Katalonijas neatkarības piekritēji demonstrācijā

Nelikumīgā neatkarība: eksperts par Katalonijas krīzes risinājumu

58
(atjaunots 09:29 10.10.2017)
Katalonijas krīzes iemeslus un atrisinājuma ceļus aprakstīja Krievijas Zinātņu akadēmijas Eiropas Institūta Ibērijas pētniecības centra vadītājs Vladimirs Verņikovs.

RĪGA, 8. oktobris — Sputnik. Katalonijas referendums notika 1. oktobrī. Saskaņā ar reģiona valdības datiem, 90% tā dalībnieku nobalsoja par neatkarību no Spānijas. Katalonijas liktenis tiks izlemts pirmdien, 9. oktobrī, kad vietējais parlaments rīkos izšķirošo sēdi, vēsta Sputnik Lietuva.

Mūsdienu demokrātiskā Spānija izveidojās XX gadsimta otrajā pusē, un toreiz jautājums par Katalonijas neatkarību netika apspriests. Turklāt Katalonija gandrīz vienbalsīgi nobalsoja par 1978. gada Spānijas Konstitūciju. Pa šo laiku, kurš pagājis kopš tā laika, valstī sāka attīstīties procesi, kuri ir raksturīgi citām Eiropas valstīm, — tiekšanās pēc lielākas politiskās un finansiālās autonomijas.

Spānijas Konstitūcija paredz subsīdijas. Tas nozīmē, ka valsts bagātās teritorijas piekrīt sadalīt savus ienākumus tā, lai "vilktu līdzi" atpaliekošās teritorijas. Katalonija ir viena no attīstītākajām Spānijas daļām līdz ar Basku Zemi, un tās abas bija gatavas "vilkt līdzi" atpaliekošās valsts teritorijas. Nekādu iebildumu no viņu puses Konstitūcijas pieņemšanas brīdī nebija.

Galvenā mūsdienu neatkarības atbalstītāju tēze: "Spānija apzog Kataloniju, un Katalonija baro visu Spāniju" ir mīta izplatīšana.

Šis temats tiek celts visās valstīs, kur ir ekonomiski attīstīti ziemeļi un "nestrādājošie" dienvidi. Taču Katalonijas gadījumā tā nav. 80% Katalonijā ražoto produktu tiek realizēti Spānijas teritorijā. Ja nebūs šī tirgus, nebūs arī Katalonijas, pati par sevi tā neizdzīvos. Investīcijas uz "nemierīgo" Spānijas daļu no Eiropas neatnāks.

Pašreizējā skandāla iemesls Eiropas mērogā ir tāds, ka Katalonijas varas iestādes daudzus gadus negribēja uzsākt nopietnas sarunas ar Spānijas valdību par referenduma organizēšanu. Legāli tas bija iespējams, taču Konstitūcijā ierakstīto saskaņošanas procedūru ir grūti izpildīt.

Vispirms valsts valdībai ar Konstitūcijas tiesas atļauju bija jāveic balsojums visā valstī. Šis balsojums varētu atļaut vai aizliegt Katalonijas referendumu. Jautājums par reģiona neatkarību skar valsts teritoriālās vienotības problēmu, un tas jālemj visiem valsts pilsoņiem. Katalonijas separātisti to nevēlējās. Viņi saprata, ka vispārējā balsojuma rezultāti par referenduma rīkošanu nekad nebūs pozitīvi.

Taču Konstitūcijas un balsošanas procesu ievērošana ir tieši tāda pati demokrātija, kā tautas tiesības uz pašnoteikšanos, par ko runā referenduma atbalstītāji. Runāt par to, ka katalonieši vēlas neatkarību, tādēļ ir tiesīgi neievērot referenduma saskaņošanas procedūru, ir pretlikumīgi.

Tātad drīkst uzskatīt, ka referendums principā nav noticis. Tā organizācija neatbilda referenduma jēdzienam un rezultātu pieņemšanai. Nebija cenzūras, nebija sarakstu, nebija vēlēšanu lapu, nebija komisijas, kas skaitītu balsis. Viens un tas pats cilvēks varēja nobalsot vairākas reizes. Referendums, ja skatās no likuma viedokļa, iznācis absolūti nepamatots.

Lai Katalonija nomierinātos, un ar to varētu runāt, jāsāk ir ar Spānijas Konstitūcijas grozījumiem. Līdz šim valdība un karaļnams, nerunājot par to skaļi, uzskatīja Konstitūciju par svēto govi, ko nedrīkst aiztikt.

