Krima. Bezdelīgas ligzda.

Die Tageszeitung: Krima mūsdienu Baltijas Republika

75
(atjaunots 10:04 19.09.2017)
Brīvās demokrātiskas partijas līderis gatavs samierināties ar Krimas aneksiju, jo aukstā kara laikā Vācija līdzīgi rīkojās ar Baltijas valstīm.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Krimu gaida Baltijas republiku liktenis – to iekļaušana PSRS sastāvā arī nebija atzīta, taču vienlaikus netika apšaubīta, vēsta Die Tageszeitung. Raksta pilns tulkojums publicēts InoSMI vietnē.

Savā nesenajā intervijā Vācijas Brīvās demokrātiskās partijas līderis Kristiāns Lindners paziņojis, ka ir NATO austrumvalstu pusē, bet uzskata par nepieciešamu "atkal iekustināt attiecības ar Krieviju". Tas pirmkārt attiecas uz konfliktu Ukrainā.

"Lai izteiktos par tabu: baidos, ka nepieciešams uzskatīt Krimu par ilgstošu pagaidu pasākumu". Vācijas kanclere Angela Merkele neatbalstīja šo ideju: pēc viņas teiktā, Vācijas valdības un Eiropas Savienības nostāja jautājumā par Krimu ir "pilnīgi viennozīmīga un nemainīga".

Tiesa, par simtprocentīgu tabu runas nav. Rietumu valdības vairs netic, ka Krievija drīz atgriezīs Ukrainai 2014. gadā aneksēto pussalu. Sarunās ar Maskavu un Kijevu tās drīzāk koncentrējās uz notiekošo Austrumu Ukrainā. Bet pavisam cita lieta, kad par to runā tik viennozīmīgi. Tāpēc tik daudz uzmanības velta Lindnera teiktām, jo viņa partija pēc vēlēšanām var saņemt ārlietu ministra amatu.

Priekšvēlēšanu programmā Vācijas Brīvās demokrātiskās partijas šī iniciatīva nav atspoguļota. Tiesa, partija vēlas turpināt dialogu ar Krievijas valdību, bet tajā pašā laikā pilnīgi skaidri dara zināmu: "Mēs, brīvie demokrāti, aicinām Krievijas valdību nekavējoties pārtraukt Krimas okupāciju, kas ir pretrunā ar starptautiskajām tiesībām, un karu Ukrainas austrumos".

Turpretī partijas vadībā pēdējos mēnešos skan Krievijai draudzīgi izteikumi. Partijas vadītāja vietnieks Volfgangs Kubickis pie katras izdevības kritizē pret Krieviju vērstās ekonomiskās sankcijas. Maijā pats Linders nosaucis par kļūdu Krievijas izslēgšanu no G8 pārrunu procesa.

Partijas pārstāvis Aleksanders Lambsdorfs, kurš nodarbojas ar Eiropas politiku, jūlija vidū paziņojis Deutsche Welle: "Domāju, ka veidosies tāda pati situācija, kāda radās ar Baltijas valstīm aukstā kara laikā. To aneksija, ko veikusi Padomju Savienība, arī netika atzīta." Tagad Lindners izmantoja šo salīdzinājumu savā intervijā.

Vācija nekad neatzina Baltijas aneksiju, bet pieņēma to, lai varētu sekmīgi īstenot satuvināšanas politiku ar PSRS. Kā konkrēti tas izskatījās? Piemēram, pēc tam, kad Lietuva 1990. gada martā paziņoja par izstāšanos no Padomju Savienības, Helmuts Kols un Francijas prezidents uzrakstīja vēstuli valdībai Viļņā. Jaunā valsts nevar tikt atzīta, Lietuvai jāatliek paziņojums par savu neatkarību, bija teikts vēstulē. Tolaik Vācijas valdība sarunājas ar Maskavu par Vācijas apvienošanu un Baltijas valstu interesēm, nevajadzēja traucēt šīm procesam.

