Krievijas un NATO karogi

Mediji: Baltija un Lielbritānija lobēja Krievija un NATO Padomes iesaldēšanu

23
(atjaunots 12:23 09.10.2017)
Par Krievija-NATO Padomes iesaldēšanas ieganstu kļuva mācības "Rietumi", Krievijas un alianses pārstāvji nerīkos sēdes līdz gada beigām, paziņoja avīze "Izvestija".

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Ziemeļatlantijas alianse līdz gada beigām iesaldējusi sadarbību ar Krieviju Krievija-NATO Padomes ietvaros "Rietumi 2017" mācību dēļ, par dialoga pretiniekiem tradicionāli kļuva Baltijas valstis, kā arī Lielbritānija, raksta avīze "Izvestija" ar atsauci uz diplomātiskajiem informācijas avotiem.

"Krievija-NATO Padome līdz šī gada beigām ir iesaldēta pēc Briseles iniciatīvas. Acīmredzami par vienu no galvenajiem iemesliem kļuva Krievijas un Baltkrievijas mācības "Rietumi 2017". Baltijas NATO dalībvalstis vairākkārt mēģinājušas iesaldēt šo formātu. Tās šajā ziņā atbalstīja Lielbritānija. Taču, neskatoties uz šo lēmumu, sakaru kanāli turpina darboties," — paziņoja izdevuma sarunbiedri.

Krievijas pārstāvniecībā NATO apstiprināja, ka gatavošanās jaunajai tikšanās reizei pagaidām nav sākusies.

Stratēģiskās mācības "Rietumi 2017" norisinājās no 14. līdz 20. septembrim. Manevri notika Baltkrievijas teritorijā un trijos poligonos Krievijā. Tajos piedalījās apmēram 12,7 tūkstoši karavīru.

Mācības "Rietumi 2017" vairāku mēnešu garumā izraisīja raizes vairāku NATO valstu pārstāvjiem. Tā, Lietuvas Aizsardzības ministrija sagatavoja atskaiti par draudiem nacionālajai drošībai, kurā atsevišķa loma tika atvēlēta mācībām "Rietumi 2017".

Baltkrievijas Aizsardzības ministrija nosauca ziņojumu par izdomājumu un atteicās to komentēt. Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs nosauca Lietuvas specdienestu paziņojumu par ārēji uzspiestās totālās rusofobijas demonstrēšanu.

Vairākkārt tika izteikti uzskati, ka Krievijas karavīri arī pēc manevriem varētu palikt Baltkrievijas teritorijā un ka Krievija varētu iesaistīt mācību manevros lielāku karavīru skaitu, nekā paziņots – līdz pat 100 tūkstošiem.

Baltkrievijas un Krievijas mācības Rietumi
Евгений Мешков / Министерство обороны Российской Федерации

Visradikālāk par mācībām izteicās Lietuvas prezidente Daļa Gribauskaite, tām viņa pat izmantojusi ANO tribīni. 72. ANO Ģenerālās Asamblejas sesijas laikā viņa paziņoja, ka mācībās "Rietumi 2017" Krievija izspēlē agresijas scenāriju pret kaimiņvalstīm, apmācot savu armiju uzbrukt Rietumiem. Gribauskaite uzsvēra, ka manevri ir arī daļa no informācijas kara, kurš ir paredzēts baiļu izplatīšanai.

Krievijā un Baltkrievijā vairākkārt uzsvēruši, ka savstarpējās mācības ir ieplānotas un nav virzītas pret kaut kādām valstīm. Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, paziņojot par mācību noslēgšanos 20. septembrī, atkārtoti apliecināja, ka visi karavīri un tehnika, kas piedalījās manevros, atgriezīsies uz pastāvīgās dislocēšanās vietām.

23
Temats:
"Rietumi 2017" (53)
Pēc temata
Rietumi 2017: Krievijas Aizsardzības ministrija lūdz Eiropu gulēt mierīgi
Aizsardzības ministrija gaida informācijas uzbrukumus "Rietumi 2017" mācību laikā
NATO aktivizējusi izlūkošanu virs Baltijas mācību "Rietumi" laikā
Mediji: NATO izstrādātas 39 Krievijas "apturēšanas" metodes
Maikls Felons: mācības "Rietumi 2017" būs vērienīgākas nekā jebkuras NATO mācības
ANO

Trampa padomnieks atzinis ASV sakāvi ANO Drošības padomē

5
(atjaunots 09:56 15.08.2020)
ASV prezidenta padomnieks atzina, ka Francijas, Vācijas un Lielbritānijas nevēlēšanās atbalstīt Savienotās Valstis ANO Drošības padomē rada vilšanos.

RĪGA, 15. augusts — Sputnik. Savienotās Valstis cietušas neveiksmi ANO Drošības padomē, cenšoties pagarināt pret Irānu noteikto ieroču embargo, intervijā Fox News pastāstīja ASV prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Roberts O’Braiens, vēsta RIA Novosti.

