ASV prezidents Donalds Tramps

Politico: Tramps neapmierināts ar sankcijām pret Krieviju

21
(atjaunots 12:52 24.08.2017)
Sarunās ar senatoriem ASV prezidents Donalds Tramps paudis neapmierinātību ar jauno likumprojektu par sektorālo sankciju paplašināšanu pret Krievijas ekonomiku.

RĪGA, 24. augusts — Sputnik. ASV prezidents Donalds Tramps privātās sarunās ar senatoriem paudis neapmierinātību ar likumprojektiem, kas vērsti pret Krieviju, ziņo Politico.

Augusta sākumā Tramps parakstīja likumu, kas paredz pret Krievijas ekonomiku vērsto sektorālo sankciju paplašināšanu. Cita starpā likums paredz, ka valsts vadītājs var attiecināt sankcijas uz personām, kas iegulda līdzekļus Krievijas eksporta cauruļvadu būvdarbos vairāk nekā 5 miljonu dolāru apmērā gadā vai 1 miljona dolāru apmērā vienā darījumā. 

Likumā noteikts, ka ASV turpinās pretoties projektam "Ziemeļu straume 2". Turklāt likums samazina Krievijas banku finansēšanas maksimālo termiņu līdz 14 dienām, naftas un gāzes sektora kompāniju finansēšanas termiņu – līdz 60 dienām (patlaban šie termiņi atbilstoši sastāda 30 un 90 dienas)

Paredzēti arī ierobežojumi personām, kuras investē vairāk nekā 10 miljonus dolāru vai veicina tādas investīcijas, ja minētie ieguldījumi palīdz Krievijas Federācijai privatizēt valsts aktīvus, kas sekmē KF valdības amatpersonu, viņu ģimenes locekļu un tuvinieku nelikumīgu iedzīvošanos.

Krievijas Ārlietu ministrija
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Sarunā ar Republikāņu partijas senatoru Bobu Korkeru (Tenesijas štats) jūlija beigās Tramps uzsvēra, ka likumprojekts par sankcijām pret Krieviju neatbilst konstitūcijai un var kaitēt viņa darbam prezidenta postenī.

Senatora pārstāve apstiprināja, ka Trampa saruna ar Korkeru ir notikusi, un raksturoja to kā "produktīvu sarunu jautājumā par likumprojektu, kas skar sankcijas pret Krieviju".

7. augustā notika Trampa telefona saruna ar Republikāņu partijas senatoru Tomu Tillisu (Ziemeļkarolīnas štats), vienu no likumprojekta autoriem, kas aizliedza prezidentam atbrīvot no amata speciālo prokuroru lietā par tā saucamo "Krievijas iejaukšanos" Robertu Milleru. Informācijas avots ziņoja, ka Tramps bijis neapmierināts ar iniciatīvu un nevēlējās, lai to pieņemtu.

21
Pēc temata
Berlīne atgādināja Trampam, ka jaunās sankcijas ir jāapspriež ar Eiropu
Paskaidrojumi par sankcijām ir sniegti: Lavrovs ticies ar Tillersonu
Krievijas atbilde sankcijām dos sāpīgu triecienu amerikāņu valūtai
Turcija atteikusies atbalstīt Rietumu sankcijas pret Krieviju
Krievijas enerģētikas ministrs: "Ziemeļu straume 2" tiks uzbūvēts paredzētajos termiņos

Ukrainas Jūras spēku komandieris: valsts ir gatava karam ar Krieviju

6
(atjaunots 09:45 06.07.2020)
Ukrainas Jūras spēku komandieris gaida Krievijas armijas uzbrukumu Hersonas apgabalam ar mērķi novadīt Dņepras ūdeni uz Krimu.

RĪGA, 6. jūlijs — Sputnik. Ukrainas Jūras spēki gatavojas pilnvērtīgai karadarbībai ar Krieviju, kara flotes komandieris kontradmirālis Aleksejs Ņeižpapa paziņoja intervijā avīzei "Dumskaja".

Komandieris apgalvo, ka Ukraina plāno "atgūt" krimu, kā arī gatavojas karam ar Krieviju.

"Būs lieli zaudējumi – gan mūsu karavīru, gan civiliedzīvotāju vidū," Ņeižpapa paziņoja.

Pēc viņa vārdiem, Kijeva gaida Krievijas armijas uzbrukumu Hersonas apgabalam ar mērķi novadīt Dņepras ūdeni uz Krimu, informēja RIA Novosti.

