Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Abhāzijas Republikas prezidents Rauls Hadžimba

Pauduši nožēlu. NATO komentē Putina vizīti Abhāzijā

32
(atjaunots 13:05 09.08.2017)
Pašlaik Maskava sniedz palīdzību ekonomikas attīstībā Abhāzijai un Dienvidosetijai. Abu republiku vadība neslēpj, ka valstu budžeti līdz šim lielā mērā tiek finansēti par Krievijas līdzekļiem.

RĪGA, 9. augusts — Sputnik. NATO nožēlo, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ieradies Abhāzijā "piecu dienu kara" gadadienā, nesaskaņojot savu vizīti ar Tbilisi, ziņo RIA Novosti, atsaucoties uz alianses pārstāvja vietas izpildītāju Dilanu Vaitu.

"Prezidenta Putina vizīte Gruzijas reģionā Abhāzijā bruņota konflikta devītajā gadadienā kaitē starptautiskajiem pūliņiem risināt to sarunu ceļā," — viņš teica.

Gruzija — pret

Gruzijas Ārlietu ministrija arī nosodīja Putina vizīti Abhāzijā, nodēvējot to par "cinisku soli".

"Gruzijas 2008. gada plaša mēroga militārās intervences dienā KF prezidenta Putina vizīte okupētajā Abhāzijas reģionā liecina, ka mērķtiecīgā Maskavas politika pret Gruziju turpinās," — paziņoja Gruzijas ĀM.

Pirmo reizi četros gados

Putins ieradās Abhazijā dienu iepriekš, šī vizīte ir pirmā kopš 2013. gada.

Krievijas līderis ticies ar Abhāzijas kolēģi Raulu Hadžimbu, paziņojot pārrunu rezultātā, ka starp Maskavu un Suhumi izveidojušās "ļoti īpašas attiecības".

"Mēs droši garantējam Abhāzijas drošību, neatkarību un autonomiju. Esmu pārliecināts, ka tā arī notiks turpmāk," — teica Putins.

Valsts vadītājs piebilda, ka turpinās darbs republikas aizsargspējas nodrošinājuma jomā. "Apvienotais grupējums attīstās ļoti labi, uz solīdas bāzes pamatiem, mums ir arī vienošanās par turpmākiem soliem,"- uzsvēra prezidents.

Ekonomiskā palīdzība

Hadžimba uzsvēra, ka Abhāzija ir ieinteresēta Krievijas kredītu apjoma palielināšanā mazā un vidējā biznesa attīstībai. Viņš arī informēja, ka 2017. gadā Krievija investīciju programmas ietvaros sniegusi republikai 2,5 miljardus rubļu.

Saskaņā ar Abhāzijas vadītāja teikto, republikā tiek īstenoti projekti mazās un vidējās uzņēmējdarbības jomā, iesaistot Krievijas banku kredītresursus 1,2 miljardu rubļu apjomā. Šī programma ļauj Suhumi attīstīt lauksaimniecisko ražošanu.

Krievijas prezidents sacīja, ka Maskava turpinās veicināt republikas sociālo un ekonomisko attīstību.

Pateicība no Abhāzijas

Putins paziņojis, ka pēc sarunām tiks parakstīta vienošanās, kas ļaus Abhāzijas iedzīvotājiem izmantot ne tikai Krievijas veselības apdrošināšanas sistēmu, bet arī ārstniecības iestādes. Hadžimba atbildēja, ka republika sociāli un ekonomiski attīstās, un risina drošības jautājumus, pateicoties Krievijai.

"Abhāzija un tās tauta sirsnīgi pateicas jums par lēmumiem, kuri tiek pieņemti mūsu attiecību attīstībai," — sacīja republikas vadītājs.

Viņš uzsvēra, ka tikšanās laikā pārrunāti jautājumi veicinās valsts tālāku attīstību un stiprinās divpusējās attiecības.

Piemiņas datums

Hadžimba atzīmēja, ka 8. augusts ir nozīmīga diena gan Abhāzijai, gan Dienvidosetijai.

Krievijas prezidents, Bruņoto spēku virspavēlnieks Vladimirs Putins Admiralitātes krastmalā Sanktpēterburgā Krievijas Jūras kara flotes dienas galvenajā parādē 30. jūlijā
© Sputnik / Алексей Никольский

"Krievijas vadības rīcība ļāva saglabāties Dienvidosetijai un, protams, dāvāja iespēju mūsu mazo valstu atzīšanai," — sacīja republikas vadītājs.