Taču Konstitūcija ir dzīvs dokuments. Tajā drīkst un vajag paredzēt visus legālos referenduma rīkošanas variantus un jautājumu risinājumus par kāda reģiona izstāšanos vai neizstāšanos. Līdz tam, manuprāt, dažādām konflikta pusēm ir jāizriet no tā, ka esošā Konstitūcija ir dzīves likums, un to nedrīkst pārkāpt. Šāda pozīcija ir Spānijas valdībai.

58
Temats:
Katalonijas referendums (52)
Pēc temata
Vaidere uzskata neatkarības referendumu Katalonijā par Latvijai nevajadzīgu precedentu
Uusi Suomi: Ālandu salas iedvesmoja Katalonijas piemērs
Rinkēvičs: Krievija izmantojusi Katalonijas referendumu ES šķelšanai
Kremļa roka vai demokrātijas noniecināšana: Latvijas iedzīvotāji par Kataloniju
ASV prezidents Donalds Tramps, foto no arhīva

Politologs izskaidroja, kāpēc Tramps nolēma lauzt attiecības ar PVO

20
(atjaunots 12:19 09.07.2020)
Trampam neciešas pasludināt PVO par vainīgo Covid-19 katastrofā ASV, lai gan organizācija noteikti izdzīvos pēc attiecību izbeigšanas ar Ameriku, turklāt nav zināms, kā tas ietekmēs pašas Savienotās Valstis.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Amerikas līderis Donalds Tramps iepriekš oficiāli informēja ASV Kongresu par izstāšanos no Pasaules Veselības organizācijas. Nesen viņš apsūdzēja PVO par koronavīrusa pandēmijas mēroga slēpšanu Ķīnas interesēs un par atteikšanos rīkot "pieprasītās reformas".

Tramps uzņēmis kursu uz starptautisko attiecību sagraušanu, un tas itin nemaz nenes labumu ASV, paziņoja radio Sputnik ēterā Maskavas Valsts universitātes Rūzvelta ASV pētījumu fonda direktors Jurijs Roguļevs.

"Kā mēs redzam, notiek nevis pārbūve un nevis darba principu izmaiņas – notiek izveidoto sistēmu sagraušana veselā virknē nozaru, sākot no starptautiskajām tiesībām līdz pat PVO. Pasaules Veselības organizācija nav pirmā, ar kuru Vašingtonai ir radušās nopietnas pretrunas: iepriekš ASV izstājās no UNESCO sastāva," atgādināja Roguļevs.

Pēc viņa sacītā, šobrīd ir acīmredzama ASV tieksme lauzt starptautiskas vienošanās, atteikties no sadarbības ar sabiedrotajiem.

"Diez vai šādas darbības nesīs labumu Amerikai. Eiropā jau apšauba ASV pasaules līdera lomu un sāk domāt par jaunām pieejām, turklāt dara to augstākajā līmenī. Šāda ASV uzvedība darbojas pret tām," uzsvēra Roguļevs.

Eksperts norādīja, ka, nebūdams speciālists veselības aprūpes jomā, neņemas spriest par PVO darba efektivitāti.

"Nezinu, cik lielā mērā organizācija ir attaisnojusi savu finansējumu, taču nedomāju, ka uz tās darbības ir jāliek krusts. Pēc ASV izstāšanās tā noteikti izdzīvos, bet nav zināms, kā tas ietekmēs pašas Savienotās Valstis," atzīmēja Roguļevs.

Trampa rīcība liecina par to, ka viņš meklē vainīgo situācijā, kas izveidojusies ASV koronavīrusa dēļ, pārliecināts eksperts.

"Pēc ASV domām, PVO kopā ar Ķīnu der šādu vainīgo lomai: Ķīna – tāpēc, ka tur šī pandēmija parādījās, PVO – tāpēc, ka it kā laicīgi nesignalizēja," paskaidroja Roguļevs.

Aprīļa vidū Tramps paziņoja par PVO finansēšanas apturēšanu, savukārt maija beigās paziņoja par ASV izstāšanos no organizācijas. Pēc Amerikas līdera domām, PVO neizmeklēja ziņas no Uhaņas un savlaicīgi nesniedza pasaulei informāciju par koronavīrusu, par ko tā būtu jāsauc pie atbildības. PVO vadītājs Tedross Adanoms Gebrejesuss noraidīja Trampa apsūdzības, uzsverot, ka organizācija neko neslēpj no ASV un citām valstīm saistībā ar Covid-19 apkarošanu.