Iepriekš Ukraina nodrošināja 85% Krimas saldūdens patēriņa ar Ziemeļkrimas kanāla starpniecību, kas novadīja ūdeni no Dņepras. Pēc Krimas atgriešanās Krievijas sastāvā ūdens padeve pa kanālu vienpusējā kārtībā tika pilnībā pārtraukta.

Ukrainas politiķi atsakās atjaunot ūdens padevi pussalai, taču regulāri klāsta, ka Krievija plānojot ieņemt Ziemeļkrimas kanālu. Krimas republikā jau ir sarūpēti saldūdens avoti.

Pēdējos gados Ukrainas Jūras spēki saskaras ar nopietnām problēmām. Vecie kuģi pakāpeniski iziet no ierindas, jauniem trūkst līdzekļu. Pie tam Kijeva aktīvi pērk ārzemēs norakstītus kuģus. Piemēram, pērnā gada septembrī ASV Krasta apsardze nodeva Kiejvai divus norakstītus patruļas kuterus Drummond (WPB-1323) un Cushing (WPB-1321), kas būvēti 1988. gadā. ASV apsolīja nodot Ukrainas Jūras spēkiem vēl divus norakstītus šī tipa patruļas kuterus.

6
Tagi:
Ukraina, Krima, Krievija
Pēc temata
Pentagons pasūtījis jaunu kompleksu Javelin partiju Lietuvai un Ukrainai
Ukraina, Lielbritānija, ASV un Igaunija parādīja ANO savu vienaldzīgo attieksmi pret Krimu
Ukraina cer "padzīt" Krieviju no ASV kosmiskajām programmām
Ukrainas deputāts aicinājis uzstādīt kodolbumbas Maskavā un Budapeštā
Lielbritānija

Mediji: Lielbritānija ieviesīs individuālās sankcijas pret Krievijas pilsoņiem

6
(atjaunots 09:36 06.07.2020)
Financial Times vēsta, ka Lielbritānijas ārlietu ministrs publiskos sarakstu – Krievijas un Saūda Arābijas pilsoņus, pret kuriem tiks ieviestas sankcijas par cilvēktiesību pārkāpumiem.

RĪGA, 6. jūlijs - Sputnik. Šodien Lielbritānijas ārlietu ministrs Dominiks Rābks publicēs Krievijas un Saūda Arābijas pilsoņu sarakstu, pret kuriem tiks ieviestas sankcijas par cilvēktiesību pārkāpumiem "Magņitska grozījumu" ietvaros, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz Financial Times.

Saskaņā ar izdevuma datiem, vairākiem Krievijas valstspiederīgajiem tiks liegta iebraukšana Lielbritānijā, viņu konti britu bankās tiks iesaldēti. Financial Times raksta, ka sarakstā būšot "spīdzinātāju, slepkavu un izvarotāju" vārdi.

Gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbi Vācijā. Foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Rāba melnajā sarakstā būs pilsoņi, kas, pēc Londonas domām, ir jurista Sergeja Magņitska nāves līdzzinātāji. Sankcijas, pēc izdevuma informācijas, stāsies spēkā nekavējoties.

Izdevums norāda, ka sarakstā būs arī Saūda Arābijas pavalstnieki, kas turēti aizdomās par opozīcijas žurnālista Džamala Hašodži slepkavību.

"Ar šī likumdošanas akta palīdzību Lielbritānija saņems jaunas pilnvaras un varēs aizliegt iebraukšanu Lielbritānijā tiem, kuri vainojami par cilvēktiesību rupjiem pārkāpumiem, naudas līdzekļu novirzīšanu uz mūsu bankām un labuma gūšanu no mūsu ekonomikas," sankciju plānus komentēja Dominiks Rābs.

Pēc viņa vārdiem, vēlāk šogad melno sarakstu plānots paplašināt: ierobežojumi tiks attiecināti uz cilvēkiem, kas turēti aizdomās par korupciju, žurnālistu vajāšanu un cilvēku aizvainošanu reliģiskās pārliecības dēļ.

Pie tam Rābs atzina, ka ir "mazliet satraukts" par to, kā jaunais sankciju režīms ietekmēs divpusējās attiecības, tomēr, pēc viņa vārdiem "no morālā viedokļa tāda rīcība būs pareiza". Viņš piezīmēja, ka Magņitska lieta, ko viņš nodēvēja par "savas paaudzes Solžeņicinu" viņa "sirdij ir ļoti tuva".

