ES un Vācijas karogi. Foto no arhīva

Vācu bizness saka "Nein" pret Krieviju vērstajām ASV sankcijām

27
(atjaunots 17:58 18.09.2017)
Vācijas uzņēmēju vidū veiktās aptaujas rezultāti varētu nepatīkami pārsteigt Krievijas pretiniekus abos Atlantijas okeāna krastos.

RĪGA, 17. septembris — Sputnik. Vācu uzņēmēji vienbalsīgi noraida jauno ASV sankciju likumu, kas tika pieņemts augusta sākumā — par to liecina Krievijas un Vācijas Ārējās tirdzniecības palāta (ĀTP), informē Sputnik Igaunija. Ar aptaujas rezultātiem Maskavā iepazīstināja ĀTP prezidents Rainers Zēle un valdes priekšsēdētājs Matiass Šeps.

Aptaujā piedalījās 193 uzņēmumi, kas strādā Krievijā. Uz jautajumu "Kā jūs vērtējat ASV jaunās pret Krieviju vērstās sankcijas?" 97% atbildēja "negatīvi" vai "drīzāk negatīvi".

Vairāk nekā puse respondentu (52%) paziņoja, ka sankcijas varētu skart šos uzņēmumus. Divas trešdaļās gaida apgrozījuma samazināšanos sankciju rezultātā, 12% uzskata, ka tie samazināsies būtiski. Trešā daļa uzņēmumu līdz šim nav noskaidrojusi, vai sakcijas ietekmēs pašreizējos projektus.

Vācijas bizness nav gatavs atteikties no Krievijas tirgus

"Tas ir sliktās ziņas. Taču ir arī viena laba ziņa. Pat jauno sankciju gaismā Vācijas ekonomika neatsakās no Krievijas tirgus," — teica Matiass Šeps.

Pie tam 75% respondentu plāno saglabāt darbību un investīcijas Krievijā un negatavojas atteikties no agrākajiem plāniem, viņš atzīmēja.

ĀTP parstāvji pavēstīja, ka jau patlaban uzņēmumi informē par investoru piesardzību, atteikšanos no projektiem, paralizējošu nenoteiktību un zemu gatavību riskēt. Sankcijās sliktākais ir tas, ka nav iespējams prognozēt, cik spēcīga būs to ietekme, uzsvēra Šeps.

"Pieņemtās, taču vēl nepielietotās sankcijas karājas pār vācu uzņēmumiem kā Damokla zobens," — viņš piebilda.

Aicina Vācijas valdību aizsargāt biznesu Krievijā

ĀTP aptauja liecina, ka ASV sankcijas kaitēs ne tikai enerģētiskajam sektoram, bet arī visai Vācijas ekonomikai. Tās skars arī mašīnbūvi un celtniecības uzņēmumus, turklāt ne vien koncernus, bet arī vidējos un mazos uzņēmumus. Sankcijas bremzē attīstības projektus, kaitē sadarbībai modernizācijas jautājumos, kā arī padara neiespējamas savienības, piemēram, telpas izveidi no Lisabonas līdz Vladivostokai.

Lielākā daļa aptaujāto uzņēmēju pieprasa federālās valdības un ES reakciju — atbildes pasākumus, ja ES uzņēmumus patiešām skars ASV sankcijas.

"Visa Krievijā strādājošā vācu biznesa vārdā vēršamies pie VFR valdības un Eiropas Komisijas un aicinām spert atbildes soļus ASV sankcijām. Mums nepieciešami konstruktīvi soļi, lai radītu drošus apstākļus gan Vācijas, gan visas Eiropas ekonomikai kopumā — nākotnes kopīgo ekonomisko telpu labā un garantētai Eiropas Savienības energoapgādei," — paziņoja ĀTP prezidents.

Tomēr arī Krievijai jāatturas no tālākām stingrākām sankcijām, savu viedokli pauda Zēle.

ĀTP pārstāv Vācijas uzņēmumu intereses Krievijā un Krievijas kompāniju intereses Vācijā. Tā ir ārējās tirdzniecības palātu starptautiskā tīkla elements. Patlaban ĀTP ir aptuveni 800 uzņēmumi.

27
Pēc temata
Mediji: NATO izstrādātas 39 Krievijas "apturēšanas" metodes
Krievija gatavo atbildi uz ASV jaunajām sankcijām
Vācu politiķis iestājās par Krimas atzīšanu Krievijas sastāvā
Eiro

Eiropā parādīsies banknotes ar jaunu parakstu

2
(atjaunots 17:19 06.07.2020)
Banknotes ar piecu un desmit eiro nominālu tagad rotās Eiropas Centrālās bankas tagadējās vadītājas Kristīnes Lagardas paraksts.

RĪGA, 6. jūlijs — Sputnik. Eiropas Centrālā banka (ECB) savā lapā Twitter informēja, ka tiek laistas klajā jaunas eiro banknotes ar piecu un desmit eiro nominālu. Uz jauno banknošu partijas parādīsies ECB tagadējās vadītājas Kristīnes Lagardas paraksts.