75
Pēc temata
Krimā atbildējuši uz Kijevas aicinājumiem ukraiņiem nebraukt uz Krieviju
Grupa Scooter uzstāsies Krimā, neskatoties uz Kijevas draudiem ar cietumsodu
EDSO Parlamentārā asambleja pieprasa Krimas atgriešanos Ukrainas sastāvā
Porošenko uzdevis mainīt Krimas statusu Konstitūcijā
PVO galvenā mītne, foto no arhīva

PVO prognozē ilgu koronovirusa pandēmiju pasaulē

4
(atjaunots 11:01 03.08.2020)
Situācija pasaulē joprojām ir ārkārtēja, atzīmēja komitejā un izteica atzinību partneriem par pūlēm cīņā ar Covid-19.

RĪGA, 3. augusts – Sputnik. Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Ārkārtēja komiteja paziņoja, ka pasaules sabiedriskās veselības aprūpes nozarē situācija ar koronavīrusa pandēmiju joprojām ir ārkārtēja un tā turpināsies ilgāku laiku.

Tāpat komiteja izteica atzinību PVO un partneriem par pūlēm cīņā ar Covid-19 pandēmiju un "atzīmēja šīs pandēmijas gaidāmo ilgstošumu". Tā norādīja uz konsekventu kopienu pūliņu, kā arī nacionālo, reģionālo un globālo pasākumu cīņā ar slimību.

Pasaules Veselības organizācijas vadītājs Tedross Gebrejesuss, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

"Komiteja vienbalsīgi piekrita tam, ka pandēmija joprojām rada ārkārtēju situāciju sabiedriskās veselības aprūpes nozarē, kurai ir starptautiska nozīme, un piedāvāja PVO ģenerāldirektoram rekomendācijas," citē paziņojuma tekstu RIA Novosti.

Tāpat komiteja aicināja jauniešus aktīvi piedalīties slimības izplatības novēršanā.

Saskaņā ar PVO datiem, pasaulē ir atklāti vairāk nekā 17,6 miljoni koronavīrusa gadījumu, vairāk nekā 680 tūkstoši cilvēku ir miruši. Līderi reģistrēto inficēšanās gadījumu skaita ziņā ir ASV – vairāk nekā 4,5 miljoni.

4
Tagi:
pandēmija, koronavīruss, Pasaules Veselības organizācija
Pēc temata
PVO nosaukusi četrus koronavīrusa izplatības scenārijus pasaulē
PVO informē, ka koronavīrusa pandēmijas izplatība pasaulē paātrinās
Pasaulē iestājas jauna bīstama fāze: PVO vadītājs paudis viedokli par Covid-19
Lielbritānijas karaliene Elizabete II

Karalieni glābs alkohols. pelna Elizabete II

40
(atjaunots 17:18 02.08.2020)
Tūrisma ienākumu krituma fonā Bekingemas pils sākusi tirgot džinu. Pirmo karaliskā alkohola partiju izpirka diennakts laikā. Uz kārtas ir otrā. Visi pārdošanas rezultātā iegūtie līdzekļi tiks izlietoti unikālās Viņas Majestātes mākslas darbu kolekcijas uzturēšanai.

RĪGA, 2. augusts – Sputnik. Bekingemas pils ir spiesta meklēt papildu ienākumu avotus. Pandēmijas dēļ visas karaliskās rezidences tika slēgtas tūristu apmeklējumiem, kā dēļ britu karaliene un viņas ģimene var pazaudēt līdz 18 miljoniem britu mārciņu, jeb 20 miljonus eiro. Lai daļēji atgūtu zaudētos ienākumus, pilij nācies apgūt jaunu biznesa veidu – tur izveidoja Elizabetes Otrās džina ražošanu. Visi augi, uz kuru pamata izgatavo karalisko dzērienu, vāc Viņas Majestātes dārzos. Džins satur 12 augu komponentes, kuru vidū ir citrona verbena, vilkābeles ogas un zīdkoka lapas. Neliela partija jau ir nonākusi pārdošanā ar cenu 40 mārciņas par pudeli un tika izpirkta kā tikko cepti pīrādziņi. Drīz veikalos nonāks jauna džina partija, sola Bekingemas pilī.