2018. gada oktobrī Lielbritānija vēstīja, ka pēc izstāšanās no ES sāks pielietot pati savu sankciju likumdošanu. Ministru kabinets solīja publicēt nacionālos sankciju sarakstus.

Likums "Par sankcijām un naudas atmazgāšanas apkarošanas pasākumiem" ar "Magņitska grozījumu", kas ļauj Lielbritānijas valdībai ieviest ierobežojumus pret personām, kas it kā pārkāpušas cilvēktiesības, stājās spēkā 2018. gada maijā. Dokumenta nolikumus iespējams piemērot tikai pēc valsts izstāšanās no ES. Likuma autors ir Boriss Džonsons, toreizējais valsts ārlietu ministrs, un viņa vietnieks Tariks Ahmads.

Lielā investīciju fonda Hermitage Capital Management darbinieks Sergejs Magņitskis, Krievijā apsūdzēts par nodokļu mahinācijām, miris pirmstiesas izmeklēšanā "Matrosskaja tišina" 2009. gada novembrī. Viņa nāve radīja plašu sabiedrisko rezonansi Krievijā un ārvalstīs.

Pazīstamais Saūda Arābijas žurnālists Džamals Hašodži no 2017. gada dzīvoja ASV un strādāja avīzē Washington Post. Viņš tika nogalināts 2018. gada oktobrī Saūda Arābijas konsulātā Stambulā. Saūda Arābijas valdība sākotnēji noliedza, ka viņš būtu pazudis no konsulāta, taču, kad parādījās video un audio ieraksti, bija spiesta atzīt: žurnālists nogalināts pēc strīda ar konsulāta darbiniekiem. Turcijas policijai neizdevās atrast viņa līķi.

6
Tagi:
sankcijas, Saūda Arābija, Krievija, Lielbritānija
Pēc temata
Tiesa Maskavā aizmuguriski arestējusi Viljamu Brauderu
Labi, ka neuzmeta bumbu uz galvas: Lembergs tagad ir kā Kims Čenuns
Kopā ar Lembergu: JKP lika saprast, ka vēlas redzēt Šķēli "Magņitska sarakstā"
"Magņitska akts" Eiropā: EPPA aicina visus sekot Latvijas piemēram
Helikopteris Ka-52

Krievija atbildēja uz NATO manevriem Ramstein Alloy Latvijā

0
(atjaunots 10:02 06.07.2020)
Agresīvi soļi pret Krieviju vienmēr sastapsies ar atbildi – telpā un laikā. Šo likumskakarību apstiprināja NATO gaisa kara spēku ikgadējo mācību Ramstein Alloy rezultāti Baltijas valstīs.

1. jūlijā Latvijā noslēdzās NATO Gaisa spēku trīs dienas ilgās mācības, kurās bija iesaistīti vairāk nekā 20 iznīcinātāji un palīglidmašīnas no piecām alianses valstīm un Somijas. Pasludinātie manevru mērķi: komandēšanas un kontroles, NATO valstu sadarbības un mijiedarbības iemaņu un gaisa patrulēšanas procedūru (ar AWACS pielietojumu) uzlabošana.

Faktiski sešu valstu iznīcinātāji izspēlēja nevis miera misiju, bet gan sadarbību operācijā pret tehnoloģiski attīstītu pretinieku, un tāda šajā reģionā ir tikai Krievija.

Alianses valstīm nav pieredzes kaujas darbībās pret tehnoloģiski līdzvērtīgu pretinieku, un tās cenšas Baltijas reģionā ar diviem desmitiem iznīcinātāju pārbaudīt kaut kādus abstraktus algoritmus, neņemot vērā ticamo graujošo atbildi. Vienlaikus mācību Rlamstlein Alloy fonā nesnauda arī Krievijas bruņotie spēki. Zenītraķešu sistēmas S-300 PM2 "Favorit" kaujas komandas Novgorodas apgabalā izspēlēja gaisa uzbrukuma atvairīšanu. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja: "Situāciju gaisā piesegšanas rajonā apgrūtināja nosacītā pretinieka aviācijas uzlidojumu imitācija, kas strādāja visā augstuma un ātruma diapazonā." Kopumā ir skaidrs, ka tam ir tiešs sakars ar Ramstein Alloy dalībniekiem.

Komplekss S-300 "Favorit" spēj "ieraudzīt" objektus līdz 500 km attālumā, pavadīt līdz 65 mērķus un noraidīt datus uzbrukumam vienlaikus par 24 mērķiem. Likvidācijas maksimālais attālums – 350 km, tātad S-300 komandas Novgorodas apgabalā faktiski varēja kontrolēt debesis virs visas Latvijas teritorijas un nosacīti likvidēt visas nosacītā pretinieka lidmašīnas valsts gaisa telpas lielākajā dalā 7,5 sekunžu laikā.

