Latvijā ražots kazas siers

Mamikins: Latvija ik gadus zaudē miljardu eiro Krievijas embargo rezultātā

60
(atjaunots 09:54 24.10.2017)
Eiropas Parlamentā izskanējis ierosinājums izveidot krīzes rezervi Krievijas kontrsankciju dēļ: ANO speciālais ziņotājs informē, ka ierobežojošo pasākumu rezultātā ES zaudē divreiz vairāk nekā Krievija. EP deputāts Andrejs Mamikins informējis, ka Latvijas zaudējumi sasniedz miljardu eiro gadā.

RĪGA, 24. oktobris — Sputnik. Eiropas Parlamentā izskanējis ierosinājums izveidot krīzes rezervi, lai atbalstītu nozares, kas cietušas Krievijas embargo rezultātā. Pārsvarā runa ir par lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, ziņo RT.

Eiropas Parlamenta Budžeta komiteja sagatavojusi atskaiti ES budžeta veidošanai 2018. gadam. Cita starpā tajā iekļauti ierosinājumi lauksaimniecības nozarei. Speciālisti uzskata, ka patlaban ES agrārais sektors pārcieš nenoteiktības periodu, kas saistīts ar sankcijām pret Krieviju un Maskavas atbildes soļiem.

"Krievijas embargo nav atcelts, un tam ir ārkārtīgi negatīvas sekas, it īpaši no dārzeņu, augļu un piena produkcijas ražotāju viedokļa," — teikts dokumentā.

Autori aicina "nodrošināt efektīvu atbalstu nozarēm", kas cietušas Krievijas embargo rezultātā. Atskaitē izskan ierosinājums izveidot "jaunu krīzes rezervi, kas dāvātu iespēju savlaicīgi reaģēt krīzes situācijās".

Nomierināt sankciju pretiniekus

Krīzes rezerves izveide nepieciešama, lai nomierinātu valstis, kas ierosina atcelt pret Krieviju vērstās sankcijas, uzskata Krievijas ZA Pasaules ekonomikas un starptautisko attiecību institūta Eiropas politisko pēdījumu nodaļas zinātniskā līdzstrādniece Jekaterina Šumicka.

"Patlaban palielinās un darbību paplašina valstu bloks, kas pieprasa mīkstināt vai atcelt pret Krieviju vērstās sankcijas, tāpēc viņi ir izdomājuši vēl vienu ekonomisko instrumentu — šo fondu. Tas palīdzēs ne tikai atrisināt lauksaimniekcības nozaru problemu, bet arī psiholoģiski nomierināt sašutušos agronomus, lai viņi vēl skaļāk nepieprasītu sankciju atcelšanu," — paziņoja eksperts.

Šumicka norādīja, ka starp valstīm, kas pieprasa mīkstināt Krieviju ierobežojošos pasākumus, ir Itālija, citas Dienvideiropas valstis, Bulgārija, Austrija un Čehija.

ES zaudējusi divreiz vairāk nekā Krievija

Iepriekš ANO speciālais ziņotājs jautājumā par vienpusējo piespiedu pasākumu negatīvo ietekmi cilvēka tiesību īstenošanas jomā Idriss Džazairi paziņoja, ka pret Krieviju ieviestās sankcijas nav iedarbojušās un izrādījušās neproduktīvas, pie tam skarot arī pašas sankciju iniciatores — trīs gadu laikā ES ekonomika naudas izteiksmē zaudējusi divreiz vairāk nekā Krievijas ekonomika.

Eksperts informē, ka pret Kreiviju vērsto sankciju rezultātā ES ekonomika zaudē 3,2 miljardus dolāru mēnesī, bet Krievijas tiešie zaudējumi patlaban sasniedz aptuveni 15 miljardus ES dolāru gadā, jeb 55 miljardus dolāru kopumā.

Taču KF ir spējusi sekmīgi pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Darbu sāka ekonomikas diversifikācijas programma ar mērķi novērst "naftas atkarību", lielāka uzmanība tika veltīta zinātniskajiem pētījumiem, kas iezīmēja atgriešanos pie agrākajiem laikiem, kad daudzos sektoros, tostarp kosmosa tehnoloģiju nozarē Krievijas Federācija bija avangardā.

