Katalonijas valdības vadītājs Karless Pudždemons

Spānijas valdība negrasās arestēt Katalonijas vadītāju

13
(atjaunots 08:29 23.10.2017)
Kā paziņoja Spānijas ārlietu ministrs, valdība tikai vēlas atjaunot likuma virsvadību reģionā.

RĪGA, 23. oktobris — Sputnik. Spānijas valdība negrasās arestēt Katalonijas apgabala vadītāju Karlesu Pudždemonu, paziņojis Ārlietu ministrijas vadītājs Alfonso Dastiss, vēsta RIA Novosti.

"Mēs negrasāmies apturēt autonomiju vai pašvaldību. Tie ir viņi (Katalonijas varas — red.) kas ignorēja šīs pārvaldes un autonomijas normas un noteikumus," — viņš sacīja intervijā televīzijai BBC One.

Pēc viņa teiktā, valdība tikai vēlas atjaunot reģiona konstitūciju, likumu un tiesiskās kārtības ievērošanu.

"Mēs pasludināsim ārkārtas vēlēšanas, lai atdotu Katalonijas cilvēkiem balsstiesības," — uzsvēra ministrs.

Uz jautājumu par Spānijas policijas ieviešanu Katalonijā Dastiss atbildēja, ka "mēs ceram, ka viss būs labi, kad reģionālo policiju kontrolēs cilvēki, kuri ciena Spānijas un Katalonijas likumus."

Referendums par neatkarību, ko Madride neatzīst un ko jau pirms tā norises apturēja valsts Konstitucionālā tiesa, noticis 1. oktobrī. Dažos iecirkņos notika sadursmes starp policiju un vēlētājiem, abās pusēs ir upuri.

Sestdien Spānijas Ministru kabinets ārkārtas sēdē nolēma piemērot Konstitūcijas 155. pantu Katalonijas krīzes noregulēšanai. Valdība piedāvāja atstādināt no amatiem valdību un sešu mēnešu laikā sarīkot jaunas vēlēšanas reģionālā parlamentā. Paredzams, ka līdz tam brīdim Katalonijas valdības funkcijas pildīs Madrides valdības pārstāvji. Šie pasākumi jāapstiprina Spānijas senātā, tā sēde gaidāma 27. oktobrī.    

13
Pēc temata
Pudždemons apsūdzējis Spānijas karali agresijā pret Katalonijas tiesībām
Spānijas valdības sēdē tiks noteikti pasākumi attiecībā pret Kataloniju
Katalonijas vadītājs nosaucis neatkarības pasludināšanas noteikumus
Katalonija atbildējusi uz līderu arestiem ar masveida akciju Barselonā

ES Zāļu aģentūra sākusi sarunas ar vakcīnas "Sputnik V" ražotāju

26
(atjaunots 07:29 26.11.2020)
Eiropas Komisijas rīcībā vēl nav datu par Krievijā izstrādāto vakcīnu pret koronavīrusu.

RĪGA, 26. novembrisSputnik. Eiropas Zāļu aģentūra (EMA) sākusi pārrunas ar Krievijas koronavīrusa vakcīnas "Sputnik V" ražotāju, sarunā ar ziņu aģentūru RIA Novosti pastāstīja Eiropas Komisijas oficiālais pārstāvis.

"Ar aģentūru EMA sazinājies izstrādātājs, tagad viņi sākuši pirmo sarunu posmu," viņš pastāstīja.

Pie tam RIA Novosti sarunbiedrs precizēja, ka EMA nav saņēmusi pieteikumus "Sputnik V" pārdošanai Eiropas tirgū.

Pēc viņa vārdiem, Eiropas Komisijas rīcībā pagaidām nav datu par Krievijā izstrādāto vakcīnu.

Viņs piebilda, ka EMA sagatavos rekomendācijas, kas tiks publicētas organizācijas vietnē.