PVO martā pasludināja koronavīrusa uzliesmojumu, kurš gada sākuma aizsākās Ķīnā, par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāti vairāk nekā 12,1 miljons Covid-19 gadījumu, no tiem vairāk nekā 552 tūkstoši beidzās ar nāvi, vairāk nekā 7 miljoni – ar izveseļošanos. ASV ir vairāk nekā ceturtā daļa no visiem saslimušajiem un gandrīz ceturtā daļa no visiem mirušajiem Covid-19 dēļ. Otrdien, 7. jūlijā, PVO paziņoja, ka koronavīrusa izplatības tempi pieaug, savukārt pandēmijas pīķis vēl nav sasniegts.

20
Tagi:
koronavīruss, ASV, Pasaules Veselības organizācija, Tramps
Pēc temata
PVO: mēs neko neesam slēpuši no ASV
Tramps paziņoja par PVO finansēšanas apturēšanu
PVO komentēja ASV versiju par Covid-19 mākslīgo izcelsmi
Tramps informējis, ka ASV izmeklēs versijas par koronavīrusa izcelsmi
Sputnik Igaunija vadītāja Jeļena Čeriševa

Eiropas viedokli Sputnik Igaunija jautājumā Čeriševa uzskata par noziedzīgu klusēšanu

17
(atjaunots 15:52 08.07.2020)
Igaunijas varasiestādes joprojām ierobežo aģentūras Sputnik Igaunija darbību, pārkāpjot vārda brīvības principus. Par to izdevuma vadītāja Jeļena Čeriševa pastāstīja starptautiskajā konferencē "Pasaule mediju acīm 2020. gadā".

RĪGA, 8. jūlijs – Sputnik. Pasākumā piedalījās Sputnik redakciju pārstāvji no Amerikas un Eiropas. Konferencē uzstājās arī Krievijas Ārlietu ministrijas Informācijas un preses departamenta direktore Marija Zaharova, neatkarīgā amerikāņu žurnāliste Eva Bartleta un rakstnieks Gijs Metāns no Šveices.

Par viena no aktuālākajām diskusiju tēmām kļuva sistemātiskais spiediens pret Sputnik pārstāvniecībām Baltijas valstīs. Jeļena Čeriševa pastāstīja, ka Sputnik Igaunija spilgti apliecina, kā Baltijas reģionā cīnās ar citādi domājošajiem.

"Esam izjutuši gan administratīvo spiedienu, gan ekonomisko blokādi, gan politisko cenzūru un, visbeidzot, kriminālvajāšanas draudus, - Čeriševa pastāstīja. – Tikai igauņu policisti var atļauties brīvi interpretēt Eiropas sankcijas, attiecinot ES individuālās sankcijas uz Krievijas valsts mediju."

Piemēram, Jeļena Čeriševa atgādināja, ka jau kopš 2020. gada 1. janvāra Sputnik Igaunija vietne darbojas ārkārtas režīmā. Aģentūras darbinieki bija spiesti lauzt līgumus ar redakciju valsts varasiestāžu spiediena rezultātā. 2019. gada nogalē Igaunijas Policijas un robežsardzes departaments nosūtīja viņiem vēstules ar ultimātu: ja žurnālisti nepārtrauks sadarbību ar Krievijas aģentūru, pret viņiem tiks ierosinātas krimināllietas saskaņā ar pantu "Eiropas sankciju neievērošana". Tā Tallina interpretē ierobežojumus, kas 2014. gadā vērsti pret Kiseļovu. Pie tam pati aģentūra Sputnik nav minēta nevienā sankciju sarakstā.

Čeriševa norādīja, ka viņu biedē Eiropas pozīcija jautājumā par Sputnik Igaunija. "Brisele klusē, un tā ir noziedzīga klusēšana, - teica žurnāliste. – Patiesībā tā dod vaļu citām valstīm, kas sāk pētīt Igaunijas pieredzi Sputnik slēgšanas jomā."

