Mītiņš konstitūcijas atbalstam Madridē

Spānijas valdības sēdē tiks noteikti pasākumi attiecībā pret Kataloniju

28
(atjaunots 11:42 22.10.2017)
Valdībai beidzot ir jāapstiprina, kādā tieši veidā tā vēlas piemērot konstitūcijas 155. pantu, kurš ļauj ierobežot autonomas kopienas pašvaldību. Pēc tam panta piemērošana ir jāapstiprina senātam.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Spānijas Ministru padome sestdien no rīta sanāks ārkārtas sēdē un noteiks konkrētus pasākumus, kurus Madride izmantos Katalonijas krīzes regulēšanai, vēsta RIA Novosti.

Par to, ka 155. pants tiks piemērots, valdība paziņoja ceturtdien pēc tā, kad Spānijas premjerministrs Mariano Rahojs saņēma atbildi no ženeralitātes priekšsēdētāja Karlesa Pudždemona uz "vienkāršu jautājumu" – vai tika pasludināta Katalonijas neatkarība no Spānijas. Savā vēstījumā Pudždemons atzīmēja, ka autonomās sabiedrības neatkarības no Spānijas pasludināšanas apturēšana "paliek spēkā". Taču darīja zināmu, ka Katalonijas parlaments nobalsos autonomās sabiedrības neatkarības jautājumā no Spānijas, ja valsts vadība turpinās atteikties no dialoga. Atbildot uz to, Spānijas valdība paziņoja, ka ženeralitātes vadītājs atteicās izpildīt prasības, ko viņam izvirzīja Mariano Rahojs, un solīja izmantot visas tās rīcībā esošās iespējas "ātrākai likumības un konstitūcijas kārtības atjaunošanai".

Šis pants netika izmantots kopš konstitūcijas pieņemšanas brīža 1978. gadā. Tas nozīmē, ka manevriem ir vieta, taču, neskatoties uz to, neviens Spānijā šodien nevar skaidri pateikt, cik iespējama ir tās pielietošana praksē.

Kas teikts 155. pantā

1. Ja autonoma kopiena nepilda saistības, paredzētās konstitūcijā vai citos likumos, vai arī tās rīcība rada nopietnu kaitējumu vispārējām Spānijas valsts interesēm, valdība brīdina autonomas kopienas priekšsēdētāju. Ja no viņa puses netiek saņemta atbilde, valdība drīkst, ar senāta absolūtā vairākuma piekrišanu, spert nepieciešamos soļus, lai piespiedu kārtā liktu autonomai kopienai izpildīt noteiktās saistības vai minētās vispārējās valsts intereses.

2. Iepriekšējā punktā minēto soļu īstenošanai valdība ir tiesīga sniegt atbilstošus rīkojumus jebkurai autonomas kopienas varas iestādei.

Kā uzskata eksperti, panta piemērošana varētu nozīmēt Katalonijas valdības locekļu pilnvaru daļu atņemšanu vai dažu no viņu vai visu nomaiņu ar centrālo varas iestāžu pārstāvjiem.

Turklāt Spānijas Sociālistiskā strādnieku partija paziņo, ka panta piemērošana varētu skart Katalonijas valsts telekanālu TV3, kurš atklāti atbalsta separātistus, kā arī Katalonijas policiju Mossos d'Esquadra. Jau izskan apsūdzības, ka tieši tāpēc kā Katalonijas policija neizpildīja prokuratūras un tiesu rīkojumu notika balsojums tā saucamajā referendumā par neatkarību.

Karalis atbalsta 155. pantu

Karalis Felipe VI, uzstājoties ceturtdien vakarā Astūrijas princeses prēmijas piešķiršanas ceremonijā, pēc būtības, atbalstīja valdības plānus par konstitūcijas 155. panta piemērošanu.

"Spānijai ir jāpretojas savas nacionālās teritorijas daļas nepieņemamam mēģinājumam atdalīties, un tā to atrisinās ar savu likumīgo demokrātisko institūtu pielietošanu, ar cieņu pret mūsu konstitūciju un atbilstoši mūsu parlamentārās demokrātijas vērtībām un principiem," — paziņoja valsts vadītājs.

Viņš apgalvoja, ka Katalonija paliks par nenošķiramu Spānijas daļu. " XXI gadsimta Spānijai, kuras sastāvā Katalonija ir un paliks par svarīgu daļu, ir jābalstās uz pūļu, jūtu, uzticības un projektu apvienošanas…," —paziņoja karalis.

