Kodolbumba

Lietuvas eksprezidents: Krievija būvē "atombumbu" netālu no Viļņas

60
(atjaunots 09:12 23.08.2017)
Lietuvas bijušais prezidents Valds Adamkus salīdzināja Baltkrievijas celto AES Astravjecā ar "atombumbu".

RĪGA, 23. augusts — Sputnik. Lietuvas bijušais prezidents Valds Adamkus starptautiskajā konferencē Viļņā, kas bija veltīta reģionālās drošības jautājumiem kritizēja Lietuvas valdību par nespēju pārliecināt ES dalībvalstis par to, ka 50 km attālumā no Lietuvas galvaspilsētas celtā BelAES nopietni apdraud visu Eiropu, vēsta ru.delfi.lt

"Krievija ar baltkrievu rokām būvē atombumbu pie pašas Viļņas sliekšņa," — paziņoja eksprezidents.

Pēc viņa domām, nepieciešams izveidot reālu opozīciju un protestēt arī pret gāzes vadu Nord Stream, kas tiek izbūvēts Baltijas jūrā starp Krieviju un Vāciju.

Baltkrievijas AES būvdarbi Astravjecā
© Sputnik / Виктор Толочко

Adamkus uzsvēŗa, ka šo jautājumu lemšanai tuvākajā ES samitā ieteicams organizēt atsevišķu Eiropas reģiona vadītāju tikšanos, kurā tiktu apspriesti enerģētikas jautājumi.

15. jūlijā Lietuvas Seims atzina, ka Astravjecas AES būvdarbi apdraud valsts nacionālo drošību, tās apkārtējo vidi un iedzīvotāju veselību. Pie tam republikā tika pieņemts likums par Baltkrievijas elektrostacijas ražotās elektroenerģijas boikotu. Lietuvas Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Vitauts Beks jau vairākkārt informējis par savu nodomu panākt BelAES būvdarbu aprutēšanu vai tās darbības aizliegšanu.

Lietuva jau ir vērsusies pie Latvijas ar lūgumu aizliegt elektroenerģijas importu no BelAES.

60
Pēc temata
Lukašenko ieteicis Baltijas valstīm kopīgi izmantot BelAES
Eksperts: apdraud nevis BelAES, bet gan kodolatkritumu pazemes krātuve Lietuvā
Lietuvas Seima spīkeris aicinājis Mūrnieci iestāties pret BelAES
Krievijas vēstnieks Lietuvā komentējis valsts neapmierinātību ar BelAES
Tamborēšana, foto no arhīva

Reuters: koronavīruss licis itāļu vecmāmiņām šķirties no mazbērniem

17
(atjaunots 14:48 28.05.2020)
Jaunais koronavīruss izrādījies bīstams cienījama vecuma cilvēkiem visā pasaulē, taču īpaši sāpīgi tas skāris Itāliju, kur vecmāmiņām un vectētiņiem ir ļoti liela nozīme bērnu audzināšanā.

RĪGA, 28. maijs — Sputnik. Itālijā bērnus parasti pieskata vecmāmiņas un vectētiņi, taču Covid-19 pandēmija ir izjaukusi itāļu tradicionālās ģimenes, stāsta Reuters.

Itālija
© AFP 2019 / Marco Bertorello

70 gadus vecā Paola Berardi kopā ar vīru Mauro jau 10 gadus katru darba dienu pavadīja ar abiem mazdēliem – dvīņiem, kamēr viņu meita strādāja. Vasaras viņi pavadīja ar mazdēliem jūras kūrortā Itālijas ziemeļos.

Taču kopš Covid-19 uzliesmojuma šī gada februārī Paola redz savus mazdēlus tikai datora monitorā, kad palīdz tikt viņiem galā ar mājas darbiem. Kad Itālija atviegloja karantīnas prasības, ģimene atkal varēja tikties, tomēr Paola ir noraizējusies – Mauro ir diabētiķis, viņš ir riska grupā.

Pagaidām viņas mazdēli sēž mājās, taču drīz viņi atkal tiksies ar saviem draugiem. Aptuveni 95% visu koronavīrusa pandēmijā mirušo Itālijā ir cilvēki vecumā no 60 gadiem. Bērni saslimst retāk un pārsvarā pārcieš slimību vieglāk, tomēr viņi var pārnēsāt infekciju.

Sievietes meitai Valērijai, kura no vīra ir šķīrusies, radušās milzīgas problēmas, – tāpat kā daudzi citi itāļi, viņa ir atkarīga no saviem vecākiem, kuri pieskata bērnus, kamēr viņa pati strādā.

