Katalonijas vadītājs nosaucis neatkarības pasludināšanas noteikumus
(atjaunots 14:06 19.10.2017)
Katalonijas vadītājs Karless Pudždemons norādījis, ka referendumā par Katalonijas neatkarību izteicās vairāk cilvēku nekā Lielbritānijā – par izstāšanos no ES.RĪGA, 19. oktobris – Sputnik. Katalonijas parlaments nobalsos par neatkarību no Spānijas, ja Madride joprojām atteiksies no dialoga, teikts Katalonijas vadītāja Karlesa Pudždemona vēstulē Spānijas premjeram Mariano Rahojam, vēsta RIA Novosti.
Pudždemons uzsvēra, ka Katalonijas neatkarības pasludināšanas apturēšana ir "saglabājusies spēkā".
"Ja valdība joprojām traucēs dialogam un turpinās spiedienu, Katalonijas parlaments var pieņemt lēmumu par balsojumu jautājumā par formālo neatkarības deklarāciju, par kuru netika nobalsots 10. oktobrī, ja uzskatīs par vajadzīgu," – teikts vēstulē.
Politiķis atgādināja, ka "1. oktobrī Katalonijas tauta pieņēma lēmumu par neatkarību referendumā ar vēlētāju vairākuma atbalstu". Pudždemons norādīja, ka procentuālā attiecībā referendumā par Katalonijas neatkarību izteicās vairāk cilvēku nekā Lielbritānijā – par izstāšanos no ES, bet kvantitatīvā izteiksmē – vairāk nekā balsojumā par Katalonijas statusu 2006. gadā.
Sestdien ieplānota Spānijas Ministru padomes ārkārtas sēde, kurā iecerēts izmantot Konstitūcijas 155. pantu, kas ierobežo Katalonijas pašvaldību, teikts Spānijas valdības paziņojumā.
Valdība iecerējusi nodot jautājumu izskatīšanai Senātā. Uzsvērts, ka tas veikts ar mērķi aizsargāt Spānijas, tostarp Katalonijas iedzīvotāju intereses un atjaunot konstitucionālo kārtību autonomā veidojumā".
Paziņojumā norādīts, ka Katalonijas valdības vadītājs Karless Pudždemons atteicies izpildīt Spānijas premjerministra Mariano Rahoja prasību – skaidri un nepārprotami paskaidrot, vai pasludināta autonomā apgabala neatkarība, un atjaunot konstitucionālo kārtību.
Eiropā parādīsies banknotes ar jaunu parakstu
(atjaunots 17:19 06.07.2020)
Banknotes ar piecu un desmit eiro nominālu tagad rotās Eiropas Centrālās bankas tagadējās vadītājas Kristīnes Lagardas paraksts. RĪGA, 6. jūlijs — Sputnik. Eiropas Centrālā banka (ECB) savā lapā Twitter informēja, ka tiek laistas klajā jaunas eiro banknotes ar piecu un desmit eiro nominālu. Uz jauno banknošu partijas parādīsies ECB tagadējās vadītājas Kristīnes Lagardas paraksts.
They’re here!
— European Central Bank (@ecb) July 3, 2020
We’ve just received the first banknotes featuring President Lagarde’s signature.
The €5 and €10 notes will be the first with the new signature to enter into circulation, starting next week. Those with the signature of former presidents will remain legal tender. pic.twitter.com/nHzAgH4yrF
Jaunās banknotes plānots laist apgrozījumā visā Eiropā jau šonedēļ. Patlaban eirozonā apgrozījumā ir banknotes ar Lagardas priekšgājēju – Vima Duizenberga, Žana Kloda Trišē un Mario Dragi parakstiem.
Kristīne Lagarda ieņēma ECB vadītāja posteni 2019. gadā. No 2007. līdz 2011. gadam viņa ieņēma Francijas finanšu ministra vietu un izpelnījās plašu starptautisku atzinību par sekmīgu valsts ekonomikas pārvaldi globālās finanšu krīzes laikā. No 2011. gada viņa vadīja Starptautisko valūtas fondu.
Uzsvērt, ka vecās banknotes nezaudēs likumīga maksājumu līdzekļa statusu pēc jauno banknošu laišanas klajā.
Ukrainā nožēlo, ka Krimas iedzīvotāji nav "nomazgājušies asinīs" un "salūzuši kā slota"
(atjaunots 17:15 06.07.2020)
Ukrainas līderis Vladimirs Zeļenskis paziņoja, ka nekad nepiedos "tiem, kuri paņēmuši Krimu". Iespējams, viņam piemirsies, ka Ukrainas valdība solīja noslīcināt krimiešus asinīs un salauzt. Toties Krimas iedzīvotāji to nav aizmirsuši.RĪGA, 6. jūlijs — Sputnik. Ukrainā aizritējušas Jūras kara spēku dienai veltītās svinības.
Valsts prezidents Vladimirs Zeļenskis, uzstājoties ar svētkiem veltītu uzrunu, paziņoja, ka "ukraiņi nekad nepiedos tiem, kas paņēmuši Krimu, un nekad nepiedos tiem, kas neļāva ukraiņu jūrniekiem tam pretoties", pavēstīja RIA Novosti.
