Krima. Bezdelīgas ligzda.

Die Tageszeitung: Krima mūsdienu Baltijas Republika

75
(atjaunots 10:04 19.09.2017)
Brīvās demokrātiskas partijas līderis gatavs samierināties ar Krimas aneksiju, jo aukstā kara laikā Vācija līdzīgi rīkojās ar Baltijas valstīm.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Krimu gaida Baltijas republiku liktenis – to iekļaušana PSRS sastāvā arī nebija atzīta, taču vienlaikus netika apšaubīta, vēsta Die Tageszeitung. Raksta pilns tulkojums publicēts InoSMI vietnē.

Savā nesenajā intervijā Vācijas Brīvās demokrātiskās partijas līderis Kristiāns Lindners paziņojis, ka ir NATO austrumvalstu pusē, bet uzskata par nepieciešamu "atkal iekustināt attiecības ar Krieviju". Tas pirmkārt attiecas uz konfliktu Ukrainā.

"Lai izteiktos par tabu: baidos, ka nepieciešams uzskatīt Krimu par ilgstošu pagaidu pasākumu". Vācijas kanclere Angela Merkele neatbalstīja šo ideju: pēc viņas teiktā, Vācijas valdības un Eiropas Savienības nostāja jautājumā par Krimu ir "pilnīgi viennozīmīga un nemainīga".

Tiesa, par simtprocentīgu tabu runas nav. Rietumu valdības vairs netic, ka Krievija drīz atgriezīs Ukrainai 2014. gadā aneksēto pussalu. Sarunās ar Maskavu un Kijevu tās drīzāk koncentrējās uz notiekošo Austrumu Ukrainā. Bet pavisam cita lieta, kad par to runā tik viennozīmīgi. Tāpēc tik daudz uzmanības velta Lindnera teiktām, jo viņa partija pēc vēlēšanām var saņemt ārlietu ministra amatu.

Priekšvēlēšanu programmā Vācijas Brīvās demokrātiskās partijas šī iniciatīva nav atspoguļota. Tiesa, partija vēlas turpināt dialogu ar Krievijas valdību, bet tajā pašā laikā pilnīgi skaidri dara zināmu: "Mēs, brīvie demokrāti, aicinām Krievijas valdību nekavējoties pārtraukt Krimas okupāciju, kas ir pretrunā ar starptautiskajām tiesībām, un karu Ukrainas austrumos".

Turpretī partijas vadībā pēdējos mēnešos skan Krievijai draudzīgi izteikumi. Partijas vadītāja vietnieks Volfgangs Kubickis pie katras izdevības kritizē pret Krieviju vērstās ekonomiskās sankcijas. Maijā pats Linders nosaucis par kļūdu Krievijas izslēgšanu no G8 pārrunu procesa.

Partijas pārstāvis Aleksanders Lambsdorfs, kurš nodarbojas ar Eiropas politiku, jūlija vidū paziņojis Deutsche Welle: "Domāju, ka veidosies tāda pati situācija, kāda radās ar Baltijas valstīm aukstā kara laikā. To aneksija, ko veikusi Padomju Savienība, arī netika atzīta." Tagad Lindners izmantoja šo salīdzinājumu savā intervijā.

Vācija nekad neatzina Baltijas aneksiju, bet pieņēma to, lai varētu sekmīgi īstenot satuvināšanas politiku ar PSRS. Kā konkrēti tas izskatījās? Piemēram, pēc tam, kad Lietuva 1990. gada martā paziņoja par izstāšanos no Padomju Savienības, Helmuts Kols un Francijas prezidents uzrakstīja vēstuli valdībai Viļņā. Jaunā valsts nevar tikt atzīta, Lietuvai jāatliek paziņojums par savu neatkarību, bija teikts vēstulē. Tolaik Vācijas valdība sarunājas ar Maskavu par Vācijas apvienošanu un Baltijas valstu interesēm, nevajadzēja traucēt šīm procesam.

75
Pēc temata
Krimā atbildējuši uz Kijevas aicinājumiem ukraiņiem nebraukt uz Krieviju
Grupa Scooter uzstāsies Krimā, neskatoties uz Kijevas draudiem ar cietumsodu
EDSO Parlamentārā asambleja pieprasa Krimas atgriešanos Ukrainas sastāvā
Porošenko uzdevis mainīt Krimas statusu Konstitūcijā
Svetlana Tihanovska

Tihanovska oficiāli apliecinājusi, ka ir gatava vadīt Baltkrieviju

12
(atjaunots 17:30 04.12.2020)
Bijusī Baltkrievijas prezidenta kandidāte Svetlana Tihanovska savā YouTube kanālā informējusi visus, ko tas interesē, – viņa ir gatava kļūt par valsts vadītāju.