Jaunais koronavīruss izrādījies bīstams cienījama vecuma cilvēkiem visā pasaulē, taču īpaši sāpīgi tas skāris Itāliju, kur vecmāmiņām un vectētiņiem ir ļoti liela nozīme bērnu audzināšanā. Itāļu vecmāmiņas un vectētiņi vidēji pavada ar mazbērniem 730 stundas mēnesī, Spānijā - 576, Francijā – 360, bet Vācijā – 288.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Itāļu ģimenēs, kur abi vecāki strādā, pirms pandēmijas vecmāmiņas un vectētiņi pieskatīja bērnus vecumā līdz 5 gadiem 60% gadījumu, ar 5-10 gadus veciem bērniem – 47% gadījumu. ASV laiku ar mazbērniem regulāri pavada tikai 22% vecmāmiņu, Lielbritānijā – 17%.

Iemesli, kuru dēļ vecmāmiņas Itālijā ir tik svarīgas, daļēji meklējami kultūrā, daļēji – ekonomikā. Katoļticīgajā Dienvideiropā ģimene apvieno sabiedrību, atšķirībā no individuālistiskajām luterticīgajām Ziemeļeiropas valstīm. Jaunieši vēlāk uzsāk dzīvot atsevišķi, paļaujas uz vecāku palīdzību, bet vēlāk savukārt rūpējas par viņiem.

Bez tam pēdējos gadu desmitos daudzi sirmgalvi Itālijā varēja agrāk aiziet pensijā un saņemt labu naudu, tāpēc – vairāk pavadīt laika ar mazbērniem. Valsts to izmantoja un neveidoja plašu bērnudārzu tīklu. Tagad Itālijas bērnudārzos pietiek vietu tikai ceturtajai daļai bērnu vecumā līdz 3 gadiem, turklāt tikai puse no tiem ir valsts iestādes, tāpēc nav dārgas.

Tomēr radinieku palīdzības sistēma sāka sabrukt jau pirms pandēmijas. Pēdējo 30 gadu laikā pensijas vecums Itālijā ir pieaudzis, un laiki, kad sieviete valsts darbā varēja nopelnīt pensiju līdz 40 gadu vecumam, jau sen ir pagājuši. Tagad vīrieši un sievietes dodas pensijā 67 gadu vecumā, tāpēc sarūk laiks, ko viņi var pavadīt ar mazbērniem.

Tātad vecāki spiest izmantot dārgus bērnudārzus: valsts bērnudārzi maksā 200-500 eiro mēnesī, privātie ir divreiz dārgāki. Vidējā gada alga Itālijā – 21 600 eiro.

Skolas Itālijā ir slēgtas vismaz līdz septembrim, tāpēc valdība apsolījusi vecākiem sertifikātus 1200 eiro vērtībā aukles apmaksai un 30 dienas ilgu bērna kopšanās atvaļinājumu. Tomēr šie pasākumi neaizpildīs tukšumu, ko atstājušas vecmāmiņas un vectētiņi pašizolācijas periodā.

17
Tagi:
koronavīruss, Itālija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
ECDC direktore: mūs gaida otrs pandēmijas vilnis
Zinātnieki aprēķinājuši Covid-19 pandēmijas beigu datumu
Miljoniem cilvēku var nonākt galējā trūkumā pandēmijas rezultātā
Vairāk nekā simt valstis atbalstījušas ES ierosinājumu izmeklēt pandēmijas iemeslus
Militārās mācības Saber Strike 2017

NATO paskaidroja Krievijai, kāpēc apmāca karavīrus pandēmijas laikā

29
(atjaunots 12:38 28.05.2020)
NATO noraidīja Krievijas ierosinājumu apturēt militārās mācības koronavīrusa pandēmijas laikā.

RĪGA, 28. maijs — Sputnik. Krievija un NATO apmainījās vēstījumiem jautājumā par militārās darbības ierobežošanu Eiropā pandēmijas laikā. Vienoties neizdevās: NATO apgalvo, ka tās darbības saistītas ar aizsardzību, bet nostiprināšanās Austrumeiropā saistīta ar Krievijas draudiem, kā arī iesaka Maskavai atjaunot Vīnes dokumentu par uzticības un drošības stiprināšanas pasākumiem. Krievija neuzskata, ka tam ir jēga, un norāda, ka arī tās darbību pamatā ir aizsardzība, turklāt nostiprināšanās pie robežām ar Baltiju saistīta ar draudiem no NATO puses, vēsta "Kommersant".

