Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs

Krievijas atbilde sankcijām dos sāpīgu triecienu amerikāņu valūtai

109
(atjaunots 13:33 08.08.2017)
Krievija apņēmusies mazināt atkarību no dolāra un ASV norēķinu sistēmām, reaģējot uz Savienoto Valstu noteiktajām jaunajām sankcijām.

RĪGA, 8. augusts — Sputnik. Krievija apņēmusies mazināt atkarību no dolāra un ASV norēķinu sistēmām, reaģējot uz Savienoto Valstu noteiktajām jaunajām sankcijām, informējis Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs, vēsta Sputnik Igaunija, atsaucoties uz RIA Novosti.

Diplomāts informējis, ka Maskavas atbildes reakcija nenoslēgsies tikai ar politiskiem soļiem. Kopš šī brīža darbs importa aizvietošanas jomā un jautājumā par ASV valūtas atkarības mazināšanu Krievijas acīs kļuvis par nepieciešamību, atzīmēja Rjabkovs.

Pie tam intervijā radio Sputnik diplomāts uzsvēra, ka Krievija ierosina ASV atsākt darbu vairākās jomās, taču Vašingtonas atbilde nav saņemta. Piemēram, Maskava ir gatava dialogam jautājumos par situāciju Sīrijā un Ukrainā, kā arī gatava apspriest ieroču kontroles un masveida iznīcināšanas ieroču neizplatīšanas jautājumus.

Pēc Rjabkova domām, ASV Kongresa darbībās ir saskatāma pārmantojamība ārpolitikas jautājumos. Viņš piebilda, ka patlaban vērojama Donalda Trampa lozungu, ierosinājumu un ideju īstenošanas "buksēšana".

"Tas, kas pēdējos mēnešos notiek ASV Kongresā nodara nopietnu kaitējumu ASV autoritātei un vadošās, daudzos jautājumos ietekmīgākās pasaules lielvalsts imidžam. Dīvaini, ka viņi to nesaprot," — diplomāta teikto citējaRIA Novosti.

Runa ir tikai par gāzi

Iepriekš vēstīts, ka ASV prezidents apstiprināja jaunās sankcijas pret Krieviju, Irānu un Ziemeļkoreju, taču kritizēja to autorus — viņš paziņoja, ka likums neatbilst Konstitūcijai un ir neveiksmīgs. Jaunā sankciju pakete ir plašākā kopš 2014. gada sākuma. Tā paplašina sektorālās sankcijas pret Krievijas ekonomiku un ievieš Krievijas enerģētisko projektu ierobežojumus, piemēram, Eiropā.

Iepriekš Kremlis sniedza negatīvu likumprojekta vērtējumu. Pēc tā apstiprināšanas ASV Kongresā Maskava noteica ierobežojumus ASV diplomātisko misiju Krievijā personāla skaitam — to nāksies samazināt par 755 cilvēkiem, līdz štats nepārsniegs 455 cilvēkus (tāds ir pašreizējais Krievijas vēstniecību un konsulātu ASV darbinieku skaits).

Eksperti apgalvo, ka ar šādiem pasākumiem amerikāņi cenšas padzīt Krieviju no Eiropas enerģētikas tirgus, kaitēt "Ziemeļu straumes 2" īstenošanai un piespiestu Eiropu pirkt sašķidrināto gāzi no ASV. ASV likumprojekts tika asi kritizēts arī ES, piemēram, Vācijas ĀM uzsvēra, ka ar sankciju palīdzību Vašingtona pūlas nodrošināt amerikāņu sašķidrinātās gāzes piegādes ES.

109
Pēc temata
ASV starptautiskā izolācija: par Trampa pazemojuma priekšrocībām
National Interest: Krievija gūs labumu ASV jauno sankciju rezultātā
Nav iespējams bezgalīgi ciest nekaunību: Putins par sankcijām pret Krieviju
Francijas prezidents Emanuels Nakrons, foto no arhīva

Lukašenko atbildēja Makronam par situāciju Baltkrievijā

18
(atjaunots 10:44 28.09.2020)
Pašam Makronam bija jāatkāpjas no amata jau pirms diviem gadiem – kad sākās "dzelteno vestu" protesti, pārliecināts Baltkrievijas līderis.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko atbildēja uz sava Francijas kolēģa Emanuela Makrona paziņojumiem attiecībā uz situāciju republikā, vēsta Sputnik Baltkrievija.