Iepriekš Krievijas Tiešo investīciju fonda vadītājs Kirils Dmitrijevs informēja, ka 22. oktobrī organizācija iesniegusi pieteikumu preparāta apstiprināšanai Eiropas medicīnas asociācijā, un pieļāva, ka būtu iespējama tā ražošana Vācijā.

Vakcīna "Sputnik V"

Augusta sākumā Krievijas Veselības ministrija reģistrēja pirmo vakcīnu pasaulē Covid-19 profilaksei, ko izstrādāja Gamaleja vārdā nosauktā Nacionālā epidemioloģijas un infekciju centra speciālisti sadarbībā ar Tiešo investīciju fondu. Vakcīnai tika izmantota labi izpētītā cilvēka adenovīrusa vektora platforma. Tā ieguva nosaukumu "Sputnik V"

Vasarā preparāts sekmīgi pārvarēja divas izmēģinājumu stadijas ar brīvprātīgajiem 18-60 gadu vecuma grupā. Rezultātā viņiem izveidojās imūnatbilde un antiķermenīši pret SARS-CoV-2.

Mēģinājumu nākamā fāze sākās septembrī. Līdz ar Krieviju preparāta pētījumi notiek AAE, Venecuēlā, Indijā un Baltkrievijā.

Vakcīnas klīnisko pētījumu otrā starpposmu analīze demonstrēja efektivitāti 91,4% apmērā 28. dienā pēc pirmās injekcijas un vairāk nekā 95% - 42. dienā.

Trešajā pētījumu stadijā piedalās 40 tūkstoši brīvprātīgo. Viņu vidū pirmo injekciju saņēmuši vairāk nekā 22 tūkstoši cilvēku, vēl 19 tūkstoši saņēmuši abas injekcijas.

Novembrī Rūpniecības un tirdzniecības ministrija informēja, ka Maskava apspriež ar Budapeštu vakcīnas ražošanu Ungārijā. Valstī jau tiek veidotas ražošanas platības.

26
Tagi:
vakcīna, Krievija, Eiropas Komisija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Ārsts pastāstīja par cilvēku vecumā virs 60 gadiem reakciju uz vakcīnu "Sputnik V"
Krievijā atklāti dati par vakcīnas "Sputnik V" efektivitāti
PVO pārstāve informēja, ka Krievija pieteikusi vakcīnas "Sputnik V" sertifikāciju
Krievijas AM

Trampa administrācija sagatavojusi sankciju projektu pret Krievijas AM

20
(atjaunots 07:22 26.11.2020)
Sankciju saraksta projekts paredz ierobežojumus, kuru rezultātā ASV kompānijas būs spiestas saņemt īpašu licenci, lai turpinātu jebkādus sakarus ar Krievijas uzņēmumiem.

RĪGA, 26. novembris — Sputnik. Savienotās Valstis varētu ieviest sankcijas pret Krievijas Aizsardzības ministriju, virkni aizsardzības un civilās rūpniecības sfērā strādājošu uzņemumu, ar Vladimira Putina administrāciju saistītu federālo valsts unitāro uzņēmumu, kā arī Ņižegorodskas apgabala Galveno iekšlietu pārvaldes ekspertu-kriminālistu centru, vēsta RIA Novosti.

Par to liecina pašreizējā prezidenta Donalda Trampa administrācijas gatavotā sankciju saraksta projekta melnraksts, ar ko izdevies iepazīties ziņu aģentūrai. Jaunie pasākumi saistīti ar ierobežojumiem, ko plānots vērst pret 89 Ķīnas kompānijām, kas sadarbojas ar bruņotajiem spēkiem, un 28 Krievijas organizācijām aviācijas, raķešu kosmiskajā un kodolenerģētikas nozarēs, iekārtu un dzinēju būves jomā, kā arī zinātniskajiem centriem.

Citu starpā sarakstā varētu iekļūt valsts korporācijas "Rosatom" institūti, kas piedalījās perspektīvā bruņojuma izstrādē, divi "Roskosmos" uzņēmumi, kā arī helikopteru un aviācijas dzinēju ražotāji, aviācijas materiālu un gaisa satiksmes organizācijas sistēmu izstrādātāji un piegādātāji.

