Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs

Politiķi ir vienisprātis: Latvija neatzīs neatkarīgu Kataloniju

73
(atjaunots 16:40 11.10.2017)
Spānijas teritoriālā integritāte ir neapstrīdama, taču Katalonija to vēlas pārtraukt, jo ir izsūkusi visu naudu no Madrides, uzskata Latvijas un Eiropas Savienības politikas.

RĪGA, 11. oktobris — Sputnik. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs iepriekš apgalvoja, ka Latvija neatzīs Katalonijas neatkarību, jo Spānijas konstitūcija tika pieņemta demokrātiskā ceļā un šīs valsts robežas atzītas starptautiskā līmenī. Ar ministru ir vienisprātis arī citi Latvijas politiķi, ziņo lsm.lv.

Saeimas Eiropas lietu komisijas loceklis Atis Lejiņš uzskata, ka Katalonija vēlas atdalīties, jo ieguvusi autonomiju, savu valdību un daudz naudas no Spānijas, Madrides un visas Eiropas.

"Es tur biju nupat, pagājušajā nedēļā, un tas ir fantastiski, kādi ceļi, tuneļi, estakādes tur ir uzbūvētas. Tagad viņi ir bagāti un vairs negrib dot pārējiem naudu," — teica Lejiņš.

Parlamenta deputāts Aleksejs Loskutovs savukārt atzina, ka Latvija uzskata: Spānijas teritoriālā integritāte nav apstrīdama.

"Tas ir gan no mūsu divpusējām attiecībām ar Spāniju, gan izriet no Eiropas Savienības līguma, kur īpaši atrunāts, ka dalībvalstu teritoriālā integritāte ir viena no Eiropas Savienības vērtībām. Tāpēc mēs varam runāt par to, ka Spānijai jāveicina savu iekšējo attiecību pilnveide, varbūt paplašināt tā jau pietiekami plašo Katalonijas autonomiju, bet Latvija nevar, izejot no mūsu starptautiskajām saistībām, atbalstīt Katalonijas neatkarību," — paskaidrojis Loskutovs.

Rinkēvičs iepriekš intervijā laikrakstam Latvijas Avīze apgalvoja, ka saprot Latvijas pilsoņus, kuri vēlas atbalstīt Kataloniju, jo Baltijas valstis arī cīnījās par neatkarību, taču situācija ir principiāli atšķirīga no šodienas situācijas Katalonijā: Baltijas valstis bija okupētas. Savukārt Spānijas konstitūcija bija pieņemta demokrātiskā ceļā un šīs valsts robežas un statuss tika starptautiski atzīti.

"Katalonijas referendums par neatkarību ir Spānijas iekšējā lieta, kas risināms šīs valsts konstitucionālajos ietvaros. Ja Katalonijas reģiona valdība pasludinās neatkarību, atbilde ir ļoti vienkārša: Latvija šādu neatkarību neatzīs," — uzsvēra ministrs.

1. oktobrī Katalonijā norisinājies referendums par neatkarību. 90% balsojušo iestājušies par atdalīšanos no Spānijas. Spāņu valdība nav atzinusi referenduma likumību, tā norise bija bloķēta valsts Konstitucionālajā tiesā.

73
Temats:
Katalonijas referendums (52)
Pēc temata
Kremļa roka vai demokrātijas noniecināšana: Latvijas iedzīvotāji par Kataloniju
Nelikumīgā neatkarība: eksperts par Katalonijas krīzes risinājumu
Eiroparlamentā atzīmē "dubultstandartus" ES pozīcijā Katalonijas situācijā
ASV prezidents Donalds Tramps, foto no arhīva

Politologs izskaidroja, kāpēc Tramps nolēma lauzt attiecības ar PVO

20
(atjaunots 12:19 09.07.2020)
Trampam neciešas pasludināt PVO par vainīgo Covid-19 katastrofā ASV, lai gan organizācija noteikti izdzīvos pēc attiecību izbeigšanas ar Ameriku, turklāt nav zināms, kā tas ietekmēs pašas Savienotās Valstis.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Amerikas līderis Donalds Tramps iepriekš oficiāli informēja ASV Kongresu par izstāšanos no Pasaules Veselības organizācijas. Nesen viņš apsūdzēja PVO par koronavīrusa pandēmijas mēroga slēpšanu Ķīnas interesēs un par atteikšanos rīkot "pieprasītās reformas".

