Gaisa desanta vienības izlūko rajonu mācībās Rietumi 2017

El País: Krievijai ir pamats just draudus

101
(atjaunots 13:25 03.10.2017)
Rietumi ar bažām vēro Krievijas un Baltkrievijas stratēģiskās mācības, taču Krievija nevēlas pasliktināt attiecības ar Eiropu un ASV, bet gan tikai pastiprina kontroli savā ietekmes zonā.

RĪGA, 17. septembris — Sputnik. Rietumi vēl joprojām ir satricināti sakarā ar Krimas pievienošanu Krievijai pirms trim gadiem, tāpēc uzskata par provokāciju Krievijas bruņoto spēku manevrus pie ES robežas. Tam ir savs pamatojums. Taču Krievijai, ņemot vērā nesenos notikumus, ir daudz vairāk iemeslu izjust apdraudējumu: NATO, alianse, kas tika radīta ar mērķi pretoties krieviem, vien divu gadu desmitu laikā, kas pagājuši kopš Berlīnes sienas krišanas, ir par tūkstošiem kilometru pietuvojusies Maskavai un stāv tieši pie Krievijas robežām, raksta avīze El País.

Šis vilnis ir pārspējis jebkādas prognozes — tas ir nonācis līdz Ukrainai, Krievzemes šūpulim, ko plosa izvēle starp Briseli un Maskavu, tas ir, starp NATO un Krieviju. Vladimira Putina reakcija ir pielikusi punktu svārstībās, un kopš tā laika Krievijas valsts vadītājs atgādina: atgriešanās pagātnē nav iespējama. Un patlaban viņš to demonstrē ar manevriem "Rietumi 2017".

Ukrainas prezidents Petro Porošenko uzskata, ka Krievijas un Baltkrievijas kopīgās militārās mācības notiek ar mērķi sagatavot "kontinentāla mēroga uzbrukumu". Tam nepiekrīt ne NATO, ne eksperti. Viens no viņiem, profesors Džankarlo Elija Valori rakstā, kas publicēts žurnālā "Mūsdienu diplomātija" nonāk pie loģiska slēdziena: ar manevriem Krievija nevēlas pasliktināt attiecības ar Eiropu vai ASV, bet gan tikai pastiprina kontroli savā ietekmes zonā.

Liela mēroga manevri, kuros piedalās vismaz 70 tūkstoši karavīru, notiek pie Lietuvas un Polijas robežām, taču atliek tikai paskatīties uz karti, lai izprastu šo teritoriju stratēģisko nozīmi no Krievijas viedokļā. Kaļiņingradā, Krievijas eksklāvā, kas robežojas ar Lietuvu un Poliju, Maskava izvērsusi ballistisko raķešu kompleksus "Iskander" ("SS-26 Stone" NATO terminoloģijā) un pilnu arsenālu, kas pārklāj teritoriju no Arktikas līdz Barenca jūrai un no Baltijas līdz Melnajai jūrai.

Šis bruņojums un manevri ir atbilde uz NATO dalībvalstu līdzīgajām periodiskajām militārajām mācībām un NATO bataljonu dislokāciju Polijā un Baltijas valstīs, kas aizsākās pirms diviem gadiem. Tā ir atbilde arī uz pretraķešu vairoga bāzu izvēršanu Deveselu (Rumānija) un Redzikovo (Polija), uz kura radītajiem draudiem Putins solīja atbildēt 2015. gadā, nerunājot jau par 70 000 amerikāņu karavīru, kuri dislocēti Eiropā.

Tātad patiesībā bažas rada militāro spēku sapulcēšanās abās pusēs robežai, ko iepriekš mīkstināja lēmumu nepieņēmušo valstu josla (no Baltijas valstīm līdz Rumānijai, Bulgārijai, Polijai, Ungārijai un Čehijai). Tagad abus militāros blokus atdala tikai dzeloņstiepļu žogs.

Militārās drošības principa pamatā ir divi priekšnoteikumi: spēks un gatavība to likt lietā. Pirmais tiek demonstrēts jau vairākus gadus. Otrā priekšnoteikuma patlaban nav, vai mūs par to pūlas pārliecināt.

101
Pēc temata
Lavrovs: NATO aktivizēšanās pie Krievijas robežām — destabilizējošs faktors
NATO valstis uzskata "Iskanderus" par drošības apdraudējumu
Lavrovs pastāstīja par to, ka ASV vervēja Krievijas diplomātu
Putins par NATO izdevumu palielināšanu: pret ko karot taisāties?
Protesta akcija Barselonā, foto no arhīva

Desmit tūkstoši karavīru: Katalonijā atrada "Krievijas pēdas"

6
(atjaunots 16:57 29.10.2020)
Krieviju apsūdz iecerē nosūtīt uz Kataloniju desmit tūkstošu karavīru neatkarības piekritēju atbalstam.

RĪGA, 29. oktobris – Sputnik. Spānijas tiesnesis, kurš izsniedza atļauju kratīšanu un aizturēšanu veikšanai Katalonijā, atklāja lietā "Krievijas pēdas", vēsta RIA Novosti.

