Mēness aptumsums pie Poseidona tempļa Suniona ragā uz austrumiem no Atēnām

Sensācija no Indiānas Džonsa kolēģiem

39
(atjaunots 14:07 02.10.2017)
Arheologi uzskata, ka atrasts viens no septiņiem pasaules brīnumiem – Artemīdas templis.

RĪGA, 1. oktobris — Sputnik. Meklējumi bija vieni no ilgākajiem arheoloģijas vēsturē, un beidzot tas ir atrasts — zaudētais Artemīdas templis, viens no septiņiem pasaules brīnumiem, vēsta Sputnik Igaunija.

Arheologi jau sen zināja, ka tas ir pastāvējis — par to liecināja I gs. mijā dzīvojuša sengrieķu ģeogrāfa, filozofa un vēsturnieka Strabona darbs. Tempļa precīzo atrašanās vietu Strabons aprakstīja savā 10. grāmatā un norādīja, ka tas atradies 7 stadiju attālumā (sengrieķu stadija — 1,5 kilometri) no Eretrijas pilsētas. Taču noskaidrojās, ka Strabons ir slikti orientējies attālumos, tāpat kā daudzi mūsdienās.

Viņa nederīgā instrukcija norādīja meklējumu virzienu arheologiem jau kopš XIX gs, kad zudušā tempļa meklējumos devās pirmā komanda. Tikai vēlāk, kad šveiciešu arheologs Deniss Knopflers atrada akmeņus, kuri, pēc viņa domām, grieķu templī nonākuši no netālās Bizantijas laiku baznīcas, arheologi sāka meklēt citviet.

BBC News vēsta, ka, ņemot vērā Knopflera aprēķinus, arheologi nolēma meklēt rajonā 11 km attālumā no Eretrijas, Paleohora pakalna pakājē, uz austrumiem no Amarintosa.

2017. gadā izrakumi notika rajonā, ko ieskāva galerijas. To rezultātā tika atklāts svētvietas centrs un apstiprinājās, ka tas patiešām ir zudušais Artemīdas templis. Arheologi atklāja VI un II gs. p.m.ē. celtas ēkas, pazemes strūklaku un monētas, uz kurām bija redzams Artemīdas vārds — acīmredzama norāde uz sengrieķu medību, Mēness, tikumības un dabas dievieti.

39
Pēc temata
Arheologi parādīja Maskavas centrā atrastās Ivana Barga laikmeta monētas
Antīkais altāris ar dievību figūrām: Sevastopolē atklāti seni artefakti
No senatnes dzīlēm: arheologi Kairā atraduši Ramzesa Lielā statuju
Londonas panorāma, foto no arhīva

Mediji uzzinājuši, kas noticis ar britu emigrantu finansēm Baltijas valstīs

44
(atjaunots 14:10 24.01.2021)
Pēc Brexit britu bankas sāka slēgt savus tekošos kontus, turklāt daudzas no tām pat nav iepriekš brīdinājušas par to savus klientus.

RĪGA, 24. janvāris – Sputnik. Baltijas valstīs dzīvojošie britu emigranti saskārušies ar finansiālām grūtībām, ņemot vērā Lielbritānijas banku kontu slēgšanu, stāsta Daily Mail.

Ar tādu problēmu saskārušies britu emigrantu visā Eiropas Savienībā pēc Brexit – britu bankas slēdz savus tekošos kontus, bet Eiropas bankas palielina tarifus naudas pārskaitīšanai uz ārzemēm.

Tāda ir situācija ar lielākajām Lielbritānijas bankām – Barclays, Lloyds un Nationwide Building Society.

Piemēram, Barclays slēdz savus tekošos un krājkontus, kā arī anulē kredītkartes Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Zviedrijā, Nīderlandē, Beļģijā, Horvātijā, Ungārijā, Slovākijā un Itālijā, ja klienti nevar uzrādīt adresi Lielbritānijā.

Pie tam klientiem sniegta informācija: ja viņi dzīvotu citā Eiropas ekonomiskās zonas rajonā, viņu konti būtu saglabāti, taču viņi nevarētu atvērt jaunus kontus pēc Brexit.

Dažas bankas, piemēram, Lloyds kopš pērnā gada augusta brīdināja savus emigrējušos klientus par to, ka viņu konti bus slēgti, jo banka zaudējusi Eiropas atļaujas, kas ļāva tai strādāt visā kontinentā.


Banku pienākums bija informēt klientus divus mēnešus pirms konta slēgšanas, tomēr kopaina noskaidrojusies vien nesen, tāpēc klientiem-emigrantiem radušās nopietnas grūtības. 

Daily Mail atzīmēja, ka Eiropas maksājumu zonā (SEPA) iekļautās bankas, kuras locekle Lielbritānija ir arī pēc Brexit, nevar iekasēt lielāku maksu par pārrobežas maksājumiem, nekā par iekšējiem, vienalga, vai maksājumi veikti eiro vai ne. Šī shēma līdz ar ES noteikumiem, kas stājās spēkā 2019. gada decembrī, ļāva Lielbritānijas bankām, piemēram, Metro Bank un NatWest samazināt izdevumus par naudas sūtījumiem uz kontiem Eiropas bankās.

