Ziemeļu straume 2

Eiropas Komisija: "Ziemeļu straume 2" var kaitēt gāzes tranzītam

17
(atjaunots 20:24 16.09.2017)
Eiropas komisārs enerģētikas un klimata jautājumos Migels Ariass Kanete bīstas no "Ziemeļu straumes 2" negatīvās ietekmes uz citiem gāzes tranzīta maršrutiem Eiropā.

RĪGA, 15. septembris — Sputnik. Gāzes vads "Ziemeļu straume 2" var negatīvi ietekmēt gāzes tranzītu Eiropas Savienībā, norādīja Eiropas komisārs enerģētikas un klimata jautājumos Migels Ariass Kanete, uzstājoties Eiropas Parlamentā Strasbūrā.

"Eiropas komisijas viedoklis ir sekojošs: "Ziemeļu straume 2" var negatīvi ietekmēt vairākus tranzīta maršrutus, kuri ved uz Eiropas Savienību, tostarp arī maršrutu, kas ved caur Ukrainu," — teica Kanete.

Iepriekš viņš skaidroja, ka gāzes tranzīta maršrutu cauri Ukrainai no Krievijas uz Eiropas Savienību EK uzskata par drošu un stabilu.

Pērnā gada aprīlī Eiropas Komisijas viceprezidents enerģētiskās savienības lietās Marošs Ševčovičs izteicās, ka "Ziemeļu straumes 2" izbūves gadījumā var būt apdraudēts ne tikai Krievijas gāzes pārvades maršruts uz ES cauri Ukrainai, bet arī maršruts "Jamal", kas ved cauri arī Polijai.

"Ziemeļu straume 2", kuras ekspluatācijas sākums ieplānots 2019. gadā, ir īsākais Jamalas gāzes piegādes ceļš uz Eiropas ziemeļrietumu reģioniem — tas ir par 1885 km īsāks nekā tranzīta maršruts cauri Ukrainai.

"Gazprom" bieži uzsver, ka gāzes transporta maršruts cauri Ukrainai ir nedrošs, ņemot vērā partneru saistību neizpildes risku tranzīta darbā sakarā ar iespējamo gāzes atsūknēšanu no caurules vai pazemes glabātavu nepietiekamu uzpildi vajadzīgā spiediena nodrošināšanai maksimālās slodzes apstākļos ziemas periodā. Ukraina visus šos riskus noliedz, turklāt protestē pret alternatīvu "Gazprom" gāzes vadu parādīšanos tranzītam uz Eiropu.

17
Temats:
Ziemeļu straume 2 (194)
Pēc temata
Krievijas enerģētikas ministrs: "Ziemeļu straume 2" tiks uzbūvēts paredzētajos termiņos
Sašķidrinātās gāzes gaidās: Latvijā par 75% pieaugusi gāzes iegāde no "Gazprom"
Ukraina uzskata, ka "Ziemeļu straume 2" ir Krievijas enerģētiskais ierocis
Ukraina lūdz ASV sankcijas pret "Ziemeļu straumi 2"
Первый заместитель декана факультета мировой экономики и мировой политики ВШЭ Игорь Ковалев

Ekonomists: jauna robežu slēgšana var kļūt fatāla priekš Eiropas Savienības

3
(atjaunots 11:58 04.08.2020)
Brīvas pārvietošanās aizliegums, vienas no galvenajām ES vērtībām, – tas ir nopietns trieciens ne tikai integrācijas principiem, uz kuriem tika veidota Eiropas Savienība, bet arī ekonomikai.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Jautājumam par nacionālo robežu atvēršanu vai slēgšanu jābūt risinātam visu Eiropas Savienības dalībvalstu līmenī, paziņoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda. Ir jāsaskaņo šī pasākuma izmantošanas mehānisms, kurš vienveidīgi tiktu pielietots kā karantīnas instruments, citē Nausēdas vārdus Sputnik Lietuva.

Jauna ES robežu slēgšana novedīs pie kolosāliem zaudējumiem veselai virknei Eiropas ekonomikas nozaru, paziņoja Sputnik Latvija ekonomists, Ekonomikas augstskolas Pasaules ekonomikas un pasaules politikas fakultātes dekāna pirmais vietnieks Igors Kovaļovs.

Ковалев: новое закрытие границ ЕС может стать фатальным для экономики

"Robežu atvēršana būs atkarīga no epidemioloģiskās situācijas konkrētajā Eiropas Savienības valstī. Šeit ir iespējami visdažādākie risinājumi – no atgriešanās pie pilna pārvietošanās aizlieguma starp valstīm līdz atsevišķu izņēmumu ieviešanai. Ir acīmredzami, ka robežu slēgšana un brīvas pārvietošanās, vienas no galvenajām ES vērtībām, aizliegšana – tas ir nopietns trieciens ne tikai integrācijas principiem, uz kuru pamata tika veidota Eiropas Savienība, bet arī ekonomikai," norādīja Kovaļovs.

