Spānijas premjers Mariano Rahojs

Madride vēlas rīkot Katalonijā ārkārtas vēlēšanas

16
(atjaunots 11:41 22.10.2017)
Pēc Mariano Rahoja sacītā, ne autonomija, ne Katalonijas pašvaldība netiek apturētas, taču tiek atstādināti cilvēki no varas, kuri nostādīja šo pašvaldību ārpus likuma.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Spānijas valdība sestdien ārkārtas sēdē izstrādāja pasākumus Katalonijas krīzes atrisināšanai, to vidū ir autonomijas ženelatitātes vadītāja, viņa vietnieka un padomnieku atstādināšana no amata, kā arī pirmstermiņa vēlēšanu rīkošana reģionālajā parlamentā sešu mēnešu laikā, vēsta RIA Novosti.

Šī pasākumi ir jāapstiprina Spānijas senātam.

Sestdien ministru kabinets paziņoja, kā praksē izskatīsies konstitūcijas 155. panta realizēšana krīzes atrisināšanai autonomā kopienā. Kā paskaidroja preses konferencē pēc sēdes Spānijas premjers Mariano Rahojs, "nedz autonomija, nedz Katalonijas pašvaldība netiek apturētas, no varas tiek atstādināti cilvēki, kuri nostādīja šo pašvaldību ārpus likuma, konstitūcijas un (Katalonijas – Red. piez.) statūta."

Par pirmo un galveno soli kļuva lēmums par Katalonijas valdības locekļu atstādināšanu. "Mēs palūgsim senātam piešķirt atļauju valdībai pieņemt sekojošus lēmumus: pirmkārt, atstādināt Katalonijas valdības priekšsēdētāju, vicepriekšsēdētāju un pārējos valdības padomniekus," — paziņoja Rahojs.

Viņš paskaidroja, ka Spānijas ministru kabineta ministri pārņems Katalonijas valdības locekļu funkcijas "uz laiku, kamēr ilgs ārkārtas situācija".

"Ženeralitātes administrācija paliek par parastu administrāciju, taču pakļausies jauno norīkoto varas iestāžu pavēlēm," — teica premjers.

Katalonijas parlaments pagaidām netiks atlaists, taču tā funkcijas tiks ierobežotas. Tas "turpinās pildīt tam piešķirtās pārstāvniecības funkcijas", taču "nevarēs piedāvāt kandidātu ženeralitātes priekšsēdētāja amatam".

Rahojs paskaidroja, ka pirmstermiņa vēlēšanas autonomās kopienas parlamentā notiks maksimums pēc sešiem mēnešiem — "tiklīdz mēs atgriezīsimies pie normālas situācijas". "Iespēja atlaist parlamentu pāries pie (Spānijas – Red. piez.) valdības priekšsēdētāja, un par vienu no pirmajiem pasākumiem kļūs vēlēšanu rosināšana," —paskaidroja premjers.

Turklāt pasākumi skars arī Katalonijas valsts mediju vadību. Runa ir par telekanālu TV3.

Neskatoties uz to, ka premjers atsevišķi nepieminēja Katalonijas policiju Mossos d'Esquadra, taču, izejot no piedāvātajiem pasākumiem, tie pāries Spānijas IeM pakļautībā. Šobrīd tie pakļaujas ženeralitātes iekšlietu padomniekam.

Pasākumi, ko piedāvā valdība, tiks nodoti Senātam, kuram no sākuma būs jāizveido komisija to izpētei, kā arī jāpiedāvā Katalonijas ženeralitātes vadītājam Karlesam Pudždemonam iesniegt savus argumentus.

Rahojs paziņoja, ka piedāvāto pasākumu mērķis ir "atgriezties pie likuma" Katalonijā, atjaunot Spānijas konstitūcijas un statūta darbību autonomās kopienas teritorijā, atjaunot "normālu kataloniešu pastāvēšanu", pasargāt reģionālo ekonomiku, veikt vēlēšanas "normālos apstākļos".

Viņš piebilda, ka ir "grūts brīdis", taču pauda pārliecību, ka kopīgiem spēkiem tas tiks pārvarēts.

