Eiropas Parlamenta deputāts Andrejs Mamikins

Andrejs Mamikins: Eiropas Parlamentam nav nekāda viedokļa Katalonijas jautājumā

62
(atjaunots 17:04 09.10.2017)
Eiropas Parlamentam nav ko piedāvāt Katalonijai un Spānijai, situācija abās pusēs tikai saasinās, un ar laiku separātisma problēma skars visas Eiropas valstis.

RĪGA, 8. oktobris — Sputnik. Vladimirs Dorofejevs. Par to, kā Katalonijas referenduma problēma tiek saskatīta no Briseles Sputnik Latvija pastāstīja eirodeputāts no Latvijas Andrejs Mamikins.

- Andrej, kāda ir Eiropas Parlamenta reakcija par Katalonijā notiekošo?

— Domas dalās. EP nav vienota viedokļa, jo parlaments ir liela kūts, un katra vista kladzina savu dziesmu. Galvenokārt nosoda separātiskus noskaņojumus, spriež par referenduma nelikumību. Stāsta, ka biļetenus varēja nest no mājām, ka nebija nekādas to aizpildīšanas kontroles, tātad runā par balsošanas pārkāpumiem.

- Tātad neviens neatbalsta katalāņus?

— Mazākums. Lieta tāda, ka Spānija ir liela valsts, un Eiropas Parlamentā to pārstāv 54 deputāti. Viņi strādā daudzās frakcijās, un lielākā daļa no viņiem iestājas pret referendumu. Kristiešu demokrāti un konservatori pilnībā atbalsta Spānijas centrālo valdību, Spānijas sociālisti, kuri tradicionāli oponēja daudzos jautājumos Spānijas valdībai, ir vienoti ar Madridi katalāņu jautājumā. Spānijas sociālistiem teritoriālā nedalāmība ir svētā govs, tāpēc viņi arī ir pret referendumu un nostājas valdības pusē. Par Katalonijas neatkarību iestājas daži deputāti no Katalonijas un neatkarīgie deputāti, kuri par nozīmīgākajām uzskata nācijas pašnoteikšanās tiesības.

- Dīvaini, bet kā tad ir ar demokrātijas atbalstu…

— Dubultos standartus neviens nav atcēlis. Ja pašvaldību vēlēšanās Maskavā, teiksim, kāds Navaļnijs iemestu mājās parakstītus biļetenus, tas, visticamāk, nemaz nepatiktu Putinam. Un viņš arī spertu kādus soļus. Taču šajā gadījumā reakcija, protams, būtu citāda. Visi bļautu par totalitārismu un diktatūru. Taču, ja spēka metodes pielieto savējais eiropietis, pret to izturas… ar sapratni, teiksim tā.

- Tātad Eiropas Parlaments atbalsta Madrides rīcību?

— Eiropas Parlamentam nav vienotas nostājas. Sacerēja rezolūciju, turklāt ļoti ilgi atlika debates par to, vairākkārt pārcēla. Pēc tam pasniedza kaut ko neskaidru un nesaprotamu. Sak, ir nepieciešamas konfliktējošo pušu miera sarunas.

Tai paša lakā mēs — Eiropas Parlaments, reāli neko nevaram piedāvāt iesaistītajām pusēm. Pirmkārt, Eiroparlamentam nav pilnvaru piespiest puses sākt sarunas. Otrkārt, mums nav nedz zināšanu, nedz pieredzes šīs unikālās situācijas noregulēšanā. Un treškārt, lai ko mēs piedāvātu, konflikta pusēm būtu nospļauties. Katram ir sava patiesība, un viņi ir gatavi cīnīties par to ielās. Un tas ir pats briesmīgākais.

Eiropas Padomes Parlamenta Asambleja. Foto no arhīva
© Sputnik / Vladimir Fedorenko

- Bet kāpēc tas ir briesmīgi?

— Tas ir briesmīgi tāpēc, ka abas konflikta puses seko radikāļiem. Kad es klausījos Spānijas premjera Mariano Rahoja un katalāņu administrācijas vadītāja Karlesa Pudždemona skaļos vārdus, biju pārliecināts, ka viņiem ir slepenās separātisma vienošanās. Tie bija pārlieku pārdroši, patiesībā tā nenotiek, tā bija acīmredzama izrāde. Diplomātijā tas notiek bieži: videokamerā saka vienu, bet patiesībā sarunājas aiz vēlētāju muguras. Vieni veido politisko kapitālu uz vienu, citi uz citu, bet asinis nav vajadzīga nevienam.

- Bet kas ir patiesībā?

