Gāzes tankeris

Polija pastāstīja par ASV gāzes iegādes noteikumiem

66
(atjaunots 11:58 07.08.2017)
Polijas prezidents Andžejs Duda norādīja, ka Polija varētu kļūt par sadales centru, no kura amerikāņu gāze nokļūtu Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs.

RĪGA, 7. augusts — Sputnik. Lēmums par ASV sašķidrinātās gāzes importu Polijā vēl nav pieņemts, jo tās cenai ir jābūt konkurētspējīgai, intervijā aģentūrai RIA Novosti pastāstīja Polijas ārlietu ministrs Vitolds Vaščikovskis.

"Mēs vēl neesam nolēmuši importēt gāzi no ASV. Pirms pāris mēnešiem mēs saņēmām vienu vai divus tankerus ar sašķidrināto gāzi no ASV. Tas bija pilotprojekts, lai pārliecinātos par Savienoto Valstu gāzes importa tehniskajām iespējām. Tas bija sekmīgs projekts, taču patlaban mēs vienkārši gaidām topošā līguma noteikumus," — viņš pastāstīja.

"Mēs vēlamies un plānojam importēt gāzi no Savienotajām Valstīm ar noteikumu, ka cena būs konkurētspējīga ar to, kāda ir citu piegādātāju, piemēram, Kataras vai Krievijas gāzei. Pagaidām gāze no ASV ir daudz dārgāka. Taču, ja viņi piedāvās līgumu, kas varēs konkurēt ar gāzes importu no Kataras vai citiem reģioniem, mēs to varam izskatīt," — uzsvēra Polijas ārlietu ministrs.

Polijas prezidents Andžejs Duda norādīja, ka Polija varētu kļūt par sadales centru, no kura amerikāņu gāze nokļūtu Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs. Viņš pavēstīja, ka šis jautājums apspriests pārrunās ar Donaldu Trampu jūlija sākumā.

Polija patērē aptuveni 15 miljardus kubikmetru gāzes gadā, no kuriem 10 miljardus kubikmetru piegādā "Gazprom". 2015. gadā valsts ziemeļrietumos darbu sāka SDG terminālis, kura jauda sasniedza piecus miljardus kubikmetru gadā. 2016. gada jūnijā Varšava informēja, ka SDG terminālis un gāzes vads, kas savienos Poliju ar Norvēģijas šelfu, nodrošinās valsts neatkarību no gāzes piegādēm "no austrumiem" līdz 2022. gadam. 

66
Pēc temata
Draudzība par āboliem: kāpēc Polija pārliecina Maskavu par saviem "labajiem nodomiem"
Polija vēlas kļūt par amerikāņu gāzes sadales centru
Prezidents Tramps mēģinās pārliecināt Igauniju uzbūvēt šķidrās dabasgāzes terminālu
Eiropas Parlaments

Mediji: pandēmijas laikā tika aplaupīti Eiropas Parlamenta biroji Briselē

34
(atjaunots 17:35 04.07.2020)
Pēc Vācijas deputāta sacītā, notikušais ir "liels skandāls", par kuru nezināma iemesla dēļ visi klusē.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Vismaz pussimts Eiropas Parlamenta deputātu, atgriežoties savos birojos Briselē pēc ilgstošās prombūtnes marta vidū ieviestās karantīnas dēļ, atklāja, ka kāds ir rakņājies viņu kabinetos un papīros, daudziem ir pazuduši datori, planšetes un citas vērtīgas lietas, vēsta RIA Novosti ar atsauci uz avīzi Politico.

Pēc deputāta no Vācijas Niko Semsrota sacītā, karantīnas laikā no viņa Briseles biroja ir iznesti divi klēpjdatori.

"Tas ir liels skandāls, un es nesaprotu, kādēļ visi par to klusē," paziņoja parlamentārietis, paužot sašutumu par EP drošības dienesta darbu.

"Mēs esam absolūti pārliecināti, ka zagļi mūsu prombūtnes laikā parakņājušies visās mūsu mantās, jo birojos ir liela nekārtība," piebilda viņš.

Politico raksta, ka EP preses dienesta pārstāvji apgalvo, ka ir informējuši parlamentāriešus par zādzību faktiem Briseles birojos jau aprīlī, ēkas iekšpusē un ārpusē tika pastiprināta apsardze, savukārt drošības dienests veic izmeklēšanu sadarbībā ar Beļģijas varasiestādēm.

Izdevums precizē, ka 2020. gadā Eiropas Parlaments plāno iztērēt savu biroju apsardzei vairāk nekā 23 miljonus eiro.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāti jau vairāk nekā 11,2 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 529 tūkstoši cilvēku ir miruši un vairāk nekā 6,3 miljoni izveseļojās.

34
Tagi:
Eiropas Parlaments
Krievijas ĀM vadītāja vietnieks Sergejs Rjabkovs

KF ĀM paziņoja par Atvērto debesu līguma sabrukuma draudiem ASV dēļ

10
(atjaunots 17:35 04.07.2020)
Sestajā jūlija notiks Atvērto debesu līguma dalībvalstu videokonference; par galveno apspriešanas tematu kļūs Vašingtonas lēmums par izstāšanos no līguma.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Maskava pieļauj, ka Atvērto debesu līgums var sabrukt pēc "domino efekta", paziņoja RIA Novosti Krievijas ĀM vadītāja vietnieks Sergejs Rjabkovs.

