Katalonijas neatkarības piekritēji demonstrācijā

Nelikumīgā neatkarība: eksperts par Katalonijas krīzes risinājumu

59
(atjaunots 09:29 10.10.2017)
Katalonijas krīzes iemeslus un atrisinājuma ceļus aprakstīja Krievijas Zinātņu akadēmijas Eiropas Institūta Ibērijas pētniecības centra vadītājs Vladimirs Verņikovs.

RĪGA, 8. oktobris — Sputnik. Katalonijas referendums notika 1. oktobrī. Saskaņā ar reģiona valdības datiem, 90% tā dalībnieku nobalsoja par neatkarību no Spānijas. Katalonijas liktenis tiks izlemts pirmdien, 9. oktobrī, kad vietējais parlaments rīkos izšķirošo sēdi, vēsta Sputnik Lietuva.

Mūsdienu demokrātiskā Spānija izveidojās XX gadsimta otrajā pusē, un toreiz jautājums par Katalonijas neatkarību netika apspriests. Turklāt Katalonija gandrīz vienbalsīgi nobalsoja par 1978. gada Spānijas Konstitūciju. Pa šo laiku, kurš pagājis kopš tā laika, valstī sāka attīstīties procesi, kuri ir raksturīgi citām Eiropas valstīm, — tiekšanās pēc lielākas politiskās un finansiālās autonomijas.

Spānijas Konstitūcija paredz subsīdijas. Tas nozīmē, ka valsts bagātās teritorijas piekrīt sadalīt savus ienākumus tā, lai "vilktu līdzi" atpaliekošās teritorijas. Katalonija ir viena no attīstītākajām Spānijas daļām līdz ar Basku Zemi, un tās abas bija gatavas "vilkt līdzi" atpaliekošās valsts teritorijas. Nekādu iebildumu no viņu puses Konstitūcijas pieņemšanas brīdī nebija.

Galvenā mūsdienu neatkarības atbalstītāju tēze: "Spānija apzog Kataloniju, un Katalonija baro visu Spāniju" ir mīta izplatīšana.

Šis temats tiek celts visās valstīs, kur ir ekonomiski attīstīti ziemeļi un "nestrādājošie" dienvidi. Taču Katalonijas gadījumā tā nav. 80% Katalonijā ražoto produktu tiek realizēti Spānijas teritorijā. Ja nebūs šī tirgus, nebūs arī Katalonijas, pati par sevi tā neizdzīvos. Investīcijas uz "nemierīgo" Spānijas daļu no Eiropas neatnāks.

Pašreizējā skandāla iemesls Eiropas mērogā ir tāds, ka Katalonijas varas iestādes daudzus gadus negribēja uzsākt nopietnas sarunas ar Spānijas valdību par referenduma organizēšanu. Legāli tas bija iespējams, taču Konstitūcijā ierakstīto saskaņošanas procedūru ir grūti izpildīt.

Vispirms valsts valdībai ar Konstitūcijas tiesas atļauju bija jāveic balsojums visā valstī. Šis balsojums varētu atļaut vai aizliegt Katalonijas referendumu. Jautājums par reģiona neatkarību skar valsts teritoriālās vienotības problēmu, un tas jālemj visiem valsts pilsoņiem. Katalonijas separātisti to nevēlējās. Viņi saprata, ka vispārējā balsojuma rezultāti par referenduma rīkošanu nekad nebūs pozitīvi.

Taču Konstitūcijas un balsošanas procesu ievērošana ir tieši tāda pati demokrātija, kā tautas tiesības uz pašnoteikšanos, par ko runā referenduma atbalstītāji. Runāt par to, ka katalonieši vēlas neatkarību, tādēļ ir tiesīgi neievērot referenduma saskaņošanas procedūru, ir pretlikumīgi.

Tātad drīkst uzskatīt, ka referendums principā nav noticis. Tā organizācija neatbilda referenduma jēdzienam un rezultātu pieņemšanai. Nebija cenzūras, nebija sarakstu, nebija vēlēšanu lapu, nebija komisijas, kas skaitītu balsis. Viens un tas pats cilvēks varēja nobalsot vairākas reizes. Referendums, ja skatās no likuma viedokļa, iznācis absolūti nepamatots.

