ES, Spānijas un Katalonijas karogi

Katalonijas vadītājs nosaucis neatkarības pasludināšanas noteikumus

32
(atjaunots 14:06 19.10.2017)
Katalonijas vadītājs Karless Pudždemons norādījis, ka referendumā par Katalonijas neatkarību izteicās vairāk cilvēku nekā Lielbritānijā – par izstāšanos no ES.

RĪGA, 19. oktobris – Sputnik. Katalonijas parlaments nobalsos par neatkarību no Spānijas, ja Madride joprojām atteiksies no dialoga, teikts Katalonijas vadītāja Karlesa Pudždemona vēstulē Spānijas premjeram Mariano Rahojam, vēsta RIA Novosti.

Pudždemons uzsvēra, ka Katalonijas neatkarības pasludināšanas apturēšana ir "saglabājusies spēkā".

"Ja valdība joprojām traucēs dialogam un turpinās spiedienu, Katalonijas parlaments var pieņemt lēmumu par balsojumu jautājumā par formālo neatkarības deklarāciju, par kuru netika nobalsots 10. oktobrī, ja uzskatīs par vajadzīgu," – teikts vēstulē.

Politiķis atgādināja, ka "1. oktobrī Katalonijas tauta pieņēma lēmumu par neatkarību referendumā ar vēlētāju vairākuma atbalstu". Pudždemons norādīja, ka procentuālā attiecībā referendumā par Katalonijas neatkarību izteicās vairāk cilvēku nekā Lielbritānijā – par izstāšanos no ES, bet kvantitatīvā izteiksmē – vairāk nekā balsojumā par Katalonijas statusu 2006. gadā.

Sestdien ieplānota Spānijas Ministru padomes ārkārtas sēde, kurā iecerēts izmantot Konstitūcijas 155. pantu, kas ierobežo Katalonijas pašvaldību, teikts Spānijas valdības paziņojumā.

Valdība iecerējusi nodot jautājumu izskatīšanai Senātā. Uzsvērts, ka tas veikts ar mērķi aizsargāt Spānijas, tostarp Katalonijas iedzīvotāju intereses un atjaunot konstitucionālo kārtību autonomā veidojumā".

Paziņojumā norādīts, ka Katalonijas valdības vadītājs Karless Pudždemons atteicies izpildīt Spānijas premjerministra Mariano Rahoja prasību – skaidri un nepārprotami paskaidrot, vai pasludināta autonomā apgabala neatkarība, un atjaunot konstitucionālo kārtību.

32
Temats:
Katalonijas referendums (52)
Pēc temata
Valss pastāstīja par Katalonijas atdalīšanās ietekmi uz Eiropas vienotību
Madride pieprasīja Katalonijas skaidrojumu jautājumā par neatkarību
Politiķi ir vienisprātis: Latvija neatzīs neatkarīgu Kataloniju

"Opis no Naukšēniem": Twitter tīklā ir papilnam memu par Bērniju Sandersu

9
(atjaunots 08:49 22.01.2021)
Amerikāņu politiķa neparastais ietērps iedvesmojis sociālo tīklu lietotājus. Īpašu uzmanību izpelnījušies Bērnija Sandersa dūraiņi, kuros daži saskatīja latviešu rakstus. Tagad tīmeklī ir papilnam memu.

RĪGA, 22. janvāris — Sputnik. Amerikāņu senators Bērnijs Sanderss, Demokrātiskās partijas pārstāvis, kurš apmeklēja Džo Baidena inaugurāciju, apvilcis milzīgus dūraiņus, kļuvis par interneta memu varoni. Latviešu segmenta lasītāji Twitter nespēja ignorēt tādu notikumu, jo Sandersa kolorītā āriene Latvijai tipiskos adītos dūraiņos daudziem atgādinājis vietējo vectētiņu.

"Bērnijs gaida vilcienu Dzintaru stacijā," foto publicēja Artūrs.

​​"Bērnijs ar draugiem aizgāja nosvinēt mazo piektdienu uz Tallinas kvartālu," viņš piebilda.

​​"Pa kuru laiku Bērnijs kļuva par opi no Naukšēniem, kas gaida Valmieras autobusu?!" pārsteigts vaicāja Didzis Veinbergs.

​Toties kanādiešu rakstniece, teātra un operas režisore, filozofijas zinātņu doktore un Toronto universitātes pasniedzēja Baņuta Rubess pat pārliecināta, ka Sanderss nēsā latviešu dūraiņus.

​"Bernie Sanders wears Latvian mittens," viņa uzrakstīja Twitter.

​Tomēr komentatori sagādāja vilšanos rakstniecei – dūraiņi tapuši ASV, lai arī tas ir roku darbs.

"Ne viss nāk no Latvijas," pamācoši atzīmēja Indra.