Aģentūras redakcijai izdevās panākt tikai vienu – iesaldēt nodokļu maksājumus. "Tas ir, mēs joprojām maksājam nodokļus Igaunijas valstij, - precizēja Jeļena Čeriševa. – Pie tam Nodokļu departaments pilnībā slēdzis mūsu kompānijai piekļuvi elektroniskajai videi. Es ceru, ka starptautiskā ziņu aģentūra "Rossija segodņa" atradīs izeju, jo ir vitāli nepieciešams pašreiz teikt patiesību vietējās valodās."

Žurnālists un politologs Armens Gasparjans uzskata: Eiropas struktūru reakcija pēc izdevuma bloķēšanas liecina, ka Baltijas valstīs vārda brīvības nav. "Rietumos par Sputnik Igaunija izskanējušas vien nenozīmīgas balsis, ka tas ir nepieļaujami, - teica Gasparjans. – Tomēr es neredzu plašas akcijas par to."

Eksperts uzskata, ka Eiropas organizācijas nevēlas iejaukties tikai tāpēc, ka runa ir par Krievijas mediju.

"Sputnik vajāšana vairākās valstīs kļuvusi par formalitāti. Varbūt mēs nepareizi izprotam vārda brīvību? Varbūt šis termins ir jāpapildina: vārda brīvība ir jebkādas mūsu teiktas patiesības relatīva ignorēšana?" Gasparjans vaicāja savas runas noslēgumā.

Politologa teikto apstiprina fakts, ka Sputnik redakcija Francijā vēl joprojām nav akreditēta prezidenta administrācijā un nevar apmeklēt Elizejas pili. Par to informēja aģentūras pārstāve Marja Ļipatova.

"Taču pie tam jāatzīmē, ka mēs pirmie no franču valodā runājošajiem medijiem ierunājāmies par koronavīrusu un turpinājām darbu, neskatoties uz pandēmiju, - paziņoja žurnāliste. – Sputnik korespondenta kadrus savām reportāžām pēc tam izmantoja Francijas vadošie nacionālie mediji."

Marja Ļipatova piebilda, ka Sputnik Francija regulāri pārmet nepatiesu ziņu izplatīšanu, lai arī aģentūra publicē Krievijas politiķu vārdus, tulkotus franču valodā. Tomēr aģentūras auditorija pieaug. "Vēl vairāk, mēs izpelnāmies kolēģu uzticību, kuri citē Sputnik Francija," piebilda Ļipatova.

Konference "Pasaule mediju acīm 2020. gadā" veltīta žurnālistikas pašreizējā stāvokļa analīzei Krievijā un pasaulē. Pasākums notika 7. jūlijā Starptautiskajā multivides preses centrā "Rossija segodņa" tiešsaistes formātā, ņemot vērā koronavīrusa pandēmiju.

17
Tagi:
vārda brīvība, Sputnik Igaunija, Sputnik
Pēc temata
Skolēniem Francijā piedāvā "kritiski novērtēt" Sputnik materiālus
EDSO nosauca situāciju ar Sputnik Baltijas valstīs un Francijā par nepieņemamu
Francija ievieš cenzūru. Kāpēc Makrons bīstas no RT un Sputnik
Simoņana atbild uz Makrona ieteikumu franču medijiem nesadarboties ar Sputnik

Unikāli kadri ar Putina tīģeri

0
(atjaunots 10:13 10.07.2020)
Amūras tīģeris, kuru Krievijas prezidents Vladimirs Putins pats personīgi izlaida brīvībā pēc rehabilitācijas, pielāgojās dzīvei savvaļā un kārtējo reizi kļuva par tēvu.

Šajos kadros redzams Amūras tīģeris Boriss, tīģeriene Svetlaja un viņu tīģerēni.

Videoieraksts ar kadriem par to, kā savvaļā dzīvo Amūras tīģeri, pats par sevi ir unikāls. Taču šie kadri ir īpaši arī tāpēc, ka tīģeri Borisu 2014. gadā brīvībā pēc rehabilitācijas palaida Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Tagad Boriss dzīvo savvaļā Krievijas Piejūras novadā, kur jau ir paspējis četras reizes kļūt par tīģerēnu tēvu.

0
Tagi:
dzīvnieki
Pēc temata
Unikāls notikums: Krimā piedzimuši balti Bengālijas tīģerēni
Mātes maigums: Amūras tīģeriene ar mazuļiem parkā "Tajgans"
Kas te ūsās ņaud: Krimas parkā "Tajgans" piedzimst Amūras tīģerēni
Strīpainie trīnīši: Krimas safari parkā pasaulē nākuši Amūras tīģerēni