Trešdien Barselonā un Žironā notika vērienīga operācija, kuras gaitā tika aizturēts 21 cilvēks, pārsvarā uzņēmēji un politiķi, kas saistīti ar reģiona neatkarības kustību. Viņus apsūdz naudas zādzībās un atmazgāšanā, kā arī ļaunprātīgā dienesta stāvokļa izmantošanā. Izmeklēšana uzskata, ka šie cilvēki ir saistīti ar nelikumīgu neatkarības kustības finansēšanu.

Tiesnesis Hoakins Agirre Lopess ar atsauci uz aizdomās turamo ierakstītajām telefonsarunām apgalvo, ka pastāvējusi kāda krievu grupa, kuri bija gatavi sniegt atbalstu neatkarības kustībai. 2017. gada oktobrī viņi it kā piedāvājuši tā laika Ženeralitāta vadītājam Karlesam Pudždemonam "rēķināties ar 10 tūkstošiem karavīru un visa Katalonijas parāda apmaksu".

"Krievu grupa gribēja pārvērst Kataloniju tādā valstī kā Šveice," teikts dokumentā.

Pārrunas it kā notika ar Katalonijas politiķa Viktora Terradeljasa starpniecību, savukārt pati "grupa no Krievijas", pēc tiesneša versijas, "tika izveidota Gorbačova laikos".

"Tātad 2017. gada rudenī Krievija piedāvāja atbalstu Karlesam Pudždemonam, ja viņš pasludinātu neatkarību, tostarp nosūtīt uz Kataloniju 10 tūkstošus karavīru. Ja viņš piekristu, iespējams, notikumi būtu traģiski un beigtos ar bruņotu konfliktu valstī ar cilvēku upuriem," teikts dokumentā.

Tiesneša orderī tāpat teikts par "dezinformācijas un destabilizācijas stratēģiju, kurā piedalījās "Kremļa valdība", kā daļa no kopējā diskursa par Eiropas Savienību uz sabrukuma robežas, Kremļa kontrolēto plašsaziņas līdzekļu – Russia Today un Sputnik – pamata vēstījuma". Tajā tiek pieminēta arī mediju grupas "Rossija segodņa" un telekanāla RT galvenā redaktore Margarita Simoņana, kuru tiesnesis dēvē par "Džuliana Asanža un Edvarda Snoudena izdevēju", KF Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieks Valērijas Gerasimovs, kā arī politologs Sergejs Markovs, ar kuru tikās Terradeljas.

Krievijas vēstniecība Spānijā izsmēja šo informāciju.

"Informācija, kas parādījās Spānijas medijos par 10 tūkstošu karavīru ierašanos Katalonijā, ir nepilnīga. Karavīru skaitam jāpievieno divas nulles, un pats pārsteidzošākais šajā sazvērestībā: karaspēkiem bija jābūt pārmestiem ar lidmašīnām "Muha" un "Čato", kas tika samontētas Katalonijā Pilsoņkara laikā un paslēptas drošā vietā Katalonijas sjerā, līdz ar šo publikāciju starpniecību tiks saņemta šifrēta pavēle rīkoties," teikts Krievijas vēstniecības Twitter paziņojumā.

Spānijas prese iepriekš jau apsūdzējusi Krieviju vēlmē novājināt ES ar Katalonijas referenduma palīdzību. Avīze El Confidencial 2017. gadā paziņoja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins cenās panākt to ar WikiLeaks dibinātājā Džuliana Asanža starpniecību, kurš atbalsta Katalonijas separātismu Twitter.

Tiesa, Latvijā tā arī nespēja izlemt, kurā pusē šajā konfliktā uzstājas Krievija: Latvijas ĀM vadītājs apgalvoja, ka Krievija izmantoja Katalonijas referendumu ES sašķelšanai, savukārt Katalonijas neatkarības piekritējs publicists Oto Ozols – ka Spānija sadarbojas ar Krievijas militāro floti un izmanto tās atbalstu.

Nesen, kārtēja Katalonijas notikumu saasinājuma fonā, Ozols atkal painteresējās, kādēļ Eiropas sabiedrība, kura ir sašutusi par notikumiem Baltkrievijā, ignorē mierīgo demonstrantu piekaušanu Barselonā.

6
Tagi:
Krievija, Spānija, Katalonija
Pēc temata
Ar ko atšķiras šie steki: kāpēc ES neizraisa sašutumu notikumi Katalonijā
Madride atzinusi neveiksmi pārrunās ar Katalonijas valdību
Un atkal turpinās cīņa: Briselē sākusi darbu Katalonijas Ēnu padome
Vairāk nekā četrdesmit cilvēki cietuši nekārtību laikā Katalonijā
Opozīcijas protesta dalībnieki Minskā, foto no arhīva

Politologs pastāstīja, kas jāgaida pēc Baltkrievijas opozīcijas izgāšanās

43
(atjaunots 10:38 29.10.2020)
Svetlana Tihanovska un aiz viņas stāvošie cilvēki nespēja pat pietuvoties mērķim, kurš, saskaņā ar metodiskajām norādēm, tika nosprausts vispārējā streikā, taču Rietumi arī turpmāk piešķirs naudu protestiem.