Tramps uzņēmis kursu uz starptautisko attiecību sagraušanu, un tas itin nemaz nenes labumu ASV, paziņoja radio Sputnik ēterā Maskavas Valsts universitātes Rūzvelta ASV pētījumu fonda direktors Jurijs Roguļevs.

"Kā mēs redzam, notiek nevis pārbūve un nevis darba principu izmaiņas – notiek izveidoto sistēmu sagraušana veselā virknē nozaru, sākot no starptautiskajām tiesībām līdz pat PVO. Pasaules Veselības organizācija nav pirmā, ar kuru Vašingtonai ir radušās nopietnas pretrunas: iepriekš ASV izstājās no UNESCO sastāva," atgādināja Roguļevs.

Pēc viņa sacītā, šobrīd ir acīmredzama ASV tieksme lauzt starptautiskas vienošanās, atteikties no sadarbības ar sabiedrotajiem.

"Diez vai šādas darbības nesīs labumu Amerikai. Eiropā jau apšauba ASV pasaules līdera lomu un sāk domāt par jaunām pieejām, turklāt dara to augstākajā līmenī. Šāda ASV uzvedība darbojas pret tām," uzsvēra Roguļevs.

Eksperts norādīja, ka, nebūdams speciālists veselības aprūpes jomā, neņemas spriest par PVO darba efektivitāti.

"Nezinu, cik lielā mērā organizācija ir attaisnojusi savu finansējumu, taču nedomāju, ka uz tās darbības ir jāliek krusts. Pēc ASV izstāšanās tā noteikti izdzīvos, bet nav zināms, kā tas ietekmēs pašas Savienotās Valstis," atzīmēja Roguļevs.

Trampa rīcība liecina par to, ka viņš meklē vainīgo situācijā, kas izveidojusies ASV koronavīrusa dēļ, pārliecināts eksperts.

"Pēc ASV domām, PVO kopā ar Ķīnu der šādu vainīgo lomai: Ķīna – tāpēc, ka tur šī pandēmija parādījās, PVO – tāpēc, ka it kā laicīgi nesignalizēja," paskaidroja Roguļevs.

Aprīļa vidū Tramps paziņoja par PVO finansēšanas apturēšanu, savukārt maija beigās paziņoja par ASV izstāšanos no organizācijas. Pēc Amerikas līdera domām, PVO neizmeklēja ziņas no Uhaņas un savlaicīgi nesniedza pasaulei informāciju par koronavīrusu, par ko tā būtu jāsauc pie atbildības. PVO vadītājs Tedross Adanoms Gebrejesuss noraidīja Trampa apsūdzības, uzsverot, ka organizācija neko neslēpj no ASV un citām valstīm saistībā ar Covid-19 apkarošanu.

PVO martā pasludināja koronavīrusa uzliesmojumu, kurš gada sākuma aizsākās Ķīnā, par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāti vairāk nekā 12,1 miljons Covid-19 gadījumu, no tiem vairāk nekā 552 tūkstoši beidzās ar nāvi, vairāk nekā 7 miljoni – ar izveseļošanos. ASV ir vairāk nekā ceturtā daļa no visiem saslimušajiem un gandrīz ceturtā daļa no visiem mirušajiem Covid-19 dēļ. Otrdien, 7. jūlijā, PVO paziņoja, ka koronavīrusa izplatības tempi pieaug, savukārt pandēmijas pīķis vēl nav sasniegts.

20
Tagi:
koronavīruss, ASV, Pasaules Veselības organizācija, Tramps
Pēc temata
PVO: mēs neko neesam slēpuši no ASV
Tramps paziņoja par PVO finansēšanas apturēšanu
PVO komentēja ASV versiju par Covid-19 mākslīgo izcelsmi
Tramps informējis, ka ASV izmeklēs versijas par koronavīrusa izcelsmi
Sputnik Igaunija vadītāja Jeļena Čeriševa

Eiropas viedokli Sputnik Igaunija jautājumā Čeriševa uzskata par noziedzīgu klusēšanu

17
(atjaunots 15:52 08.07.2020)
Igaunijas varasiestādes joprojām ierobežo aģentūras Sputnik Igaunija darbību, pārkāpjot vārda brīvības principus. Par to izdevuma vadītāja Jeļena Čeriševa pastāstīja starptautiskajā konferencē "Pasaule mediju acīm 2020. gadā".

