Telekanāla RT un aģentūras Sputnik galvenā redaktore Margarita Simoņana

Simoņana atbildējusi uz ASV Valsts departamenta joku par RT "neērtajiem" žurnālistiem

16
(atjaunots 10:59 18.09.2017)
ASV Valsts departamenta oficiālā pārstāve brīfingā mēģināja atjokoties, jautāta par kratīšanu Krievijas diplomātisko misiju ēkās.

RĪGA, 9. septembris — Sputnik. Telekanāla RT un aģentūras Sputnik galvenā redaktore Margarita Simoņana atbildējusi uz ASV Valsts departamenta pārstāvja par to, ka žurnālisti, kuri uzdod neērtus jautājumus, strādā RT.

"Valsts departaments stāsta, ka žurnālisti, kuri uzdod neērtus jautājumus, strādā RT. Paldies, mums ir ļoti patīkami!" — teica Simoņana RT.

Iepriekš Valsts departamenta brīfingā viens no žurnālistiem painteresējās, kāpēc tika pārmeklēta Krievijas diplomātiskā misija. Organizācijas oficiālā pārstāve Hetere Nauerte to nosauca par "ekskursiju pa ēku". Nauerte atteicās atbildēt uz šo jautājumu. Pēc tam cits reportieris vaicāja, vai viņai zināmi citi gadījumi, kuros citas valstis pārmeklē ēkas, ko pamet amerikāņu diplomāti. Valsts departamenta pārstāve taujāja: "Vai jūs visi šodien strādājat RT?" un piebilda, ka arī viņa varot pajokot.

Krievijas ģenerālkonsulāta Sanfrancisko ēkā un tirdznieciskajā pārstāvniecībā Vašingtonā notika pārmeklēšana. Pie tam ASV apgalvo, ka Krievijas diplomātisko iestāžu "inspekcijās" FIB nav piedalījies, un Krievijas vēstniecības personāls "tika uzaicināts pievienoties Valsts departamenta amatpersonām un izstaigāt ēkas Sanfrancisko, Ņujorkā un Vašingtonā, ko ASV pieprasīja slēgt".

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs tamlīdzīgas darbības nosauca par starptautisko tiesību rupju pārkāpumu. Krievijas ĀM uzsvēra, ka atbaidošās akcijas ar mērķi ieņemt Krievijas diplomātiskos īpašumus ASV nav attaisnojamas. 

16
Temats:
Rietumu propagandas karš pret Krieviju (49)
Pēc temata
Krievijas konsulārās iestādes ASV negrasās samazināt pakalpojumu apjomu
Krievijas Tirdzniecības pārstāvniecība atstāja ēku Vašingtonā pēc 40 gadu darba
Sanfrancisko Krievijas ģenerālkonsulāta kaimiņi pauž nožēlu par tā slēgšanu
Lēmumu slēgt KF konsulātu Sanfrancisko Tramps pieņēmis pats
Krievijas prezidents Vladimirs Putins

Putins izvirzīts Nobela miera prēmijai

4
(atjaunots 17:17 24.09.2020)
Miera prēmija ir viens no pieciem apbalvojumiem, ko XIX gadsimta beigās nodibināja zviedru rūpnieks un izgudrotājs Alfrēds Nobels. To piešķir cilvēkam vai organizācijai par izcilu ieguldījumu miera stiprināšanā.

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins izvirzīts 2021. gada Nobela miera prēmijai. Pieteikumu Nobela prēmijas komitejai Oslo jau 9. septembrī nosūtījis rakstnieks Sergejs Komkovs, vēsta RIA Novosti.

"Šodien faktiski jau ceturto reizi nosūtu pieteikumu Nobela miera prēmijai. Tas nosūtīts šī gada 9. septembrī, un jau 10. septembrī pieteikums nonāca Nobela miera komitejā Oslo, Nobela komitejas galvenajā mītnē," Komkovs pastāstīja preses konferencē "Par Krievijas prezidenta Vladimira Putina izvirzīšanu Nobela miera prēmijai 2021. gadā".

Akadēmiķis pastāstīja, ka vērīgi sekojis ierakstītās vēstules ceļam.