​Izrādījās, ka dūraiņus Bērnijam uzdāvinājusi skolotāja Džena Ellisa no Vermontas štata. Dāvanu pedagoģe pasniedza vairāk nekā pirms diviem gadiem un bija ļoti pārsteigta, kad viņš tos nēsāja priekšvēlēšanu kampaņas laikā. Dūraiņi tapuši no izārdītiem svīteriem, plīša odere – no pārstrādātām plastmasas pudelēm.

Tīmekļa lietotāji reaģēja uz politiķa dīvaino ārieni ar dažnedažādiem memiem un kolāžām, kas acumirklī izplatījās sociālajos tīklos.

9
Tagi:
ASV

Militārais politologs: ASV un Krievijas sadarbības vektors mainās

45
(atjaunots 12:02 21.01.2021)
ASV ievēlētā prezidenta Džo Baidena administrācija plāno izskatīt jautājumu par iespējamo Stratēģiskā bruņojuma ierobežošanas līguma-3 (NEW START) pagarināšanu tūlīt pēc inaugurācijas. Radio Sputnik ēterā šos nodomus komentēja militārais politologs Andrejs Koškins.

RĪGA, 21. janvāris - Sputnik. ASV ievēlētā prezidenta Džo Baidena administrācija uzreiz pēc inaugurācijas ķersies klāt Stratēģiskā bruņojuma ierobežošanas līgumam-3 (NEW START), paziņojis valsts sekretāra amatam izvirzītais Entonijs Blinkens.

Pēc viņa vārdiem, Baltā nama jaunā komanda strādās pie šī līguma pagarināšanas. Valsts sekretāra kandidāts apliecināja, ka administrācija nepiekritīs nekādiem ierobežojumiem attiecībā uz pretraķešu aizsardzības sistēmu.

Radio Sputnik ēterā šos nodomus komentēja militārais politologs, Pļehanova vārdā nosauktās Ekonomikas universitātes Politoloģijas un socioloģijas katedras vadītājs Andrejs Koškins.

Nelielas cerības: kā mainīsies ASV un Krievijas attiecības
Ruptly / Joe Biden Campaign / US Department of Defense / Kremlin.ru

"Var tikai apsveikt Baidena administrāciju par to, ka viņi plāno pagarināt NEW START līgumu. Zināmā mērā tas maina mijiedarbības vektoru starp ASV un Krievijas Federāciju. Šī vēlme – saglabāt kodolieroču sacensības apturēšanas mehānismu – droši vien kļūs par Amerikas Savienoto Valstu administrācijas citas politikas sākumu stratēģiskā bruņojuma apturēšanas līdzekļos. Un, visticamāk, veicinās citu līgumu veidošanu, kas varētu pilnībā kontrolēt valstu, tai skaitā ASV, kodollīdzekļus," teica Andrejs Koškins.

Līgums NEW START stājās spēkā 2011. gada 5. februārī. Saskaņā ar to abu pušu pienākums ir  samazināt kodolarsenālu tā, lai pēc 7 gadiem un turpmāk bruņojums kopumā nepārsniegtu 700 starpkontinentālās ballistiskās raķetes, ballistiskās raķetes uz zemūdenēm un smagajiem bumbvedējiem, kā arī 1550 lādiņus un 800 izvērstas un neizvērstas starta iekārtas. Vienošanās paredz Krievijas un ASV informācijas apmaiņu par lādiņu un kodolieroču nesēju skaitu divreiz gadā.

Patlaban NEW START ir vienīgais spēkā esošais līgums starp Krieviju un ASV par bruņojumu ierobežošanu, tā termiņš izbeidzas 2021. gada 5. februārī.

45
Tagi:
Džo Baidens, NEW START līgums, Krievija, ASV
Pēc temata
Putins ierosinājis pasākumus spriedzes mazināšanai Eiropā
Milzīgs konfrontācijas līmenis pasaulē: KF politiķis pastāstīja par savaldīšanas faktoru
Krievijas ĀM komentēja ASV izteikumus par līgumu NEW START
Par NATO, grēkiem un specdienestiem. Kādus jaunumus atklāja Putins
Bankomāts

Bankomāti "mūk" prom no ielām, skaidrā nauda pieejama mazāk

0
(atjaunots 09:05 22.01.2021)
Kāpēc Latvijas pilsētu ielās pazūd bankomāti? Vai tad tos lieto retāk? Izrādās, cilvēki tomēr skaidro naudu noņem, un bankomāti vēl aizvien ir populāri.

RĪGA, 22. janvāris — Sputnik. Iespējams, esat pamanījuši, ka daudzi bankomāti vairs neatrodas ierastajās vietās. Tos aizvien biežāk pārvieto iekštelpās. Šādu tendenci apstiprina Latvijas lielāko banku pārstāvji. Daudzi bankomāti, kas bija pieejami visu diennakti, tiek pārvietoti uz lielveikalu vai citu plaši apmeklētu būvju iekštelpām un turpmāk pieejami tikai konkrētās iestādes darba laikā, stāsta Skaties.lv, atsaucoties uz "900 sekundes".