Iepriekš Makrons intervijā Francijas izdevumam Le Journal du Dimanche paziņoja, ka Baltkrievijas varasiestādes nav spējīgas uztvert "demokrātijas loģiku". Francijas līderis pauda viedokli, ka Lukašenko ir jāatkāpjas no amata.

"Pirmais. Kā valsts prezidents, vadoties pēc paša Makrona kunga principiem (kas ir iekļauti viņa paziņojumā-aicinājumā atkāpties no amata), vēlos pateikt, ka pašam Francijas prezidentam, sekojot viņa paša loģikai, bija jāatkāpjas no amata jau pirms diviem gadiem – kad Parīzes ielās tikai sāka iziet "dzeltenās vestes"," citē BelTA Lukašenko vārdus, kurš uzsvēra, ka Makrons neatstāja savu amatu, savukārt protesti Francijā jau ir kļuvuši par ierastu parādību.

Baltkrievijas līderis atgādināja, ka Francija periodiski saskaras ar citām protestu parādībām, tādām kā musulmaņu akcijas vai BLM kustība.

Lukašenko uzsvēra, ka Minska ir gatava piedāvāt sevi kā jau efektivitāti pierādījušu pārrunu platformu mierīgai varas nodošanai jebkuras no minēto kustību protestētājiem. Viņš ieteica Makronam mazāk skatīties pa malām un ķerties klāt Francijas iekšlietām.

"Un visbeidzot, kā cilvēks vēlos atzīmēt, kā mums šeit, Baltkrievijā, šķiet, ka Emanuels Makrons pārāk daudz uzmanības velta vienam no bijušajiem Baltkrievijas prezidenta kandidātiem. Ņemot vērā, ka šis bijušais kandidāts ir dāma, Francijas līderis riskē pie savām iekšējām problēmām Francijā saņemt arī personīgas – mājās," paziņoja Baltkrievijas līderis.

Masveida protesta akcijas Baltkrievijā sākās 9. augustā pēc prezidenta vēlēšanām, kurās uzvarēja Aleksandrs Lukašenko. Saskaņā ar CVK datiem, viņš ieguva 80,1% balsu. Pirmajās dienās kārtības sargi apspieda protestus. Saskaņā ar oficiālajiem datiem, tajās dienās tika aizturēts vairāk nekā 6,7 tūkstoši cilvēku. Kā toreiz vēstīja republikas IeM, nekārtību laikā cieta simtiem cilvēku, to vidū vairāk nekā 130 tiesībsargājošo iestāžu darbinieku. Varasiestādes oficiāli apstiprināja trīs protestētāju bojāeju.

18
Tagi:
Makrons, Aleksandrs Lukašenko
Pēc temata
Minska atbildēja uz Rietumu atteikšanos atzīt Lukašenko par leģitīmo prezidentu
Kas būs, kad padzīs Lukašenko? Jurkāns kritizē Latvijas viedokli par stāvokli Baltkrievijā
Lukašenko slēdzis robežas ar Lietuvu un Poliju
Ko zaudē Baltija pēc strīda ar Lukašenko
Armēnijas premjerministrs Nikols Pašiņans, foto no arhīva

Armēnijas premjers pieļauj Karabahas neatkarības atzīšanu

8
(atjaunots 10:11 28.09.2020)
Situācijas saskares līnijā Kalnu Karabahā ir saasinājusies. Neatzītajā republikā paziņoja, ka Azerbaidžānas karavīri atklājuši uguni pret tās teritoriju, tostarp pret galvaspilsētu Stepanakertu. Ir upuri mierīgo iedzīvotāju vidū.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Erevāna izskata iespēju atzīt Kalnu Karabahas neatkarību, paziņoja Armēnijas premjerministrs Nikols Pašiņans parlamenta ārkārtas sēdē.

Pēc viņa sacītā, šis jautājums ir ļoti nopietni jāizskata, jāveic sabiedriskās apspriešanas.

"Mēs apspriežam visas iespējas, visus notikumu attīstības scenārijus," citē premjeru RIA Novosti.

Tāpat viņš atzīmēja, ka Kalnu Karabahā pašlaik "nav fiksētas situācijas, tā atrodas attīstībā".