Premjers aicināja pilsoņus saglabāt mieru, savukārt kompānijas un investorus neaiziet no Katalonijas.

16
Temats:
Katalonijas referendums (52)
Pēc temata
EPPA apspriedīs situāciju Katalonijā
Vaidere uzskata neatkarības referendumu Katalonijā par Latvijai nevajadzīgu precedentu
Andrejs Mamikins: Eiropas Parlamentam nav nekāda viedokļa Katalonijas jautājumā
Eiroparlamentā atzīmē "dubultstandartus" ES pozīcijā Katalonijas situācijā
Nelikumīgā neatkarība: eksperts par Katalonijas krīzes risinājumu
Austrijas kanclers Sebastjans Kurcs

Austrijā mīkstinās ar koronavīrusu saistītos ierobežojumus

0
(atjaunots 14:06 30.05.2020)
Situācija ar infekcijas izplatību valstī tiek kontrolēta, jaunu inficēšanās gadījumu ir ļoti maz, tādēļ valdība nolēmusi sākt mīkstināt profilakses pasākumus.

RĪGA, 30. maijs – Sputnik. Austrijas varasiestādes no 15. jūnija mīkstinās koronavīrusa izplatības novēršanas profilakses pasākumus, tai skaitā obligāto sejas masku nēsāšanas režīmu, paziņoja piektdien Austrijas kanclers Sebastjans Kurcs, vēsta RIA Novosti.

Kurcs atzīmēja, ka situācija ar infekcijas izplatību valstī tiek kontrolēta, jaunu inficēšanās gadījumu ir ļoti maz, tādēļ valdība nolēmusi sākt mīkstināt profilakses pasākumus dažās jomās.

"No 15. jūnija deguna un mutes aizsegi būs jānēsā tikai trīs gadījumos: sabiedriskajā transportā, veselības aprūpes nozarē, tai skaitā aptiekās, un pakalpojumu nozares uzņēmumos, kur nav iespējams ievērot minimālo distanci. Piemēram, frizieriem un sabiedriskās ēdināšanas nozares darbiniekiem. Skolās, tirdzniecības nozarē, sabiedriskās ēdināšanas un tūrisma iestāžu klientiem sejas maska nebūs jānēsā," paziņoja preses konferencē Kurcs.

Kopš 14. aprīļa Austrija sākusi mīkstināt koronavīrusa dēļ ieviestos ierobežojošos pasākumus ar divu nedēļu soli. Kārtējais posms iestājies 29. maijā, kad kopā ar viesnīcām atļauts atvērt fitnesa centrus un citus sporta klubus, kā arī tiek pieļauta pasākumu rīkošana ar dalībnieku skaitu līdz 100 cilvēkiem.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir reģistrēti vairāk nekā 6 miljoni saslimšanas gadījumu, vairāk nekā 367 tūkstoši ir miruši, izveseļojušies, vairāk nekā 2,6 miljoni cilvēku.

0
Tagi:
Austrija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Nosaukta koronavīrusa bīstamākā īpašība
Reuters: koronavīruss licis itāļu vecmāmiņām šķirties no mazbērniem
Apgāzts mīts par koronavīrusu, kas varētu novest pie katastrofas
Stokholma, foto no arhīva

Politico: Zviedrija vēlas iekļūt "skandināvu burbulī"

4
(atjaunots 14:00 30.05.2020)
Eiropas Komisija iesaka valstīm ar līdzīgu Covid-19 izplatības līmeni sākumā atvērt robežas savā starpā, un Zviedriju var nepaņemt "skandināvu klubā".

RĪGA, 30. maijs – Sputnik. Zviedrija nevēlas palikt malā, kamēr tās kaimiņi atver robežas, raksta Politico.

"Es uzskatu par absolūti nepieciešamu, lai mēs atvērtu robežas koordinētā kārtībā," paziņoja Ziemeļu valstu sadarbības ministre Anna Hālberga. "Mēs rīkojam intensīvas diskusijas šajā sakarā ar mūsu skandināvu kaimiņiem."

Kad šī gada martā koronavīruss nokļuva Skandināvijā, Dānija un Somija ieviesa stingrus karantīnas pasākumus: slēdza robežas, skolas un lielāko daļu iestāžu. Zviedrija izturējās pret situāciju vienkāršāk: tās robežas palika atvērtas, bizness turpināja darbu, savukārt bērni turpināja apmeklēt skolas.

