Katalonijas karogs

La Vanguardia: ES neuztrauc referendumi un tautas protesti

30
(atjaunots 17:12 25.09.2017)
Eiropas Savienība pievērš uzmanību tautas gribai tikai gadījumā, ja tas atbilst pašas ES interesēm.

RĪGA, 24. septembris — Sputnik. Daži naivi cer, ka Eiropa (runa ir par Eiropas Savienību) galu galā atrisinās Katalonijas problēmu. Šo domu aktīvi popularizē žurnālisti un politiķi, raksta spāņu avīze La Vanguardia. Rakstu pilnā apjomā publicējis portāls InoSMI.

Taču vienkāršā un skarbā realitāte ir tāda, ka ES neuztrauc referendumi un tautas protesti. To apliecina Grieķijas piemērs. 2015. gadā valstī notika oficiāls referendums, kura 61% iedzīvotāju balsoja pret stingrajiem ekonomikas pasākumiem. Atbildot uz to, ES nolēma sodīt grieķus un ieviest vēl skarbākus ierobežojumus. Ar Grieķijas un Kipras krīzes piemēru ES demonstrēja, ka spēj pat provocēt ar valsts apvērsumu salīdzināmus notikumus. Brexit rezultātus ES nevar neatzīt, taču tas tika izdarīts ar acīmredzamu neapmierinātību.

Situācijā ar referendumu par Katalonijas neatkarību nekādu noslēpumu nav. ES nekad neatbalstīs tautas gribu, pat ja par to nobalsos vairāk nekā 80% iedzīvotāju un lēmumus īstenos rīcībspējīgi politiķi, lai arī konkrētajā situācijā tā nebūt nav. XX gs. pēdējos gados daudzām valstīm izdevās izcīnīt neatkarību. Runa ir par bijušajām padomju republikām, Balkānu valstīm un pat Sudānu. Taču šo valstu neatkarībai svētību deva hegemoniskas valstis un organizācijas; ASV, NATO, ES un SVF. PSRS un Dienvidslāvijas sabrukums ietilpa šo struktūru stratēģiskajos plānos. Taču Spānijā situācija ir pavisam citāda. Spānijas valdība — uzticams NATO partneris — ir atkarīga no neoliberālisma nodomiem. Piedāvāt Katalonijai ņemt vērā Slovēnijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Horvātijas utt. precedentu — tas nozīmē, ka nav izprasti pasaules kārtības pamati.

Liksim pie malas Čehoslovākijas saskaņoto sadali, kas nebija pretrunā nekādām interesēm, un paskatīsimies uz ES viedokli par separātismu, kas vienmēr veidojies uz vienu un to pašu apsvērumu pamata: Kosovas neatkarība tika atzīta, taču separātiskais noskaņojums Abhāzijā, Dienvidosetijā, Krimā un Ukrainas dienvidaustrumos saskārās ar krasiem iebildumiem.

Eiropas Savienība paceļ tautas gribu pjedestālā tikai gadījumā, ja tā atbilst oligarhiskajām un hegemoniskajām interesēm, tas ir, pašas ES interesēm. Šīs intereses hipotētiski var mainīties par labu Katalonijas neatkarībai. Taču tas notiks tikai tad, ja Spānijas valdība pēkšņi sāks īstenot sociāli orientētu politiku un centīsies izstāties no NATO (pagaidām vēlēšanās ES nav uzvarējusi neviena partija ar tamlīdzīgu programmu), bet tai pretī stāsies Katalonijas neoliberālā valdība, kas orientēta uz dalību Ziemeļatlantijas aliansē. 