"Pl. 15:07 pēc vietējā laika ierakstītā vēstule tika saņemta Oslo (..) un parakstījās viens no Nobela komitejas sekretāriem. Pēc šī pieteikuma sākās burtiski ārprātīga reakcija no amerikāņu puses. Vakarpusē, pēc pl. 16:00 pēc vietējā laika amerikāņu pārstāvis Oslo (..) teju vai ar roku uzrakstīja pieteikumu un tūlīt pat iegrūda pieteikumu par Trampa izvirzīšanu Nobela miera prēmijai – kaut kādus niekus par kaut kādas konfliktsituācijas noregulēšanu starp Arābu Emirātiem un Izraēlu," atzīmēja rakstnieks.

Komkovs norādīja, ka pieteikumu pieņemšana sākas septembrī un beidzas oktobrī. Līdz martam komiteja tos izskatīs, bet martā vai aprīlī visiem, kas nosūtījuši savus ierosinājumus, nosūtīs paziņojumus par to, ka pieteikums pieņemts, izskatīts un reģistrēts.

Miera prēmija ir viens no pieciem apbalvojumiem, ko XIX gadsimta beigās nodibināja zviedru rūpnieks un izgudrotājs Alfrēds Nobels. To piešķir cilvēkam vai organizācijai par izcilu ieguldījumu miera stiprināšanā.

4
Tagi:
Vladimirs Putins
Pēc temata
Patiesību izkropļot neizdosies: Putins par Otrā pasaules kara vēstures sagrozīšanu
"Kopīga nākotne": Putins ierakstīja uzstāšanās video priekš ANO Ģenerālās Asamblejas
Mediji: Putins devis mājienu par "Latvijas pēdām" incidentā ar Navaļniju
Sergejs Hrapačs

Eksperts: Minskai ir divi varianti, apturēt tranzītu no Lietuvas

14
(atjaunots 11:30 24.09.2020)
Ja Baltkrievija izšķirsies par tādu soli, iespējamas līdzīgas darbības no kaimiņvalstu puses, uzskata eksperts Sergejs Hrapačs.

RĪGA, 24. septembris – Sputnik. Lietuvas transporta ministrs Jaroslavs Narkevičs paziņoja, ka austrumu tirgū strādājošie Lietuvas krlavu pārvadātāji var novirzīt kravas caur citām valstīm, ja Baltkrievijas robeža tiks slēgta. Viņš atzīmēja, ka būtiskas pārmaiņas Baltkrievijas robežas šķērsošanā nav konstatētas, tomēr Lietuva pieļauj, ka tā tiks slēgta.

Iepriekš Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko pastāstīja, ka valsts būs "spiesta slēgt robežu no rietumiem". Tomēr aizvadītajā nedēļā Lietuva informēja, ka caurlaides punkti strādā bez pārmaiņām.

Baltkrievijas un Lietuvas robeža, foto no arhīva
© Sputnik / Виктор Толочко

Krievijas Transporta ministrijas sabiedriskās padomes bijušais loceklis, asociācijas "Mežregionavtotrans" valdes priekšsēdētājs Sergejs Hrapačs atzīmēja, ka Baltkrievija var neizsniegt divpusējās vai draudzpusējās atļaujas kravu tranzītam caur savu teritoriju. Šim lēmumam būs noteiktas sekas.

"Ja atļauja nav izsniegta ārvalstu pārvadātājam, ārvalstu pārvadātājs nevar šķērsot teritoriju. Tātad arī pretējā gadījumā citas valstis, kas sūta kravas mašīnas ar precēm, atsauks vai anulēs savas atļaujas baltkrievu pārvadātājiem," viņš konstatēja.

Hrapačs uzsvēra: ja Minska vēlas slēgt robežas, tā šādu lēmumu pieņems, tomēr nav skaidrs, kas no tā cietīs vairāk.