— Tagad man šķiet, ka viņi neizliekas. Abas puses uzsver, ka nekādu slepenu sarunu nav bijis un nekad nebūs. Ja tas viss ir godīgi, tad priekšā ir lielas asinis. Šobrīd sākusies abu pušu radikalizācija: gan no Madrides, gan no Katalonijas puses. Pašlaik abi politiķi veido sev kapitālu uz pūļa simpātiju rēķina. Bet, kad viņu atbalstītāji sadursies ielās, neviens no viņiem nespēs kontrolēt situāciju. Pagaidām neviens nav nošauts. Taču pašreizējā situācijā var iet bojā cilvēki.

- Un kas notiks tad?

— Tad nekāds Eiropas Parlaments ar savu impotento pozīciju neko nevarēs ietekmēt. Tad viņi varēs turpināt murmulēt par cilvēktiesībām. Tiem, kuri cīnīsies ielās, šīs sarunas būs bezjēdzīgas. Ielās nav konstitūcijas tiesu. Tur ir akmens un gumijas ložu, iespējams, arī ieroču dialogs. Un tas būs briesmīgi. Kad tas notiks, nekas nebūs tā, kā stāsta politiķi. Tas būs labs piemērs pārējiem Eiropas separātistiem, piemēram, Flandrijai, kas pat sapņos redz, kā izstāties no Beļģijas Karalistes. Tādas vēlmes ir pat ļoti stabilās valstīs, piemērām, Vācijā — šeit īpašu statusu vēlas Bavārija. Arī mūsu Latgale nav apmierināta ar valdību.

- Vai tad karstās galvas atdzesēs tikai asinis?

— Gluži otrādi, vēl vairāk satracinās. Ielās nejauši nogalinātie uzreiz kļūst par svētajiem. Asinis vienmēr ir izdevīgas radikāļiem abās pusēs. Taču viens no politiķiem, kuri iedzīvojas šajā konfliktā, pie varas nepaliks — nogalinās pūlis, bet atbildēs politiķi.

- Vai tad tur vispār nav kompromisa atbalstītāju?

— Ir gan, un pat ļoti autoritatīvi. Piemēram, Spānijas karalis, kuru valstī ļoti ciena. Viņš piedāvāja savu starpniecību sarunās. Bija arī citas nozīmīgas figūras. Tikai ļaudīm sarunas nav vajadzīgas. Tur katram ir sava patiesība, un neviens negrasās piekāpties.

- Tad varbūt prātīgāk būtu nogaidīt un ļautu Spānijai pašai tikt skaidrībā par to?

— Tā ir mūsu prezidenta Vējoņa pozīcija, kurš teicis, kā tā esot valsts iekšējā lieta. Bet patiesība ir tāda, ka šodien Vējonis apgalvo, ka Madrides un Katalonijas konflikts ir Spānijas iekšējā lieta, bet rīt Rahojs teiks, ka Rīgas un Latgales pretrunas ir iekšējā Latvijas lieta. Kā būs, tā būs. Tālu un neinteresanti.

- Taču tagad tas ir tālu no mums un tiešām nekas nav saprotams!

— Katalonijas lielākās briesmas ir tās, ka domino efekts var izplatīties visā Eiropā. Eiropas Savienībā ir daudz reģionu, kuri ir neapmierināti ar savu stāvokli valstī. Tā pati Flandrija, Skotija, Bavārija un ducis citu. Ja uzliesmos visur, pat mūsu miegainā Latgale var pamosties. Tagad no šīs problēmas novēršas, bet tā nobriedīs, ja ne tagad, tad pēc piecdesmit gadiem. Eiropas Savienība pievēršas valstu vadītāju un valdību viedoklim. Tie tur rokās finanšu plūsmas no ES. Šajos resoros nav pārstāvēti reģioni, to vienkārši nav. Tajā pašā Beļģijā Flandrija un Valonija ļoti atšķiras, lai cik glīts karalis sēdētu Briselē. Arī pie mums Latgale no Kurzemes krasi atšķiras, lai ko Vējonis teiktu par nepilsoņiem.

- Kas, jūsuprāt, ir svarīgi pašlaik?

— Svarīgi ir nepieļaut asinsizliešanu. Pēc tam visi, kuri domā, ka pārvalda situāciju, pilnībā zaudēs kontroli. Tad sekas būs traģiskas, un tas neapšaubāmi kaitēs visai Eiropas Savienībai.

