biznesu šokējuši jaunie ierobežojumi
Lieli saimniecības preču un mēbeļu veikali Latvijā pārtrauc darbu brīvdienās