Zivju pārstrādes uzņēmums. Foto no arhīva

Lielbritānijā nebūs kam strādāt: eksperte par iebraukšanas aizliegumu ES pilsoņiem

90
(atjaunots 16:58 02.08.2017)
Tiesību zinātņu profesore šaubās, ka briti vēlēsies nodarboties ar mazāk apmaksātu darbu pēc Austrumeiropas valstu iedzīvotāju izbraukšanas no karalistes.

RĪGA, 2. augusts – Sputnik. Ar lielu daļu varbūtības jautājums par ES pilsoņu brīvu iebraukšanu Lielbritānijā netiks atrisināts līdz 2019. gada 29. martam, paziņoja Sputnik Radio ēterā Kembridžas Universitātes profesore, Eiropas Savienības likumdošanas speciāliste Ketrina Barnarde.

Eiropas Savienības valstu pilsoņiem tiks atņemtas tiesības brīvai iebraukšanai Lielbritānijā līdz ar karalistes izstāšanos no ES 2019. gada pavasarī, paziņoja aģentūra Reuters ar atsauci uz britu premjera kancelejas darbinieka paziņojumu. Iepriekš finanšu ministrs Filips Hemonds uzsvēra, ka Lielbritānijas izstāšanai no ES nesekos tūlītēja imigrācijas noteikumu maiņa.

Neskaidras perspektīvas

"Ikviens, kurš cenšas pareģot notikumu attīstību ilgtermiņa perspektīvā, visdrīzāk ir muļķis, jo viss katru dienu mainās. Varētu teikt, ka pastāv tieksme Lielbritānijai saglabāt tuvas attiecības ar ES. Šobrīd runā, ka tā būšot "dziļa un īpaša partnerība", taču kādu veidolu tā pieņems? Jāņem vērā daudzums grūtību, tam būs nepieciešami gadi, un tas noteikti netiks veiksmīgi atrisināts līdz 2019. gada 29. martam," — uzskata Barnarde.

Šis sarežģīts jautājums rada sašķelšanos Terēzas Mejas Ministru Kabinetā, atzīmēja profesore. Taču, pēc viņas vārdiem, nav skaidrs, kas notiks ar tiem, kuri ieradīsies valstī pēc 2019. gada 29. marta.

"Vai viņiem Lielbritānijas migrācijas likums tiks piemērots pilnā apmērā? Šis likums ir ārkārtīgi prasīgs: nepieciešama vīza, veselības apdrošināšanas iemaksa… Vai arī, kā piedāvā Filips Hemonds, varētu būt kaut kāda īslaicīga vienošanās, kura mīkstinās britu migrācijas likuma pilno spēku. Turklāt, saskaņā ar šo likumu, var izrādīties ļoti grūti pārvest ģimenes locekļus no citām valstīm, un tas var kļūt par problēmu," — brīdina eksperte.

Kas strādās un par kādu naudu?

Barnarda izteicās arī par Austrumeiropas iedzīvotājiem, kuri uz Lielbritāniju brauc peļņas nolūkos.

Pēc viņas datiem, šobrīd gandrīz puse no tiem, kas strādā augļu un dārzeņu, kā arī pārstrādes nozarē, ir ES pilsoņi; zivju pārstrādes nozarē šādu cilvēku ir mazliet vairāk par trešdaļu.

"Kur atrast tik daudz Lielbritānijas pilsoņu, lai aizstātu visus šos ES pilsoņus, kad viņi aizbrauks? " — atzīmē Barnarde.

Tai pat laikā pastāvīgais darbinieku pieplūdums no Austrumeiropas šobrīd ļauj noturēt minimālās algas zemā līmenī. Gadījumā, ja tiks ierobežota brīva iebraukšana Apvienotajā Karalistē, situācija var izmainīties.

Lielbritānija iestājusies ES 1973. gadā kopā ar Dāniju un Īriju. Apvienotās Karalistes premjerministrs Terēza Meja 29. martā oficiāli paziņoja Briselei par divus gadus ilgas izstāšanas no ES procedūras sākšanu, kas noslēgsies 2019. gada marta beigās.

90
Pēc temata
Mediji: Brexit dēļ Lielbritānijā var tikt atcelti lidojumi uz Eiropu
Lielbritānijā dzīvojošie eiropieši maksās par uzturēšanās atļaujām
Aptauja: 60% britu vēlas saglabāt ES pilsonību pēc Brexit
Smags darbs spilgtai nākotnei: sākas pārrunas Brexit jautājumā
Eksperts: Lielbritānija šantažē ES ar kodolatkritumiem
Mediji: Lielbritānijā krasi pieaudzis naida motivētu noziegumu skaits
Beirūtas ostā nogranda spēcīgs sprādziens

Desmitiem cilvēku gāja bojā sprādziena rezultātā Beirūtas ostā

5
(atjaunots 10:08 05.08.2020)
Puse Libānas galvaspilsētas ēku cieta sprādziena dēļ ostā, bojāgājušo skaits varētu sasniegt 100 cilvēkus.

RĪGA, 5. augusts – Sputnik. Otrdienas vakarā Beirūtas ostā nogranda spēcīgs sprādziens, vēsta RIA Novosti.

Pašlaik ir zināms par 78 bojāgājušajiem, vairāk nekā 4000 cilvēku ir guvuši ievainojumus, slimnīcas ir pārpildītas ar cietušajiem. Turklāt Libānas varasiestādes sagaida upura skaita pieaugumu, jo daudzi ir bezvēsts pazuduši, un līķus joprojām turpina vilkt ārā no sabrukušo ēku gruvešiem. Saskaņā ar Libānas Sarkanā Krusta biedrības datiem, bojāgājušo skaits var sasniegt 100 cilvēkus.

