Mītiņš konstitūcijas atbalstam Madridē

Spānijas valdības sēdē tiks noteikti pasākumi attiecībā pret Kataloniju

29
(atjaunots 11:42 22.10.2017)
Valdībai beidzot ir jāapstiprina, kādā tieši veidā tā vēlas piemērot konstitūcijas 155. pantu, kurš ļauj ierobežot autonomas kopienas pašvaldību. Pēc tam panta piemērošana ir jāapstiprina senātam.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Spānijas Ministru padome sestdien no rīta sanāks ārkārtas sēdē un noteiks konkrētus pasākumus, kurus Madride izmantos Katalonijas krīzes regulēšanai, vēsta RIA Novosti.

Par to, ka 155. pants tiks piemērots, valdība paziņoja ceturtdien pēc tā, kad Spānijas premjerministrs Mariano Rahojs saņēma atbildi no ženeralitātes priekšsēdētāja Karlesa Pudždemona uz "vienkāršu jautājumu" – vai tika pasludināta Katalonijas neatkarība no Spānijas. Savā vēstījumā Pudždemons atzīmēja, ka autonomās sabiedrības neatkarības no Spānijas pasludināšanas apturēšana "paliek spēkā". Taču darīja zināmu, ka Katalonijas parlaments nobalsos autonomās sabiedrības neatkarības jautājumā no Spānijas, ja valsts vadība turpinās atteikties no dialoga. Atbildot uz to, Spānijas valdība paziņoja, ka ženeralitātes vadītājs atteicās izpildīt prasības, ko viņam izvirzīja Mariano Rahojs, un solīja izmantot visas tās rīcībā esošās iespējas "ātrākai likumības un konstitūcijas kārtības atjaunošanai".

Šis pants netika izmantots kopš konstitūcijas pieņemšanas brīža 1978. gadā. Tas nozīmē, ka manevriem ir vieta, taču, neskatoties uz to, neviens Spānijā šodien nevar skaidri pateikt, cik iespējama ir tās pielietošana praksē.

Kas teikts 155. pantā

1. Ja autonoma kopiena nepilda saistības, paredzētās konstitūcijā vai citos likumos, vai arī tās rīcība rada nopietnu kaitējumu vispārējām Spānijas valsts interesēm, valdība brīdina autonomas kopienas priekšsēdētāju. Ja no viņa puses netiek saņemta atbilde, valdība drīkst, ar senāta absolūtā vairākuma piekrišanu, spert nepieciešamos soļus, lai piespiedu kārtā liktu autonomai kopienai izpildīt noteiktās saistības vai minētās vispārējās valsts intereses.

2. Iepriekšējā punktā minēto soļu īstenošanai valdība ir tiesīga sniegt atbilstošus rīkojumus jebkurai autonomas kopienas varas iestādei.

Kā uzskata eksperti, panta piemērošana varētu nozīmēt Katalonijas valdības locekļu pilnvaru daļu atņemšanu vai dažu no viņu vai visu nomaiņu ar centrālo varas iestāžu pārstāvjiem.

Turklāt Spānijas Sociālistiskā strādnieku partija paziņo, ka panta piemērošana varētu skart Katalonijas valsts telekanālu TV3, kurš atklāti atbalsta separātistus, kā arī Katalonijas policiju Mossos d'Esquadra. Jau izskan apsūdzības, ka tieši tāpēc kā Katalonijas policija neizpildīja prokuratūras un tiesu rīkojumu notika balsojums tā saucamajā referendumā par neatkarību.

Karalis atbalsta 155. pantu

Karalis Felipe VI, uzstājoties ceturtdien vakarā Astūrijas princeses prēmijas piešķiršanas ceremonijā, pēc būtības, atbalstīja valdības plānus par konstitūcijas 155. panta piemērošanu.

"Spānijai ir jāpretojas savas nacionālās teritorijas daļas nepieņemamam mēģinājumam atdalīties, un tā to atrisinās ar savu likumīgo demokrātisko institūtu pielietošanu, ar cieņu pret mūsu konstitūciju un atbilstoši mūsu parlamentārās demokrātijas vērtībām un principiem," — paziņoja valsts vadītājs.

Viņš apgalvoja, ka Katalonija paliks par nenošķiramu Spānijas daļu. " XXI gadsimta Spānijai, kuras sastāvā Katalonija ir un paliks par svarīgu daļu, ir jābalstās uz pūļu, jūtu, uzticības un projektu apvienošanas…," —paziņoja karalis.