30
Temats:
Katalonijas referendums (52)
Pēc temata
Britu politiķis sašutis par ES izturēšanos pārrunās par Brexit
Hitlers, Bandera, kaut vai sātans: sabiedrotie, kurus izvēlas Eiropa
Igaunijas un ASV draudzība. Amerika "apskauj" aizvien ciešāk
Kā atšķirt lojālu krievu no nelojāla: metode ir atrasta
Aleksandrs Kamkins

Eksperts: nesaskaņu fakts starp Vāciju un ASV attiecībā uz drošību ir acīmredzams

15
(atjaunots 18:33 03.07.2020)
Nesaskaņas starp VFR un ASV attiecībā uz drošību Eiropā ir acīmredzams, taču daļas ASV kontingenta izvešana no VFR vēl nenozīmē sistemātiskus risinājums un nav saistīta ar Eiropas vienotās armijas izveidošanas iniciatīvām, saka eksperts-ģermānists Aleksandrs Kamkins.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Amerikas prezidents Donalds Tramps atbalstīja daļas ASV kareivju izvešanu no Vācijas. Uz jaunu dienēšanas vietu dosies 9,5 tūkstoši kareivju, paziņoja Pentagona oficiālais pārstāvis Džonatans Hofmans. Pēc viņa teiktā, par viņu jauno uzdevumu kļūs "KF savaldīšana un NATO stiprināšana".

Komentējot šo paziņojumu, Krievijas Zinātņu akadēmijas Eiropas Institūta Vācijas pētījumu centra vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Aleksandrs Kamkins atzīmēja, ka šeit nav runa par amerikāņu kontingenta izvešanu no Vācijas, drīzāk, var notikt daļas kareivju pārdislocēšana – Polija, piemēram, pat ir gatava maksāt par ASV karaspēku izvietošanu.

Gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbi Vācijā. Foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Eksperts uzsvēra, ka Donalda Trampa lēmums izvest 9,5 tūkstošus kareivju no Vācijas nav kaut kāds sistēmu veidojošs solis – tas, no vienas puses, ir izdevumu optimizācija, turklāt – nedz kodolieroči, nedz dronu vadības centrs no VFR netiek izvesti.

"Šis kontingenta skaita samazinājums nekādā veidā nav saistīts ar Eiropas vienotās armijas izveidošanas iniciatīvām, tas, nosacīti runājot, ir vienkārša šaujampulvera pārlikšana no viena groza citā," sacīja Kamkins radio Sputnik.

Taču zināmas kustības un apgaismības Vācijas politiskajai klasei tomēr parādās, un kopumā šī situācija var kalpot par vienu no stimuliem konkrētām darbībām attiecībā uz pāreju pie Eiropas vienotās armijas izveidošanas, taču šeit pagaidām ir pārāk daudz nenoteiktības, nobeigumā sacīja eksperts.

Камкин: факт разногласий между Германией и США по поводу безопасности в Европе налицо
15
Tagi:
NATO, Vācija, ASV
Pēc temata
Merkele aicina Eiropu padomāt par pasauli bez ASV līdera vietā
Merkele izsludināja ASV hegemonijas beigas: Baltijas valstīm ir vērts aizdomāties
ASV tēlo cēlsirdīgu policistu attiecībās ar Vāciju
ASV gatavojas "uzdāvināt" Vāciju Krievijai
Krievijas dienas svētki, foto no arhīva

Eksperts pastāstīja par Krievijas vietu pasaulē pēc ASV līderības beigām

42
(atjaunots 12:14 02.07.2020)
Pēc speciālista sacītā, Savienotajām Valstīm ir spēcīga armija, taču to ekonomika vairs nav visspēcīgākā.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Par ASV mantiniekiem pasaules līderībā var kļūt Krievija, Indija un Ķīna. Sarunā ar "Večerņaja Moskva" Reģionālo problēmu institūta ģenerāldirektors Dmitrijs Žuravļovs šādi komentēja Vācijas kancleres Angelas Merkeles paziņojumu, vēsta RIA Novosti.

Iepriekš Merkele paziņoja, ka Eiropas valstīm ir nopietni jāaizdomājas par jaunu realitāti, kur Savienotās Valstis var netiekties būt pasaules līderi.

Eksperts atzīmē, ka ASV pārstājušas būt absolūtais līderis pasaulē.