Latvija zaudē miljardu eiro gadā

EP deputāts no Latvijas Andrejs Mamikins paziņoja, ka Krievijas kontrsankciju rezultātā Latvija zaudē "vismaz miljardu eiro gadā".

"Tie nav tiešie ienākumi budžetā, tie ir tiešie un netiešie līdzekļi, kas varētu būt Latvijas ekonomikā, jo Krievija ir ļoti liels tirgus. Pieņemsim, pienu mēs pārdevām ne tikai Maskavā un Sanktpēterburgā, bet arī Pleskavā un Kaļiņingradas apgabalā," — uzsvēra politiķis.

Pēc viņa domām, cietuši arī lietuvieši un igauņi.

"Cietusi piena, gaļas ražošana, pārstrāde. Daļēji cietuši vācieši, taču vācieši vairāk pārdeva mašīnbūves produkciju, uz ko attiecināts "ieroču embargo". Tas ir tas, ko pati Eiropas Savienība izdomājusi pret Krieviju, nevis Krievijas pretpasākumi. Cietuši spāņi un itāļi, kuri tradicionāli pārdeva lauksaimniecības produkciju," — uzsvēra Mamikins.

Eirodeputāts atzīmēja, ka iepriekš šajā jautājumā nosūtītas vēstules uz augstākajām instancēm.

"Jau 2014. gadā mēs ar kolēģiem — latviešiem un somiem — nosūtījām vēstuli Filam Koganam, lauksaimniecības komisāram. Starp citu, sākotnēji viņš solīja kompensēt visu, pēc tam paziņoja, ka pusi, bet galu galā Latvijas zemnieki saņēma 10 reizes mazāk nekā solīja komisārs. Jautājums ir par to, kā Eiropas Komisija tur savu vārdu."

60
Pēc temata
Latvijas bijušais ārlietu ministrs pastāstīja, kā sankcijas "šauj pa kājām" ES
Die Welt: Krievija ievērojami samazinājusi savu atkarību no Rietumiem
Vācu bizness saka "Nein" pret Krieviju vērstajām ASV sankcijām
Eirodeputāte: sankciju nodarītie zaudējumi uztrauc visus, izņemot Eiropas ierēdņus

Ķīnā apstiprinājies buboņu mēra gadījums

7
(atjaunots 08:56 06.07.2020)
Vīrietis ar aizdomām par buboņu mēri hospitalizēts, bet attiecīgajā pilsētas rajonā izsludināts trešā līmeņa epidemioloģiskais brīdinājums.

RĪGA, 6. jūlijs — Sputnik. Lopkopim Iekšējās Mongolijas autonomajā rajonā Ķīnas ziemeļos apstiprināta buboņu mēra infekcija, informē RIA Novosti, atsaucoties uz izdevumu "Sinczinbao", kas saņēmis informāciju no Bajanas-Nūras pilsētas veselības aprūpes komitejas.

Vīrietis ar aizdomām par buboņu mēri hospitalizēts. Pēc tam Bajanas-Nūras pilsētas apriņķī izsludināts trešā līmeņa epidemioloģiskais brīdinājums.

Varasiestādes vēsta, ka pilsētā pastāv slimības izplatības risks, nav ieteicams medīt savvaļas dzīvniekus, fiksējot slimības gadījumus, nekavējoties par tiem jāsniedz informācija.

Vēl divi cilvēki saslimuši ar buboņu mēri Mongolijas reģionā, kas robežojas ar Altaja Republiku (Krievijas Federācija).

Krievijas vēstniecība Ulanbatorā paziņoja, ka republikas varasiestādes nekavējoties veikušas nepieciešamos pasākumus, iemeslu satraukumam nav.