RĪGA, 8. jūlijs – Sputnik. Pasākumā piedalījās Sputnik redakciju pārstāvji no Amerikas un Eiropas. Konferencē uzstājās arī Krievijas Ārlietu ministrijas Informācijas un preses departamenta direktore Marija Zaharova, neatkarīgā amerikāņu žurnāliste Eva Bartleta un rakstnieks Gijs Metāns no Šveices.

Par viena no aktuālākajām diskusiju tēmām kļuva sistemātiskais spiediens pret Sputnik pārstāvniecībām Baltijas valstīs. Jeļena Čeriševa pastāstīja, ka Sputnik Igaunija spilgti apliecina, kā Baltijas reģionā cīnās ar citādi domājošajiem.

"Esam izjutuši gan administratīvo spiedienu, gan ekonomisko blokādi, gan politisko cenzūru un, visbeidzot, kriminālvajāšanas draudus, - Čeriševa pastāstīja. – Tikai igauņu policisti var atļauties brīvi interpretēt Eiropas sankcijas, attiecinot ES individuālās sankcijas uz Krievijas valsts mediju."

Piemēram, Jeļena Čeriševa atgādināja, ka jau kopš 2020. gada 1. janvāra Sputnik Igaunija vietne darbojas ārkārtas režīmā. Aģentūras darbinieki bija spiesti lauzt līgumus ar redakciju valsts varasiestāžu spiediena rezultātā. 2019. gada nogalē Igaunijas Policijas un robežsardzes departaments nosūtīja viņiem vēstules ar ultimātu: ja žurnālisti nepārtrauks sadarbību ar Krievijas aģentūru, pret viņiem tiks ierosinātas krimināllietas saskaņā ar pantu "Eiropas sankciju neievērošana". Tā Tallina interpretē ierobežojumus, kas 2014. gadā vērsti pret Kiseļovu. Pie tam pati aģentūra Sputnik nav minēta nevienā sankciju sarakstā.

Čeriševa norādīja, ka viņu biedē Eiropas pozīcija jautājumā par Sputnik Igaunija. "Brisele klusē, un tā ir noziedzīga klusēšana, - teica žurnāliste. – Patiesībā tā dod vaļu citām valstīm, kas sāk pētīt Igaunijas pieredzi Sputnik slēgšanas jomā."

Aģentūras redakcijai izdevās panākt tikai vienu – iesaldēt nodokļu maksājumus. "Tas ir, mēs joprojām maksājam nodokļus Igaunijas valstij, - precizēja Jeļena Čeriševa. – Pie tam Nodokļu departaments pilnībā slēdzis mūsu kompānijai piekļuvi elektroniskajai videi. Es ceru, ka starptautiskā ziņu aģentūra "Rossija segodņa" atradīs izeju, jo ir vitāli nepieciešams pašreiz teikt patiesību vietējās valodās."

Žurnālists un politologs Armens Gasparjans uzskata: Eiropas struktūru reakcija pēc izdevuma bloķēšanas liecina, ka Baltijas valstīs vārda brīvības nav. "Rietumos par Sputnik Igaunija izskanējušas vien nenozīmīgas balsis, ka tas ir nepieļaujami, - teica Gasparjans. – Tomēr es neredzu plašas akcijas par to."

Eksperts uzskata, ka Eiropas organizācijas nevēlas iejaukties tikai tāpēc, ka runa ir par Krievijas mediju.

"Sputnik vajāšana vairākās valstīs kļuvusi par formalitāti. Varbūt mēs nepareizi izprotam vārda brīvību? Varbūt šis termins ir jāpapildina: vārda brīvība ir jebkādas mūsu teiktas patiesības relatīva ignorēšana?" Gasparjans vaicāja savas runas noslēgumā.

Politologa teikto apstiprina fakts, ka Sputnik redakcija Francijā vēl joprojām nav akreditēta prezidenta administrācijā un nevar apmeklēt Elizejas pili. Par to informēja aģentūras pārstāve Marja Ļipatova.

"Taču pie tam jāatzīmē, ka mēs pirmie no franču valodā runājošajiem medijiem ierunājāmies par koronavīrusu un turpinājām darbu, neskatoties uz pandēmiju, - paziņoja žurnāliste. – Sputnik korespondenta kadrus savām reportāžām pēc tam izmantoja Francijas vadošie nacionālie mediji."