Iepriekš ANO Drošības padomes locekļi neatbalstīja Savienoto Valstu rezolūciju šajā jautājumā. Saskaņā ar vienošanos KVRP (Kopīgais visaptverošais rīcības plāns, vienošanās ar Irānu) ietvaros, militārās tehnikas piegādes Irānai atļautas uz laiku, un šis termiņš beidzas 18. oktobrī. Dokumentu atbalstīja tikai pašas ASV un Dominikāna. Krievija un Ķīna pret to iebilda, pārējie DP locekļi atturējās.

"Šodien mēs cietām sakāvi, taču tās vēl nav beigas," apliecināja O’Braiens.

ASV prezidenta padomnieks intervijā atzina arī to, ka Francijas, Vācijas un Lielbritānijas nevēlēšanās atbalstīt Savienotās Valstis ANO Drošības padomē rada vilšanos, tomēr nepārsteidz.

Krievijas pastāvīgais pārstāvis starptautiskajās organizācijās Vīnē Mihails Uļjanovs paziņoja, ka ASV mēģinājums pagarināt pret Irānu noteikto ieroču embargo ir izgāzies. Diplomāts pauda pārliecību, ka ASV jau iepriekš pieļāva šādu balsojuma rezultātu, tomēr nolēma "skriet ar pieri sienā".

Savukārt Krievijas pastāvīgais pārstāvis ANO Vasilijs Ņebenzja paziņoja, ka Krievija balsojusi ANO DP pret ASV piedāvāto rezolūcijas projektu, ko konsekventi iebilst pret mēģinājumiem uzspiest Teherānai tamlīdzīgus ierobežojumus.

2015. gada jūlijā Irāna un seši starptautiskie pārrunu dalībnieki panāca vēsturisku vienošanos par Irānas atomenerģētikas ilggadējās problēmas noregulēšanu. Vairākus mēnešus ilgās diskusijas rezultātā tika pieņemts Kopīgais visaptverošais rīcības plāns, kura izpilde pilnībā atceļ pret Irānu ieprieks vērstās ANO DP, ASV un ES ekonomiskās un finansiālās sankcijas.

Cita starpā vienošanās paredzēja, ka ieroču embargo tiks atcelts piecu gadu laikā. Militārās tehnikas piegādes iespējamas arī pirms šī termiņa, taču vienīgi ar ANO DP atļauju.

Darījums tā sākotnējā izskatā nepastāvēja ne trīs gadus – 2018. gada maijā ASV paziņoja, ka vienpusējā kārtībā izstājas no tā un atjauno stingras sankcijas pret Teherānu.

5
Tagi:
Ņebenzja, Drošības Padome, ANO, Irāna, ASV
Pēc temata
Ķīna un Francija atbalstīja Putina piedāvājumu par ANO DP pastāvīgo locekļu samitu
Kodoldarījumu iespējams glābt: Krievijas ārlietu ministrs kritizē ASV rīcību
"Mēs viņus novērtējām par zemu": Rietumi atzinuši krievu militāros panākumus Sīrijā
Cīņa visiem spēkiem. Vai kara draudi Persijas līcī ir reāli
Krievijas prezidents Vladimirs Putins

Krievijas prezidents ierosinājis ANO Drošības padomes locekļu videotikšanos

4
(atjaunots 07:49 15.08.2020)
Krievijas prezidents Vladimirs Putins aicina iezīmēt soļus, kas ļaus izvairīties no konfrontācijas, situācijas saasināšanās ANO Drošības padomē.

RĪGA, 15. augusts — Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins ierosinājis tuvākajā laikā organizēt ANO Drošības padomes dalībvalstu līderu, kā arī Vācijas un Irānas tikšanos tiešsaistē, lai apspriestu Irānas jautājumu un izvairītos no situācijas saasināšanās, informēja RIA Novosti.

Šis ierosinājums izteikts paziņojumā, kas publicēts Krievijas prezidenta oficiālajā vietnē.

"Mērķis – nospraust soļus, kas ļautu izvairīties no konfrontācijas, situācijas saasināšanās ANO Drošības padomē. Ir svarīgi kolektīvi atbalstīt ANO DP rezolūcijas 2231 tālāku netraucētu realizāciju, kas veidojusi starptautiski tiesisko pamatu KVRP (Kopīgais visaptverošais rīcības plāns, vienošanās ar Irānu – red.) īstenošanai," paskaidroja valsts vadītājs.

Viņš konstatēja, ka diskusijas Drošības padomē kļūst aizvien saspringrākas, pret Teherānu izskan nepamatoti paziņojumi, izstrādājamie rezolūciju projekti vērsti uz agrāko vienbalsīgo lēmumu laušanu.

"Šajā reģionā, tāpat kā jebkurā citā pasaules punktā, nav vietas šantāžai un diktātam ne no vienas puses. Vienpusēja pieeja risinājuma meklējumos nepalīdz," uzsvēra Putins.

Viņš atzīmēja, ka Krievija joprojām pieturas pie KVRP Irānas kodolprogrammas noregulēšanai no 2015. gada.