Buboņu mēris izplatās ar murkšķu tipa zīdītājiem, ko Mongolijas iedzīvotāji, neskatoties uz aizliegumiem, izmanto uzturā. Iespējams inficēties, apstrādājot nomedīto dzīvnieku, taču šādi gadījumi ir reti.

7
Tagi:
epidēmija, mēris, Ķīna
Pēc temata
Anomālās ziemas sekas: Latvijā vēl aizvien ir augsts putnu gripas izplatības risks
Ne tikai koronavīruss vien: zinātnieki izdomājuši "vakcīnu pret novecošanu"
"Tirgus bija viens no upuriem": Ķīna apstrīdēja sākotnējo versiju par Covid-19 izcelsmi
Jauns Covid-19 masveida uzliesmojums Ķīnā: galvaspilsētā noteikts karastāvoklis

Ekonomists pastāstīja par rekordlielu cenu starpību Lietuvā un Polijā

6
(atjaunots 08:08 06.07.2020)
Ekonomists uzskata, ka zemās cenas Polijā saistītas ar spēcīgu konkurenci iekšējā tirgū un vājo valūtas kursu.

RĪGA, 6. jūlijs – Sputnik. Preču un pakalpojumu patēriņa cenas Polijā vidēji ir par piekto daļu zemākas nekā Lietuvā, un cenu līmeņa starpība jau sasniegusi 20%, savā lapā Facebook konstatēja Luminor ekonomists Žigimants Maurics.

"Polija atgādina Eiropas Ķīnu, kurp saplūst ne tikai lietuvieši, bet arī citu kaimiņvalstu iedzīvotāji, lai iegādātos lētākas preces un pakalpojumus. Polijas zemās cenas nosaka augstā konkurence iekšzemes tirgū un (pārlieku) vājais Polijas zlota kurss, kas šīs krīzes laikā novājējis vēl par pieciem procentiem. Tātad cenu līmeņa starpība starp Lietuvu un Poliju, rēķinot eiro, sasniegusi rekordlielos 20 procentus," ekonomista teikto citēja Sputnik Lietuva.

Maurics piebilsa, ka pat gadījumā, ja Lietuvas iedzīvotāji nebrauc pēc Polijas precēm, kaimiņvalsts produkcija tik un tā nokļūst Lietuvas tirgū. Lietuvas ārējās tirdzniecības deficīts ar Poliju 2019. gadā sasniedza rekordu – 1,7 miljardus eiro un bija trīsreiz lielāks nekā ar Ķīnu.

Vienlaikus ekonomists ir pārliecināts, ka zemāka PVN likme pārtikas produktiem Viļņai nepalīdzēs, jo pārtikas preces veido vien ceturto daļu kopējo izdevumu. Pēc viņa domām, Lietuvas vienīgā cerība ir spēcīgāks zlota apmaiņas kurss.

Viens no faktoriem, kas varētu to pastiprināt, ir pasaules ekonomikas stabilizācija, jo Polijas zlota apmaiņas kurss krītas ekonomiskās krīzes laikā un nostiprinās izaugsmes periodā.

Tāpat Maurics uzsvēra politiskās situācijas ietekmi uz Polijas kursu, konkrēti – pašreizējās prezidenta vēlēšanas.

"Tāpēc atliek cerēt, ka Polijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā 12. jūlijā uzvarēs kandidāts, kurš sola lielāku stabilitāti attiecībās ar ES, un ekonomiskā situācija pasaulē stabilizēsies, jo citādi mēs nevarēsim izvairīties no vēl viena starptautiskās un pārrobežu tirdzniecības rekorda šogad," viņš uzrakstīja.

Lietuvas iedzīvotāji nereti brauc uz kaimiņvalstīm pēc pirkumiem, jo tur cenas ir zemākas, nekā Lietuvā. Cita starpā viņi iegādājas pārtikas preces un alkoholu.

Iepriekš Sputnik Lietuva korespondents aprunājās ar Viļņas iedzīvotājiem, kuri brauc iepirkties uz Poliju. Cilvēki konstatēja, ka šie braucieni ļauj ietaupīt vairākus simtus eiro.