Pirms diviem gadiem NatWest vēstīja klientiem, ka atsakās no visām komisijām par starptautiskajiem pārskaitījumiem digitālajā formātā, bet Metro Bank samazināja komisiju par maksājumiem eiro no desmit sterliņu mārciņām līdz 20 pensiem (no 11 eiro līdz 0,2 eiro).

Tomēr dažas Eiropas bankas tagad, šķiet, palielina tarifus par maksājumiem uz Lielbritāniju un no Lielbritānijas pēc Brexit, lai arī Lielbritānija joprojām ir SEPA locekle.

Iepriekš Lielbritānija un Eiropas Savienība noslēdza Brexit pārejas periodu, spēkā stājās vienošanās par tirdzniecību un sadarbību abu pušu starpā. Lielbritānija ieguvusi neatkarību pēc 47 gadus ilgas dalības ES un 4,5 gadus pēc referenduma Brexit jautājumā.
Vēsturiskā vienošanās par Lielbritānijas un ES sadarbību tika panākta 24. decembrī, pēc vairākus mēnešus ilgām sarežģītām pārrunām. Saskaņā ar darījuma noteikumiem, Lielbritānija ir pametusi ES vienoto tirgu un Muitas savienību, tomēr puses turpinās brīvo tirdzniecību bez nodevām un kvotām.

 

44
Tagi:
Brexit, Finanses, bankas, Baltija, Lielbritānija
Pēc temata
Ekonomists: reemigrantu plūsma pēc Brexit radīs krīzi Baltijā
Eksperti pastāstīja, ko gaidīt pārtikas produktu eksportētājiem no Latvijas pēc Brexit
Brexit un Baltija: tautiešu deportācija un katastrofa ekonomikā
Vēsturnieks un publicists Armens Gasparjans, foto no arhīva

Gasparjans: Ukraina un Lietuva labprātāk runā par Baltkrievijas likteni nekā par savējo

23
(atjaunots 14:00 24.01.2021)
Diskusijām par Baltkrievijas likteni nav nekādas saiknes ar reģionālo drošību, tas ir politisks stāsts, uzskata vēsturnieks un publicists Armens Gasparjans.

RĪGA, 24. janvāris – Sputnik. Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Aleksejs Daņilovs un Polijas Nacionālās drošības biroja vadītājs Pāvels Solohs organizēja videokonferenci par situāciju Baltkrievijā.

Sarunas gaitā Daņilovs izteicās, ka nepieciešama pastāvīga darba grupa, kas risinās reģiona drošības jautājumus, un tajā būtu iespējams iesaistīt Lietuvu.

Intervijā Sputnik Lietuva vēsturnieks un publicists Armens Gasparjans pastāstīja, ka Polija vēlas kļūt par politisko centru Austrumeiropā, tāpēc tās uzmanība piesaistīta Baltkrievijai.

"Ziņai par tādām vērienīgām Ukrainas NDAP sekretāra, Polijas Nacionālās drošības biroja vadītāja sarunām par to, ka vajagot iesaistīt arī Lietuvu un padomāt, kas īsti notiek Baltkrievijā, nav nekāda sakara ne ar reģiona drošību, ne ar kaut kādu valstu sadarbību. Pirmkārt, tas ir tīri politisks stāsts. Tas izriet no sankciju politikas, ko Eiropas Savienība īsteno ap Baltkrieviju. Otrkārt, protams, tas izriet no Polijas vēlēšanās kļūt par politisko centru, vismaz Austrumeiropā. Un, tā kā Baltkrievija ir kaimiņvalsts, protams, poļi tai pievērsuši nopietnu uzmanību – gan politisko, gan ekonomisko, gan jebkādu citu," atzīmēja žurnālists.

Gasparjans konstatēja, ka Ukrainu neinteresē, kas notiek valsts iekšienē, tai daudz interesantāk šķiet apspriest ar citām valstīm, kas notiek Baltkrievijā.

"Vienkārši atgādināšu, ka lielākā daļa Telegram kanālu, videoblogeru, kuri strādāja baltkrievu protestu laikā, ir dislocēti Polijā. Ukraina tādējādi grib parādīt, ka ir šīs reģionālas politikas nozīmīgs elements. No otras puses, viņiem jāiegūst svars Eiropas Savienības acīs, jāparāda "re, mēs rūpējamies par demokrātiju". Tomēr, ja patiešām ir kāds, kam vajadzētu parūpēties par kaut kādu demokrātiju, pirmām kārtām, tā ir Ukraina, kam vajadzētu padomāt par to, kas notiek valsts iekšienē. Tomēr viņus tas neinteresē. Daudz vienkāršāk ir domāt kopā ar poļiem, kopā ar Lietuvu – ko vēl mēs varētu padarīt Baltkrievijas teritorijā," konstatēja publicists.