Prezients atgādināja, ka atjaunotā Drošības koncepcija Persijas līča zonā, ar ko Maskava nāca klajā 2019. gadā ietver konkrētus ceļus problēmu risināšanai reģionā.

Krievijas valsts vadītājs aicināja uzmanīgi un atbildīgi izvērtēt vienam otra viedokli, rīkoties ar savstarpēju cieņu un kolektīvi.

"Aicinām partnerus uzmanīgi apsvērt mūsu piedāvājumu. Alternatīva ir tālāka spriedzes eskalācija, konflikta izcelšanās riska pieaugums. No tādas notikumu attīstības ir jāizvairās. Krievija ir atvērtka konstruktīvai sadarbībai ar visiem, kas ieinteresēts attālināt situāciju no bīstamās robežas. Jautājums ir steidzams," konstatēja Putins.

Viņš ierosināja saskaņot tiešsaistes apspriedes dienas kārtību Ārlietu ministriju līmenī, ja līderi demonstrē principiālu gatavību sarunai.

Aizvadītajā nedēļā ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo paziņoja, ka Vašingtona ir sagatavojusi ANO Drošības padomes rezolūcijas projektu jautājumā par ieroču embargo pagarināšanu pret Irānu.

Pēc tam Teherāna paziņoja, ka šāds dokuments vispirms apdraud nevis Irānu, bet gan pašas ANO DP mehānismus.

Irānas Ārlietu ministrijas oficiālais pārstāvis Abass Musavi norādīja, ka tādējādi Vašingtona vēlas pakļaut sev ANO DP un novājināt to.

4
Tagi:
Vladimirs Putins, Krievija, Irāna, Drošības Padome, ANO
Pēc temata
ASV Valsts departaments atklājis valsts stratēģiju attiecībās ar Irānu
Cīņa visiem spēkiem. Vai kara draudi Persijas līcī ir reāli
ASV draudi nav līdzējuši: Venecuēla saņēmusi degvielu no Irānas
Kodoldarījumu iespējams glābt: Krievijas ārlietu ministrs kritizē ASV rīcību
Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš

Latvijas premjerministrs novērtēja Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas

0
(atjaunots 11:21 15.08.2020)
Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš uzskata, ka prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā "nebija brīvas un godīgas". Tā viņš nospraudis Latvijas viedokli par notikumiem kaimiņvalstī.

RĪGA, 15. augusts — Sputnik. Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš savā lapā Twitter novērtēja prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā 9. augustā. Savu tvītu premjerts papildināja ar ārlietu ministra Edgara Rinkēviča paziņojumu par divu Latvijas pilsoņu aizturēšanu Baltkrievijā, kas bija publicēts ceturtdien, 13. augustā.

Latvijas politiķis uzskata, ka prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā "nebija brīvas un godīgas". Viņš uzsvēra, ka "Latvija atbalsta Baltkrievijas sabiedrības vēlmi dzīvot neatkarīgā un demokrātiskā valstī".

Politiķis atgādināja, ka pirmdien, 17. augustā, valdības ārkārtas sēdē Latvijas politiķi lems par viedokli šajā jautājumā.

​Iepriekš Latvijas ārlietu ministrs savā Twitter informēja, ka 14. augustā Eiropas Padomes sēdē ārlietu ministru līmenī valsts atbalstīs sankcijas pret Baltkrievijas Republikas amatpersonām.

Ceturtdien Lietuvas prezidents Gitans Nausēda piedāvāja Baltkrievijas valdībai starpnieka iniciatīvu, ko, pēc viņa vārdiem, atbalstījis Latvijas prezidents Egils Levits un Polijas prezidents Andžejs Duda. Viņš brīdināja: ja šī iniciatīva cietīs sakāvi, pret Baltkrieviju, iespējams, tiks vērstas Eiropas un nacionālās sankcijas. Taču jau piektidien, 14. augustā Nausēda informēja: viņaprāt, Aleksandrs Lukašenko vairs nav Baltkrievijas "leģitīmais līderis".

Atgādināsim, ka pēc prezidenta vēlēšanām 9. augustā Baltkrievijā sākās protesti, ko pavadīja sadursmes ar miliciju un aresti.

Protestu laikā Baltkrievijā slimnīcās nokļuvuši vairāk nekā 250 cilvēki, viņu vidū – aptuveni 50 varasiestāžu darbinieku. IeM dati liecina, ka viens cilvēks gājis bojā pēc mēģinājuma likt lietā pret miliciju paštaisītu spridzekli.

0
Tagi:
Krišjānis Kariņš, prezidenta vēlēšanas, Baltkrievija
Pēc temata
Tihanovska paziņoja, ka dibinās padomi varas nodošanai Baltkrievijā
Politologs: Lietuva jau pieķerta revolūcijai Baltkrievijā paredzēto CIP līdzekļu izzagšanā
Politologs: krīzi Baltkrievija silda Varšava un Viļņa
Baltijas valstu ĀM vadītāji aicina Baltkrieviju uzsākt dialogu ar opozīciju