Lai Katalonija nomierinātos, un ar to varētu runāt, jāsāk ir ar Spānijas Konstitūcijas grozījumiem. Līdz šim valdība un karaļnams, nerunājot par to skaļi, uzskatīja Konstitūciju par svēto govi, ko nedrīkst aiztikt.

Taču Konstitūcija ir dzīvs dokuments. Tajā drīkst un vajag paredzēt visus legālos referenduma rīkošanas variantus un jautājumu risinājumus par kāda reģiona izstāšanos vai neizstāšanos. Līdz tam, manuprāt, dažādām konflikta pusēm ir jāizriet no tā, ka esošā Konstitūcija ir dzīves likums, un to nedrīkst pārkāpt. Šāda pozīcija ir Spānijas valdībai.

59
Temats:
Katalonijas referendums (52)
Pēc temata
Vaidere uzskata neatkarības referendumu Katalonijā par Latvijai nevajadzīgu precedentu
Uusi Suomi: Ālandu salas iedvesmoja Katalonijas piemērs
Rinkēvičs: Krievija izmantojusi Katalonijas referendumu ES šķelšanai
Kremļa roka vai demokrātijas noniecināšana: Latvijas iedzīvotāji par Kataloniju
Krievijas Sistemātiskās analīzes un prognožu centra prezidents Rostislavs Iščenko, foto no arhīva

Eksperts paskaidroja, kāpēc Baltija atbalsta Ukrainas iestāšanos NATO

9
(atjaunots 01:29 17.04.2021)
Baltijas valstis tik ļoti baidās no kaimiņattiecībām ar Krieviju, ka Ukrainas iestāšanās NATO zināmā mērā ļauj risināt viņu pašu drošības problēmas.

RĪGA, 17. aprīlis – Sputnik. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ārlietu ministri devās vizītē uz Kijevu, lai demonstrētu solidaritāti un atbalstītu "vitāli svarīgas reformas, kuru mērķis ir Ukrainas virzība uz Eiropu un NATO".

Baltijas valstis var atbalstīt Ukrainu tikai vārdos, sarunā ar Sputnik konstatēja Krievijas Sistemātiskās analīzes un prognožu centra prezidents Rostislavs Iščenko.

"Armijas viņiem nav, nav arī autoritātes. Principā, Baltijas valstis lolo tādas pašas cerības kā Ukraina, - ka kāds sāks karu un amerikāņi uzvarēs Krieviju. Taču pagaidām ASV prezidents Džo Baidens deklarē vēlmi sākt pārrunas, nevis karot. Tātad patlaban baltieši, tāpat kā ukraiņi var paļauties tikai uz sevi," atzīmēja Iščenko.

Politologs paskaidroja, kāpēc Baltijas valstis tik izteikti atbalsta Ukrainas un Gruzijas iestāšanos NATO.

"Šī vēlme ir saprotama. Gandrīz pirms 30 gadiem Vācija atbalstīja Polijas iestāšanos NATO, jo pati toreiz bija NATO austrumu robeža. Pēc tam arī Polija sekoja tās piemēram, atbalstot Ukrainas un Baltijas iestāšanos aliansē, lai atbīdītu robežu tālāk no sevis. Tagad arī Baltijas valstis jūtas kā NATO avangards un vēlas, lai aliansē iestātos gan Ukraina, gan Gruzija, lai, kā viņiem šķiet, izstieptu Krievijas bruņotos spēkus," pastāstīja Iščenko.

Pēc viņa vārdiem, Ukrainas un Gruzijas iestāšanās NATO Baltijai zināmā mērā dāvātu risinājumu viņu drošības problēmai, un Baltija to joprojām atbalstīs.

"Taču tie paši francūži un vācieši jau tagad ir nobažījušies: gan baltieši ar savu neadekvāto attieksmi, gan ukraiņi ar pastāvīgajiem skandāliem nepārtraukti nostāda viņus uz militāras sadursmes sliekšņa ar Krieviju," atgādināja politologs.

2014. gadā Ukraina atteicās no ārpusbloka statusa, divus gadus vēlāk nosprauda iestāšanos NATO par valsts ārpolitikas mērķi.