Zenītraķešu pulka speciālisti organizēja vairākas pretgaisa kaujas, kuru gaitā fiksēja un pavadīja mērķus, organizēja vadāmo zenītraķešu elektronisko startu. Sistēmas S-300 PM2 vadības punktam ir plašas iespējas apmācīt zenītraķešu divizionu komandas – atvairīt dažādas sarežģītības pakāpes gaisa uzbrukumus, ieskaitot lielā ātrumā lidojošus, manevrētspējīgus un pat ballistiskos mērķus. Un tas vēl nav viss.

Iemesls un sekas

Vienlaikus Rietumu kara apgabala armijas aviācijas brigāde kaimiņos – Pleskavas apgabalā veica grupu lidojumus nelielā un ļoti nelielā augstumā. Izlūkošanas un trieciena helikopteru Ka-52 "Aligator", trieciena Mi-28 "Nochnoy okhotnik", daudzfunkcionālo transporta Mi-8 un Mi-26 ekipāžas izspēlēja ugunst atbalsta, desanta izsēdināšanas elemetus un citus funkcionālos uzdevumus, ieskaitot manevrus "gaiss-gaiss" tipa raķešu apšaudes gadījumā.

1. jūlijā Ļeņingradas apgabalā RKA tankisti likvidēja vairāk nekā simt bruņotus nosacītā pretinieka mērķus. Apšaude notika sarežģītos apstākļos, ar 125 mm tanku ieroču lādiņiem, līdz 1800 metru attālumā. Atgādināšu, ka pavasarī RKA saņēma modernizēto tanku T-90M pirmo partiju, kas spēj konkurēt ar T-14 "Armata".

Dienu iepriekš RKA sastāvā iekļāvās speciālo uzdevumu nodaļa, kas noslēdza apmācības speciālo uzdevumu brigādes bāzē Tambovas apgabalā. Vienība nodrošināta ar jaunāko bruņojumu un tehniku, ieskaitot bruņumašīnas "Taifun K" ar vispārēju aizsardzību no lādiņiem līdz 14,5 mm un pretmīnu aizsardzību.

Jūnija beigās korporācija "Rosteh" informēja, ka tiek gatavota jauna operatīvi taktiskā raķešu kompleksa modifikācija. Domājams, ar lielāku darbības rādiusu (patlaban – līdz 500 km). Tātad Krievijas rietumos dislocētie "Iskander" tuvākajā laikā kļūs daudz efektīvāki.

Nav ne mazāko šaubu: nav nejaušība tas, ka šie daudzveidīgie notikumi Krievijā sakrituši laikā un telpā ar alianses aktivitāti. Krievijas Federācija ir spiesta kompleksi un pārliecinoši reaģēt uz militāriem draudiem ar pārspēku, lai nevienam no "partneriem" nerastos vēlme pārbaudīt mācību Ramstein Alloy, BALTOPS un citu NATO "karaspēļu" no taktikas viedokļa primitīvos algoritmus reālās sadursmēs.

Mīti un realitāte

Kopš pavasara NATO gaisa policiju Baltijā apzīmē spāņu gaisa spēku iznīcinātāji F/A-18A/B Hornet. Iespējams, Baltijas valstu imidžam tas ir labāk nekā nekas (no trieciena aviācijas viedokļa), tomēr ārzemnieku īslaicīgā "stažēšanās" Baltijas kara darbības teātrī neesoša agresora "savaldīšanas" režīmā nesola vietējiem iedzīvotājiem ne mieru, ne drošību – ne šodien, ne perspektīvā.

Simboliskā NATO misija – četri iznīcinātāji, kuri patrulē Baltijas valstu gaisa telpu (NATO’s Baltic Air Policing mission) ik gadus "pāraug" kvalitatīvā stāvoklī – sākas manevri Ramstein Alloy NATO Gaisa spēku komandieru vadībā (NATO’s Allied Air Command). Pie tam alianse neslēpj, ka trīs ekipāžu rotācijas un trīs aviācijas mācības gadā paredzētas pilotu intensīviem treniņiem un ekipāžu maksimāla skaita aptveršanai. Kāpēc kompaktajām Baltijas valstīm vajadzīgs tāds pulks sagatavotu ārvalstu "policistu"? No debesu patrulēšanas efektivitātes, tas ir, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas drošības (kam, starp citu, nekas nedraud) viedokļa, pilotu rotāciju būtu efektīvāk organizēt tikai vienu reizi gadā. Skaidrs, ka, aizbildinoties ar NATO’s Baltic Air Policing mission, alianses gaisa spēki aktīvi pēta reģionu pirms kaujām. Amerikaņu stratēģiskie bumbvedēji-raķešu nesēji B-52H lido jau 180 km attālumā no Sanktpēterburgas, bet Igaunijā dislocēti bezpilota lidaparāti MQ-9 Reaper. Tā vairs nav nekāda policija.