Senāta loma

Kā teikts konstitūcijas 155. pantā, tās piemērošanas pasākumi ir jāapstiprina senātam. Tur valdošajai Tautas partijai ir absolūtais vairākums, tādēļ balsojuma rezultātā šaubīties nenākas.

Sestdien, pēc elektroniskās sēdes, Spānijas valdība nosūtīs senāta priekšsēdētājam Pio Garsijam Eskudero konkrētus piedāvājumus. Augstākajā palātā tiks izveidota speciāla komisija no 27 senatoriem, kuru vadīs Eskudero. Tās pirmā tikšanās notiks, visdrīzāk, pirmdien.

Karlesam Pudždemonam piedāvās iesniegt savus argumentus par labu tam, lai konstitūcijas 155. pants netiktu piemērots, kā arī personīgi uzstāties augstākajā palātā.

Senāta balsojuma datums pagaidām nav noteikts, taču sēde notiks ne agrāk par 27. oktobri, paziņoja RIA Novosti Augstākajā palātā.

29
Temats:
Katalonijas referendums (52)
Pēc temata
Vaidere uzskata neatkarības referendumu Katalonijā par Latvijai nevajadzīgu precedentu
Andrejs Mamikins: Eiropas Parlamentam nav nekāda viedokļa Katalonijas jautājumā
Eiroparlamentā atzīmē "dubultstandartus" ES pozīcijā Katalonijas situācijā
Nelikumīgā neatkarība: eksperts par Katalonijas krīzes risinājumu
Yars

"Jautājums ir slēgts". Militārais politologs par Krievijas un ASV lēmumu par NEW START

21
(atjaunots 15:03 27.01.2021)
Otrdien KF un ASV prezidenti Vladimirs Putins un Džo Baidens telefona sarunā pauda gandarījumu par valstu notām, kas vēstīja par vienošanos NEW START pagarināšanas aspektā.

RĪGA, 27. janvāris – Sputnik. Krievija un ASV vienojušās pagarināt Līgumu par stratēģisko uzbrukuma ieroču samazināšanu saskaņā ar Maskavas noteikumiem, informēja Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs.

Šī jautājuma steidzams risinājums, neapšaubāmi, ir atzinīgi vērtējams, radio Sputnik ēterā uzsvēra Pļehanova vārdā nosauktās Krievijas Ekonomikas universitātes Politoloģijas un socioloģijas katedras vadītājs, militārais politologs Andrejs Koškins.

"Saskaņā ar mūsu noteikumiem: uz pieciem gadiem bez iepriekšējiem noteikumiem, bez jebkādiem papildinājumiem un kaut kādiem pielikumiem," viņš akcentēja.

"Vakar notika ASV prezidenta Džo Baidena telefona saruna ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Tās rezultātā pieņemts lēmums, pārsvarā – no Savienoto Valstu puses, piektist visiem NEW START līguma noteikumiem, ko ieteica Krievijas Federācija. Proti, pagarināt līgumu bez jebkādiem noteikumiem. Var teikt, ka līgums jau ir pagarināts, jo gan no vienas, gan no otras puses iniciēts vienošanās ratifikācijas mehānisms. Tā sakot, jautājums ir slēgts. Es domāju, šāds ātrs lēmums nesīs labumu, vispirms – stabilizācijai pasaulē. Lai turpmāk būtu iespējams vair negraut stabilizācijas mehānismus, kā tas notika 45. prezidenta Donalda Trampa laikā, bet gan radīt jaunus, kas nodrošinātu bruņošanās sacensību savaldīšanu," teica Andrejs Koškins.

Otrdien KF un ASV prezidenti Vladimirs Putins un Džo Baidens telefona sarunā pauda gandarījumu par valstu notām, kas vēstīja par vienošanos NEW START pagarināšanas aspektā.

Baltais nams informēja, ka abu valstu vadītāji uzdevuši saviem darbiniekiem steidzami strādāt, lai paspētu pagarināt dokumentu līdz 5. februārim.

Krievijas Valsts domes datu bāze liecina, ka Krievijas prezidents iesniedzis dokumentu ratifikācijai. Likumprojekts par līguma NEW START pagarināšanu paredz piecu gadu termiņu – līdz 2026. gada 5. februārim.

