Bankas karte

Iepirkšanās internetā: nekļūt par krāpnieku upuri

62
(atjaunots 14:08 19.08.2017)
Tiešsaistes tirdzniecības nozares uzņēmējs Andrejs Tukins pastāstīja Sputnik lasītājiem, kā veikt drošus pirkumus internetā, lai nekļūstu par krāpnieku upuriem.

RĪGA, 19. augusts – Sputnik, Angelīna Mandrika. Ar katru dienu pieaug cilvēku skaits, kuri veic pirkumus internetā – tas ir ērtāk, lētāk, taupa laiku un visbiežāk interneta veikalos var atrast to, kā nav tirdzniecības centros.

Taču, veicot iepirkumus tiešsaistē, var viegli kļūt par krāpnieku upuri, kuri vēlas piesavināt jūsu finanses. Šādu gadījumu jau bijis daudz. Par ļaunprāšu "trofeju" var kļūt jūsu bankas kartes numurs, paroles vai arī cita jūsu personīga informācija. Lai neiekļūtu nepatīkamā situācijā, nepieciešams zināt dažus drošības noteikumus, veicot pirkumus pasaules tīmekļa plašumos.

Kā pastāstīja Sputnik Igaunija tiešsaistes tirdzniecības nozares uzņēmējs Andrejs Tukins, atrodot jebkādu preci interneta veikalā ar izdevīgu cenu, nepieciešams noskaidrot šīs lietas cenu arī pie konkurentiem. Pēc viņa vārdiem, ja cenas ievērojami atšķiras, derētu aizdomāties par tik zemas cenas iemesliem jūsu izvēlētajā mājaslapā. Pārāk izdevīgs piedāvājums varētu kalpot par mānekli lētticīgam cilvēkam.

"Pirms pirkuma apstiprināšanas pārliecinieties par to, ka veikala interneta lapā ir kontaktu informācija. Jūs mēģina apkrāpt, ja mājaslapā nav telefona numura, bet sakari tika uzturēti tikai ar e-pasta vai speciālas elektroniskas formas starpniecību," — atzīmēja Tukins.

Rūpīgi pārbaudiet informāciju

Interneta veikala oficiālajā mājaslapā ir jābūt juridiskajai adresei, telefona numuram un uzņēmuma reģistrācijas datiem. Pirms pirkuma apstiprināšanas pārbaudiet, vai veikalam ir sava noliktava vai arī tas ir "vitrīna" citām vairumtirdzniecības noliktavām, atzīmēja speciālists.

Reāli pastāvoša interneta veikala mājaslapā vienmēr var atrast informāciju par preces piegādes termiņiem, par tās atgriešanas un nomaiņas iespējām, kā arī par garantijas darbības nosacījumiem. Kā atzīmēja Andrejs Tukins, viņš nepirktu preci ar ļoti ilgu piegādes termiņu, ja interneta veikalam nav savas lapas sociālajos tīklos un par to netiek minēts internetā, kā arī tad, ja nekur nav iepriekšējo pircēju atsauksmju.

Bankas arī rūpējas par savu klientu drošību – dažās no tām, lai kaut ko apmaksātu internetā, nepieciešams aktivizēt funkciju "Iepirkšanās internetā". Veicot apmaksu internetā, jūs būsiet novirzīts un bankas oficiālo lapu, kur jums būs nepieciešams apstiprināt savu personību ar paroles palīdzību, un tikai pēc tam jūs varēsiet apmaksāt preci. Ja jūs neveicat iepirkumus internetā, tad šo funkciju labāk atslēgt, un tad ar jūsu bankas karti neviens nevarēs neko iegādāties internetā.

62
Pēc temata
Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju attaisno interneta pirātismu
Darknet – interneta tumšā puse
Interneta šerifs pret krāpniekiem
Vairāk nekā 200 austrāliešus piekrāpuši interneta darboņi no Latvijas
Malta, foto no arhīva

EK uzsākusi Kipras un Maltas Uzturēšanās atļauju programmu likumīguma pārbaudi

9
(atjaunots 12:29 21.10.2020)
Eiropas Savienībā raizējas, ka "zelta pasu" programmas līdzi nes līdzekļu atmazgāšanas, izvairīšanās no nodokļu samaksas un korupcijas riskus.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Eiropas Komisija pārbaudīs, cik lielā mērā programmas, kuras ļauj saņemt Kipras un Maltas pilsonību, atbilst Eiropas tiesībām, teikts EK paziņojumā.

