Protesta akcijas Katalonijā

Žurnālistiem jāmaksā par akreditāciju Katalonijas referendumā

22
(atjaunots 15:41 01.10.2017)
Lai iegūtu akreditāciju, visiem žurnālistiem ir jāmaksā 10 eiro dienā, vairums akreditējās uz četrām dienām.

RĪGA, 30. septembris – Sputnik. Žurnālistiem, kuri raksta par Katalonijas referendumu, kas pēc reģionālo varas iestāžu domām notiks 1. oktobrī, ir jāmaksā par preses centra izmantošanu 10 eiro dienā, vēsta RIA Novosti

Starptautiskā preses centra organizēšanu uzņēmās veikt spāņu uzņēmējs, Mediju grupas Mediapro īpašnieks Žaume Rurs. Mediju centrs, kur notiek preses konferences, atrodas šīs mediju grupas ēkā. Lai iegūtu akreditāciju, visiem žurnālistiem ir jāmaksā 10 eiro dienā, vairums akreditējās uz četrām dienām.

Kompānijas darbinieki savāc naudu kārbās pie ieejas preses centrā. Tiem, kuri samaksājuši, izsniedz čekus.

2014. gada novembrī, kad Katalonijā notika aptauja par neatkarību, ar mediju telpas organizēšanu žurnālistiem nodarbojās ženeralitāte, izmantot prese centru varēja bez maksas.

Katalonijas varas iestādes 1. oktobrī grasās veikt neatkarības referendumu, ko neatzīst Spānijas valdība. Spānijas Konstitūcijas tiesa apturēja visu dokumentu darbību sakarā ar balsošanu, kurus atbalstīja ženeralitāte un Katalonijas parlaments. Tādējādi tiesa pasludināja visas turpmākās Katalonijas varas iestāžu rīcības referenduma gatavošanā par pretlikumīgām.

Saskaņā ar aptauju datiem, Katalonijas neatkarību atbalsta 41% autonomās sabiedrības iedzīvotāju, 49% iestājas pret. Par autonoma kopiena statusa referendumu iestājas 80% kataloniešu, taču vairums no viņiem uzskata, ka balsošanas rīkošanai ir jābūt saskaņotai ar centrālajām varas iestādēm Madridē.

22
Temats:
Katalonijas referendums (52)
Pēc temata
Público: Katalonija vēlas sekot Baltijas pēdās
Katalonijas valdības vadītājs parakstījis dekrētu par referendumu
Katalonijas kaislības: KNAB attaisno Dombrovski
Trafalgaras laukums Londonā, foto no arhīva

Lielbritānija ieviesusi pašizolāciju atbraucējiem no Latvijas

12
(atjaunots 16:27 28.11.2020)
Lielbritānijā stājusies spēkā obligātā pašizolācija atbraucējiem no Latvijas. Iespējams, no 15. decembra noteikumus varētu mazliet mīkstināt un saīsināt karantīnas termiņu, ja koronavīrusa testa rezultāts ir negatīvs.

RĪGA, 28. novembris – Sputnik. Lielbritānija ieviesusi obligāto pašizolāciju atbraucējiem no Latvijas, stāsta Press.lv. Lēmums pieņemts, ņemot vērā nopietno epidemioloģisko situāciju Latvijā. Prasība stājusies spēkā 28. novembrī.

Atbraucējiem no Latvijas Lielbritānijā elektroniski jādeklarē sava dzīves vieta, kur viņi pavadīs karantīnu. Par pašizolācijas normu pārkāpumu Anglijas, Velsas un Ziemeļīrijas teritorijā paredzēts naudas sods.

No 2020. gada 15. decembra stāsies spēkā noteikumi, kas paredz iespējamu karantīnas mīkstināšanu, ja atbraucējs no Latvijas piecas dienas pēc atbraukšanas nodos Covid-19 testu, un tā rezultāts būs negatīvs.

Jāpiebilst, ka pašizolācija jāievēro arī Latvijā, atgriežoties vai ierodoties no visām Eiropas valstīm, izņemot Vatikānu un Islandi, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs.

12
Tagi:
karantīna, Latvija, koronavīruss, Lielbritānija
Pēc temata
Atgriežas Latvijā ārstēties un strādāt: Covid-19 iestūma reemigrāciju no Lielbritānijas
Divi tūkstoši Latvijas valstspiederīgo Lielbritānijā palikuši bez pasēm Covid-19 dēļ
Ūdele būrī, foto no arhīva

Ārsts paskaidroja, kāpēc ir bezjēdzīgi slepkavot koronavīrusa inficētās ūdeles

41
(atjaunots 13:34 28.11.2020)
Ar koronavīrusu inficētos dzīvniekus vajag tikai imunizēt – tā veterināri rīkojas daudzu infekciju gadījumā.