2019. gadā Ukrainas parlaments pieņēma grozījumus Konstitūcijā, nospraužot valsts kursu pret ES un NATO. Briselē paziņoja, ka vairāku kritēriju īstenošanai, kas nepieciešamas Ukrainai, lai iestātos aliansē, būs nepieciešams ilgs laiks. Eksperti vērtē, ka Kijeva nevarēs pretendēt uz dalību NATO tuvāko 20 gadu laikā.

9
Tagi:
Baltija, NATO, Ukraina
Pēc temata
Kas un kāpēc provocē Krieviju ar runām par Ukrainas iekļaušanu NATO
KF aizsardzības ministrs ziņo par ASV un NATO spēku savilkšanu pie Krievijas robežām
Krievijas ĀM komentēja NATO lēmumu palielināt militāros izdevumus
Eksperts paskaidroja, ar ko saskarsies NATO uzbrukumā Kaļiņingradai
Korņilovs

Politologs par Kijevas kodolsapņiem: pērtiķis ar kodolgranātu nevienam nav vajadzīgs

25
(atjaunots 15:05 16.04.2021)
Rietumi darījuši visu iespējamo, lai atņemtu Ukrainai kodolvalsts statusu, un neviens nevēlas, lai parādītos pērtiķis ar kodolgranātu.

RĪGA, 16. aprīlis – Sputnik. Ukraina varēs garantēt savu drošību tikai gadījumā, ja "apbruņosies" un atjaunos savu kodollielvalsts statusu, paziņoja Ukrainas vēstnieks Vācijā Andrejs Meļņiks. Diplomāts uzskata, ka tā ir vienīgā alternatīva dalībai NATO, kas patlaban Kijevai nav pieejama.

Protams, Rietumiem vēl tikai trūkst jaunas kodolvalsts, ironiski atzīmēja politologs Vladimirs Korņilovs radio Sputnik ēterā.

"Meļņiks ir pārsteidzošs cilvēks. Viņš kļuvis slavens ar to, ka pēdējā laikā gan izvirzījis ultimātu Berlīnei, gan pieprasījis Vācijas prezidenta atvainošanos. Šķiet, viņš ir kaut ko sajaucis. Paskatījies, kā uzvedas "Lielā septītnieka" vēstnieki Ukrainā, ieraudzījis, ka viņi var itin vienkārši dot norādījumus Ukrainas valdībai, un nolēlmis, ka viņš var uzdevies tāpat Vācijā. Bārsta paziņojumus, ultimātus un prasības, it kā kaut ko lemtu viņšm nevis Kijevas vara un tie, kas to vada no citām vēstniecībām," paziņoja Korņilovs.

Politologs uzsvēra, ka Rietumos neviens nopietni neizskatīs tamlīdzīgas Ukrainas kodolvēlmes.

"Rietumi darījuši visu iespējamo, lai atņemtu Ukrainai kodolvalsts statusu, un neviens nevēlas, lai parādītos pērtiķis ar kodolgranātu," secināja Korņilovs.

Saskaņā ar Budapeštas memorandu no 1994. gada kodolarsenāls, ko Kijeva saņēma pēc PSRS sabrukuma, tika likvidēts. Ukraina pievienojās Līgumam par kodolieroču neizplatīšanu, pasaules kodollielvalstis garantēja tās drošību.

Обезьяна с атомной гранатой: Корнилов высмеял ядерные потуги Киева
25
Tagi:
kodolieroči, NATO
Pēc temata
Neticams dāsnums: Latvija nodevusi Ukrainai apvidus mašīnas no 40. gadiem
Piepūšamās laivas no ASV – Ukrainas Jūras spēku tagadne un nākotne
Ukrainas vadība sapņo ieņemt Krimu un atbrīvoties no krieviem
Apdomājieties! Krievija uzstājīgi iesaka NATO un Ukrainai neplānot karu
Padomju iznīcinātāji MiG-15 festivālā Vācijā

"To nevar aizmirst": padomju meistarpiloti sarīkoja katastrofu ASV Gaisa spēkiem

14
(atjaunots 15:22 17.04.2021)
Desmitiem notriektu lidmašīnu, simtiem gūstā saņemtu pilotu un nedēļu ilgas sēras: 1951. gada 12. aprīlī amerikāņi Korejas debesīs sastapa spēcīgu pretinieku.

