Somijas ārlietu ministrs Timo Soini

Somijas ārlietu ministrs: valsts ir gatava sadarboties ar Krieviju

27
(atjaunots 15:37 20.10.2017)
Somijas ārlietu ministrs Timo Soini pastāstīja, kā Somija aizsargājas no kiberdraudiem, kā valstī atrisināts jautājums par "Ziemeļu straumi 2" un par izglītību mazākumtautu valodās.

RĪGA, 20. oktobris — Sputnik. Somija ir gatava sadarboties ar Krieviju kiberdrošības jautājumos Eiropas hibrīddraudu centra darba ietvaros, pastāstīja valsts ārlietu ministrs Timo Soini intervijā avīzei "Kommersant".

Nesen atklātais Eiropas hibrīddraudu apkarošanas izcilības centrs nodarbosies ar pētījumiem, konsultācijām un izglītojošu pasākumu organizāciju jautājumā par pretošanos "hibrīdkarā". Tiesības piedalītes centra darbībā piešķirtas ES un NATO valstīm. Centra darbam jau pievienojušās Francija, Norvēģija, Latvija, Lietuva, Polija, Lielbritānija, Zviedrija, Vācija, Igaunija, Spānija un ASV, kā arī NATO un ES dienesti.

"Protams, iespējams (sadarboties kiberdrošības jomā – red.): tas taču ir daudznacionāls centrs. Taču tas darbojas neatkarīgi no Somijas varasiestādēm, un mēs nevaram viņiem diktēt, ar ko sadarboties un ar ko nodarboties. Protams, ja vien runa nav tieši par Somijas drošības sistēmu," – paskaidroja Soini.

Viņš atzīmēja, ka centra atklāšana nav saistīta ar draudiem no kādas konkrētas valsts, tostarp arī Krievijas puses. Pēc viņa domām, gudras politiskās vadības pamatā ir paļaušanās nevis uz ieročiem, bet gan izlūkošanas datiem un "gudru ārpolitiku un drošības politiku", kas aizvieto ieročus.

"Taču, ja viss notiek citādi, protams, katrai valstij ir sevi jāaizsargā," – piebilda ministrs.

Somijā nav "telefona tiesību"

Uz jautājumu par to, kā Somijā, atšķirībā no Dānijas un Zviedrijas izdevies diskusijas par "Ziemeļu straumi 2" pārvest no politiskās dimensijas praktiskajā, Soini atbildēja:

"Mēs pieturamies pie likuma virsvadības principa un uz situāciju skatāmies, ņemot vērā mūsu likumus. Un mēs uzskatām, ka šajā gadījumā runa ir par ekoloģiskās drošības jautājumiem. Tas pats attiecas arī uz kodolenerģētiku un citiem jautājumiem. Pie tam, ja atbilstošas iestādes pieņem noteiktu lēmumu, politiķi nevar paņemt telefonu, piezvanīt un pieprasīt to grozīt. Es zaudētu amatu, ja es tā izdarītu."

Līdzīga bija viņa atbilde uz jautājumu par to, kā izturēsies varasiestādes, ja somu uzņēmums Fortum, kurā valdībai pieder akciju kontrolpakete, iegādāsies vācu uzņēmumu Uniper, "Ziemeļu straumes 2" dalībnieku. Soini paskaidroja, ka Fortum, tāpat kā jebkurš cits somu uzņēmums īsteno neatkarīgu politiku un valsts tajā neiejaucas.

Arī uz jautājumu par to, kā Somija reaģēs, ja ASV ieviesīs sankcijas pret uzņēmumiem, kuri piedalās "Ziemeļu straumē 2", Soini atbildēja tāpat: "Ja tas attiecas uz privātuzņēmumu biznesu, viņiem ir pašiem jāpieņem lēmumi, kā to virzīt. Galvenais – nepārkāpt Somijas likumus."

Valodu jautājums

Noslēgumā korespondents uzdeva Soini jautājumu par valodu. Kā zināms, Somijā dzīvo mazāk nekā 6% pilsoņu, kuri runā zviedru valodā, taču viņu tiesības tiek ievērotas – viņi var iegūt izglītību dzimtajā valodā un izmantot to valsts un pašvaldību iestādēs.

Burukuģis Krūzenšterns Baltijas jūrā
© Sputnik / Игорь Зарембо

Somijas pieredze varētu būt interesanta gan Ukrainā, gan Baltijas valstīs, taču, kā Soini pavēstīja, kolēģi no Ukrainas un Baltijas pie viņa pēc konsultācijām nav vērsušies.

"Ja kāds būtu vērsies, es pacenstos iespēju robežās atbildēt uz viņu jautājumiem. Zviedru valoda ir viena no abām nacionālajām valodām, tās apgūšana ir obligāta visiem. Taču ņemiet vērā, ka Somijā mums ir viena nācija ar divām valodām, un tie, kas Somijā runā zviedriski, arī ir somi," – piebilda politiķis.

27
Pēc temata
Somijā tiek izmeklēta Putina vizītes slepeno datu noplūde
Somijas vēstnieks Krievijā pastāstīja par lidojumu drošību virs Baltijas
Somija neiebilst pret "Ziemeļu straumes 2" celtniecību
Somija neielaidīs Igaunijā NATO tankus un karavīrus