Covid-19 izraisītais mirstības līmenis Zviedrijā ir astoņas reizes augstāks, nekā pie kaimiņiem.

Tagad, kad Dānijas, Somijas un Norvēģijas varasiestādes apspriež iespēju atvērt robežas, daudzi uzskata, ka ierobežojumu atcelšanai nav jāskar Zviedrija.

Somijas IeM vadītāja Marija Ohisalo preses konferencē pauda uztraukumu saistībā ar situāciju Zviedrijā. Viņas padomnieks Jarno Jappalainens paskaidroja, ka lēmums par pierobežas režīmu ar Zviedriju tiks pieņemts līdz 15. jūnijam, vadoties pēc "epidemioloģiskās situācijas", kā arī ekonomiskajiem un sociālajiem faktoriem un Eiropas Komisijas rekomendācijām.

Opozīcijas deputāti Dānijā uzstāj, lai valdība neatver robežas ar Zviedriju. Dānijas Ministru kabinets solīja pieņemt lēmumu līdz 1. jūnijam.

"No veselības aprūpes viedokļa robežu atvēršana ar Zviedriju ir nepamatota," paziņoja lielākās opozīcijas liberālās partijas līderis Jakobs Ellemans-Jensens parlamenta debašu laikā.

Īpaši bīstamo infekciju speciālists, ārsts-imunologs Vladislavs Žemčugovs
© Foto : из архива Жемчугова Владислава

Eiropas Komisija iesaka valstīm ar līdzīgu Covid-19 izplatības līmeni sākumā atvērt savstarpējās robežas, pirms tiek atjaunota brīva pārvietošanās Šengenas zonā. Un situācija Skandināvijā atspoguļo grūtības, kuras ES valstis var sastapt šajā ceļā.

Baltijas valstis viegli atvēra savstarpējās robežas. Citviet situācija ir sarežģītāka: piemēram, Spānija un Grieķija ar nepacietību gaida tūristus, taču valstīs, no kurām uz tām brauc visbiežāk, tai skaitā Lielbritānija, inficēšanās līmenis joprojām ir augsts.

Pēc Hālbergas sacītā, Zviedrija cer uz robežu atvēršanu visā Skandināvijā ekonomisku un sociālu iemeslu dēļ.

"Abās robežas pusēs jūtama frustrācija gan no biznesa, gan no parasto pilsoņu puses," saka viņa. "Viņi ir pieraduši apciemot draugus un radus un braukt uz darbu un pēc pirkumiem uz citu valsti."

Stokholmas prāmju terminālī īpaši manāmas robežu slēgšanas sekas. Prāmju operatora Viking Line centrs ir slēgts, paziņojums uz durvīm vēsta, ka organizācija atvērsies uz stundu no rīta un vakarā. Stāvvietā nav nevienas mašīnas.

Viking Line vadītājs Jans Hansens pastāstīja, ka pasažieru skaits samazinājies līdz 10% no ierastā skaita, un kompānija izdzīvo tikai uz kravas prāmju rēķina. Viking Line gaida 15. jūniju, kad Somijas valdība paziņos par savu lēmumu, cerot uz to, ka tiks atļauti pasažieru pārvadājumi uz Zviedriju.

"Skaidrs, ka viss būs atkarīgs no situācijas ar vīrusu Zviedrijā," saka viņš.

Zviedrijas Veselības departaments ceturtdien paziņoja, ka valstī no Covid-19 ir miruši 4 266 cilvēki, taču mirstības un ārstēšanās ar MPV skaita kritums liecina, ka situācija uzlabojas.

Somijā no koronavīrusa miruši 313 cilvēki.

Pēc Hālbergas sacītā, viņa uztur pastāvīgus sakarus ar saviem skandināvu kolēģiem un optimistiski cer, ka Zviedrijas tradicionāli ciešās attiecības ar kaimiņiem palīdzēs vienoties par kontroles mīkstināšanu uz robežām.

4
Tagi:
koronavīruss, Zviedrija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē