Eiropas Padomes ēka Strasbūrā

Eiropas Padome samazina štatu par 10% pēc Krievijas lēmuma apturēt iemaksas

27
(atjaunots 07:17 11.10.2017)
EPPA jaunā vadītāja Stella Kiriakidesa norādīja, ka Maskavas lēmums apturēt 2017. gada iemaksas Eiropas Padomes budžetā ir ārkārtējs izaicinājums.

RĪGA, 11. oktobris — Sputnik. Pēc Krievijas lēmuma neveikt daļu iemaksu Eiropas Padomes 2017. gada budžetā, organizāciju nāksies pārstrukturizēt un samazināt personālu par 10%, paziņojis Eiropas Padomes ģenerālsekretārs Tūrbjorns Jāglands, vēsta RIA Novosti.

"Finansiālo problēmu var risināt, jūs runājat par Krievijas Federāciju, tie ir 10% budžeta, mums nāksies restrukturizēt organizāciju, samazināt personālu par 10%," — viņš teica, atbildot uz parlamentāriešu jautājumiem Eiropas Padomes Parlamentārā asamblejā.

"Tas ir grūti, taču to var izdarīt, un mums jāatrisina šī krīze, jānoregulē tā," — viņš piebilda.

Eiropas pils Strasbūrā
© Sputnik / Vladimir Fedorenko

Iepriekš jaunā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas vadītāja (EPPA) Stella Kiriakidesa, kura tika ievēlēta 10. oktobrī, paziņoja, ka Maskavas lēmums apturēt 2017. gada iemaksas Eiropas Padomes budžetā ir ārkārtējs izaicinājums.

Kiriakidesa piebilda, ka Eiropas Padomes iestādēm jāstrādā kopā, lai risinātu šo jautājumu.

Pēc notikumiem Krimā (Krimas pussalas un Sevasotopoles pilsētas pievienošanās Krievijai 2014. gadā saskaņā ar referenduma rezultātiem) EPPA atņēma Krievijas delegācijai tiesības balsot, piedalīties asamblejas vadošo iestāžu darbībā un vēlēšanu monitoringā ES valstīs.

Rezultātā Krievijas delegācija pameta EPPA līdz 2015. gada beigām un pēc tam nolēma nenosūtīt jaunos akreditācijas dokumentus, taču neatteicās no darba ar EP.

Šī gada jūnija nogalē Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs informēja EP ģenerālsekretāru Turbjernu Jaglandu par Krievijas lēmumu apturēt daļu iemaksas Eiropas Padomes (EP) budžetā par 2017. gadu līdz brīdim, kad nacionālās delegācijas pilnvaras EPPA tiks atjaunotas pilnībā. Krievijas Valsts domes spīkeris Vjačeslavs Volodins informēja, ka runa ir par summu aptuveni 11 miljonu eiro apmērā.

Krievija pieprasa atcelt visas pret to vērstās sankcijas EPPA un grozīt asamblejas reglamentu, kas patlaban ļauj anulēt nacionālo delegāciju balsstiesības.    

27
Pēc temata
EPPA savā rezolūcijā nosodīja Valsts domes vēlēšanās Krimā
EPPA pastāstīja, ka Krievijas parlamentāriešu nepiedalīšanās Asamblejā kaitē tās darbībai

Zinātnieks nonācis pie negaidīta slēdziena par koronavīrusa izcelsmi

39
(atjaunots 17:36 06.07.2020)
Oksfordas zinātnieks uzskata, ka vīruss jau pirms pandēmijas atradies vairākās valstīs un to aktivizējuši apkārtējās vides apstākļi.

RĪGA, 6. jūlijs — Sputnik. Koronavīruss SARS-CoV-2 bijis miera stāvoklī jau pilgu laiku pirms uzliesmojuma Uhaņā ziemā. Tas parādījies dabisku faktoru sakritības rezultātā. Pie šāda slēdziena nonācis Oksfordas Universitātes Pierādījumu balstītas medicīnas centra (Centre for Evidence-based Medicine, CEBM) vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Toms Džefersons, vēsta RIA Novosti.

Balstoties uz datiem no visas pasaules, zinātnieks pauda pārliecību, ka vīruss jau zināmu laiku atradies dažādās valstīs. piemēram, iepriekš koronavīrusa pēdas atrastas notekūdeņos Barselonā, paraugos, kas ņemti 2019. gada martā – deviņus mēnešus pirms Covid-19 pirmajiem gadījumiem Ķīnā. Pozitīvu rezultātu deva arī Turīnā un Milānā decembrī ņemtie paraugi.

© Sputnik / Максим Богодвид

"Es domāju, vīruss jau bija šeit, un ar "šeit" es domāju "visur". Pilnīgi iespējams, mums ir darīšana ar gulošu vīrusu, ko aktivizēja apkārtējās vides apstākļi," zintātnieka teikto citēja avīze The Daily Telegraph.

Viņš minēja koronavīrusa infekcijas gadījumu uz kruīzu lainera, kas devās no Dienviddžordžijas uz Buenosairesu.

"Astotajā dienā, kad pasažieri šķērsoja Vedella jūru, tika fiksēts pirmais gadījums. Vai vīruss atradās pagatavotajos ēdienos un aktivizējās pēc atsaldēšānas?" zinātnieks vaicāja.

Džefersons vilka paralēles ar "spāņu gripas" pandēmiju pagājušā gadsimta sākumā. No 1918. līdz 1920. gadam tās rezultātā gāja bojā aptuveni simt miljoni cilvēku, inficēts bija katrs trešais Zemes iedzīvotājs. Cita starpā zinātnieks pievērsa uzmanību tam, ka aptuveni 30% Rietumu Samoa iedzīvotāju nomira ar gripu, lai arī viņiem nebija kontaktu ar ārpasauli.

Speciālists uzskata, ka tas skaidrojams tikai viennozīmīgi: vīrusa ierosinātāji nenāk no nekurienes un nekur nepazūd.

"Tie vienmēr ir šeit, un reizēm kaut kas tos aktivizē, - iespējams, pasaules iedzīvotāju blīvums vai apkārtējās vides apstākļi. Tieši tas mums ir jāizpēta," paskaidroja zinātnieks.

Pēc viņa domām, vīruss var izplatīties ne tikai starp cilvēkiem gaisa pilienu ceļā, bet arī ar notekūdeņiem.

Koronavīrusa pandēmija patlaban aptvērusi gandrīz visu pasauli. Fiksēti vairāk nekā 11,1 miljonis infekcijas gadījumu, vīruss aiznesis 528 tūkstošu cilvēku dzīvības.

 

39
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Covid-19 apdraud visu cilvēka nervu sistēmu, uzskata zinātnieki
Barselonas zinātnieki jau pagājušajā gadā atraduši koronavīrusu SARS-CoV-2
Nosaukta koronavīrusa bīstamākā īpašība
Akadēmiķis paskaidroja slēdzienus par koronavīrusa mākslīgo izcelsmi
Eiro

Eiropā parādīsies banknotes ar jaunu parakstu

14
(atjaunots 17:19 06.07.2020)
Banknotes ar piecu un desmit eiro nominālu tagad rotās Eiropas Centrālās bankas tagadējās vadītājas Kristīnes Lagardas paraksts.

RĪGA, 6. jūlijs — Sputnik. Eiropas Centrālā banka (ECB) savā lapā Twitter informēja, ka tiek laistas klajā jaunas eiro banknotes ar piecu un desmit eiro nominālu. Uz jauno banknošu partijas parādīsies ECB tagadējās vadītājas Kristīnes Lagardas paraksts.

​Jaunās banknotes plānots laist apgrozījumā visā Eiropā jau šonedēļ. Patlaban eirozonā apgrozījumā ir banknotes ar Lagardas priekšgājēju – Vima Duizenberga, Žana Kloda Trišē un Mario Dragi parakstiem.

Kristīne Lagarda ieņēma ECB vadītāja posteni 2019. gadā. No 2007. līdz 2011. gadam viņa ieņēma Francijas finanšu ministra vietu un izpelnījās plašu starptautisku atzinību par sekmīgu valsts ekonomikas pārvaldi globālās finanšu krīzes laikā. No 2011. gada viņa vadīja Starptautisko valūtas fondu.

Uzsvērt, ka vecās banknotes nezaudēs likumīga maksājumu līdzekļa statusu pēc jauno banknošu laišanas klajā.

14
Tagi:
eiro, Eiropas Savienība
Pēc temata
Jo garākas, jo lielāks nomināls: ECB iepazīstina ar jaunajām 100 un 200 eiro banknotēm
ES izbeigta 500 eiro banknotes izlaišana
Jaunās 100 un 200 eiro banknotes nonāks apgrozībā 28.maijā
Gada laikā iedzīvotāji saņēmuši vairāk nekā 2 miljonus eiro par latiem – apmaiņa turpinās
Baltijas pētījumu asociācijas prezidents, ekonomikas zinātņu doktors, Sanktpēterburgas valsts universitātes profesors Nikolajs Meževičs, foto no arhīva

Ekonomists: lai Lietuva censtos, vienota fronte pret BelAES nav iznākusi

0
(atjaunots 22:51 06.07.2020)
Visi Viļņas centieni veidot vienotu Baltijas un Polijas fronti pret Baltkrievijas AES ir bijuši veltīgi.

RĪGA, 7. jūlijs – Sputnik. Latvijas valdība nesaskata iemeslus atteikties no topošās Baltkrievijas atomelektrostacijas ražotās elektroenerģijas iegādes, paziņoja valsts prezidents Egils Levits LTV ēterā. Pie tam valsts vadītājs atzina, ka viņa viedoklis atšķiras no Ministru kabineta pozīcijas.

Skaidrs, ka Lietuvas viedoklis par BelAES nav vienīgais iespējamais, un šobrīd vienotas frontes pret AES nav, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja Baltijas pētījumu asociācijas prezidents, ekonomikas zinātņu doktors, Sanktpēterburgas valsts universitātes profesors Nikolajs Meževičs.

"Nevajag piemirst, ka Baltkrievija rēķinās ar elektroenerģijas eksportu uz Poliju. Patlaban tam, iespējams, nav labākais laiks, tomēr perspektīvā tāds variants tiek izskatīts. Tāpēc runa ir ne tikai par trim Baltijas valstīm, bet arī Poliju un, iespējams, Ukrainu," atzīmēja Meževičs.

Eksperts norādīja, ka atomjaudu izvešana no sistēmas Ukrainā ir neizbēgama.

"Jo ātrāk tās izvedīs, jo labāk – nav atbilstošas apkalpes. Šajā ziņā ļoti zīmīgi ir tas, ka Baltkrievijas AES būs jauna un mūsdienīga, bet Ukrainas objekti prasa IAEA uzmanību, tomēr Lietuva ne vārda nav bildusi par Ukrainas kodolobjektiem. Ja, nedod Dievs, kaut kas atgadīsies, vējš aiznesīs arī līdz Lietuvai," brīdināja eksperts.

Ekonomists konstatēja, ka Lietuvas viedoklis BelAES jautājumā balstās uz politikas, nevis enerģētikas vai ekoloģijas apsvērumiem. "Tas vērsts pret Baltkrieviju un Krieviju, un te nekā neparasta nav. Tomēr vienotas frontes pret Baltkrievijas staciju patlaban nav," secināja Meževičs.

Atgādināsim, ka Baltkrievijas AES ar diviem reaktoriem VVER-1200 ar kopējo jaudu 2400 MW apmērā tiek būvēta pēc Krievijas projekta netālu no Astravjecas pilsētas Grodņas apgabalā, 50 km attālumā no Viļņas. Jau kopš projekta pirmsākumiem Viļņa izvērtusi agresīvu kampaņu, apgalvojot, ka atomstacija nav droša un ir bīstama. Viļņa likumā atzina staciju par "nacionālo draudu faktoru" un aicināja kaimiņvalstis boikotēt tās enerģiju.

Savukārt Minska vairākkārt uzsvērusi, ka AES tiek būvēta pilnā atbilstībā ar drošības normām un nenes nekādus riskus kaimiņvalstīm. Maijā stacijas laukumā tika ievesta kodoldegviela pirmajam energoblokam. Plānots, ka augustā tas tiks pieslēgts pie elektrotīkla.

0
Tagi:
Baltkrievija, Latvija, Polija, Ukraina, Lietuva, BelAES
Pēc temata
Politiķi Lietuvā sarīkoja piketu pie Latvijas vēstniecības BelAES dēļ
Pret ko iemainīja Baltijas vienotību: eksperts novērtēja BelAES izdevīgumu Latvijai
Galīga kapitulācija: Lietuva atzinusi Latvijas tiesības pirkt enerģiju no BelAES
Lietuva cer uz EK palīdzību jautājumā par BelAES enerģijas bloķēšanu Baltijā