Krievijas un ASV līgums NEW START stājās spēkā 2011. gada 5. februārī. Tas paredz, ka abas puses samazina savus kodolarsenālus tā, lai pēc 7 gadiem un turpmāk bruņojuma kopapjoms nepārsniegtu 700 starpkontinentālās ballistiskās raķetes, ballistiskās raķetes uz zemūdenēm un smagajiem bumbvedējiem, kā arī 1550 lādiņus un 800 izvērstas un neizvērstas starta iekārtas.

Patlaban NEW START ir vienīgais spēkā esošais Krievijas un ASV līgums par bruņojuma ierobežošanu.

2020. gada 16. oktobrī Krievijas prezidents Vladimirs Putins ierosināja pagarināt līgumu uz gadu bez jebkādiem noteikumiem. Krievijas AM piebilda, ka Maskava ne tikai piedāvā pagarināt līgumu, bet arī gatava kopā ar ASV uzņemties saistības uz gadu iesaldēt esošo kodollādiņu skaitu.

Maskava uzsvēra, ka tas būs iespējams, ja tiks panākts lēmums par apbusēju "iesaldēšanu" un to nepavadīs nekādas tālākas ASV prasības.

Savukārt Vašingtona pieprasīja iesaistīt līgumā Ķīnu, tomēr vēlāk kļuva zināms, ka amerikāņu politiķi no saviem nodomiem atteikušies.

21
Tagi:
Vladimirs Putins, Džo Baidens, NEW START līgums, Krievija, ASV
Pēc temata
Mest pie malas nicinājumu. Trampa bijusī padomniece devusi padomu Baidenam
Baidens atvedis ASV atpakaļ PVO. Ko vēl nolēmis jaunais prezidents?
Militārais politologs: ASV un Krievijas sadarbības vektors mainās
Rīga

Nelabvēlīga situācija: EK iekļāvusi Latviju starp valstīm, ko nav ieteicams apmeklēt

24
(atjaunots 08:06 27.01.2021)
Covid-19 izplatības fonā Eiropas Komisija iekļāvusi sarakstā 10 valstis, ko nav ieteicams apmeklēt, ņemot vērā infekcijas gadījumu skaitu diennaktī.

RĪGA, 27. janvāris — Sputnik. Eiropas Komisija ieteikusi Eiropas Savienības valstu iedzīvotājiem atturēties no braucieniem uz 10 ES valstīm, ņemot vērā augsto koronavīrusa infekcijas risku, stāsta "Rossijskaja gazeta".

Ziņots, ka EK iesaka neampeklēt Latviju, Lietuvu, Igauniju, Zviedriju, Slovēniju, Slovākiju, Kipru, Maltu, Portugāli un Nīderlandi.

ES komisāre Ilva Johansone paskaidroja, ka valstu saraksta sastādīšanai ņemts vērā saslimušo skaits, tāpēc tajā iekļautas valstis, kurās Covid-19 jauno gadījumu skaita pieaugums diennaktī divu nedēļu laikā sasniedz 500 un vairāk uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Šādas valstis tiek uzskatītas par valstīm ar augstu inficēšanās risku.

Ja braucienu uz valsti no minētā saraksta atlikt nav iespējams, EK iesaka nodot analīzes Covid-19 testam un pēc atgriešanās pāriet pie pašizolācijas uz 14 dienām.

Iepriekš vēstīts, ka aizvadītās nedēļas laikā 24 pasažieriem liegta iebraukšana Rīgā – viņiem nebija negatīva Covid-19 testa. Tas jāveic ne vairāk kā 72 stundu laikā pirms iesēšanās lidmašīnā. Civilās aviācijas aģentūra iepriekš brīdināja pārvadātājus par to, ka pasažieriem jāuzrāda izziņa par polimerācijas ķēdes reakcijas (PĶR) testa rezultātiem. Lidosta informēja pārvadātājus, ka pirms sēšanās lidmašīnā viņu pienākums ir pārbaudīt konkrētā tipa testu katram pasažierim.

Pasažieriem, kuri izslimojuši koronovīrusa infekciju triju pēdējo mēnešu laikā, jāsaņem ārsta izziņa par to, ka viņi vairs nav infekcijas pārnēsātāji.