"Pēc 1945. gada Eiropa ir pieradusi domāt, ka amerikāņi ir galvenie," paskaidroja Žuravļovs.

Pēc speciālista sacītā, Savienotajām Valstīm ir spēcīga armija, taču vairs nav visspēcīgākā ekonomika.

Žuravļovs uzskata, ka Krievijai ir milzīgs potenciāls, pirmām kārtām fundamentālā zinātne.

Politologs uzsver, ka par jaunajām ASV konkurentēm kļuvušas Ķīna un Indija, taču tām nav attīstītas fundamentālās zinātnes, kas nodrošinātu jaunas nozares ekonomikā. Taču viņš atzīmēja, ka zinātne šajās valstīs attīstās straujos tempos.

Iepriekš Vācijas kanclere jau uzstājusies ar kritiskiem izteicieniem attiecībā uz Savienotajām Valstīm. Tostarp septembrī viņa paziņoja, ka Eiropai ir nepieciešams pašai domāt par savu drošību, jo ASV neaizstāvēs to automātiski, kā tas bija aukstā kara laikos.

42
Tagi:
ASV, Krievija
Pēc temata
Merkele izsludināja ASV hegemonijas beigas: Baltijas valstīm ir vērts aizdomāties
Eiropas Savienības galvenais diplomāts pasludinājis Amerikas ēras galu
Foreign Policy: Eiropa izvērtē dolāra hegemonijas iznīcināšanas iespējas
Pasaule apgriezusies kājām gaisā: Vācija gatavo sankcijas pret ASV
Krievijas prezidents Vladimirs Putins

Putins parakstīja dekrētu par grozījumiem Krievija Konstitūcijā

0
(atjaunots 17:34 04.07.2020)
Balsojums par grozījumiem Krievijas Konstitūcijā norisinājās no 25. jūnija līdz 1. jūlijam; par to pieņemšanu nobalsoja gandrīz 58 miljoni Krievijas pilsoņu.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja dekrētu par grozījumiem valsts Konstitūcijā, kurus vispārējā Krievijas balsojumā atbalstīja vairāk nekā trīs ceturtdaļas Krievijas vēlētāju, vēsta RIA Novosti ar atsauci uz Kremļa preses dienestu.

Šogad vēstījumā Federālajai sanāksmei Putins piedāvāja veikt virkni grozījumu valsts pamatlikumā. Pēcāk piedāvājumus izstrādāja speciāli izveidota darba grupa, pēc kā prezidents iesniedza attiecīgu likumprojektu izskatīšanai Valsts domē.

Parlamenta apakšpalāta 11. martā galīgajā lasījumā pieņēma prezidenta likumprojektu, tajā pašā dienā dokumentu atbalstīja Federācijas Padome, pēc kā to atbalstīja visu KF reģionu likumdevēju sapulces. 14. martā Putins parakstīja likumu par grozījumiem KF Konstitūcijā. Taču prezidents vairākkārt uzsvēra, ka izmaiņas stāsies spēkā tikai tādā gadījumā, ja tiks atbalstītas vispārējā Krievijas balsojumā.

Balsojums par grozījumiem KF Konstitūcijā norisinājās no 25. jūnija līdz 1. jūlijam. Pēc 100% protokolu apstrādes galīgā balsojuma dalībnieku aktivitāte sastādīja 67,97%. Par grozījumu pieņemšanu nobalsoja 77,92% (gandrīz 58 miljoni Krievijas pilsoņu), pret – 21,27% (aptuveni 16 miljoni cilvēku).

0
Tagi:
Konstitūcija, Vladimirs Putins
Pēc temata
Par spēcīgu Krieviju: KF pilsoņi Latvijā balso par grozījumiem Konstitūcijā
Kā Latvijā notiek balsojums par grozījumiem Krievijas Konstitūcijā
Balsojums par grozījumiem Krievijas Konstitūcijā: kā tas notika tuvo ārzemju valstīs