"Piecu dienu karš"

Naktī uz 2008. gada 8. augustu Gruzijas karaspēks ar zalves iekārtām "Grad" apšaudīja Dienvidosetiju un nopostīja daļu tās galvaspilsētas Chinvalas. Krievija, aizstāvot Dienvidosetijas iedzīvotājus, daudzi no kuriem pieņēmuši Krievijas pilsonību, ieveda karaspēku un pēc piecām karadarbības dienām padzina Gruzijas karavīrus no republikas.

Pēc "piecu dienu kara" Maskava atzina Abhāzijas un Dienvidosetijas suverenitāti un neatkarību. Krievijas varas iestādes vairākkārt norādījušas, ka šis lēmums nav pārsūdzams.    

32
Aisbergs pie Franča Jozefa Zemes

Jūras ledus platība Arktikā sasniegusi gada minimālo rādītāju

11
(atjaunots 13:33 26.09.2020)
Zinātnieki vēsta, ka Arktikas jūras ledus platība ir viens no klimata pārmaiņu indikatoriem, kas iekļauti Pasaules Meteoroloģiskās organizācijas pārskatā par globālā klimata stāvokli.

RĪGA, 26. septembris — Sputnik. Arktiskā jūras ledus platība – viens no globālo klimata pārmaiņu indikatoriem, ir sasniegusi savu minimālo gada rādītāju, brīfingā informēja Pasaules Meteoroloģiskās organizācijas (PMO) oficiālā pārstāve Klēra Nullisa, vēsta RIA Novosti.

"ASV Sniega un ledus datu nacionālais centrs (NSIDC) informēja, ka 15. septembrī jūras ledus platība sastādījusi 3,74 miljonus kvadrātkilometru. Alfrēda Vegenera institūts apstiprināja šo rādītāju, savukārt, pēc Brēmenes universitātes datiem tā sastāda 3,8 miljonus kvadrātkilometru," viņa pastāstīja.

Nullisa piezīmēja, ka tas ir minimālais gada rādītājs, kas radies pēc kušanas procesa vasaras sezonā un anomāli augstās gaisa temperatūras ietekmes, kas šovasar tika reģistrēta Sibīrijā.

Jūras ledus platība ir viens no klimata pārmaiņu indikatoriem, kas iekļauti Pasaules Meteoroloģiskās organizācijas pārskatā par globālā klimata stāvokli.

Organizācijas pārstāve atgādināja, ka ledus platības zemākais līmenis reģistrēts 2012. gadā. Tomēr dati par šo gadu ir provizoriski, jo siltā gaisa izplatīšanās var vēl vairāk samazināt ledus platību. Savukārt tas liecina par Arktikas ledus segas samazināšanās tendenci.

11
Tagi:
Arktika, klimata pārmaiņas
Pēc temata
Sinoptiķi konstatējuši: klimata pārmaiņu pazīmes pastiprinās
Nāvējoši atradumi. Zinātnieki atklājuši seno ledāju noslēpumus
Zinātnieki fiksējuši neparasti karstu punktu Antarktīdā
Cilvēce atsviedīs Zemi trīs miljonus gadu tālā pagātnē, uzskata zinātnieki
Ķirurģiskie instrumenti, foto no arhīva

Ukrainietei ārsti atdevuši vīra amputētās kājas

19
(atjaunots 12:45 26.09.2020)
Sieviete saņēmusi slimnīcā vīra amputētās ķermeņa daļas un mājupceļā zaudējusi samaņu.

RĪGA, 26. septembris — Sputnik. Sieviete Novijbuhas pilsētā Ukrainā zaudējusi samaņu, nesot mājup vīra amputētās kājas, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz portālu "Tut.info"

Sievietes draudzene, kuru viņa bija palūgusi pieskatīt bērnus, pastāstīja, ka sievietei ārsti likuši pagaidīt, līdz beigsies dzīvesbiedra operācija.

"Viņai slimnīcā teica: "No rīta atnāksi, pasēdēsi, kamēr beigsies operācija, un saņemsi kājas," sievietes draudzene stāstīja rajona padomes sesijā.