Pēc Gasparjana domām, šī situācija vairs nav aktuāla, to var pat pamanīt pat spriežot pēc tā, ka Tihanovksas vārds jau sen pazudis no pasaules mediju slejām.

"Cita lieta tā, ka tam visam nav absolūti nekādu perspektīvu: ja tas viss neizdevās protestu eskalācijas periodā augustā un septembrī, tad janvāri, kur nu vēl februārī, kad notiks visas Baltkrievijas tautas sapulce, tas zaudē jebkādu jēgu. Ikviens interesents par paskatīties, kā Tihanovska (bijusī Baltkrievijas prezidenta kandidāte) no šī viedokļa pazudusi no pasaules mediju pirmajām lappusēm. Tomēr jautājums dienas kārtībā ir, tas jāizspriež. Tā nu Ukraina ar to lieliski nodarbojas," teica eksperts.

23
Tagi:
Lietuva, Ukraina, Baltkrievija, Armens Gasparjans
Pēc temata
"Kā darbojās Sorosa fonds": deputāta pētījums
Agrārajā superlielvalstī atkal beigušies kartupeļi
Kādēļ Lietuva pamet baltkrieviem "ēsmu" – bezmaksas vīzas?
ES atzina, ka Ukraina no Baltkrievijas neiznāks
Marija Zaharova

Zaharova paziņoja par Rietumu ideoloģijas dziļāko krīzi

0
(atjaunots 08:10 25.01.2021)
Iepriekš ASV vēstniecībā ziņoja, ka "atbalsta visu cilvēku tiesības uz mierīgiem protestiem, viedokļu izpausmes brīvību", bet Krievijas varas iestāžu pasākumi esot "vērsti uz šo tiesību apspiešanu".

RĪGA, 25. janvāris – Sputnik. Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova nosaukusi par visdziļāko ideoloģijas krīzi to, kā Rietumos vērtē protestus, kuri notiek ASV un Krievijā, vēsta RIA Novosti.

"Tā ir krīze, visdziļākā rietumu domāšanas veida, rietumu pseidodemokrātijas un pseidoliberālisma krīze... Krāsa atlupusi, un mēs redzam, kas tur patiesībā ir. Attiecībā uz sevi, uz to, kas notika Vašingtonā, par Kapitoliju — viņi to visu sauca par uzbrukumu demokrātijai. Bet attiecībā uz nelikumīgiem protesta mītiņiem Krievijā viņi rakstīja iedvesmojošus aicinājumus," teica Zaharova televīzijas kanāla "Rossija 1" ēterā.

"Tā nav liekulība, tā ir viņu ideoloģijas krīze. Turklāt tā ir bīstama krīze, jo tā apdraud daudzu valstu suverenitāti," viņa piebilda.

Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve uzsvēra, ka ASV iepriekš apgalvoja, ka ir nolēmušas cīnīties ar viltus ziņām informācijas telpā. Turklāt pēc Zaharovas teiktā, ja par viltus ziņām ziņo Krievijas puse, amerikāņu sociālie tīkli nekad neinformēs savus lietotājus par nepatiesas informācijas atspēkošanu.

"Tas notiek apzināti... Lai mēs varētu panākt viltus informācijas izņemšanu, bloķēšanu ir nepieciešams iziet cauri septiņiem elles lokiem, nepieciešami tiesu lēmumi, ilga sarakste," sacīja Zaharova.

Iepriekš amerikāņu diplomātiskā misija saistībā ar nelikumīgām protesta akcijām Krievijā paziņoja, ka seko "paziņojumiem par protesta akcijām 38 Krievijas pilsētās". ASV vēstniecībā piebilda, ka "atbalsta visu cilvēku tiesības uz mierīgiem protestiem, viedokļu izpausmes brīvību", bet Krievijas varas iestāžu pasākumi esot "vērsti uz šo tiesību apspiešanu". KF Ārlietu ministrija sestdien paziņoja, ka mēģinājumi kūdīt radikālus elementus negatīvi ietekmēs valstu attiecības.

6. janvāri Donalds Tramps mītiņā uzrunāja savus piekritējus un aicināja "iet uz Kapitoliju". Pēc tam sākās nekārtības laikā, kad Kongress lēma par prezidenta vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu. Četri protestu dalībnieki gājuši bojā: vienu sievieti nošāvis policists, triju cilvēku nāve nav saistīta ar vardarbību. Bez tam viens policists guvis smagu ievainojumu un miris slimnīcā.

Tagad Demokrātiskās partijas pārstāvji apsūdz Trampu par musināšanu un aicināja atstādināt viņu no varas.

0
Tagi:
Zaharova, demokrātija, Ārlietu ministrija, ASV, Rietumi
Pēc temata
Kam kalpo vara: Baltijas iedzīvotāji ir neapmierināti ar demokrātijas kvalitāti
Baidens pasludināja sevi par uzvarētāju ASV vēlēšanās, Tramps ieķēries krēslā
Draudi demokrātijai: ES apsūdz Krieviju par nepatiesām ziņām Covid-19 jautājumā
Eiropa veido "Nepatiesības ministriju" cīņai pret Krieviju