Ienākumi no pārdošanas papildinās Royal Collection Trust fondu, kurš atbild par britu monarhijas dārgumu saglabāšanu, tai skaitā uztur karalisko mākslas darbu kolekciju. Tiek uzskatīts, ka tā ir viena no pēdējām lielajām Eiropas monarhu kolekcijām, kas ir palikusi neskarta. Džina pārdošana – tas ir labs mārketinga gājiens, jo džins ir Elizabetes Otrās iecienītākais dzēriens, atzīmēja radio Sputnik intervijā Lielbritānijas pētījumu centra vecākais zinātniskais darbinieks Oļegs Ohošins.

"Viņai patīk kokteilis uz džina un Dubonnet bāzes, franču stiprinātā aperitīva uz vīna bāzes, kuram piemīt hinīna koka garozas un zāļu aromāti. Un tas būs sava veida veltījums tradīcijai, kuru briti, protams, godā, jo Elizabete Otrā viņiem ir britu monarhijas sinonīms."

Džins britiem tomēr ir elitārs dzēriens, uzskata Oļegs Ohošins. Pēc Lielbritānijas mēriem, šis samērā dārgs dzēriens tiek pārdots, drīzāk, kā suvenīrs, nekā vienkārši parasts alkohols. Turklāt ienākumi no džina pārdošanas vairākas reizes piekāpjas ienākumiem no tūrisma, kurš ir svarīgākā sadaļa gan valsts budžetā, gan karaliskās ģimenes budžetā.

Turklāt, saskaņā ar britu mediju datiem, Bekingemas pils vēl ilgu laiku paliks slēgta. Un tas nozīmē nopietnas sekas tās štatam. Piemēram, jau ir sākusies brīvprātīgās Royal Collection Trust darbinieku aiziešanas programma. Fonda zaudējumi pandēmijas rezultāti lēsti vairāk nekā 730 tūkstošu eiro apmērā. Turklāt pils darbiniekiem jau ir iesaldēta alga un ir sākušās konsultācijas par pensiju iemaksu izmaiņām.

Daudzi pils darbinieki baidās tikt atlaisti. Britu mediji rakstīja, ka "melnajā sarakstā" jau ir 250 cilvēki no Royal Collection Trust. Tiesa, ja jau klāsies pavisam smagi, tad zaudējumus no tūrisma karaliskā ģimene var kompensēt ar saviem ienākumiem no nekustamā īpašuma iznomāšanas, uzskata Oļegs Ohošins.

"Karaliskajai ģimenei pieder kolosāls nekustamo īpašumu fonds. Tā mazākā daļa ir Elizabetes Otrās un viņas ģimenes īpašumi. Piemēram, Balmoralas pils Skotijā un Lankasteras hercogiste, uz kurām karaliene pelna aptuveni tikpat daudz, cik viņas vecākais dēls uz Kornvolas hercogistes – aptuveni 20 miljonus britu mārciņu gadā. Turklāt, šo naudu viņi var tērēt savām vajadzībām un jaunāko paaudžu reprezentācijas funkcijām. Savukārt lielākā daļa ir apkopota tā saucamajos Kroņa īpašumos – Crown Estate. Šie nekustamie īpašumi, kuri tiek lēsti 14 miljardos britu mārciņu, arī pieder monarham, taču tiek pārvaldīti padoto interesēs. Tātad sākumā visa peļņa no ēku un tirdzniecības centru iznomāšanas nonāk budžetā, un pēc tam jau no šīs naudas valdība arī piešķir karaliskajai ģimenei subsīdijas. Tas ir tāds veltījums cieņai, demokrātija, jo patiesībā šī nauda ir saņemta kompānijas Crown Estate investīciju darbības rezultātā."