Senāta loma

Kā teikts konstitūcijas 155. pantā, tās piemērošanas pasākumi ir jāapstiprina senātam. Tur valdošajai Tautas partijai ir absolūtais vairākums, tādēļ balsojuma rezultātā šaubīties nenākas.

Sestdien, pēc elektroniskās sēdes, Spānijas valdība nosūtīs senāta priekšsēdētājam Pio Garsijam Eskudero konkrētus piedāvājumus. Augstākajā palātā tiks izveidota speciāla komisija no 27 senatoriem, kuru vadīs Eskudero. Tās pirmā tikšanās notiks, visdrīzāk, pirmdien.

Karlesam Pudždemonam piedāvās iesniegt savus argumentus par labu tam, lai konstitūcijas 155. pants netiktu piemērots, kā arī personīgi uzstāties augstākajā palātā.

Senāta balsojuma datums pagaidām nav noteikts, taču sēde notiks ne agrāk par 27. oktobri, paziņoja RIA Novosti Augstākajā palātā.

28
Temats:
Katalonijas referendums (52)
Pēc temata
Vaidere uzskata neatkarības referendumu Katalonijā par Latvijai nevajadzīgu precedentu
Andrejs Mamikins: Eiropas Parlamentam nav nekāda viedokļa Katalonijas jautājumā
Eiroparlamentā atzīmē "dubultstandartus" ES pozīcijā Katalonijas situācijā
Nelikumīgā neatkarība: eksperts par Katalonijas krīzes risinājumu
Pretgripas vakcinācija. Foto no arhīva

Eiropai var nepietikt vakcīnu pret gripu

20
(atjaunots 15:26 23.10.2020)
Eiropa uztraucas par vakcīnu pret gripu deficītu, taču farmaceitiskās kompānijas nekādā veidā nevar palīdzēt ES valstīm.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Vakcīnas pret gripu pieprasījuma pieaugums novedis pie vakcīnu deficīta Eiropā un var novest pie "dubultās pandēmijas", vēsta Reuters.

Daudzas valdības šogad palielinājušas pasūtīto vakcīnu pret gripu skaitu un uzsākušas kampaņas, kuras aicina pilsoņus vakcinēties. Galvenie ražotāji, tādi kā GlaxoSmithKline, Sanofi, Abbott un Seqirus, palielināja piegādes reģionam par 30%, taču viņu darba jauda strādā uz robežas un nespēj tikt galā ar pieaugušo pieprasījumu.

"Šogad pircēji visu laiku prasa vakcīnas, vairāk nekā desmit cilvēki dienā," stāsta kādas Varšavas aptiekas farmaceits. "Taču vairumtirgotāji saka mums to pašu, ko mēs saviem pircējiem – vakcīnu nav, ir jāpagaida."

Gripas sezona Eiropā sākas oktobrī un pieņemas spēkā novembra vidū – decembra sākumā. Sezonālās gripas epidēmijā katru gadu saslimst no 4 līdz 50 miljoniem cilvēku, ik gadu no gripas nomirst līdz 70 tūkstošiem eiropiešu, sevišķi sirmgalvji un cilvēki, kuri atrodas riska grupā.

Tiek domāts, ka Covid-19 apkarošanas pasākumi – sejas maskas, roku mazgāšana un sociālā distance – var palīdzēt samazināt arī gripas epidēmijas vērienīgumu, jo dienvidu puslodē šogad gripas gadījumu skaits jau bija ierobežots, paziņoja PVO Pandēmisko un epidēmisko slimību departamenta direktore Silvi Briana brīfingā pagājušajā nedēļā.

Taču eirokomisāre veselības aprūpes lietās Stella Kiriakidesa pagājušajā mēnesī brīdināja par "dubultās pandēmijas" – gripas un Covid-19 – draudiem. Tādēļ eksperti cenšas pārliecināt cilvēkus potēties pret gripu, lai novērstu krīzi veselības aprūpē.

"Jānovērš dubultais gripas un Covid-19 vilnis," saka Klemenss Vendtners, Minhenes Švabingas klīnikas galvenais infektoloģijas un tropu medicīnas eksperts. Viņš iesaka vakcinēties pret gripu arī cilvēkiem, kas ir jaunāki par 60 gadiem.