"Ja Baltkrievija pēkšņi vēlēsies kaut kādā veidā slēgt robežu, tā var to itin labi izdarīt, neizsniedzot atļaujas savas teritorijas šķērsošanai, vai vienkārši slēgs robežu, aizbildinoties ar karantīnu vai citiem pasākumiem. Tomēr pie tam tā var gaidīt tieši tādu pašu atbildi no kaimiņvalstu puses. Šajā situācijā jāskatās, kas cietīs vairāk – Baltijas valstis vai Baltkrievija," piebilda eksperts.
Храпач рассказал, что ждет Европу, если Минск закроет границы
14
Tagi:
tranzīts, Lietuva, Baltkrievija
Pēc temata
Politologs: izdevīgi tranzīta noteikumi KF nerada grūtības, tagad jāstrādā Minskai
Aiz saprāta robežas: Baltkrievijas ĀM izvērtēja ANO Cilvēktiesību padomes rezolūciju
ES liek likmi uz sankcijām, lai mainītu varu valstīs: Krievija aicina mainīt kursu
Kas būs, kad padzīs Lukašenko? Jurkāns kritizē Latvijas viedokli par stāvokli Baltkrievijā

Eiropas Komisija var sodīt Igauniju nevēlas cīnīties ar rasismu

0
(atjaunots 17:23 24.09.2020)
ES valstu likumdošanā jābūt atsevišķām normām par kriminālatbildību naida kurināšanas gadījumā.

RĪGA, 24. septembris — Sputnik. Igaunijai draud Eiropas Komisijas sods par to, ka valsts vēl joprojām nav paredzējusi kriminālatbildību par publisku naida kurināšanu, vēsta Postimees.

2008. gada novembra nogalē Eiropas Savienība vienojās cīnīties ar rasismu un ksenofobiju ar kriminālo tiesību pasākumiem. Saskaņā ar Eiropas Padomes lēmumu, ko tā pieņēma 2008. gadā, ES valstu likumdošanā jābūt atsevišķām normām par kriminālatbildību par publisku naida kurināšanu.

Igaunija vēl joprojām nav iekļāvusi atbilstošos grozījumus savos likumos, un EK draud ar tiesvedību.

"Kaut kādas vēstules nosūtītas tām ES dalībvalstīm, pret kurām komisijai ir iebildumi. Igaunijas Republika vēstuli vēl nav saņēmusi, mums tā mierīgi jāsagaida, jāizlasa, jāpaskatās, par ko mūs apsūdz, un tad būs iespējams atbilstoši plānot mūsu tālākos soļus," teica tieslietu ministrs Raivo Aegs ("Tēvija").

Politiķis konstatēja, ka, pieņemot tādu direktīvu, jārīkojas piesardzīgi, lai neierobežotu viedokļa brīvību.

"Kūkas Moorapea ("maura galva" (ig.), izplatīts nosaukums kūkām ar šokolādes glazūru, kas pēdējā laikā ES valstīs vairs netiek pielietots – red.) vairs netiek pārdotas, aizliegts saldējums eskimo, un tā ir nenormāla tendence, ka esam sākuši nodarboties ar tādiem aspektiem, kad dažas ļoti tradicionālas vēsturiskās pieejas un nosaukumi tagad kļuvuši absolūti nepieņemami un provocē rasismu un ksenofobiju," paskaidroja ministrs.

"Ja šī procedūra noteiks sodu Igaunijai, mēs sodu samaksāsim. Mēs jau savlaicīgi vērsīsimies tiesā. Šis process noteikti ilgs gadiem, taču mēs vienkārši neļausim uzsēsties sev kaklā," konstatēja valsts iekšlietu ministrs Marts Helme (EKRE).

Opozīcijā strādājošās Reformu partijas līderis Kaija Kallass norādīja, ka likumos par naida kurināšanu patiešām var pastāvēt vārda brīvības apdraudējums, savukārt no reliģiskās un rasu diskriminācijas Igauniju sargā arī Konstitūcija.

0
Tagi:
rasisms, Igaunija, Eiropas Komisija
Pēc temata
"Kauns!" – saldējuma ražotājam pārmet rasismu
Amerikāņi atteikušies no nosaukuma "eskimo", lai neaizvainotu eskimosus
Amerikai piedāvā izvēlēties starp rasismu un anarhiju
Sodīt "rasistus" un "antifašistus" Latvijā: Dombrava sašutis par Black Lives Matter