Marja Ļipatova piebilda, ka Sputnik Francija regulāri pārmet nepatiesu ziņu izplatīšanu, lai arī aģentūra publicē Krievijas politiķu vārdus, tulkotus franču valodā. Tomēr aģentūras auditorija pieaug. "Vēl vairāk, mēs izpelnāmies kolēģu uzticību, kuri citē Sputnik Francija," piebilda Ļipatova.

Konference "Pasaule mediju acīm 2020. gadā" veltīta žurnālistikas pašreizējā stāvokļa analīzei Krievijā un pasaulē. Pasākums notika 7. jūlijā Starptautiskajā multivides preses centrā "Rossija segodņa" tiešsaistes formātā, ņemot vērā koronavīrusa pandēmiju.

17
Tagi:
vārda brīvība, Sputnik Igaunija, Sputnik
Pēc temata
Skolēniem Francijā piedāvā "kritiski novērtēt" Sputnik materiālus
EDSO nosauca situāciju ar Sputnik Baltijas valstīs un Francijā par nepieņemamu
Francija ievieš cenzūru. Kāpēc Makrons bīstas no RT un Sputnik
Simoņana atbild uz Makrona ieteikumu franču medijiem nesadarboties ar Sputnik
Latvijas un Igaunijas robeža, foto no arhīva

Izsekot var tikai atbraukušos no Krievijas un Baltkrievijas: Latvijā kontrolē Covid-19

0
(atjaunots 11:17 10.07.2020)
Eiropas Savienības robežas ir atvērtas un izsekot ES iedzīvotāju pārvietošanos nav iespējams, atzīst kontrolējošās iestādes Latvijā.

RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Pēdējo dienu laikā Latvijā tika atklāts vairāk nekā 20 jaunu Covid-19 inficēšanās gadījumu, lai gan pirms tam ilgu laiku situācija šķita mierīga – maksimums trīs inficētie diennaktī.

Iespējams, iemesls ir pārvietošanās brīvībā, kuru cilvēki atkal ir ieguvuši pēc ES robežu atvēršanas. Kontrolējošās iestādes Latvijā atzīst, ka pie atvērtām robežām visas pārvietošanās nav iespējams izsekot, vēsta Rus.lsm.lv.

Taču cilvēkiem, kuri ieradušies Latvijā no valstīm, kur koronavīrusa saslimstības līmenis pēdējo divu nedēļu laikā pārsniedz 15 gadījumus uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, ir jādodas divu nedēļu pašizolācijā. Bet kurš un kā seko tam līdzi?

Valsts policijā atzīst, ka kontrolēt iespējams tikai atbraukušos no Krievijas un Baltkrievijas. Ar Eiropas Savienības valstīm viss ir daudz sarežģītāk – robežu nav. Daudz-maz iespējams iztsekot tikai tos, kas ieradušies ar autobusu, prāmi, lidmašīnu.

Taču tai pat laikā Twitter lietotāja Līva Pavārniece savā mikroblogā raksta, ka visas robežas ir atvērtas un neviens nekontrolē iebraukušos. Lai gan viņa mēroja braucienu no Lielbritānijas caur Nīderlandi, Vāciju un Poliju, izmantojot prāmi un automobili.

Valsts policijas Kārtības policijas galvenās pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis skaidro, ka Latvija, cenšoties kontrolēt pārvietošanos, balstās uz datiem, kurus tai sniedz Igaunijas un Lietuvas robežsargi. Taču Valsts policijai nav simtprocentīgas pārliecības par to, ka viņiem tiek sniegta pilna informācija.

Arī Valsts robežsardzē atzīmē, ka nekādu pārvietošanās ierobežojumu ES nav. Un nav iespējams pateikt, cik daudz cilvēku ierodas Latvijā.

Atliek paļauties tikai un vienīgi uz katra ceļotāja personīgo atbildību, cerībā uz to, ka pēc ierašanās Latvijā viņš 14 dienas sēdēs mājās.

Turklāt Veselības ministrijā aicina Latvijas iedzīvotājus ziņot Valsts policijai, ja viņi pēkšņi uzzinājuši par cilvēkiem, kuri ieradušies Latvijā no trešajām valstīm un neievēro pašizolāciju.

Latvijas Slimību profilakses un kontroles centrs jau ir piedraudējis pastiprināt ierobežojumus, ja neizdosies atrast koronavīrusa izplatības avotu.

0
Tagi:
Latvija, koronavīruss