40
Tagi:
karaliskā ģimene, Elizabete II, Lielbritānija
Pēc temata
Britu karaliene pirmo reizi mūžā ievietojusi publikāciju Instagram vietnē
Lielbritānijas karaliskās ģimenes kāzu kleitas
Mediji: Burger King reklāma apvainoja Beļģijas karalisko ģimeni
Elizabete – pirmā 90 gadus vecā karaliene Lielbritānijā
Remonts dzīvoklī, foto no arhīva

Bez darba nesēdēja: ar ko Latvijas iedzīvotāji nodarbojās pašizolācijas laikā

0
(atjaunots 11:40 03.08.2020)
Saskaņā ar jūnijā veikto Latvijas iedzīvotāju aptauju vecumā no 18 līdz 74 gadiem, 22% aptaujāto pašizolācijas laikā izvēlējās nodarboties ar mājas remontu.

RĪGA, 3. augusts – Sputnik. Saskaņā ar būvmateriālu tirgotāja "Knauf" veiktās aptaujas datiem, 22% iedzīvotāju izvēlējās netērēt lieki laiku pašizolācijā un nolēma ķerties klāt mājas remontam, raksta Bb.lv.

Tātad visvairāk laika un resursu pašizolācijas laikā mājas remontdarbiem bija jauniešiem, viņi sastādīja 27% no to cilvēku skaita, kuri pašizolācijā izvēlējās nodarboties ar remontu.

Ar sava mājokļa remontu nodarbojās 28% vīriešu un 17% sieviešu. Visaktīvāk pandēmijas laikā savus dzīvokļus remontēja Vidzemes iedzīvotāji (35%), vismazāk aktīvi bija Rīgas iedzīvotāji (17%).

Aptaujas gaitā trešā daļa respondentu piekrita tam, ka ierobežojumi Covid-19 pandēmijas laikā noveda pie lielāka brīvā laika daudzuma remontam. Par to paziņoja katrs trešais jaunietis vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem, kamēr cilvēkiem vecumā no 40 līdz 49 gadiem bija attiecīgi mazāk brīvā laika (25%). Visvairāk brīvā laika Covid-19 pandēmijas laika parādījās Latgales iedzīvotājiem, kur par laika parādīšanos remontam paziņoja katrs trešais iedzīvotājs.

Apgalvojumam, ka pandēmijas laikā viņiem parādījās vairāk brīvu līdzekļu ieguldīšanai remontam piekrita 17% respondentu, lielākā daļa no kuriem bija jaunieši.

Tai pat laikā puse respondentu paziņoja, ka nevar remontēt savus mājokļus brīvo līdzekļu trūkuma dēļ. Visbiežāk šādu atbildi sniedza vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem. Šādu atbildi sniedza 45% respondentu no Rīgas, 46% - no Vidzemes un 58% - no Latgales.

Taču 38% respondentu paziņoja, ka necenšas veikt remontdarbus pašu rokām, uzticot remontu tikai un vienīgi profesionāļiem. Šis rādītājs ir aptuveni vienāds gan vīriešiem, gan sievietēm. Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, jaunieši biežāk cenšas veikt remontdarbus savām rokām – pie profesionāliem vēršas tikai katrs ceturtais jaunietis. Visbiežāk remontu profesionāļiem uztic rīdzinieki (46%), visretāk – Zemgales iedzīvotāji (28%).

Aptauja tika veikta pēc "Knauf" pasūtījuma šī gada jūnijā. Tajā piedalījās tūkstotis Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

0
Tagi:
aptauja, Latvija, iedzīvotāji, karantīna
Pēc temata
Aptauja: daudzi Latvijas iedzīvotāji neuzskata, ka dzīve Rīgā dāvātu priekšrocības
Aptauja: iedzīvotāji netic, ka spēs atrast jaunu darbu Latvijā pēc atlaišanas