Polijas Veselības ministrija paziņoja, ka šogad nopirkusi 3 miljonus vakcīnu pret gripu un ir gatava iegādāties vēl. Tomēr, saskaņā ar Polijas portāla gdziepolek.pl datiem, kurš ļauj noskaidrot zāļu esamību, vakcīnas Influvac Tetra (Mylan) un Vaxigrip Tetra (Sanofi) ir pieejamas tikai 1% Polijas aptieku, vakcīna Fluarix Tetra (GSK) nav pieejama, savukārt Fluenz Tetra (AstraZeneca) ir piejama tikai 5% aptieku.

Šī problēma pastāv ne tikai Polijā. Beļģija joprojām nav saņēmusi trešo daļu no pasūtītajām vakcīnām. Austrijas dienvidu pilsētā, Klāgenfurtā, kur iedzīvotāju skaits ir 100 tūkstoši cilvēku, varasiestādes paziņoja, ka pasūtīja vakcīnas jau janvārī un bez panākumiem centās palielināt pasūtījumu līdz ar Covid-19 pandēmijas sākšanos.

Austrijas valdība (iedzīvotāju skaits 9 miljoni cilvēku) šogad pasūtīja 1,25 vakcīnu dozu, par 60% vairāk, nekā parasti, taču vakcīnas sāka ienākt tikai septembra vidū, un lai tās sadalītu pa medicīnas centriem, arī ir nepieciešams laiks. Itālijas Farmaceitisko kompāniju asociācija ziņo, ka vakcīnas pret gripu pieprasījums Itālijā ir pieaudzis par 40%.

Vakcīnu skaita sadalīšana ziemeļu puslodes valstīm parasti notiek gadu pirms gripas sezonas sākuma, savukārt ražošana sākas martā. Vakcīnu īsais uzglabāšanas termiņš arī neļauj veidot to krājumus neparedzētu apstākļu gadījumiem.

Ņemot vērā, ka vakcīnu pret gripu ražošana aizņem daudz laika, ražotāji ir izdarījuši visu iespējamo, lai palielinātu saražoto dozu daudzumu šajos neparastajos apstākļos.

Kompānija GSK sola palielināt saražoto vakcīnu skaitu sekojošajos gados, taču sagaida, ka pieprasījums pārsniegs piedāvājumu. Sanofi un AstraZeneca ražo rekordlielu vakcīnu skaitu.

20
Tagi:
gripa, vakcīna, Eiropa
Pēc temata
Kāpēc nevajag baidīties no Krievijas vakcīnas pret Covid-19
Viņķele par Covid-19: rudenī var atgriezt maskas, labāk nebraukt pat pie kaimiņiem
Ieved no kaimiņvalstīm: Latvijā atklāti trīs jauni Covid-19 gadījumi
Covid-19 pandēmija pasaulē beigsies: PVO pastāstīja, kad tas notiks
Lielbritānijas un ES karogs, foto no arhīva

No Lielbritānijas izraidīs bezpajumtniekus un tiesātos ES pilsoņus

30
(atjaunots 18:21 22.10.2020)
Latvijas valstspiederīgie, kuri iepriekš sēdējuši cietumā, noslēguši fiktīvas laulības vai nakšņoja Lielbritānijas ielās, var pazaudēt tiesības dzīvot Apvienotajā Karalistē.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Sākot ar nākamo gadu, ES pilsoņiem ar kriminālo sodāmību būs aizliegts iebraukt Lielbritānijā, vēsta valsts IeM.

Šis noteikums attieksies uz cilvēkiem, kuri pavadījuši aiz restēm vairāk nekā gadu. Iepriekš Lielbritānijas varasiestādēm bija jāpierāda, ka ES pilsonis rada reālus, pastāvošus un nopietnus draudus, lai aizliegtu viņam iebraukt valstī.

Izsūtīt var arī ES pilsoņus, kuri pēdējā gada laikā ir pastrādājuši kriminālnoziegumu.

Cilvēki, kuri pavadījuši cietumā mazāk, nekā gadu vai arī kuriem netika piespriests cietumsods, arī var saņemt atteikumu iebraukšanai valstī, ja būs pierādījumi tam, ka viņi ir recidīvisti, spēj nodarīt nopietnu kaitējumu, vai ka viņu uzturēšanās Lielbritānija "neveicina sabiedrisko labumu".

Tāpat iebraukšana var tikt aizliegta tiem, kas iepriekš noslēguši fiktīvas laulības vai ir pārkāpuši preču ievešanas noteikumus.