RĪGA, 28. novembris – Sputnik. Koronavīrusa infekcija pirmo reizi fiksēta ūdeļu fermā Jonavas rajonā Lietuvā, vēsta Sputnik Lietuva. Perēklis fiksēts pēc 169 dzīvnieku pēkšņas bojāejas. Paraugu pētījums apstiprināja, ka ūdeles inficētas ar Covid-19. Piedevām koronavīruss diagnosticēts fermas darbiniekam. Uzņēmums pieņēmis lēmumu iemidzināt apmēram 40 dzīvniekus un utilizēt to atliekas.

Medicīnas zinātņu doktors, imunologs, speciālists īpaši bīstamu infekciju jautājumā Vladislavs Žemčugovs sarunā ar Sputnik Latvija norādīja, ka kategoriski iebilst pret ūdeļu iznīcināšanu.

"Tas ir nehumāni. Ja ūdelēm diagnosticēts vīruss, ir bezjēdzīgi tās likvidēt. Vīruss izplatās tā, ka ir neiespējami to lokalizēt. Jārada speciāla vakcīna tamlīdzīgiem dzīvniekiem un jānodrošina to imunizācija. Tā veterinārijā rīkojas ar lielu skaitu infekciju," pastāstīja Žemčugovs.

Speciālists atgādināja, dzīvnieki fermā inficējušies ar koronavīrusu cilvēka dēļ.

"Tamlīdzīgos uzņēmumos, sākot no putnu fabrikām un beidzot ar ūdeļu fermām, ieviests pretepidēmijas režīms. Tā ir ārkārtīgi stingra karantīna, cilvēki ieiet uzņēmumā sterilā apģērbā, ievēro visus drošības pasākumus. Dzīvnieki inficējušies tāpēc, ka darbinieki nav ievērojuši stingro režīmu," paskaidroja imunologs.

Žemčugovs atgādināja, ka jau februārī izvirzīta hipotēze par to, ka pandēmijas procesā, kad starp cilvēkiem uzkrāsies spēcīgs imūnais slānis, vīruss būs spiests meklēt patvērumu dabā.

"Koronavīrusam dabā jāatrod jauns saimnieks, kura imunitāte viņu nenogalinās, un tad parādīsies jauna infekcija ar perēkļiem dabā. Acīmredzot, tieši tas pašlaik notiek. Vīruss meklē jaunus saimniekus, tas ir dabisks process, ko neviens neapturēs," piezīmēja Žemčugovs.

Iepriekš vēstīts, ka Dānijas varasiestādes nodomājušas iznīcināt vismaz 15 miljonus ūdeļu, kad audzētavās turēto dzīvnieku organismā tika konstatēts koronavīruss. Valda uzskats, ka ūdeles, iespējams, pārnēsā mutējušu koronavīrusu, kas vājina cilvēka organisma spēku izstrādāt antiķermenīšus, tātad iespējamas problēmas vakcinācijas laikā. Aizvadītajā nedēļā 284 fermas Dānijā nogalināja ar koronavīrusu inficētās ūdeles.


41
Tagi:
dzīvnieki, koronavīruss
Pēc temata
Vīruss-mutants: Covid-19 dēļ Dānijā masveidā likvidē ūdeles
Ar Covid-19 inficētās ūdeles Dānijā ir iznīcinātas
Sejas maskas un nekādu ūdeļu: valdība pieņēmusi jaunus ierobežojumus

Sergejs Lavrovs: mums ir līdzekļi aizsardzībai no Rietumu iejaukšanās

0
(atjaunots 23:34 28.11.2020)
Rietumi vairs neslēpj savus mēģinājumus iejaukties ne vien Baltkrievijas, bet arī Krievijas iekšējās lietās, tomēr abas sabiedrotās valsts spēj nosargāt savu neatkarību.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pastāstīja par tikšanos ar Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko. Puses pievērsa uzmanību ārējiem centieniem ietekmēt iekšējos procesus Krievijā un Baltkrievijā, kā arī konstatēja: rietumvalstu līderi pat neslēpj centienus iejaukties abu valstu darīšanās. Tomēr Sergejs Lavrovs un Aleksandrs Lukašenko apstiprināja nodomu arī turpmāk stiprināt Krievijas un Baltkrievijas attiecības.

0
Tagi:
Sergejs Lavrovs, ārlietu ministrs, Ārlietu ministrija, Krievija
Pēc temata
Lavrovs: ES ir kāds ieradums, kas mudina Krieviju atteikties no kontaktiem
Lavrovs paskaidroja, kā vainas dēļ pasliktinās Krievijas un ES attiecības
Lavrovs atbildēja uz Rietumu žēlabām par vienošanos Kalnu Karabahā
Lavrovs salīdzināja krievvalodīgo diskrimināciju Baltijā ar XXI gadsimta aparteīdu