Avīzes rīcībā esošā informācija liecina, ka Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs parakstījis vēstījumu NATO ģenerālsekretāram Jensam Stoltenbergam, kurā Krievija aicina aliansi vienoties par savstarpēju atteikšanos no militārajām mācībām koronavīrusa Covid-19 pandēmijas laikā. Konkrētus soļus iniciatīvas īstenošanai tika piedāvāts apspriest militārpersonu līmenī. Pie tam Krievija norādīja, ka vienpusējā kārtībā jau sākusi ierobežot militāro aktivitāti pie Ziemeļatlantijas alianses valstu robežām.

Tomēr NATO atbilde Krievijas pusei sagādāja vilšanos. Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs konstatēja, ka alianses pārstāvji ir "noripojuši iesīkstējušās pozīcijās, ko tradicionāli ieņēma, un turpina tās, neskatoties uz pandēmiju un Krievijas ierosinājumiem".

NATO pozīciju izskaidroja alianses oficiālā pārstāve Oana Lundžesku. Pēc viņas vārdiem, alianses darbību pamatā ir aizsardzība, tās ir samērojamas un atbilst tās starptautiskajām saistībām.

"Mūsu pastiprinātā avangarda klātbūtne alianses austrumu daļā ir atbilde uz Krievijas militārā spēka pielietošanu pret kaimiņiem un militārā potenciāla paplašināšanu Baltijas reģionā un aiz tā robežām," viņa teica.

Viņa stāstīja, ka Jenss Stoltenbergs kārtējo reizi aicinājis Krieviju atjaunot Vīnes dokumentu par uzticības un drošības pastiprināšanas pasākumiem. Līgums paredz plašu informācijas apmaiņu par militārajiem spēkiem, aizsardzības plānošanu un budžetiem. Alianse uzskata, ka dokuments esot novecojis, un jau vairākus gadus aicina Krieviju modernizēt šo instrumentu. Maskava atbildēja, ka līgumu kosmētiski grozījumi situāciju neglābs.

"Mēs daudzkārt esam paskaidrojuši NATO, kādu iemeslu dēļ neuzskatām, ka viņu idejas par Vīnes dokumenta modernizāciju būtu attaisnotas un pamatotas, - norādīja Rjabkovs. – Taču viņi uzskata, ka Krievija viņiem ir parādā. Ja NATO valstis patiešām grib izkustināt no vietas šo jautājumu, tās varētu padomāt, ko piedāvāt Krievijai un kā to reāli ieinteresēt no valsts nacionālās drošības viedokļa. Mēs nevaram vienpusēji piekāpties Ziemeļatlantijas aliansei."

Iepriekš Krievijas aizsardzības ministrs, armijas ģenerālis Sergejs Šoigu informēja, ka Rietumu stratēģiskais virziens rada lielāko apdraudējumu Krievijas militārajai drošībai, un norādīja: draudu neitralizācijas mērķiem Rietumu kara apgabalā šogad ieplānoti 28 organizatoriskie pasākumi bruņoto spēku cīņas sastāva pilnveidošanai, kas sinhronizēti ar moderna bruņojuma piegādēm.   

Krievijas un Rietumu attiecības pasliktinājās pēc Krimas pievienošanās Krievijai un konflikta sākuma Ukrainas austrumos. Sakarā ar it kā augošo Krievijas "agresiju", NATO samitā Varšavā pieņēma lēmumu paplašināt klātbūtni Austrumeiropas valstīs. Starptautisko spēku bataljoni dislocēti Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Pieaudzis arī sabiedroto militāro mācību skaits pie KF robežām.

Maskava jau vairākkārt ir norādījusi, ka nav ieinteresēta palielināt konfrontāciju ar NATO ne Baltijas reģionā, ne citviet pasaulē, un uzsvērusi, ka neplāno uzbrukumus nekādām NATO valstīm. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pauda pārliecību, ka NATO tas ir labi zināms, tomēr alianse aizbildinās ar Krievijas "agresijas" ieganstu, lai dislocētu lielāku skaitu tehnikas un bataljonu pie Krievijas robežām.

Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško uzsvēra, ka valsts ņem vērā NATO soļus savā militārajā plānošanā.

