Afganistāna

ASV neatskaitījās par 1,5 miljardu dolāru izdevumiem Afganistānā

14
(atjaunots 17:24 12.09.2017)
Afganistānas atjaunošanai paredzētā nauda netika iztērēta dambju, elektrostaciju, autoceļu un dzelzceļu būvniecība, kā arī cilvēktiesību aizsardzībai, atzīmē eksperti.

RĪGA, 11. septembris – Sputnik. Amerikas Starptautiskās attīstības aģentūra (USAID) neatskaitījās, kam tika iztērēti 90% naudas, kas tika sniegta no 2013. līdz 2015. gadam Kabulai no Afganistānas Atjaunošanas fonda, vēsta Sputnik Lietuva.

Par to liecina USAID ģenerālā inspektora atskaite, uz kuru atsaucas Sputnik Afghanistan. Tiek atzīmēts, ka no 2012. gada marta līdz 2016. gada aprīlim USAID piešķīra Afganistānas programmām 1,5 miljardus dolāru. 2013.-2015. gada izdevumus pārbaudīja ģenerālā inspektora pārvalde.

Partijas "Afganistānas solidaritāte" valdības loceklis Obaids Kabirs komentāros Sputnik atzīmēja, ka atskatoties uz USAID darbības vēsturi, var redzēt, ka šī organizācija ir Amerikas valdības okupācijas rīks, kas grasās ar šādu organizāciju palīdzību īstenot savu politiku dažādās valstīs.

"Spožākais piemērs ir Latīņamerika. Paragvajā šīs organizācijas speciālā grupa apmācīja labējos un ekstrēmistus kā spīdzināt šīs valsts revolucionārus. Šobrīd šāda politika tiek īstenota Afganistānā," — teica politiķis.

Pēc Kabira viedokļa, USAID projektiem Afganistānā nebija infrastruktūras raksturs un tie neizmainīja afgāniešu dzīvi un nepadarīja to labāku.

"Mēs neesam ieraudzījuši, nedz uzbūvētus dambjus, nedz elektrostacijas vai autoceļus un dzelzceļus. USAID runāja par plāniem sieviešu tiesību un cilvēktiesību aizsardzībā Afganistānā, taču nauda tika iztērēta pavisam citiem nolūkiem. Taču pats galvenais ir tas, ka amerikāņu nauda nonāk to pašu ekstrēmistu un noziedznieku rokās, ar kuriem viņi cīnās, un ekstrēmisti turpina savu lietu," — paziņoja partijas "Afganistānas solidaritāte" pārstāvis.

Situāciju komentēja arī Kabulas universitātes ekonomikas profesors Saifulins Seihuns.

"Amerika ir valsts ar ne pārāk caurspīdīgu grāmatvedību, nerunājot jau par valstīm, kuras saņem tās palīdzību. ASV palīdzēja mums arī pirms kara. Arī toreiz bija problēmas grāmatvedībā. 80% USAID palīdzības nesasniedza savu mērķi, tādēļ šīs organizācijas darbu var uzskatīt par neapmierinošu. USAID īstenoja savu darbību tajos Afganistānas rajonos, kur notiek karš, tādēļ tā zināja, ka tur neieradīsies auditori," — teica eksperts Sputnik intervijā.

14
Pēc temata
ASV palielinājušas militāro kontingentu Afganistānā
Senators Makeins: ASV zaudē Afganistānas karā
Pentagons pēta Afganistānā nomestās bumbas sekas
Britu specdienests noklusē mierīgo iedzīvotāju slepkavības Afganistānā
Starptautiskā Krimināltiesa uzskata, ka ASV iestādes izdarījušas kara noziegumus Afganistānā
Stoltenbergs

Baltija, Krima un tālāk: NATO satrauc Krievijas militārā spēka pieaugums

5
(atjaunots 11:25 16.01.2021)
Ziemeļatlantijas alianse satraukti un vērīgi seko, kā Krievija pastiprina militāro klātbūtni vairākos reģionos, paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

RĪGA, 16. janvāris – Sputnik. Krievijas militārās klātbūtnes pastiprināšanās no Baltijas līdz Ziemeļāfrikai rada NATO satraukumu, paziņoja alianses ģenerāldirektors Jenss Stoltenbergs.

Viņš informēja, ka NATO novēro Krievijas nostiprināšanos ne tikai Āfrikā, bet arī Tuvajos Austrumos, Sīrijā, Melnās jūras reģionā, Krimā, Baltijas jūras rajonā, galējos Ziemeļos. "Esam par to nopietni satraukušies, mēs ļoti uzmanīgi sekojam Krievijas militārā spēka pieaugumam," uzsvēra alianses ģenerālsekretārs.

Stoltenbergs atzīmēja, ka Krievija ne tikai paplašina militāro klātbūtni reģionā, bet arī principiāli pastiprina savas militārās iespējas. "Šī iemesla dēļ citu starpā NATO audzē savas iespējas," norādīja Ziemeļatlantijas bloka ģenerālsekretārs.