RĪGA, 4. decembris — Sputnik. "Es zinu, ka neesmu viena," teica bijusī Baltkrievijas prezidenta kandidāte Svetlana Tihanovska, kura patlaban uzturas Lietuvā. Savā YouTube kanālā viņa paziņoja, ka ir gatava ieņemt prezidenta posteni.

Atgādināsim, ka 9. augustā Baltkrievijā aizritēja prezidenta vēlēšanas. Centrālā vēlēšanu komisija oficiāli informēja, ka uzvaru tajās ar lielu pārvaru, saņemot 80,1% balsu, izcīnījis pašreizējais prezidents Aleksandrs Lukašenko. 

Valstī sākās protesti. Svetlana Tihanovska, ko atbalstīja 10,1% vēlētāju, pēkšņi kļuva par pašpasludināto opozīcijas līderi un pameta valsti.

Minska jau vairākkārt norādījusi, ka Baltkrievijas opozīcijas akcijas tiek koordinētas no Lietuvas un Polijas. Maskava konstatēja, ka Lietuva atmetusi pie malas jebkādu pieklājību, iejaucoties Baltkrievijas lietās, un aicināja Viļņu nepalielināt spriedzi.

Tagad Tihanovskas kanālā YouTube publicēts video ieraksts, kurā viņa pauž gatavību ieņemt valsts vadītāja vietu pārejas periodā.

 

"Daudzi vaicā, vai esmu gatava kļūt par tautas līderi šajā brīdī. Jā, es oficiāli paziņoju, ka esmu gatava stāties valsts priekšgalā pārejas periodā. Uzņemos šo atbildību, jo zinu, ka neesmu viena," teica Tihanovska un atzīmēja, ka opozīcijas koordinācijas padome jau izstrādājusi jaunu vēlēšanu projektu un konstitucionālo reformu, kas, pēc viņas vārdiem, notikšot "pēc Lukašenko aiziešanas".

Pats Lukašenko jau vairākkārt norādījis, kad pametīs prezidenta posteni. Viņš paziņoja, ka var atkāpties pēc konstitucionālās reformas vai pēc tam, kad tauta paudīs konsolidētu vēlmi. Baltkrievijas prezidents uzsvēra, ka atkāpsies no amata "kad vajadzēs", taču ne "pēkšņi".

Pie tam viņš informēja, ka Baltkrievijā nebūs nekāda varas tranzīta – būs tā, kā nobalsos, nolems tauta.

12
Tagi:
Svetlana Tihanovska, prezidenta vēlēšanas, Baltkrievija
Pēc temata
Tikšanās Viļņā: ko Makrons noklusēja pārrunās ar Tihanovsku
Ekonomists paskaidroja, kādu interesi Lietuva slēpj aiz rūpēm par baltkrievu tautu
Eksperts: Baltija vēlas pārvērst Baltkrieviju par savu provinci
Politologs pastāstīja, kas jāgaida pēc Baltkrievijas opozīcijas izgāšanās
Džo Baidens

Baidens sola daudzpusīgu pieeju attiecībās ar Krieviju

11
(atjaunots 17:30 04.12.2020)
Iepriekš Krievijas vēstnieks ASV Anatolijs Antonovs informēja, ka Maskava var paplašināt sadarbību ar jauno administrāciju Vašingtonā vairākos jautājumos.

RĪGA, 4. decembris — Sputnik. ASV jaunievēlētais prezidents Džo Baidens informējis par "daudzpusīgas pieejas" plāniem attiecībā pret Krieviju, Irānu, Ķīnu un citām valstīm, vēsta RIA Novosti.

"Mums jābūt lielas grupas daļai, lai strādātu ne tikai ar Irānu, bet arī ar Krieviju, Ķīnu un citiem," politiķis apgalvoja intervijā CNN.

Vienlaikus Baidens paziņoja, ka pirms stāšanās prezidenta postenī nevar formulēt ASV politiku. "Tomēr es gribu atjaunot ciešas sabiedroto attiecības gan Eiropā, gan Indijas un Klusā okeāna reģionos," viņš piebilda.

Pie tam politiķis atzina, ka viņam sagaidāmas "sarežģītas pārrunas" ar Eiropas Savienību un piebilda, ka viņš šajā jautājumā nelolo nekādas ilūzijas.