29
Tagi:
Stoltenbergs, Lavrovs, militārās mācības, Krievija, NATO
Pēc temata
Eksperts: NATO vēlas vairāk naudas un ignorē slimnieku vajadzības
"No tāda nenoslēpsies": Krievija atradusi iespēju pieskatīt NATO
"Kur nu vēl tuvāk": kurp ASV vēlas pārvest savu kodolarsenālu
Lavrovs pastāstīja par KF atbildi uz ASV iespējamo izstāšanos no Atvērto debesu līguma
Latvijas televīzija, foto no arhīva

Telekanāls LTV7 no 2021. gada pārtrauks raidīt krievu valodā

0
(atjaunots 10:23 30.05.2020)
Šogad Latvijā slēdza Pirmā Baltijas kanāla ziņu platformu krievvalodīgo auditorijai, no 2021. gada slēdz ziņas krievu valodā kanālā LTV7.

RĪGA, 30. maijs – Sputnik. No nākamā gada 1. janvāra telekanālā LTV7 nebūs raidījumu krievu valodā, paziņoja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.

Pēc viņa sacītā, telekanāla reitingi "varētu būt labāki".

Āboliņš paziņoja, ka nacionālo mazākumtautību saturam sabiedriskajos medijos ir jābūt, un tas tiks pārcelts Internetā, speciālā platformā uz lsm.lv bāzes, savukārt LTV7 kļūs par kanālu latviešu valodā. NEPLP vadītājs, redzot "kanāla žurnālistikas kvalitāti", pauda pārliecību, ka sasniegt nacionālo mazākumtautību auditorijas izdosies tieši šādā multimediju platformā.

Tāpat viņš atzīmēja, ka lēmumu ietekmēja televīzijas skatīšanas ieradumu izmaiņas.

Āboliņa paziņojumu radio Baltkom ēterā komentēja bijusī NEPLP valdes locekle Gunta Līdaka. Pēc viņas sacītā, Āboliņa vārdi kļuva par pārsteigumu pat pašai Latvijas Televīzijas vadībai. Līdaka atzīmēja, ka naudas multimediju platformas projekta īstenošanai satura izveidošanai krievu valodā nav, un paziņojumam ir politiska nokrāsa.

"Šis jau nav pirmais un ne pēdējais mēģinājums izmainīt LTV7 apraides tīklu. Es uzskatu, ka šīs NEPLP paziņojums lielākā mērā ir gribas paušanas, nevis reāla iespēja to izdarīt. Tie ir politiski lozungi, jo, ja paskatās uz Latvijas Televīzijas gatavību to īstenot, nekādu priekšnoteikumu tam nav. Pirmkārt, tas ir ļoti atkarīgs no naudas, otrkārt, pati Latvijas Televīzija ir vieglā apmulsumā saistībā ar to, ka šāds paziņojums parādījies publiskā telpā," sacīja Līdaka.

Pēc viņas sacītā, Āboliņa paziņojums kārtējo reizi izcēla pretrunas: no vienas puses, Latvijā runā par vēlmi slēgt krievu apraidi, no citas puses, – ka krievu ziņas ir jāatstāj.

Līdaka atgādināja, ka jau ir mainījies apraides tīkls Pirmajā Baltijas kanālā. Ja tagad arī LTV7 atteiksies no krievvalodīgā satura, tas vēl vairāk samazinās krievvalodīgās auditorijas iespējas Latvijā saņemt informāciju televīzijā dzimtajā valodā.

Protams, ir arī citas iespējas, un te ir svarīgi, kā attīstīsies krievu apraide sabiedriskās televīzijas Interneta telpā, atzīmēja Līdaka. "Taču budžetā tam nav naudas. Runā, ka it kā tas tiks finansēts no Latvijas Televīzijas iekšējiem resursiem, taču es uzskatu, ka tas nav iespējams," sacīja Līdaka.

Saeimas deputāte no partijas "Saskaņa" Ļubova Švecova, komentējot iniciatīvu, paziņoja, ka viņai ir grūti izskaidrot šādu regulatora rīcību.

"Šogad, galvenokārt specdienestu rīcības dēļ, krievvalodīgajai auditorijai slēdza Pirmā Baltijas kanāla ziņu platformu. No nākamā gada slēdz ziņas krievu valodā kanālā LTV7… Man ir grūti rast loģisku izskaidrojumu šādai rīcībai," uzrakstīja viņa savā Facebook lapā.

0
Tagi:
mediji, krievu valoda, Latvijas Televīzija
Pēc temata
Paiders: LTV pārvērtās ministru kanālā
Nacionālpatrioti sašutuši: krievi sākuši mazāk skatīties latviešu medijus
Telekanāla krievu valodā vietā Latvijā attīstīs interneta medijus
Krievu valoda Latvijā ir populāra, paziņoja LTV programmu direktore
Par krievu valodu Latvijā nāksies maksāt? KF vēstniecība sašutusi par valodas kvotām TV