Ziņu aģentūras informācijas avots konstatēja: ja sankcijas tiks apstiprinātas, ASV kompānijas būs spiestas saņemt īpašu licenci, lai turpinātu jebkādus sakarus ar Krievijas uzņēmumiem.

Iepriekš ASV Valsts departaments informēja par sankcijām pret trim Krievijas uzņēmumiem ("Aviazapčastj", AAS "Elekon" un "Nilco Group") saskaņā ar likumu par masu iznīcības ieroču neizplatīšanu. Tās aizliedz jebkādām ASV valdības struktūrām sadarboties ar minētajām kompānijām un liedz tiesības izsniegt licences eksporta kontrolē esošo preču nodošanu.

20
Tagi:
sankcijas, Donalds Tramps, Krievija, ASV
Pēc temata
Pompeo piedraudējis ar sankcijām visiem, kas piegādās ieročus Irānai
Vai Krievijai draud "ellīgas sankcijas" Baidena varas apstākļos
NYT: Tramps plānojis uzbrukumu kodolobjektam Irānā
Nodedzināt tiltus. Ko Baidens mantos pēc Trampa
Džo Baidens

Baidens pārvērtīs ASV par Eiropas marioneti

0
(atjaunots 16:02 26.11.2020)
Maldīgi cerēt, ka globālistiem ir nacionāli orientētas intereses. Viņu acīs ASV ir svarīgas kā emisijas centrs un spēcīgākā armija pasaulē. Taču pati milzīgā valsts drīzāk ir slogs, ko vienkāršāk norakstīt, nevis investēt tās problēmu risināšanā.

Eiropas Padomes priekšsēdētājs Šarls Mišels ierosināja Džo Baidenam atjaunot "stabilu transatlantijas aliansi".

Ja Džo Baidens ieradīsies Baltajā namā (spriežot pēc pašreizējiem notikumiem, tamlīdzīgas izredzes kļūst aizvien neatvairāmākas), iespējams, piepildīsies arī Mišela vēlme. Liela loma ir ASV valsts sekretāra iespējamam kandidātam – Entonijam Blinkenam, rafinētam "Vašingtonas purva" produktam un "globālo alianšu atbalstītājam", portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.

Uzreiz bija skaidrs, ka Rietumeiropa priecāsies, redzot, ka ASV prezidenta krēslā sēdies tieši Džo Baidens – tās līderi viens pēc otra steigšus metās apsveikt Baidenu ar uzvaru, Vācija pat atzina, ka nav noskaņota "vēl četrus gadus strādāt ar Trampu".

© Sputnik / Брайан Смит

Nav gan īsti saprotams, kāpēc Eiropa dod priekšroku globālistiem ASV priekšgalā – tiem pašiem, ko apsēdusi ideja saglabāt status quo – vienpolāro pasauli ar Vašingronas bezierunu līdera vietu tajā. Galu galā, tādai vēlmei neatbilst suverenizācijas procesi, kas uzņem apgriezienus Vecajā Pasaulē, centieni tikt vaļā no vasaļu lomas aizokeāna valdnieka paēnā.

Varētu pieņemt, ka Eiropā tāpat virsroku ņēmuši proamerikāniskie spēki, gatavi upurēt ASV savas valstis. Tomēr fakti liecina par ko citu. Piemēram, Vācijas valdība vēlreiz apstiprināja savu viedokli – tā norādīja, ka eksteritoriālās sankcijas, ko ASV izstrādā pret "Ziemeļu straumi 2", ir nepieņemamas.

Tātad Eiropa joprojām pastāv uz sava, aizstāv savas intereses un cenšas pastiprināt savu ģeopolitisko lomu, tomēr kaismīgi atbalsta to spēku atgriešanos pie varas Vašingtonā, kas tai teorētiski būtu kategoriski nepieņemami.