​Jaunās banknotes plānots laist apgrozījumā visā Eiropā jau šonedēļ. Patlaban eirozonā apgrozījumā ir banknotes ar Lagardas priekšgājēju – Vima Duizenberga, Žana Kloda Trišē un Mario Dragi parakstiem.

Kristīne Lagarda ieņēma ECB vadītāja posteni 2019. gadā. No 2007. līdz 2011. gadam viņa ieņēma Francijas finanšu ministra vietu un izpelnījās plašu starptautisku atzinību par sekmīgu valsts ekonomikas pārvaldi globālās finanšu krīzes laikā. No 2011. gada viņa vadīja Starptautisko valūtas fondu.

Uzsvērt, ka vecās banknotes nezaudēs likumīga maksājumu līdzekļa statusu pēc jauno banknošu laišanas klajā.

2
Tagi:
eiro, Eiropas Savienība
Pēc temata
Jo garākas, jo lielāks nomināls: ECB iepazīstina ar jaunajām 100 un 200 eiro banknotēm
ES izbeigta 500 eiro banknotes izlaišana
Jaunās 100 un 200 eiro banknotes nonāks apgrozībā 28.maijā
Gada laikā iedzīvotāji saņēmuši vairāk nekā 2 miljonus eiro par latiem – apmaiņa turpinās
Vladimirs Zeļenskis

Ukrainā nožēlo, ka Krimas iedzīvotāji nav "nomazgājušies asinīs" un "salūzuši slota"

4
(atjaunots 17:15 06.07.2020)
Ukrainas līderis Vladimirs Zeļenskis paziņoja, ka nekad nepiedos "tiem, kuri paņēmuši Krimu". Iespējams, viņam piemirsies, ka Ukrainas valdība solīja noslīcināt krimiešus asinīs un salauzt. Toties Krimas iedzīvotāji to nav aizmirsuši.

RĪGA, 6. jūlijs — Sputnik. Ukrainā aizritējušas Jūras kara spēku dienai veltītās svinības.

Valsts prezidents Vladimirs Zeļenskis, uzstājoties ar svētkiem veltītu uzrunu, paziņoja, ka "ukraiņi nekad nepiedos tiem, kas paņēmuši Krimu, un nekad nepiedos tiem, kas neļāva ukraiņu jūrniekiem tam pretoties", pavēstīja RIA Novosti.

Grūti teikt, vai Zeļenskis nav zinājis, vai aizmirsis, kā un ar ko Ukrainas politiķi draudēja pussalas iedzīvotājiem 2014. gadā.

Ukrainas Bruņoto spēku (UBS) Ģenerālštāba bijušais priekšnieks Jurijs Iļjins iepriekš atklāja, ka 2014. gadā Eiromaidana piekritēji Ukrainas politikā plānoja nežēlīgi apspiest neapmierinātību Krimā un pat neizvērtēja iespēju noregulēt situāciju miermīlīgi.

Piemēram, Vitālijs Kličko draudēja, ka ar Krimu "rīkosies vēl stingrāk nekā ar Kijevu".

Nacionālists Oļegs Tjagņiboks solīja, ka krimieši "nomazgāsies asinīs" un gribēja "salauzt viņus kā slotu".

Savukārt ģenerālpulkvedis Mihails Kovaļs, kurš 2014. gadā izpildīja Ukrainas aizsardzības ministra pienākumus, uzskata: ja UBS būtu sākuši šaut pussalā, Krima varēja "noslīkt asinīs".

Par laimi, nekas tamlīdzīgs nenotika, un krimiešiem izdevās paslēpties Krievijas paspārnē pēc referenduma, kura gaitā 96,77% Krimas Republikas vēlētāju un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju atbalstīja iekļaušanos Krievijas Federācijas sastāvā.

Referendums notika pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī.

Kā Ukraina uz visiem laikiem zaudēja Krimu

Acīmredzot, Ukrainas valdība vēl aizvien sapņo atriebties un dēvē Krimu par savu "īslaicīgi okupēto teritoriju".

Krievijas vadība jau vairākkārt norādījusi: Krimas iedzīvotāji demokrātiski, saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un ANO Statūtiem nobalsoja par atkalapvienošanos ar Krieviju.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzsvēra, ka Krimas jautājums ir "slēgts uz visiem laikiem".

Atgādināsim, ka Krimu vairākkārt apmeklējušas ārvalstu delegācijas. Tās visas secināja: Krimas pussala kļuvusi par Krievijas teritoriju atbilstoši tautas likumīgai gribas izpausmei. Krimiešu izvēli – pievienošanos Krievijai – diktēja pašu reģiona iedzīvotāju intereses.

Taču, acīmredzot, Ukrainas jauno valdību tautas viedoklis neuztrauc, tāpat kā neuztrauca arī agrākos varasvīrus.

4
Tagi:
Vladimirs Zeļenskis, Ukraina, Krima, Krievija
Pēc temata
Krimu apmeklēs liela rietumvalstu delegācija
Krima atbildēja Ukrainai uz tās "pussalas atgriešanas stratēģiju" un deva labu padomu
Pie "okupantiem" ciemos nebrauc: ukraiņi un Latvijas iedzīvotāji atzinuši Krimu
Krimā nosvinēja sesto atkalapvienošanās gadadienu ar Krieviju