"Mūsu karavīri ziņo, ka situācija ir saspringta, taču ir pāragri runāt par kopējo ainu," piebilda Pašiņans.

Tāpat premjers piezvanīja Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam. Abu valstu līderi apsprieda straujo situācijas saasināšanos Kalnu Karabahā.

"No Krievijas puses ir paustas nopietnas raizes saistībā ar plaša mēroga kaujas sadursmju atsākšanos. Atzīmēts, ka šobrīd ir svarīgi veikt visas nepieciešamās piepūles, lai nepieļautu tālāku konfrontācijas eskalāciju, savukārt galvenais – ir jāpārtrauc karadarbības," teikts Kremļa preses dienesta paziņojumā.

Situācija saskarsmes līnijā Kalnu Karabahā saasinājās 27. septembra rītā. Neatzītajā republikā paziņoja, ka Azerbaidžānas karavīri atklājuši uguni pret tās teritoriju, tostarp pret galvaspilsētu Stepanakertu. Ir upuri mierīgo iedzīvotāju vidū.

8
Tagi:
Azerbaidžāna, Armēnija
Latvijas ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, foto no arhīva

Vitenbergs: ekonomika ir gatava otrajam Covid-19 vilnim

0
(atjaunots 11:37 28.09.2020)
Svarīgi sabalansēt ar Covid-19 saistītos ierobežojumus ar Latvijas ekonomiskajām interesēm, uzskata ekonomikas ministrs.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Latvijas ekonomika ir gatava jaunam Covid-19 uzliesmojumam, paziņoja Latvijas Radio intervijā ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Septembrī vairāk nekā puse ES valstu paziņoja par ar Covid-19 inficēto skaita pieaugumu. Epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanās dēļ Eiropā ieviesa jaunus ierobežojošus pasākumus. Latvijā vakar tika ziņots par 22 jauniem Covid-19 saslimšanas gadījumiem, divi pacienti tika stacionēti.

Vitenbergs uzskata, ka Latvijas ekonomika tiks galā ar šo pārbaudījumu.

"Pirmais vilnis bija jauns notikums gan veselības aprūpei, gan ekonomikai, taču tagad mēs esam sagatavotāki," sacīja viņš.

Taču, pēc viņa sacītā, veselības aprūpei ir jābūt pirmajā vietā, jo runa ir par cilvēku dzīvību, bet ir svarīgi arī sabalansēt ierobežojumus ar ekonomiskajām interesēm.

"Mans pienākums - lai cilvēkiem būtu darbs un viņi varētu nodrošināt līdzekļus sev, nevis ietu un cerētu uz valsti. Ja mēs sabiedrības veselības interesēs upurējam kādu no nozarēm, tad ir nepieciešams attiecīgs atbalsts," sacīja Vitenbergs.

Viņš pozitīvi novērtēja uzņēmēju pūliņus, kuri organizē darbu tā, lai cilvēki pēc iespējas mazāk saskaras viens ar otru.

Pēc Vitenberga sacītā, viņš negribētu pieļaut, ka Latvijā tiek ieviesti jauni būtiski ierobežojumi.

Ministrs piebilda, ka tūrisma nozare necer uz īpašiem atbalsta mehānismiem, taču palīdzība ir nepieciešama, tostarp, lai maksātu par apkuri ziemas sezonā. Tādēļ plānots pārskatīt spēkā esošos atbalsta mehānismus, kā arī vienoties ar bankām, lai nesākas masveida uzņēmumu maksātnespēja.

Iepriekš veselības ministre Ilze Viņķele uzstājās pret Vitenberga ideju par kumulatīvās divu nedēļu Covid-19 saslimstības robežas paaugstināšanu. Pēc viņas sacītā, Latvijas IKP tūrisms sastāda vien 2,5%, un ir nepieciešams izvēlēties starp Latvijas iedzīvotāju drošību un vienas nozares labklājību.

0
Tagi:
Latvija, koronavīruss, ekonomika, Jānis Vitenbergs
Pēc temata
Otrais koronavīrusa vilnis atkal velk uz leju nedaudz atdzīvojušos Latvijas ekonomiku
Elksniņš: ostas stāv, tranzīts izsīcis, bet Latvijas varasiestādes iedzen valsti ellē
Ekonomists: Latvijas valdībai būtu jāsagatavo mūs jaunajam Covid-19 vilnim