Eksperts atzīmēja, ka Eiropas jau ir izrādījusies nopietnas ekonomiskas krīzes situācijā.

"Daudzas ES valstis ir atkarīgas no tūrisma un saņem no tā būtiskus ienākumu. Protams, ieviestie pārvietošanās ierobežojumi liek šķēršļus tūristu plūsmai gan no Eiropas Savienības valstīm, gan no citām valstīm. Tas ir kolosāls trieciens tūrisma nozarei un ar to saistītiem ekonomikas sektoriem. Karantīnas pasākumu pastiprināšana un jauna robežu slēgšana nesīs papildu zaudējumu un var izrādīties fatāli daudziem biznesa veidiem," brīdināja Kovaļovs.

Pandēmijas fonā Eiropas Savienības valstis ieviesa ievērojamus aizliegumus sociālajā un ekonomiskajā nozarē, tai skaitā restorānu, veikalu, skaistumkopšanas salonu un sporta klubu slēgšanu un masveida pasākumu atcelšanu, kā arī pārvietošanās un tūrisma ierobežojumus. Šo pasākumu dēļ ES valstu ekonomika ir būtiski cietusi, lielus zaudējumus piedzīvojušas viesnīcas un tūrisms, sabiedriskā ēdināšana un pārvadājumi. Eiropas Komisija sagaida, ka eirozonas IKP šogad kritīsies vairāk nekā par 7% atšķirībā no pērnā gada kāpuma par 1,5%.

3
Tagi:
koronavīruss, tūristi, robeža, Eiropas Savienība
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Panākumi Baltijai, neveiksme ES: eksperts novērtēja ekonomikas glābšanas plānu
Sabrukums ir neizbēgams. Kāpēc ES tik kaismīgi strīdējās par palīdzību vājajiem
Atgriezās no ārzemēm: Latvijā pieci jauni Covid-19 inficēšanās gadījumi
Vakcinācija, foto no arhīva

Vai visiem pietiks: pasaules bagātākās valstis jau izpērk vakcīnu pret Covid-19

20
(atjaunots 16:51 03.08.2020)
Speciālisti ir noraizējušies par to, ka laikā, kad pasaules bagātākās valstis jau pilnā gaitā nodarbojas ar vakcīnas pret koronavīrusu devu iepirkšanu, nabadzīgās valstis var kļūt par situācijas ķīlniecēm un palikt bez visa.

RĪGA, 3. augusts – Sputnik. Pasaules bagātākās valstis, pie kurām attiecināmas ASV, Lielbritānija, Japāna un Eiropas Savienības valstis, jau ir parakstījušas vienošanās par vairāk nekā 1,3 miljardu vakcīnu pret Covid-19 devu iegādi, raksta Mixnews.lv, atsaucoties uz analītiķiem no kompānijas "Airfinity".

Tāpat tiek ziņots, ka šīs valstis ir gatavas izpirkt vēl 1,5 miljardus vakcīnu piegādēs un darījumos, kuri pagaidām skaitās neslēgti.

Pēc speciālistu domām, šādi masveida iepirkumi var apdraudēt citas valstis, kas šādas "agresīvas izpirkšanas" beigās var palikt vispār bez vakcīnas vai izrādīties pēdējās rindā uz iegādi.

Saskaņā ar aģentūru, ASV un Lielbritānija noslēdza darījumus ar "Sanofi" un "GlaxoSmithKline Plc", Japāna – ar "Pfizer".

Pastāv bažas, ka vakcīnas pret koronavīrusa devu visiem var nepietikt. Savukārt nabadzīgās valstis vispār var kļūt par situācijas ķīlniecēm, kā tas bija 2019. gadā, kad virkne valstu praktiski monopolizēja piegādes.

Atgādināsim, ka dotajā brīdī Covid-19 gadījumu skaits pārsniedz 18 miljonus.

Visvairāk saslimušo ir ASV – 4,8 miljoni cilvēku. Otrajā vietā seko Brazīlija – 2,7 miljoni cilvēku, trešajā – Indija (1,8 miljoni). Savienotās Valstis ieņem līderpozīcijas arī pēc letālu gadījumu skaita – vairāk nekā 158 tūkstoši mirušo. Tām seko Brazīlija (94 tūkstoši) un Meksika (47 tūkstoši).

Pēc Pasaules Veselības organizācijas domām, pasaulei ir vērts gatavoties ilgstošākai pandēmijai, situācija neizlīdzinās un joprojām paliek ārkārtēja.

20
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Krievijā nosauca masveida vakcinācijas pret koronavīrusu uzsākšanas termiņus
PVO ieinteresējusies par Krievijas vakcīnu pret Covid-19
Noslēgušies Covid-19 vakcīnas izmēģinājumi Krievijā. Kad sāksies masveida ražošana?