ASV Gaisa kara spēki sāka kauju ar padomju meistarpilotiem, kuri bumbvedēju B-29 Superfortress armādu sakāva dažu minūšu laikā. Par to, kā jenķi pārdzīvoja "melno ceturtdienu", portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Nemanāms atbalsts

Pirmie padomju lidotāji – brīvprātīgie – Korejā ieradās 1950. gada novembrī. Stingras slepenības apstākļos tika nogādāti ešeloni ar tobrīd modernajiem reaktīvajiem iznīcinātājiem MiG-15.

Padomju lidotāji bija spiesti nomainīt formastērpus un pazīšanās zīmes pret ķīniešu un korejiešu simboliku. Pirms viņu ierašanās jeņķi debesīs jutās brīvi un droši – korejiešu aviācija neizcēlās ar īpašu cīņasspēju, turklāt lielāko daļu ASV un to sabiedrotie jau likvidēja kara sākumā.

Атака бомбардировщиков B-26 в Вонсане, Северная Корея, 1951 г.
© Foto : Общественное достояние
Bumbvedēju B-26 uzbrukums Vonsanā, Ziemeļkorejā, 1951. g.

Padomju lidotājiem aizliedza šķērsot 38. paralēli, kas atdala Ziemeļkoreju un Dienvidkoreju, arī tāpēc, lai nepieļautu jauno MiG-15 zudumu pretinieka teritorijā. Vienlaikus amerikāņi izsludināja MiG medības un pat apsolīja pamatīgu prēmiju par nebojātu lidmašīnu.

Virs Korejas savērpās viesuļi. ASV GKS piloti uz savas ādas izbaudīja daudz pieredzējušāko pretinieku meistarību – daudzi padomju lidotāji vēl pavisam nesen kāvās ar Luftwaffe meistariem, MiG bija galvas tiesu pārāki par amerikāņu iznīcinātājiem F-80 Shooting Star un F-84 Thunderjet ātruma, manevrētspējas, kravas celtspējas un spēka ziņā.

Корейская война 1950-1953. Стрелок - охотник за вражескими самолетами.
© Sputnik
Karš Korejā 1950.-1953. Strēlnieks - pretinieka lidmašīnu mednieks

Jau pēc pirmajām nopietnajām sadursmēm debesīs aerodromos neatgriezās vairāki smagie bumbvedēji B-29 Superfortress. Lai mazinātu zaudējumus, amerikāņi steigšus nogādāja Korejā jaunos iznīcinātājus F-86 Sabre, kas gandrīz līdzinājās MiG-15. Tagad padomju lidotājiem bija smagāk izcīnīt uzvaras gaisā. Piedevām liela nozīme bija grūtībām ar jaunās tehnika apgūšanu – to nācās pētīt un slīpēt kaujās.

"MiGu" aleja

1951. gadā uz Koreju nosūtīja 324. iznīcinātāju divīziju. To komandēja leģendārais Ivans Kožedubs. Viņa atbildības zonā bija Jaluczanas upe. Tālāk par to pretinieka lidmašīnas netika. Šo vietu amerikāņi iedēvēja par "MiGu aleju".

12. aprīlī ar ASV aviāciju gadījās īsta katastrofa. Viņi plānoja uzlidojumu Singisas pilsētai, svarīgiem infrastruktūras objektiem, arī tiltam pāri Jaluczanas upei. Radiolokācijas stacijas fiksēja lielu pretinieka lidmašīnu grupu, kas pārvietojās ar aptuveni 500 km/h ātrumu ziemeļkorejiešu pozīciju virzienā. 48 stratēģiskos bumbvedējus B-29 Superfortress pavadīja vairāk nekā 120 iznīcinātāji.

Cоветский истребитель МиГ-15 с пробоинами после воздушного боя во время войны в Корее.
© Sputnik
Padomju iznīcinātājs MiG-15 ar trāpījumiem pēc gaisa cīņas Korejā

Ivans Kožedubs riskēja – viņš atstāja aerodromu neapsargātu un pacēla gaisā visus cīņasspējīgos divīzijas MiGus – 44 mašīnas. Padomju lidmašīnas ātri panāca amerikāņus. "Supercietokšņi" gāja grupās pa 12, aiz viņiem, 2-3 km attālumā – iznīcinātāju bari.