Pretruna ir dīvaina. Tās atminējums meklējams četrus gadus tālā pagātnē. Ierodoties Baltajā namā, Donalds Tramps atteicās no virknes izstrādājamu un pat parakstītu starptautisko līgumu. To vidū bija slavenā Transatlantijas tirdzniecības un investīciju partnerība, kas tobrīt bija izpelnījusies visnotaļ baismīgu reputāciju. Panikas cēlēji brīdināja, ka ar tās palīdzību Amerika vienkārši izsūknēs no Eiropas resursus.

Tomēr Tramps, kurš savas prezidentūras gados izmantoja katru iespēju, lai gūtu ekonomisko labumu savai valstij, nesvārstoties atteicās no "vistas", kam šķietami vajadzēja ilgus gadus dēt zelta olas Amerikai. Pie tam viņš norādīja: patiesībā visi šie līgumi Savienotajām Valstīm nav izdevīgi. Iespējams, niknajam amerikāņu patriotam ar seno pieredzi biznesā, var ticēt.

Kremlis
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Būtu maldīgi cerēt, ka globālistiem ir nacionāli orientētas intereses. Viņu skatījumā Savienotās Valstis var būt ļoti svarīgas kā galvenais emisijas centrs un spēcīgākā armija uz planētas. Taču pati par sevi milzīgā valsts ar gandrīz 330 miljoniem iedzīvotāju drīzāk gan ir slogs, ko vienkāršāk ir norakstīt, nevis ieguldīt līdzekļus tās problēmu risināšanā.

Toties globālistu patiesās intereses un sentimentalitāte, iespējams, saistīti pavisam ar citām vietām. Tas pats Entonijs Blinkens lielu daļu bērnības aizvadījis Parīzē, viņa personību lielā mērā ietekmējis patēvs – eiropietis. Tātad šaubas par to, cik lielā mērā viņš, valsts sekretāra postenī būdams, ņems vērā vienīgi ASV nacionālās intereses, ir visnotaļ pamatotas.

Šādā kontekstā Eiropas viedoklis ir jēgpilns. Pēdējo gadu desmitu laikā tā iemanījusies panākt savu mijiedarbībā ar saknes zaudējušo amerikāņu dziļvalsti, pie tam pilda visus formālos reveransus "brīvās pasaules līderim" un vienīgajai superlielvalstij. Ko vērts jau ir Irānas kodoldarījums, ko bieži dēvē par Obamas prezidentūras triumfu, taču ES tas bija vajadzīgs daudz vairāk nekā ASV.

Vēl vairāk: ES vēl joprojām vairākos aspektos vajadzīgas ASV. Piemēram, Eiropas pūles veidot pašai savu armiju – ne tagadējo imitāciju, bet īstu militāro spēku – izskatās nenopietni. Šajā ziņā alternatīvas amerikāņiem nav un tuvākajā nākotnē nav sagaidāma. Tikai Tramps bija stingri apņēmies piespiest Veco Pasauli samaksāt par militāro "vairogu" augstāko likmi. Briselei vai Berlīnei ir daudz lielākas izredzes vienoties "pa labam" ar "Vašingtonas purvu".

Pie tam ES vēl joprojām vajadzīgs atsvars Krievijai – ģeopolitiskais, ekonomiskais, arī militārais. Citādi Maskavai parādās pārlieku labvēlīgi apstākļi rietumu virzienā, un tas nekādi nepriecē Rietumeiropu.

Galu galā veidojas paradoksāla situācija: vairākums Eiropu uzskata par ASV patēriņa materiālu, taču patiesībā vajadzētu pažēlot amerikāņus – viņiem aug risks krist par Eiropas viltības un pašmāju elites nodevības upuriem.

0
Tagi:
Džo Baidens, ASV, Eiropas Savienība
Pēc temata
Putinam nav iemesla sveikt Baidenu
Vācijas atlantiskās vienotības dēļ nāksies upurēt Eiropas Savienību
Klintone publicējusi Amerikas plānu pasaulei: labas ziņas Krievijai
Desmit sievietes, pieci krāsainie un gejs. Kas veido Baidena komandu