ES uzmanību piesaistījušas Kipras un Maltas pilsonības piešķiršanas programmas apmaiņā pret investīcijām, kuras tiek dēvētas par "zelta pasēm".

Maltas un Kipras valdībām tiek atvēlēti divi mēneši, kuru laikā tām būs jāatbild uz apsūdzībām. Ja EK nesaņems apmierinošu atbildi, tad pret šīm valstīm var tikt ieviestas sankcijas.

Dokumentā teikts, ka pilsonības piešķiršana, apmaiņā pret investīcijām personām, kurām nav reālu sakaru ar Eiropas valstī, ir pretrunā ar "Eiropas pilsonības būtību". Eiropas Savienībā uztraucas, ka "zelta pasu" programmas līdzi nes līdzekļu atmazgāšanas, izvairīšanās no nodokļu samaksas un korupcijas riskus.

Atzīmēsim, ka Kipras ministru padome 13. oktobra ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu atcelt Kipras Investīciju programmu, kuras ietvaros ārzemnieki varēja saņemt Kipras pilsonību apmaiņā pret investīcijām. Tas notika nākamajā dienā pēc Kataras telekanāla Al Jazeera izmeklēšanas filmas iznākšanas ēterā par oficiālo personu, tai skaitā politiķu, iespējamo saikni ar noziegumiem pilsonības piešķiršanā.

Turklāt Kipras Iekšlietu ministrija paziņoja, ka izskatīs gandrīz 600 jau iesniegto pieteikumu Kipras pilsonības saņemšanai apmaiņā pret investīcijām, kā arī tos iesniegumus, kurus paspēs iesniegt līdz Kipras Investīciju programmas pārtraukšanai.

Viens no "zelta pasu" programmas pionieriem ES bija Latvija. No 2010. līdz 2017. gadam valsts izsniedza vairāk nekā 17 tūkstošus Termiņuzturēšanās atļauju (TUA) apmaiņā pret ieguldījumiem gandrīz 1,5 miljarda eiro apmērā. Vairāk nekā 90% TUA pieteikumu tika saņemts no bijušās PSRS valstu iedzīvotājiem, pārsvarā no Krievijas pilsoņiem.

Taču Latvijas varasiestādes konsekventi padarīja bargākus TUA piešķiršanas nosacījumus no 2014. gada, kad minimālais investīciju apmērs tika palielināts no 150 līdz 250 tūkstošiem eiro. Par fināla akordu kļuva 2017. gada novembra beigās pieņemtie Imigrācijas likuma grozījumi, ar kuriem tika ieviests obligāts maksājums 5000 eiro apmērā reizi piecos gados par TUA pagarināšanu visiem topošajiem investoriem, ieskaitot tos, kas ieguldīja līdzekļus nekustamajā īpašumā, uzņēmumā vai banku saistībās.

9
Tagi:
Eiropas Komisija, termiņuzturēšanās atļauja, Malta, Kipra
Pēc temata
Vjetnamiešiem iepatīkas Latvijas "zelta vīzas"
Transparency International: Latvija slikti pārbauda "zelta vīzu" pieteikumus
Latvija "laicīgi" izrēķinājusies ar uzturēšanās atļaujām
Eirodeputāte ieteica Latvijai bagātnieku vietā pieņemt migrantus
KF vēstniecība Vašingtonā, foto no arhīva

Krievijas vēstniecība komentēja apsūdzības pret sešiem KF pilsoņiem ASV

14
(atjaunots 20:17 20.10.2020)
Iepriekš ASV Tieslietu ministrija un FIB izvirzīja apsūdzības sešiem Krievijas pilsoņiem par dalību hakeru uzbrukumu sērijā un kaitīgu programmu izplatīšanā ar mērķi uzbrukt citu valstu infrastruktūrai.

RĪGA, 20. oktobris — Sputnik. Krievijas vēstniecība Vašingtonā noraida ASV apsūdzības Krievijas pilsoņiem par destabilizējošu un hakeru darbību visā pasaulē, sarunā ar RIA Novosti paziņoja diplomātiskās misijas pārstāvis.