Ziemeļatlantijas bloka vecākie partneri izmanto Latviju un citas Baltijas valstis kā placdarmu iespējamam karam ar Krieviju un konsekventi "aizpilda" to ar uzbrukuma infrastruktūru, arsenāliem, armijas bāzēm un aerodromiem, ārvalstu spēkiem (tie rotācijas režīmā te dislocēti nepārtraukti). Lai ideoloģiski pamatotu NATO neadekvāto militāro aktivitāti, Latvijas (un citu Baltijas valstu) Aizsardzības ministrija periodiski klāsta, ka Krievijas kara kuģi un lidmašīnas parādās pie republikas robežām.

Reāla pamata bažām nav. Visi Krievijas kara lidmašīnu lidojumi un kuģu pārvietošanās precīzi atbilst starptautiskajiem noteikumiem, citu valstu robežas netiek pārkāptas. Krievijai naidīgie izteikumi ir iekšēja patēriņa "opijs". Piemēram, ja Latvijas pilsoņi vairs neuztrauksies par to, ka rītausmu, iespējams, sagaidīs bunkurā, viņi var sākt taujāt: kāpēc valsts tērē 2% IKP bruņojumam?

16 gadus ilgā Latvijas dzīve aliansē nav palīdzejusi radīt patiešām efektīvus Nacionālos bruņotos spēkus (vismaz Pentagona plānu atbalstam dažādos planētas "karstajos punktos). Iepriekš valsts Ministru kavinets apstiprināja AM izstrādāto "Latvijas kiberdrošības stratēģiju 2019.-2022. gadam", kurā pieminētas mākoņstratēģijas, tīklcentriskās partizānu vienības, lāzera modelēšanas sistēmas MILES un citas "augstās matērijas". Reālajā armijā vēl joprojām trūkst tanku, raķešu iekārtu, trieciena aviācijas un daudz kā cita.

No militārā viedokļa Latvija nav īpaši varena, tās armijā ir 5300 "durkļi" (faktiski – viena brigāde), 5 kara transporta helikopteri, 5 tralētāji un 11 patruļas kuteri, 67 artilērijas vienības, 300 bruņumašīnas, un militārā spēka reitingā Global Firepower ieņem 102. vietu no 138 iespējamām. Pie tam rodas iespaids, it kā Rīga uztājīgi gatavotos vērienīgam militārajam konfliktam: no 2018. gada tērē aizsardzībai 2% IKO, dislocē savā teritorijā aizvien jaunas ārvalstu vienības un armijas bāzes, ik gadus organizē desmitiem manevru, kuros piedalās sabiedrotie no NATO. Kāpēc vajadzīga tāda aktivitāte mierīgajā, stabilajā, ekonomiski sekmīgajā Baltijas reģionā?

Krievija savlaicīgi novērtēja jaunos draudus starptautiskajai drošībai – koronavīrusa radīto Covid-19, un maijā ierosināja Ziemeļatlantijas aliansei "demonstrēt militāro savaldību", pandēmijas laikā apturēt visas militārās mācības Austrumeiropā, visus spēkus veltīt aktuālo problēmu risināšanai. Ārkārtējā situācijā dažādu valstu militārās vienības spēj operatīvi dezinficēt objektus, izvērst mobilos hospitāļus, nogādāt humāno palīdzību nelaimes skartajos rajonos. Diemžēl "partneri" Maskavu nesadzirdēja. NATO manevru sērija Baltijas reģionā turpinās, militārais risks pieaug.

0
Tagi:
militārās mācības, NATO, Baltija, Krievija
Pēc temata
"Drebuļi un šermuļi" Baltijā: kāpēc NATO vajadzīgi manevri Ramstein Alloy
Krievijas flote ar "Okeāna vairogu" pārsegusi Baltijas verdošo katlu
Par tiem, kas jūrā: Rietumos valda satraukums par jaunumiem Krievijas JKF