Iepriekš Krievijas vēstnieks ASV Anatolijs Antonovs informēja, ka Maskava var paplašināt sadarbību ar jauno administrāciju Vašingtonā vismaz piecās jomās: jautājumos par stratēģisko stabilitāti, kodolieroču neizplatīšanu, sadarbību kosmosā, cīņu ar terorismu un pandēmiju. Vienlaikus diplomāts pauda šaubas  par to, vai Maskavai izdosies vienoties ar Vašingtonu bruņojuma kontroles jomā.

Runājot par vēlēšanu rezultātiem Savienotajās Valstīs, vēstnieks konstatēja, ka Krievija atzīs jebkādu valsts iedzīvotāju izvēli, tomēr gaida rezultātu oficiālu izsludināšanu, pirms reaģēt diplomātiskā protokola ietvaros.

ASV prezidenta vēlēšanas notika 3. novembrī. Provizoriskie dati liecina, ka demokrātu kandidāts Džo Baidens saņēmis līdz 306 elektoru balsis (nepieciešamas – 270). Pašreizējais valsts prezidents Donalds Tramps neatzīst sakāvi un apstrīd to tiesās.

11
Tagi:
Džo Baidens, Krievija, ASV
Pēc temata
Nodedzināt tiltus. Ko Baidens mantos pēc Trampa
"Būs sekas". Ko Baidena komanda gatavo Krievijai
Baidens pārvērtīs ASV par Eiropas marioneti
Vai Krievijai draud "ellīgas sankcijas" Baidena varas apstākļos
cietums

Pēc iziešanas brīvībā notiesātie vēlas atkal atgriezties cietumā

0
(atjaunots 08:27 05.12.2020)
Pēc soda izciešanas 7% ieslodzīto valstī paliek bez pajumtes un atkal atgriežas cietumos.

RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Pēc soda izciešanas daudzi iedzīvotāji atkārtoti pastrādā noziegumus, lai nokļūtu atpakaļ cietumā, jo cita mājokļa viņiem nav, Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāja Ilona Spure atklāja radio Baltkom ēterā.

Viņa konstatēja, ka no 3150 ieslodzītajiem, kuri atbrīvojušies 2019. gadā, 241 cilvēkam (7,6% no kopskaita) nebija deklarētas darba vietas.

"Ar šo problēmu saskaras visas cietumu sistēmas. Daļai ieslodzīto nekad nav bijis pastāvīgas dzīvesvietas brīvībā. Viņi to sen ir zaudējuši un nespēj problēmu atrisināt," uzsvēra Spure.

IVP vadītāja piezīmēja, ka Latvijā nav efektīvas sistēmas bijušo ieslodzīto adaptācijai, tāpēc daudzi brīvībā iznākušie cilvēki bez noteiktas dzīvesvietas vēlāk atkal pastrādā noziegumus, lai atkal nokļūtu cietumā.

"Tā ir īpaši liela problēma tagad, pandēmijas laikā. Mēs saprotam, ka 241 cilvēks aiziet un viņiem nav jumta virs galvas, nav iztikas līdzekļu. Pirmā doma: varbūt atgriezties cietumā? Tur es esmu savējais, mani tur pieņem, ēdina. Tomēr mūsu cietumi nekādi nespēj izstrādāt konkrētu sistēmu tādu personu atbalstam, lai pēc viņu iziešanas brīvībā samazinātu atkārtotas noziegumu pastrādāšanas risku," viņa pastāstīja.

Saskaņā ar Eurostat datiem, Baltijas valstis ieņem līdera vietas ES ieslodzīto skaita ziņā uz vienu iedzīvotāju: Lietuvā – 232 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, Igaunijā – 207, Latvijā 193, taču vidējais skaits ES – 116 ieslodzītie uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Pie tam Latvija nespēj sarūpēt normālus dzīves apstākļus sodu izcietušajiem ieslodzītajiem, lai arī pēdējo desmit gadu laikā viņu skaits ir divkārt samazinājies – no 7 tūkstošiem līdz 3500 cilvēkiem.

Covid-19 pandēmijas laikā situācija ir vēl saasinājusies. 13. novembrī Rīgas Centrālcietumā tika izsludināta karantīna, ko vēlāk pagarināja līdz 14. decembrim – testēšanas gaitā Covid-19 fiksēts 65 ieslodzītajiem un 10 cietuma darbiniekiem.

0
Tagi:
cietums, Latvija
Pēc temata
Valsts kontrole: miljoniem eiro ieslodzīto uzturēšanai tiek tērēti velti
Cik izmaksā viens ieslodzītais Latvijā
Kauns pa visu pasauli: Latvijai varētu likt slēgt cietumu