Iepriekš ASV Tieslietu ministrija un FIB izvirzīja apsūdzības sešiem Krievijas pilsoņiem par dalību hakeru uzbrukumu sērijā un kaitīgu programmu izplatīšanā ar mērķi uzbrukt citu valstu infrastruktūrai. Cita starpā viņi apsūdzēti par vīrusa NotPetya izplatību 2017. gadā. Apgalvots, ka šīs personas esot Galvenās izlūkošanas pārvaldes darbinieki, kuri cita starpā esot organizējuši kiberuzbrukumus Olimpiādei Dienvidkorejā. Gandrīz vienlaikus Lielbritānijā izskanēja apgalvojumi, ka Krievijas izlūkdienesti esot plānojuši arī kiberuzbrukumu Olimpisko spēļu organizatoriem Tokijā pirms tās tika atliktas.

"Absolūti skaidrs, ka šādām ziņām nav nekā kopēja ar realitāti, to mērķis ir vienkārši saasināt rusofobo noskaņojumu amerikāņu sabiedrībā, "raganu medību" izvēršanos un spiegu māniju. Tāda jau vairākus gadus ir Vašingtonas politiskās dzīves īpatnība. ASV vadība konsekventi grauj agrāk pragmatiskās Krievijas un ASV attiecības un mākslīgi uzspiež iedzīvotājiem toksisku iespaidu par Krieviju un visu, kas ar to saistīts," komentēja vēstniecības pārstāvis. 

Aģentūras sarunbiedrs uzsvēra, ka Krievijai nav un nav arī bijuši nodomi nodarboties ar "destabilizējošām operācijām" visā pasaulē.

"Tas neatbilst mūsu ārpolitikai, nacionālajām interesēm, kā arī mūsu izpratnei par, to, kā veidojas valstu attiecības. Krievija ciena citu valstu suverenitāti un neiejaucas to darīšanās," viņš piezīmēja.

Informācijas avots Ārlietu ministrijā informēja, ka ASV un Lielbritānijas apsūdzības par Krievijas hakeru saiknēm ar dažādiem uzbrukumiem, arī Olimpisko spēļu organizatoriem Tokijā, ir nepamatotas un vērstas pret iekšējo auditoriju.

14
Tagi:
Krievijas vēstniecība, kiberuzbrukums, ASV
Latvijas veselības ministre Ilze Viņķele, foto no arhīva

Viņķele atzinās, ka viņai jau sapņos rādās Covid-19

0
(atjaunots 21:17 21.10.2020)
Latvijas veselības ministre Ilze Viņķele ar nepacietību gaida koronavīrusa pandēmijas beigas, bet tikmēr stāsta sekotājiem sociālajos tīklos savus sapņus.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Latvijas veselības ministre Ilze Viņķele savā Twitter lapā pastastīja sekotājiem par to, ko redzēja savā sapnī, kurš skāra jau visiem sāpīgo tematu – koronavīrusu.

Viņķele pastāstīja, ka sapnī viņa veica kādas aptiekas inspekciju, par kuru tika saņemtas sūdzības, ka tā tirgo maskas ar defektu, it kā tām gumijas ir par īsu.

"Ja vien būtu tik daudz vārdu, lai izteiktu, cik ļoti gaidu Covid pandēmijas beigas..." noslēdz savu publikāciju ministre.

​Iepriekš Viņķele pirmajā obligātā sejas masku režīma spēkā stāšanās dienā Latvijā izbrauca ar tramvaju Rīgā un pārbaudīja, kā pilsētnieki ievēro jaunos noteikumus. Kopumā viņa bijusi gandarīta.

Atgādināsim, ka no 7. oktobra sejas maska bija jālieto tikai sabiedriskajā transportā, taču kopš pagājušās nedēļas šī prasība tiek piemērota visām sabiedriskām vietām. Pašlaik ierobežojumi ir spēkā līdz 6. novembrim, tomēr valdība neizslēdz, ka sejas masku lietošanas prasība sabiedriskās vietās var tikt pagarināta arī līdz gada beigām, kā arī var tikt ieviesti arī papildu pasākumi ar mērķi novērst Covid-19 izplatību.

0
Tagi:
koronavīruss, maska, Ilze Viņķele
Pēc temata
"Smaga laušanās ar lāčiem": Viņķele par valdības sēdi Covid-19 jautājumā
Viņķele: plānveida medicīnisko pakalpojumus neatcels pilnībā
"Aizej pa labam, citādi padzīs": Gobzems aicina Viņķeli atkāpties no ministres amata
Viņķele: visiem kopā jābūt piesardzīgiem