NATO nerimstoši paplašina savu klātbūtni Baltijas reģionā, aizbildinoties ar it kā augošo Krievijas agresiju. ASV aizsardzības ministrs Marks Esperts iepriekš paziņoja, ka Pentagons pēta iespējas pārvietot daļu savu spēku no Vācijas uz Baltijas valstīm, Rumāniju vai Bulgāriju un dislocēt uz ilgstošu laika periodu. Espers klāstīja: jo tālāk uz austrumiem Eiropā atrodas valsts, jo vairāk ASV tur varot darīt sabiedroto sirdsmieram.

Savukārt Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško uzsvēra, ka Maskava vērīgi seko ASV plāniem pārvietot savus karavīrus Eiropā un vērtē šo soļu iespējamās militārās sekas no reģionālās drošības viedokļa.

Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu jau vairākkārt norādījis, ka NATO jau dislocējusi Baltijas reģionā virkni daudznacionālo bataljonu, bet mācību laikā alianses karavīru skaits Krievijas robežu tuvumā pieaug vairākkārt. Šoigu norādīja, ka Maskava ir spiesta spert adekvātus atbildes soļus Rietumu stratēģiskajā virzienā, kas rada lielākos drošības riskus Krievijai.

5
Tagi:
Stoltenbergs, bruņojums, drošība, aizsardzība, Krievija, NATO
Pēc temata
ASV eskadras kuģis "ganās" Baltijā: eksperts paskaidroja, kādu labumu no tā gūst Krievija
Rokas par īsām. Kāpēc NATO noder tikai Krievijas provocēšanai
"Audzē bruņojumu, izturas nekaunīgi un agresīvi": Krimā norāja NATO
ASV Jūras spēkiem pavēlēts agresīvāk rīkoties pret Krieviju
Džo Baidens

Eksperts sniedza prognozi par Baidena politiku pēcpadomju valstīs

27
(atjaunots 17:12 15.01.2021)
Eksperts uzskata, ka Krievijas attiecībās ar Rietumiem pēcpadomju teritorijā valdīs nevis spēku, bet gan vājuma līdzsvars.

RĪGA, 15. janvāris – Sputnik. ASV jaunā administrācija sāks aktīvāku darbu pēcpadomju valstīs, it īpaši Krievijas rietumu perifērijā, uzskata Krievijas Ārlietu padomes ģenerāldirektors Andrejs Kortunovs, vēsta RIA Novosti.

"(ASV nākamajam prezidentam) Džo Baidena acīs pēcpadomju valstīm, it īpaši Krievijas rietumu perifērijai ir lielāka nozīme, nekā pēc (ASV pašreizējā prezidenta) Donalda Trampa domām," eksperts konstatēja videokonferencē, kas bija veltīta gada rezultātiem pēcpadomju telpā.

Nelielas cerības: kā mainīsies ASV un Krievijas attiecības
Ruptly / Joe Biden Campaign / US Department of Defense / Kremlin.ru

"Es domāju, mēs ieraudzīsim aktīvākas amerikāņu darbības šajā teritorijā, būtiskāku mijiedarbību ar šo valstu valdībām, maigās diplomātijas, informācijas kara instrumentu enerģiskāku izmantošanu," uzskata politologs.

Tomēr, pēc Kortunova domām, ja arī tas notiks, nav saskatāmi resursi un politiskā griba pilnā mērā likt lietā iespējas Rietumu ietekmes pastiprināšanai.

"Tāpēc Krievijas un Rietumu attiecībās pēcpadomju teritorijā valdīs nevis spēku, bet gan vājuma līdzsvars," konstatēja eksperts.

Politologa vērojumi liecina, ka patlaban tiek galīgi nostiprināti Padomju Savienības sabrukuma rezultāti.

"Varētu teikt, ka nav saskatāmas vispār nekādas likumsakarības un Krievijas vispārēja pieeja šai teritorijai, tas ir, Krievijas politika kļūst elastīgāka, individualizēta un profesionālāka," norādīja analītiķis.

Viņa ieskatā, Krievija sāk iecietīgāk vērtēt ārvalstu ietekmes paplašināšanos bijušās PSRS teritorijā, ja vien runa ir ar Ķīnas klātbūtni, piemēam, Centrālāzijā, vai Turcijas ietekmi Dienvidkaukāzā.

Tāpat eksperts uzskata, ka virkne Krievijas partneru un sāncenšu pēcpadomju telpā, pārsvarā – no rietumvalstu vidus, pamazām zaudē interesi par to, un dažos gadījumos būtu gatavi pieņemt Krievijas līdera pozīcijas.

"Vienā brīdī var notikt tā, ka dažas pēcpadomju valstis izjutīs grūtības, kas saistītas nevis ar lielvalstu mēģinājumiem iejaukties viņu iekšējās lietās, bet gan, drīzāk, ar šo lielvalstu intereses krišanos par bijušās Padomju Savienības teritoriju," secināja politologs.

27
Tagi:
Džo Baidens, ASV
Pēc temata
Baidena komada ir kā vilku bars
"Var iznākt gluži pretēji". Politologs par padomu Baidenam Krievijas aspektā
Mest pie malas nicinājumu. Trampa bijusī padomniece devusi padomu Baidenam
Beigas spēlītēm – krieviem izdevies uzlauzt amerikāņu apziņu