Šīs pārmaiņas nozīmē, ka ES pilsoņi, kuri dzīvo uz ielas, arī var tikt deportēti, ja atteiksies no valsts atbalsta (piemēram, no piedāvātā mājokļa) – šis noteikums jau ir spēkā attiecībā uz citu valstu pilsoņiem, kuras nav ES. Pēc varasiestāžu paziņojuma, šis noteikums var tikt pielietots pret bezpajumtniekiem no ES, ja viņi pastrādā noziegumus vai antisociālas rīcības, piemēram, agresīvi diedelē un ubago.

Tomēr varasiestādes apgalvo, ka sākumā noskaidros, vai šie ielās guļošie cilvēki nav cilvēku tirdzniecības vai mūsdienu verdzības upuri.

Lielbritānijas IeM vadītāja Priti Patela uzskata, ka jaunie noteikumi būs taisnīgāki, jo valsts vienādi izturēsies pret visiem ārzemniekiem, neatkarīgi no viņu pilsonības.

Uz Lielbritānijā dzīvojošajiem ES pilsoņiem, kuru statusu aizsargā Vienošanās ar ES par Brexit, šie noteikumi neattiecas, tomēr, kā paziņo IeM, viņi var pazaudēt savu statusu, ja pēc 1. janvāra pastrādās noziegumu un par to saņems cietumsodu, kas pārsniedz vienu gadu.

30
Tagi:
ES, Brexit, Lielbritānija
Pēc temata
Atgriežas Latvijā ārstēties un strādāt: Covid-19 iestūma reemigrāciju no Lielbritānijas
Latvijas ĀM pastāstīja, ko vēlas pēc Brexit. Un pieticīgi atgādināja par tirdzniecību
Pat par brīvu nevajag: eksperts paskaidroja, kādēļ Londona noraida migrantus no Baltijas
Ekonomists: reemigrantu plūsma pēc Brexit radīs krīzi Baltijā
Kredīti, braucieni, muita, mācību maksa: Latvijas ĀM pastāstīja par dzīvi pēc Brexit
Daugavpils Reģionālā slimnīca, foto no arhīva

Situācija ir nomācoša: Latvijas ārstiem nemaksā par darbu ar Covid-19

0
(atjaunots 07:58 24.10.2020)
Nepietiekamā finansējuma dēļ Latvijas mediķiem nav pietiekamas motivācijas strādāt valsts slimnīcās.

RĪGA, 24. oktobris – Sputnik. Mediķu noslodze Covid-19 dēļ ir palielinājusies un ir acīmredzama, taču valsts neparūpējās par pienācīgu atalgojumu par papildu slodzi, paziņoja LTV raidījuma "Rīta Panorāma" intervijā Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs.

Ceturtdien veselības ministre Ilze Viņķele pastāstīja, ka Latvijas slimnīcās atrodas lielākais Covid-19 pacientu skaits kopš pavasara. Taču ārstu ienākumos tas nekādā veidā nav atspoguļojies.

"Ja runājam par piemaksām pirmā Covid-19 viļņa periodā, tad, salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, mēs esam bēdīgā situācijā. Lietuvā bija un arī tagad ir gandrīz dubults atalgojums ārstiem, kuri nodarbojas ar Covid pacientu ārstēšanu. Igaunijā tās ir vienreizējas izmaksas 1500 eiro apmērā," sacīja Kalējs.

Kalējs atzīmēja, ka nepietiekamā finansējuma dēļ, mediķiem nepietiek motivācijas strādāt slimnīcās. Pie tam, no Eiropas valstīm – visbiežāk no Itālijas un Spānija – regulāri tiek saņemti pieprasījumi pēc medicīnas nozares darbiniekiem, un viņiem piedāvā atalgojumu krietni augstāku, nekā Latvijā.

Viņš norādīja, ka šobrīd slimnīcas izmanto pusi savas jaudas Covid-19 ārstēšanas jautājumos, taču, piemēram, Daugavpilī resurss ir praktiski izsmelts.

Komentējot Covid-19 testēšanas kārtības izmaiņas – kad prioritāti tiks atdota cilvēkiem ar ārsta nosūtījumu, Kalējs pateica, ka šīs pārmaiņas palielinās plūsmu pie speciālistiem, kas paaugstinās pašu ārstu inficēšanās risku.

0
Tagi:
ārsti, koronavīruss
Pēc temata
Mediķu arodbiedrības vadītājs no jauna pieprasījis Viņķeles demisiju
Covid-19 pasliktinājis sirds slimnieku stāvokli Latvijā
"Vai nav citas slimības?": Covid dēļ pacients ar insultu nonācis slimnīcā pēc divām dienām
Latvijas iedzīvotāji baidās iet pie ģimenes ārstiem Covid-19 uzliesmojuma dēļ