62
Temats:
Katalonijas referendums (52)
Pēc temata
Katalonijas vadītājs nosaucis referenduma rezultātus par iespaidīgiem
Katalonijā sadursmēs ar policiju cietuši vairāk nekā 400 cilvēki
Referendums Katalonijā: policija iecirkņos un helikopteri debesīs
Katalonija: Referendums notiks, "par spīti visam"
Francijas prezidents Emanuels Nakrons, foto no arhīva

Lukašenko atbildēja Makronam par situāciju Baltkrievijā

22
(atjaunots 10:44 28.09.2020)
Pašam Makronam bija jāatkāpjas no amata jau pirms diviem gadiem – kad sākās "dzelteno vestu" protesti, pārliecināts Baltkrievijas līderis.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko atbildēja uz sava Francijas kolēģa Emanuela Makrona paziņojumiem attiecībā uz situāciju republikā, vēsta Sputnik Baltkrievija.

Iepriekš Makrons intervijā Francijas izdevumam Le Journal du Dimanche paziņoja, ka Baltkrievijas varasiestādes nav spējīgas uztvert "demokrātijas loģiku". Francijas līderis pauda viedokli, ka Lukašenko ir jāatkāpjas no amata.

"Pirmais. Kā valsts prezidents, vadoties pēc paša Makrona kunga principiem (kas ir iekļauti viņa paziņojumā-aicinājumā atkāpties no amata), vēlos pateikt, ka pašam Francijas prezidentam, sekojot viņa paša loģikai, bija jāatkāpjas no amata jau pirms diviem gadiem – kad Parīzes ielās tikai sāka iziet "dzeltenās vestes"," citē BelTA Lukašenko vārdus, kurš uzsvēra, ka Makrons neatstāja savu amatu, savukārt protesti Francijā jau ir kļuvuši par ierastu parādību.

Baltkrievijas līderis atgādināja, ka Francija periodiski saskaras ar citām protestu parādībām, tādām kā musulmaņu akcijas vai BLM kustība.

Lukašenko uzsvēra, ka Minska ir gatava piedāvāt sevi kā jau efektivitāti pierādījušu pārrunu platformu mierīgai varas nodošanai jebkuras no minēto kustību protestētājiem. Viņš ieteica Makronam mazāk skatīties pa malām un ķerties klāt Francijas iekšlietām.

"Un visbeidzot, kā cilvēks vēlos atzīmēt, kā mums šeit, Baltkrievijā, šķiet, ka Emanuels Makrons pārāk daudz uzmanības velta vienam no bijušajiem Baltkrievijas prezidenta kandidātiem. Ņemot vērā, ka šis bijušais kandidāts ir dāma, Francijas līderis riskē pie savām iekšējām problēmām Francijā saņemt arī personīgas – mājās," paziņoja Baltkrievijas līderis.

Masveida protesta akcijas Baltkrievijā sākās 9. augustā pēc prezidenta vēlēšanām, kurās uzvarēja Aleksandrs Lukašenko. Saskaņā ar CVK datiem, viņš ieguva 80,1% balsu. Pirmajās dienās kārtības sargi apspieda protestus. Saskaņā ar oficiālajiem datiem, tajās dienās tika aizturēts vairāk nekā 6,7 tūkstoši cilvēku. Kā toreiz vēstīja republikas IeM, nekārtību laikā cieta simtiem cilvēku, to vidū vairāk nekā 130 tiesībsargājošo iestāžu darbinieku. Varasiestādes oficiāli apstiprināja trīs protestētāju bojāeju.

22
Tagi:
Makrons, Aleksandrs Lukašenko
Pēc temata
Minska atbildēja uz Rietumu atteikšanos atzīt Lukašenko par leģitīmo prezidentu
Kas būs, kad padzīs Lukašenko? Jurkāns kritizē Latvijas viedokli par stāvokli Baltkrievijā
Lukašenko slēdzis robežas ar Lietuvu un Poliju
Ko zaudē Baltija pēc strīda ar Lukašenko
Armēnijas premjerministrs Nikols Pašiņans, foto no arhīva

Armēnijas premjers pieļauj Karabahas neatkarības atzīšanu

9
(atjaunots 10:11 28.09.2020)
Situācijas saskares līnijā Kalnu Karabahā ir saasinājusies. Neatzītajā republikā paziņoja, ka Azerbaidžānas karavīri atklājuši uguni pret tās teritoriju, tostarp pret galvaspilsētu Stepanakertu. Ir upuri mierīgo iedzīvotāju vidū.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Erevāna izskata iespēju atzīt Kalnu Karabahas neatkarību, paziņoja Armēnijas premjerministrs Nikols Pašiņans parlamenta ārkārtas sēdē.

Pēc viņa sacītā, šis jautājums ir ļoti nopietni jāizskata, jāveic sabiedriskās apspriešanas.