RĪGA, 29. oktobris – Sputnik. Streikojošos Baltkrievijas strādniekus finansē no ārzemēm, tai skaitā no Lietuvas un Polijas, paziņoja iepriekš Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko izgāzušā vispārējā streika fonā, ko apsolīja varasiestādēm bijusī kandidāte valsts vadītāja amatam Svetlana Tihanovska.

Šodien var jau pamatoti apgalvot, ka streiks Baltkrievijā ir izgāzies, paziņoja Sputnik Latvija politologs, Maskavas pedagoģijas valsts universitātes Vēstures un politikas institūta direktora vietnieks Vladimirs Šapovalovs.

"Jau vakar kļuva skaidrs, ka absolūti visi Baltkrievijas uzņēmumi strādā, nekādu dīkstāvju nav. Uzņēmumu darbinieku vidū ir protestu dalībnieki, taču viņu skaits ir nenozīmīgs. Runa ir par marginālu parādību, kura absolūti neietekmē Baltkrievijas rūpnīcu un fabriku ražošanas ciklu. Svetlana Tihanovska un aiz viņas stāvošie cilvēki nesasniedza mērķi, kurš saskaņā ar metodiskajām norādēm tika nosprausts vispārējā streikā," konstatēja Šapovalovs.

Politologs atgādināja, ka akcijas mērķis bija paralizēt Baltkrievijas rūpniecisko un lauksaimniecisko ražošanu, nodarīt kolosālus ekonomiskus zaudējumu valstij un novest pie varas maiņas.

"Opozīcijai neizdevās pat pietuvoties šim mērķim. Tā ir izgāšanās, un turpmākās darbības šajā virzienā ir absolūti neperspektīvas," uzsvēra Šapovalovs.

Taču naudu protestiem turpinās piešķirt, atzīmēja eksperts.

"Līdzekļus dos ne Polija un Lietuva, bet gan daudz ietekmīgākas un bagātākas valstis, kuras ir gatavas finansēt protestu darbības, lai nodarītu kaitējumu Krievijai un tās sabiedrotajiem. Savukārt Tihanovska arī tālāk informācijas piesegšanai izsludinās līdzekļu vākšanu protestētāju atbalstīšanai," piebilda Šapovalovs.

Oktobra vidū Tihanovska izvirzīja Baltkrievijas varasiestādēm virkni prasību, kuru starpā bija Lukašenko atkāpšanās, atteikšanās no spēka darbībām protestu gaitā un politieslodzīto atbrīvošana. Pretējā gadījumā draudēts uzsākt masveida protestus, streikus, autoceļu bloķēšanas un pārdošanas apjomu kritumu valsts veikalos, apsolīja Tihanovska. Noteiktajā dienā Baltkrievijas valdība paziņoja, ka visi reālā ekonomikas sektora uzņēmumi strādā ierastā režīmā, streika ražošanā nav.

Opozīcijas protesta akcijas sākās visā Baltkrievijā 9. augustā, pēc prezidenta vēlēšanām, kurās sesto reizi uzvarējis Aleksandrs Lukašenko – CVK ziņoja, ka viņš saņēmis 80,1% balsu. Opozīcija uzskata, ka uzvaru guvusi Svetlana Tihanovska.

Baltkrievija
© Sputnik / Виктор Толочко

Pēdējā laikā protesta akcijas pārsvarā notiek brīvdienās, plašākie pasākumi – svētdienās.

Pēc vēlēšanām opozīcija organizēja koordinācijas padomi varas tranzītam republikā. Opozīcija uzskata Tihanovsku par ievēlēto līderi, pieprasa organizēt valstī jaunas vēlēšanas un pārrunas ar varas pārstāvjiem.

Sakarā ar KP izveidi Baltkrievijas Ģenerālprokuratūra ierosināja lietu atbilstoši kriminālkodeksa pantu par varas sagrābšanas mēģinājumiem. Patlaban seši no septiņiem KP prezidija locekļiem ir arestēti vai atrodas ārzemēs. Tihanovska ir aizbraukusi uz Lietuvu. Sieviete izsludināta starptautiskā meklēšanā Krievijā, tomēr krimināllieta pret viņu KF nav ierosināta – meklēšanā viņa izsludināta saskaņā ar savstarpējas palīdzības līgumiem, ko noslēgusi Krievija un Baltkrievija.

43
Tagi:
prezidenta vēlēšanas, Aleksandrs Lukašenko, Svetlana Tihanovska, Baltkrievija
Pēc temata
Baltkrievijā saskaitīja, cik pilsoņu izbrauca uz Latviju un Lietuvu pēc vēlēšanām
Politologs: ES vēlas sagraut Baltkrievijas ekonomiku, lai gāztu Lukašenko
Politologs: Lietuva demonstratīvi atņēmusi Baltkrievijai ES naudu
Eksperts: Baltija vēlas pārvērst Baltkrieviju par savu provinci