"Mēs pieļaujam, ka "domino efekts" ir iespējams un ka viskvēlāk ASV dažādos jautājumos atbalstošās valstis Vašingtonas spiediena ietekmē var izskatīt šādu iespēju. Mums to negribētos, jo tad līgums neizbēgami nonāks pie kraha," sacīja diplomāts.

Sestajā jūlija notiks Atvērto debesu līguma dalībvalstu videokonference; par galveno apspriešanas tematu kļūs Vašingtonas lēmums par izstāšanos no līguma.

Rjabkovs atzīmēja, ka sēdes laikā ASV diez vai mainīs savu lēmumu. Pēc diplomāta teiktā, Maskava izskata visus atbildes rīcības variantus.

"Lielā mērā situācija ir atkarīga no tā, kā rīkosies citas valstis un kādā mērā esošie līguma dalībnieki izrādīs atbildību par tā likteni, nevis vienkārši deklaratīvi apzināsies, bet gan nodemonstrēs praksē, ka viņus uztrauc situācijas Eiropas drošības jomā, ka viņi neiet uz to cilvēku pavada Vašingtonā, kuriem arhitektūras sagraušana ieroču kontroles jomā ir kļuvusi par galveno uzdevumu," uzsvēra ārpolitikas iestādes vadītāja vietnieks.

Atvērto debesu līgums

Atvērto debesu līgumu pieņēma 27 Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas valstis 1992. gadā Helsinkos. Patlaban līgumu pilda 34 valstis.

Līgums paredz iespēju veikt novērošanas lidojumus un fotografēt virs EDSO dalībvalstu teritorijas ar mērķi saņemt ziņas par bruņotajiem spēkiem, militārajiem objektiem un karadarbību.

Līguma mērķis ir uzticības veicināšana, pilnveidojot karadarbības un bruņojuma kontroles jomā noslēgto līgumu ievērošanas kontroles mehānismus.

10
Tagi:
ASV, Atvērto debesu līgums
Pēc temata
Militārais eksperts: pat Baltijas valstis sāk saprast, ka ASV tās ir vienaldzīgas
Nevajag kļūt nekaunīgiem: Krievijas Su-35 sastapušas ASV spiegu pēc visiem noteikumiem
Baismīgāk nekā Hirosima: kur ASV atkal plāno kodolsprādzienus
Krievijas ārlietu ministrs pastāstīja par Atvērto debesu līguma tālāko likteni

Latvija paplašinājusi valstu sarakstu, pēc kuru apmeklējuma nepieciešama karantīna

0
(atjaunots 07:25 05.07.2020)
Pēdējo nedēļu laikā atsevišķās Eiropas Savienības un Eiropas ekonomiskās zonas valstīs pieaudzis Covid-19 saslimstības gadījumu skaits, tāpēc Latvija papildinājusi valstu sarakstu, pēc kuru apmeklējuma nepieciešama divas nedēļas ilga pašizolācija.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Koronavīrusa izplatības pieauguma dēļ atsevišķās valstīs Latvijas valstspiederīgajiem tagad jāievēro pašizolācija pēc brauciena uz Monako, Zviedriju, Luksemburgu, Portugāli, Rumāniju, Bulgāriju, Lielbritāniju un Čehiju. Divas nedēļas ilga karantīna būs jāievēro arī pēc tranzīta brauciena caur šīm valstīm, vēsta Press.lv, atsaucoties uz Slimību profilakses un kontroles centru.

Kopš 4. jūlija prasība ievērot divas nedēļas ilgu pašizolāciju attiecināta arī uz ceļotājiem, kuri atgriežas no Čehijas un Monako, kur saslimstība pārsniegusi pieļaujamo – 16 gadījumus uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

​SPKC un Veselības ministrija iesaka bez vajadzības nepamest Latviju, jo epidemioloģiskā situācija pastāvīgi mainās.

© Sputnik / Максим Богодвид

Latvijā saslimstība patlaban sastāda 0,7 gadījumus uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju un joprojām krītas.

Iepriekš vēstīts, ka pēdējās diennakts laikā Latvijā veikti 1185 koronavīrusa testi, konstatēts viens Covid-19 gadījums.

Viens pacients ar Covid-19 nokļuvis slimnīcā. Tagad stacionāros valstī ārstējas pieci pacienti ar koronavīrusu. Vienam no viņiem slimības forma ir smaga.

Pandēmijas periodā Latvijā veikti 156784 testi un konstatēti 1123 inficētie.

Izveseļojušies 1000 cilvēki, no slimnīcām izrakstīts 181 pacients, 30 cilvēki ir miruši.

0
Tagi:
koronavīruss, Latvija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Latvijā nav jaunu Covid-19 gadījumu, slimnīcās turpina ārstēties četri pacienti
Pārāk maz Latvijas iedzīvotāju lejupielādējuši mobilo lietotni Apturi Covid
Latvijā atklāts viens jauns Covid-19 inficēšanās gadījums