Lidotāji acumirklī iesaistījās kaujā. Amerikāņi bija pārsteigti. Sākumā viņi pat nesaprata, kas un no kutienes viņus apšauda – MiGi strauji pietuvojās no augšas un tiešā tēmējumā sašāva bumbu pārpildītos bumbvedējus. Padomju iznīcinātāju grupa vajāja priekšējos B-29, pārējie uzbruka eskortam, lai piespiestu viņus iesaistīties cīņā un atpalikt no bumbvedējiem.

Pēc dažām minūtēm dūmoja jau vairāki B-29 – MiGu aviācijas lielgabalu fugasa lādiņi atstāja smagsvarnieku fizelāžās milzīgus caurumus. Ekipāžām atlika vien lēkt ārā no krītošajām mašīnām. Dažiem sašautajiem bumbvedējiem izdevās aiziet, tomēr visi tie līdz lidlaukam netika.

Dzīvajos palikušie B-29 metās uz jūras pusi. MiGi viņus nevajāja – tur gaidīja ASV kuģu zenītartilērija.

Nebijuši zaudējumi

Sadursme ilga nepilnu pusstundu. Padomju meistari notrieca desmit B-29 un vairākus iznīcinātājus, 15 bumbvedēji bija nopietni bojāti. Vairāk nekā simt amerikāņu pilotu, izlēkuši ar izpletņiem no lidmašīnām, nokļuva gūstā. Visi MiGi atgriezās bāzē.
ASV GKS komandieri todien bija šokēti. Tādi zaudējumi nebija redzēti kopš Otrā pasaules kara laikiem. Izsludināja nedēļu ilgas sēras, uzlidojumi šajā rajonā pārtrūka uz veseliem trim mēnešiem.

Войска ООН во время боевых действий в Южной Корее. 1950 год
AP Photo/Max Desfor
ANO spēki karadarbības laikā Dienvidkorejā. 1950. gads

Pēc tam nāca "melnā otrdiena". Tā paša gada 30. oktobrī "lidojošajiem cietokšņiem" bija paredzēts uzlidojums Namsi aerodromam. Tomēr vērienīgo operāciju atkal izjauca padomju brīvprātīgie lidotāji. Šoreiz uz korejiešu objektiem nosūtīja 21 bumbvedēju, tos piesedza apmēram 200 iznīcinātāji.

Armādu pārtvert devās vairāk nekā četri desmiti MiGu. Viņi neiesaistījās cīņā ar eskortu, tikai apšaudīja bumbvedējus ar lielgabaliem un ložmetējiem. Piloti strādāja neatkarīgos pāros, tāpēc brīvāk pieņēma lēmumus un izraudzījās mērķus.

Bumbvedēji pie mērķa netika, Namsi aerodroms necieta. ASV nesagaidīja mājās duci B-29. No gandrīz pussimta MiGu notrieca vienu. Kauja iznākumu ietekmēja arī kļūdainā plānošana: liela daļa F-86 Sabre, kas spēja stāties pretī MiGiem, atpalika un devās uz Jaluczanas upes rajonu, lai sagaidītu padomju iznīcinātājus tur. Pēc šī incidenta B-29 taktiku mainīja – tagad viņi devās pildīt uzdevumus tikai pa naktīm, pa vienam vai nelielās grupās.

Экипаж самолета, сбросившего атомную бомбу на Нагасаки
AP Photo
Lidmašīnas ekipāža, kas nometa kodolbumbu Nagasaki

Kopumā padomju meistari Korejā iznīcināja apmēram 1300 pretinieka lidmašīnas. Dažādi aprēķini rāda, ka amerikāņu zaudēja 60-90 smagos bumbvedējus B-29 Superfortress – tie izrādījās absolūti neaizsargāti pret reaktīvajiem MiGiem.

Kļuva skaidrs, ka kodoluzbrukums PSRS, ko tolaik plānoja Pentagons, nemaz nav tik vienkārša lieta kā savulaik Hirosimā vai Nagasaki.

14
Tagi:
Pentagons, Aizsardzības ministrija, Krievija, drošība, aviācija, ASV
Pēc temata
"Piloti visu zināja": kāpēc pirmie "stratēģi" nevarēja atgriezties mājās
Elle Zemes virsū: Hirosimas un Nagasaki bombardēšanas 75. gadadiena