24
Tagi:
koronavīruss, Latvija, Eiropas Komisija
Pēc temata
Atnācis uz veikalu maskā un dabūjis sodu: kā rīdzinieks palika bez 20 eiro
Cipule: slimnīcās nokļūst visi, kam vajadzīga hospitalizācija
Vai drīkst iziet uzpīpēt pie mājas: policijas šefs stāsta par "komandanta stundu"
Vairāki ārsti saslimuši ar Covid-19 pēc pirmās vakcīnas, vakcinācijas tempi krītas
Kirils Višinskis

Latvijai ir jāpilda likums: Višinskis nosodīja žurnālistu vajāšanu

0
(atjaunots 16:35 27.01.2021)
Nekur citur Eiropā, tikai Latvijā un Igaunijā žurnālistus cenšas saukt pie kriminālatbildības par sadarbību ar Sputnik – tas liecina par aizspriedumainu attieksmi pret Krieviju.

RĪGA, 27. janvāris – Sputnik. Krievijas prezidenta Cilvēktiesību padomes loceklis, mediju grupas "Rossija segodņa" izpilddirektors Kirils Višinskis un no amerikāņu cietuma atbrīvotā Krievijas pilsone, Sabiedriskās palātas locekle Marija Butina organizēja individuālos piketus pie Latvijas vēstniecības Maskavā, protestējot pret Krievijas mediju darbinieku vajāšanu Latvijā un Baltijas valstīs.

"Latvijā tiek rupji pārkāptas ne tikai mūsu kolēģu – žurnālistu, bet arī mūsu tautiešu tiesības. Šiem cilvēkiem aizliedz strādāt tur, kur viņi uzskata par vajadzīgu, pārkāpjot žurnālista galveno noteikumu – iespēju izvēlēties redakciju, kas atbilst viņa iekšējai pārliecībai," Višinskis uzsvēra piketa laikā.

Žurnālists norādīja: Latvijai, kas tagad svin sava neatkarības statusa juridisko atzīšanu, ir jāievēro llikums.

"To, ka Latvijā manipulē ar tādiem jēdzieniem, kā Eiropas sankcijas, esam fiksējuši ne tikai mēs, ne tikai Krievijas ĀM, bet arī organizācija, ko grūti turēt aizdomās par simpātijām pret mūsu valsti, – "Reportieri bez robežām". Tā nāca klajā ar speciālu paziņojumu par represijām, ko Latvija izmanto pret mūsu žurnālistiem un krievvalodīgajiem medijiem," atgādināja Višinskis.

Viņš uzsvēra, ka tādas darbības pret Sputnik žurnālistiem izrādījušās iespējamas tikai Latvijā un Igaunijā.

"Nevienā citā Eiropas valstī mūsu žurnālistus necenšas saukt pie kriminālatbildības pēc tāda sadomāta iegansta. Tas liecina, ka Baltijā valda aizspriedumi ne tikai pret Krieviju, bet arī pret Krievijas tautiešiem," secināja Višinskis.

Decembra sākumā Latvijā tika aizturēti žurnālisti, kas cita starpā sadarbojas ar portāliem Baltnews un Sputnik Latvija. Viņus nopratināja un atlaida pret parakstu par neizbraukšanu no valsts un informācijas neizpaušanu. Viņiem izvirzītas apsūdzības saskaņā ar pantu par ES sankciju režīma pārkāpumu, kas paredz sodu no naudas soda līdz brīvības atņemšanai. Sputnik Latvija un Baltnews ir saistīti ar starptautisko ziņu aģentūru "Rossija segodņa", kuras vadītājs Dmitrijs Kiseļovs iekļauts ES sankciju sarakstā. Sankcijas ir individuālas un nevar attiekties uz visiem, kas sadarbojas ar holdingu.

Krievijas ĀM nosauca situāciju par demokrātiskās sabiedrības pamatu – mediju un viedokļu brīvības – pārkāpumu skandalozu gadījumu. Resors atzīmēja, ka Latvijas varasiestāžu soda akcija neatstāj ne mazākās šaubas par safabricēto apsūdzību rusofobo zemtekstu.

Латвия должна уважать закон: Вышинский осудил преследование русских журналистов
0
Tagi:
Kirils Višinskis, žurnālistu vajāšana
Pēc temata
"Izņēma visu, ko varēja": Jakovļevs pastāstīja par kratīšanu, apsūdzībām un VDD mērķiem
"Sāka īstu vajāšanu": Alla Berezovska pastāstīja par kratīšanu un aizturēšanu
Krievija aizsargās žurnālistus: Butina pastāstīja par kampaņu #Своихнебросаем
"Nelikt mieru pārkāpējam": Lavrovs par krievu žurnālistu aizstāvēšanu Latvijā