Sievietei atdodas vīra amputētās ķermeņa daļas, taču pa ceļam viņa zaudējusi samaņu.

Slimnīcas galvenais ārsts, kurā tika veikta operācija, paskaidroja, ka pacienta dzīvesbiedre neesot zinājusi darbību algoritmu, ko viņai vajadzēja ievērot. Mediķis klāstīja: ja sievietei ir iespēja apglabāt kājas kapos, kur vēlāk būtu apglabāts viņas vīrs, viņai kājas vajadzēja saņemt. Pretējā gadījumā viņai vajadzējis vērsties pie nodaļas vadītāja vai augstākas vadības. Tad šo jautājumu būtu risinājusi rajona vai pilsētas administrācija.

Slimnīcas galvenais ārsts pasūkstījās, ka pirms 15 gadiem slimnīcā bijis utilizācijas centrs, taču vietējie iedzīvotāji to esot izzaguši un nodevuši metāllūžņos.

Sievietes izturēšanos viņš nodēvēja par "kaprīzēm".

19
Tagi:
Ukraina
Bārs, foto no arhīva

"Dzied, šķauda, klepo": Latvijas galvenais infektologs par izklaides pasākumu bīstamību

0
(atjaunots 23:12 26.09.2020)
Īpaši augsti ar Covid-19 inficēšanās riski ir saistīti ar izklaides pasākumiem slēgtās telpās un alkohola lietošanu, uzskata Latvijas galvenais infektologs Uga Dumpis.

RĪGA, 27. septembris— Sputnik. Latvijas Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis brīdināja par inficēšanas riskiem, kas saistīti ar pasākumiem slēgtās telpās, turklāt ar alkoholisko dzērienu lietošanu, ziņo Rus.lsm.lv.

Analīzes veikšana, foto no arhīva
© Sputnik / Евгений Одиноков

Kad cilvēki atrodas šādā pasākumā, viņi aizmirst par distancēšanu, kopā dzied, šķauda vai klepo. Un šādā gadījumā risks inficēties ar Covid-19 ir lielāks nekā veikalā vai darbā, norāda Dumpis.

Infektologs uzsvēra, ka visaugstākais inficēšanās risks ir saistīts ar tiešiem savstarpējiem kontaktiem.

Tātad šajā posmā cilvēku atbildība par sevi un saviem tuviniekiem ir pirmajā vietā. Viņiem jāseko līdzi distances ievērošanai, kā arī jāmazgā rokas.

Dumpis tāpat ieteica tiem, kuri daudz kontaktējas ar citiem cilvēkiem, instalēt lietotni "Apturi Covid".

Galvenais infektologs pastāstīja arī par plānveida medicīnisko palīdzību. Pēc viņa vārdiem, ir ļoti svarīgi turpināt sniegt to krīzes apstākļos.

Iepriekš ziņots, ka saskaņā ar Latvijas Veselības ministrijas ziņojumu 18,6% pacientu ar apstiprināto Covid-19 testēšanas brīdī nebija nekādu saslimšanas simptomu.

No visbiežāk sastopamajiem simptomiem tiek atzīmēta paaugstināta ķermeņa temperatūra, sāpes locītavās, muskuļu vājums, klepus, iesnas, galvassāpes un kakla sāpes. Turklāt daudzi pacienti sūdzējās par garšas un ožas zudumu. Vismazāk tika novēroti tādi simptomi kā slikta duša, caureja un vemšana, tomēr šie simptomi arī var liecināt par koronavīrusa klātbūtni cilvēka organismā.

Veselības ministrijas ziņojumā, kas nākamnedēļ tiks izskatīts valdības sēdē, tāpat tiek sniegti dati par mirušo pacientu vecumu. Vidējais vecums bija 77 gadi, visi mirušie bija vecumā no 52 līdz 99 gadiem. Gandrīz ceturtdaļa no visiem mirušajiem bija jaunāki par 60 gadiem.

0
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Viņķele saskatījusi priekšrocības Covid-19 gadījumu skaita pieaugumā Latvijā
Perevoščikovs: situācija ar Covid-19 Eiropā kļūst arvien sliktāka
Latvija un Eiropas Komisija izstrādās kopīgus noteikumus ceļojumiem Covid-19 apstākļos
Eiropa sagaida otro Covid-19 vilni: kādi ierobežojumi jau ir ieviesti