"Mēs apspriežam visas iespējas, visus notikumu attīstības scenārijus," citē premjeru RIA Novosti.

Tāpat viņš atzīmēja, ka Kalnu Karabahā pašlaik "nav fiksētas situācijas, tā atrodas attīstībā".

"Mūsu karavīri ziņo, ka situācija ir saspringta, taču ir pāragri runāt par kopējo ainu," piebilda Pašiņans.

Tāpat premjers piezvanīja Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam. Abu valstu līderi apsprieda straujo situācijas saasināšanos Kalnu Karabahā.

"No Krievijas puses ir paustas nopietnas raizes saistībā ar plaša mēroga kaujas sadursmju atsākšanos. Atzīmēts, ka šobrīd ir svarīgi veikt visas nepieciešamās piepūles, lai nepieļautu tālāku konfrontācijas eskalāciju, savukārt galvenais – ir jāpārtrauc karadarbības," teikts Kremļa preses dienesta paziņojumā.

Situācija saskarsmes līnijā Kalnu Karabahā saasinājās 27. septembra rītā. Neatzītajā republikā paziņoja, ka Azerbaidžānas karavīri atklājuši uguni pret tās teritoriju, tostarp pret galvaspilsētu Stepanakertu. Ir upuri mierīgo iedzīvotāju vidū.

9
Tagi:
Azerbaidžāna, Armēnija
Uzņēmēji, foto no arhīva

Latvijas Finanšu izlūkošanas dienests uzsācis rūpīgu baltkrievu kompāniju pārbaudi

0
(atjaunots 13:32 28.09.2020)
Pēc speciālistu domām, baltkrievu augsti kvalificēto kadru piesaistīšana Latvijā atnesīs ne tikai labumu visai ekonomikai kopumā, bet arī pacels valsts kredītiestāžu līmeni un iespējas.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Iepriekš kļuva zināms, ka Latvija visai nopietni noskaņota virknes baltkrievu kompāniju darbības pārcelšanai savā teritorijā. Latvijas valdība ir gatava piešķirt termiņuzturēšanās atļauju ne tikai augsti kvalificētiem speciālistiem, bet arī visiem viņu ģimenes locekļiem. Septembra vidū jau 12 kompānijas no Baltkrievijas pauda vēlmi izmantot piedāvājumu. Kopumā uz Latviju atbrauks aptuveni 500 cilvēku, pārsvarā vadošie speciālisti un valdes pārstāvji.

Pašlaik ir uzsākts esošo datu par Baltkrievijas finanšu sektora un uzņēmumu darījumiem pārbaudes process, to iniciējis Finanšu izlūkošanas dienests (FID).

"FID sācis darbu pie dienesta rīcībā esošo datu analīzes saistībā ar Baltkrievijas finanšu sektora un uzņēmumu veiktajiem darījumiem. Ar iegūtajiem secinājumiem tiks iepazīstinātas Latvijas finanšu iestādes un citas kompetentās institūcijas," paziņoja iestādē.

FID atzīmēja, ka fakts, ka baltkrievu kompānijas pārceļas uz Latviju, var nest pozitīvu fiskālo efektu valsts ekonomikai, kā arī parādīt kredītiestāžu iespējas pārvaldīt riskus, kas saistīti ar baltkrievu uzņēmumu apkalpošanu.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka Latvija ir gatava uzņemt augsti kvalificētus darbiniekus no Baltkrievijas, piešķirt viņiem termiņuzturēšanās atļauju, kā arī sniegt atbalstu.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns paziņoja, ka aģentūra strādā ciešā sadarbībā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, Robežsardzi un finanšu uzraudzības un citām institūcijām, lai pēc iespējas ātrāk sagatavotu atbilstošu un praksē pārbaudītu ceļa karti tiem uzņēmējiem, kuri lems par labu Latvijas piedāvājumam. Ar tādu pašu paziņojumu uzstājās arī ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Pēc viņa sacītā, pašlaik tiek izstrādāti risinājumi, lai baltkrievu kompānijām būtu visas iespējas pēc iespējas ātrāk pārcelties uz Latviju.

0
Tagi:
termiņuzturēšanās atļauja, Latvija, Baltkrievija
Pēc temata
Investējis 38 miljonus, bet tagad slēguši kontu: kā biznesam no Krievijas strādāt Latvijā
Bankas neatvērs kontus baltkrieviem: LIAA paziņojumu Lembergs uzskata par propagandu
Dievs, sargi Latviju no debiļiem: kā Krievijas pilsone Latvijā noformēja kontu bankā
Bankā pat svīst ir bīstami: katru klientu tur aizdomās