Grūti teikt, vai Zeļenskis nav zinājis, vai aizmirsis, kā un ar ko Ukrainas politiķi draudēja pussalas iedzīvotājiem 2014. gadā.
Ukrainas Bruņoto spēku (UBS) Ģenerālštāba bijušais priekšnieks Jurijs Iļjins iepriekš atklāja, ka 2014. gadā Eiromaidana piekritēji Ukrainas politikā plānoja nežēlīgi apspiest neapmierinātību Krimā un pat neizvērtēja iespēju noregulēt situāciju miermīlīgi.
Piemēram, Vitālijs Kličko draudēja, ka ar Krimu "rīkosies vēl stingrāk nekā ar Kijevu".
Nacionālists Oļegs Tjagņiboks solīja, ka krimieši "nomazgāsies asinīs" un gribēja "salauzt viņus kā slotu".
Savukārt ģenerālpulkvedis Mihails Kovaļs, kurš 2014. gadā izpildīja Ukrainas aizsardzības ministra pienākumus, uzskata: ja UBS būtu sākuši šaut pussalā, Krima varēja "noslīkt asinīs".
Par laimi, nekas tamlīdzīgs nenotika, un krimiešiem izdevās paslēpties Krievijas paspārnē pēc referenduma, kura gaitā 96,77% Krimas Republikas vēlētāju un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju atbalstīja iekļaušanos Krievijas Federācijas sastāvā.
Referendums notika pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī.
Kā Ukraina uz visiem laikiem zaudēja Krimu
Acīmredzot, Ukrainas valdība vēl aizvien sapņo atriebties un dēvē Krimu par savu "īslaicīgi okupēto teritoriju".
Krievijas vadība jau vairākkārt norādījusi: Krimas iedzīvotāji demokrātiski, saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un ANO Statūtiem nobalsoja par atkalapvienošanos ar Krieviju.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzsvēra, ka Krimas jautājums ir "slēgts uz visiem laikiem".
Atgādināsim, ka Krimu vairākkārt apmeklējušas ārvalstu delegācijas. Tās visas secināja: Krimas pussala kļuvusi par Krievijas teritoriju atbilstoši tautas likumīgai gribas izpausmei. Krimiešu izvēli – pievienošanos Krievijai – diktēja pašu reģiona iedzīvotāju intereses.
Taču, acīmredzot, Ukrainas jauno valdību tautas viedoklis neuztrauc, tāpat kā neuztrauca arī agrākos varasvīrus.
Salaspils botāniskajam dārzam uzbrūk Spānijas kailgliemeži
(atjaunots 17:29 06.07.2020)
Spānijas kailgliemeži iekrituši alus slazdā botāniskajā dārzā – tie nepārprotami gatavojas uzbrukt augu kolekcijai.RĪGA, 6. jūlija — Sputnik. Salaspils botāniskā dārza vērtīgā augu kolekcija ir apdraudēta – tajā apmetušies milzīgie Spānijas kailgliemeži, vēsta Skaties.lv.
Spānijas kailgliemeži iekļauts starp 100 bīstamākajām invazīvo dārza kaitnieku sugām Eiropā. 2009. gadā Latvijā tas bija sastopams tikai vienuviet, taču jau līdz 2018. gadam tas izplatījās masveidā. Biologi uzskata, ka tas var radīt nacionāla mēroga nelaimi.
Salaspils Botāniskā dārza Dendrofloras nodaļas vadītājs Andrejs Svilāns, vienlaikus – Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) ģenerāldirektors, Spānijas kailgliemežiem ir izlicis īpašās lamatas. Apdraudēta ir visa dārza kolekcija.
"Rozēm ir diezgan spēcīgas ādainas lapas, rožu lapas Spānijas kailgliemezim negaršos, bet rozēm ir ļoti maigas ziedlapiņas, kas patiks uz galvošanu. Dārziem, manuprāt, tā būs lielākā nelaime," uzskata Svilāns.
Labākais cīņas veids – vismaz reizi dienā salasīt kailgliemežus un iznīcināt. Ja zālājs nopļauts, gliemežiem ir mazāk slēptuvju, tādā veidā to izplatību var ierobežot.
"Jo ilgāk mēs neko nedarīsim, sekas būs nenovēršamas," saka Svilāns.
Kailgliemeži atrodami stādu zemē, kompostā, melnzemē vai grantī. Masveida infekcija visbiežām izplatās ar dārzkopju biedrību starpniecību.
Lai arī kailgliemezis dzīvo ne vairāk kā gadu (tas atkarīgs no laikapstākļiem un citiem faktoriem), sezonas laikā kaitnieks izdēj apmēram 500 olas. Speciālisti ceļ trauksmi, jo tādā tempā invazīvais kaitnieks var aizpildīt lielas lauksaimnieciski apstrādājamas platības un iznīcināt lielu daļu ražas.