6
Tagi:
ekonomika, Polija, Lietuva
Pēc temata
Uzzināt savu cenu: eksperti aprēķināja dzīves izmaksas Latvijā
Pametam ballīti: kas sagaida Latvijas pierobežas tirdzniecību
Covid-19 ietekmējis augļu un dārzeņu tirdzniecību: kāpēc cenas mainās katru dienu
Aprīlī Latvijā augušas produktu cenas – dažas pat vairāk nekā uz pusi

Kāpēc rēķins aprīlī ir lielāks nekā janvārī; nama iedzīvotāji sašutuši par apkures cenām

0
(atjaunots 08:59 06.07.2020)
Daudzdzīvokļu nama iedzīvotāji Rīgā lūdz namu pārvaldi izskaidrot augstos apkures rēķinus aprīlī. Pārvalde paskaidroja, ka viņu māja esot "netipiska".

RĪGA, 6. jūlijs — Sputnik. Apkures cenas aprīlī izrādījušās divkārt lielākas nekā martā, februārī un janvārī. Par to sūdzas kāda Rīgas daudzdzīvokļu nama iedzīvotāji raidījumā "4. studija", vēsta Lsm.lv.

Mājas iedzīvotāji atzīmē, ka gaisa temperatūra aprīlī bija daudz augstāka nekā janvārī, un ir neizpratnē: kā tā iznācis, ka aprīlī par apkusi viņi samaksājuši 121,04 eiro, bet par citiem mēnešiem vidēji iznākuši tikai apmēram 70 eiro. Pēc viņu domām, atsūtītais rēķins liecina, it kā temperatūru ziņā aprīlī Latvija nav bijusi tālu no Ziemeļpola. Dzīvokļu īpašnieki plāno rakstīt kolektīvu sūdzību un cer, ka viņus sadzirdēs.

Pāvilosta. Foto no arhīva
© Sputnik / Динара Никифорова

Savukārt raidījuma autori lūdza komentārus namu pārvaldei "Rīgas namu pārvaldnieks".

Ar žurnālistiem sazinājās organizācijas pārstāvis Krists Leiškalns. Viņš paskaidroja, ka māja, kuras iedzīvotāji sūdzas par augstajiem rēķiniem, ir netipiska, to apsilda individuālais katls, nevis centralizētā apkure.

"Rīgas namu pārvaldnieks" atgādināja, ka rēķins tiek veidots atbilstoši apsildei patērēto granulu apjomam. Tāda apkures sistēma tiek testēta kopš pērnā gada. Šajā gadījumā tiek aprēķināts vidējais patēriņš un iekļauts rēķinā, bet gada nogalē notiek izlīdzināšana.

Pērn šī pieredze bija sekmīga, tāpēc šogad tika izmantota tāda pati sistēma – no janvāra visus mēnešus pēc kārtas tika ņemti vidējie maksājumi, bet sezonas beigās tie izlīdzināti, pastāstīja Krists Leiškalns.

Atbildot uz iedzīvotāju jautājumu, kāda ir izlīdzinātā maksājuma jēga, ja apkures sezonas nogalē nākas maksāt gandrīz divreiz vairāk, viņš atzīmēja, ka aizvadītā ziema Latvijā bijusi visai silta, bet pavasarī bijis vēsāks, tāpēc apkures sezona ieilgusi, un gala summa izrādījusies liela.

Namu pārvalde veiks aprēķinu un izlems, vai ir vērts turpmāk izmantot tamlīdzīgu metodi ar granulu apkuri, konstatēja Leiškalns.

0
Tagi:
Rīgas namu pārvaldnieks, Rīga, Latvija
Pēc temata
"Es jau četras dienas neesmu mazgājies!" Pensionāram no Rīgas atslēdza ūdeni
"Atšķaida gāzi ar gaisu": celtnieks atrada iemeslu, kādēļ atslēdzās apkures katls
Inflācija: kas un kā sadārdzinājies Latvijā pēdējā gada laikā
Rīgas daudzīvokļu namiem sāks atslēgt centrālo apkuri