Centrtieces spēks

Viens piemērs: Sarkandaugavā, Rīgā, Tilta ielā agrāk bija Swedbank filiāle, un bankomāts pieejams no ielas, tagad šādas iespējas vairs nav

"Bankomāti maina atrašanās vietu," apstiprināja Swedbank pārstāvis Jānis Krops, norādot, ka bankomātu izzušana ir tikai šķietama. Swedbank ir gandrīz 370 bankomāti Latvijā, un aizvadītajā gadā to skaits pat par diviem bankomātiem esot pieaudzis. Tomēr ielās tie redzami arvien retāk.

"Te ir taisnība, ka bankomāti mēdz "migrēt" uz tirdzniecību centriem, vienkārši tāpēc, ka mēs tur biežāk uzturamies," atzina Swedbank pārstāvis.

Ne tikai Swedbank bankomāti ir biežāk pieejami lielveikalos, tāpat notiek arī ar citām Latvijas populārākajām bankām.

"Mēs skatāmies, lai tos bankomātus tiešām izmanto," norādīja bankas Citadele valdes loceklis Vladislavs Mironovs. Viņš atgādināja, ka lielveikalos bankomātus lieto vairāk cilvēku. Taču tas ir tikai viens no pārmaiņu iemesliem.

"Jā, vairāk tie bankomāti pārceļo uz iekštelpām, tas saistīts arī ar drošības apsvērumiem, jo iekštelpās cilvēki jūtas drošāk un pieprasījums lielāks," piebilda bankas valdes loceklis.

Banku pārstāvji spiesti atzīt, ka bankomāti, kas izvietoti ielās, cieš no vandālisma. "Cilvēki mēģina salauzt kaut ko," konstatēja SEB Bankas pārstāve Jeļena Novaka. Viņa  atzina, ka bankomātu pārcelšana uz iekštelpām diemžēl nozīmē ierobežotu pieejamību: "Jāsaprot, ka bankomāts ir iekšā, tad pieejamība ir saistīta ar veikala darba laiku, ja bankomāts ārā, tad tas pieejams diennakti."

Negribam maksāt "svešiem"

Taču ir arī labās ziņas. Piemēram, SEB banka ir atjaunojusi iespēju lauku novados izņemt naudu mazumtirdzniecības veikalos, kuru sarakstu var atrast bankas mājaslapā. Tāpat arī citu banku mājaslapās ir sadarbības veikalu saraksti.

Tomēr aizvien biežāk seniori žēlojas, ka sarūk bankomātu un banku filiāļu skaits – kad vajadzīga skaidrā nauda, sirmgalvji spiesti izmantot "svešas" bankas bankomātu.

"Es ar savu Swedbank kartiņu noņēmu nelielu summu Luminor bankomātā. Komisija bija 2,15 eiro! Patvaļa! Man taču ir grūti aiziet līdz citam bankomātam!" bija sašutis pensionārs.

Patiešām, tagad senioriem ir daudz vairāk grūtību, ņemot vērā izmaiņas ierastajā dzībē. Bankas organizē optimizāciju, filiāļu un bankomātu skaits sarūk, tomēr skaidrā nauda vēl aizvien ir vajadzīga. Īpaši neērti ir pensionāriem – ne visiem ir dators, ne visi saprot, kā un kas darbojas.

Piedevām lielas raizas sagādā komisijas nauda, ko banka iekasē par naudas saņemšanu no "sveša" bankomāta. Tātad tās summa ir jānoskaidro iepriekš.

Noņem retāk, toties biežāk

Bankas Luminor sabiedrisko attiecību vadītāja Inese Kronberga pastāstīja, ka pērn vidējā no bankomātiem izņemtās naudas summa nav mainījusies, tomēr pandēmijas ietekmē krities bankomātu lietošanas biežums, tātad cilvēki izņem naudu retāk, toties lielākas summas.

Tomēr salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm no bankomātiem izņemtās summas ir vismazākās. Lietuvā tās ir par 32% lielākas, Igaunijā – par 18%. Pirmajos pandēmijas mēnešos bija vērojama liela bankomātu izmantošanas un izņemto summu lejupslīde.

Iedzīvotāji aizvien aktīvāk izmanto dažādus bezskaidras naudas norēķinus, tomēr skaidrās naudas nozīme nebūt nekrītas. Pērn augustā līdz 32% kritās skaidrās naudas īpatsvars norēķinos – tas ir zemākais rādītājs pēdējos gados. Tomēr no bankomātiem izņemtās skaidrās naudas apjoms ir aptuveni saglabājies.

0
Tagi:
nauda, bankas
Pēc temata
Interneta pirkumu epidēmija: ko iedzīvotāji visbiežāk pērk tīmeklī
Simt tūkstoši nav domāti visiem: ieguldītājiem jābūt gataviem likumīgi nesaņemt neko
Krievija vēlas pastiprināt Latvijas maksājumu sistēmas kontroli