​Sprādziena rezultātā cieta puse pilsētas ēku, paziņoja Beirūtas gubernators Marvans Abuds. Vairāku kilometru rādiusā no epicentra sprādziena vilnis izsitis stiklus. Arī Beirūtas Starptautiskā lidosta "Hariri " ir bojāta sprādziena rezultātā, lai gan atrodas 10 km attālumā no ostas. Gubernators salīdzināja sprādzienu ostā ar sprādzieniem Hirosimā un Nagasaki.

​Libānas premjerministrs Hasans Dijabs nosauca par sprādziena iemeslu nepienācīgu 2750 tonnu amonija sāls (amonija nitrāta) glabāšanu ostā sešu gadu garumā – šī viela tiek izmantota kā sprāgstvielu komponente un kā slāpekļa minerālmēslojums. Ar amonija nitrāta glabāšanu ir saistītas vairākas cilvēku izraisītas katastrofas, piemēram, sprādziens Ķīnas Tjaņdzjiņas ostā (2015. gads), sprādziens minerālmēslojumu rūpnīcā Vestā, Teksasas štatā (2013. gads), sprādziens AZF rūpnīcā Tulūzā, Francijā (2001. gadā).

Provizoriski, amonija nitrāts atradās uz kuģa klāja ar kādas Āfrikas valsts karogu, kuru saimnieki bija atstājuši pirms dažiem gadiem sakarā ar lieliem parādiem. Saskaņā ar vietējo mediju datiem, Libānas Nacionālās drošības dienests jau pirms pieciem mēnešiem šajā sakarā bija uzsākusi izmeklēšanu.

Savukārt ASV prezidents Donalds Tramps preses konferencē paziņoja, ka ir ticies ar Amerikas ģenerāļiem, un viņi uzskata sprādzienu Beirūtā par uzbrukumu.

Sakarā ar traģēdiju Libānā no šodienas tiek izsludinātas trīs dienu sēras. Valsts prezidents Mišels Aūns palūdza valdību tikties ārkārtas sēdē, lai paziņotu par ārkārtējā stāvokļa ieviešanu valstī uz divām nedēļām.

Palīdzību Libānai piedāvāja vairākas valstis, tostarp Izraēla, mobilos hospitāļus nosūtīja uz Beirūtu Katara un Irāka, savukārt PVO paziņoja, ka nosūta uz Beirūtu medikamentus un ķirurģiskos komplektus cietušo ārstēšanai. Līdzjūtības vārdus Libānas prezidentam un tautai izteica Krievijas līderis Vladimirs Putins.

5
Pēc temata
Černobiļa pēc 34 gadiem: XX gs. lielākās tehnogēnās katastrofas atbalss

Uz karantīnā ievietotā norvēģu kruīza kuģa atrodas arī Latvijas pilsoņi

10
(atjaunots 08:24 05.08.2020)
Starp Tromsē karantīnā ievietotajā kruīza kuģa "Roald Amundsen" pasažieriem un ekipāžas locekļiem ir arī Latvijas pilsoņi.

RĪGA, 5. augusts – Sputnik. Uz Norvēģijas kruīzu un ekspedīciju kuģa "Roald Amundsen" klāja, kur notika Covid-19 uzliesmojums, ir arī Latvijas pilsoņi, vēsta Reuters.

Aizritējušajā piektdienā kompānijas "Hurtigruten" 36 kuģa "Roald Amundsen" ekipāžas locekļi un daži pasažieri inficējās ar koronavīrusu. Aptuveni 400 pasažieru un vairāk nekā 120 ekipāžas locekļu, kuri devās reisos ar kuģi 17. un 24. jūlijā, tika ievietoti karantīnā Tromsē. Pēcāk noskaidrojās, ka 33 no saslimušajiem ekipāžas locekļiem ir Filipīnu pilsoņi, kuri nesen ieradās Norvēģijā darba nolūkos, un ka "Hurtigruten" vadība par spīti valstī spēkā esošajiem noteikumiem neveica obligāto darbinieku testēšanu pirms viņu palaišanas uz kuģa klāja.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

#tromsø #nowtheresonlyaway home #roaldamundsenstaffstaysafe #roaldamundsenforever #goodbyefornow #illbevack #hurtigruten #msroaldamundsen #staysafe #RA♥️

Публикация от Helena Martens Bjørneboe (@helenabjorneboe)

Kompānijas vadītājs Daniels Šeldams intervijā Norvēģijas telekanālam TV2 paziņoja, ka "Hurtigruten" vadība sekoja starptautiskajiem noteikumiem, saskaņā ar kuriem filipīnieši drīkstēja uzsākt darbu uzreiz pēc ierašanās Norvēģijā. Tomēr Norvēģijas Veselības institūts paskaidroja, ka noteikumi neattiecas uz tiem, kam paredzēts strādāt uz kuģiem: ekipāžas locekļiem bija jāiziet 10 dienu karantīna un jānodod koronavīrusa tests.

Norvēģijas varasiestādes paziņoja, ka uz kuģa atrodas arī Vācijas, Dānijas, Austrija un Latvijas pilsoņi un ka tās ir sazinājušās ar attiecīgo valstu ārlietu ministrijām, Pagaidām netiek ziņots, vai uz kruīza kuģa iestrēgušie Latvijas pilsoņi ir pasažieri vai ekipāžas locekļi.

Pēc dažām dienām kruīzi ir jābeidz vēl diviem "Hurtigruten" kompānijas kuģiem "Spitsbergen" un "Fridtjof Nansen". Taču Norvēģijas varasiestādes pieņēma lēmumu aizliegt kruīzu laineru pasažieriem un ekipāžu locekļiem izkāpt krastā valsts ostās.

"Ierobežojums uz iziešanu krastā skars kuģus, uz kuru klāja ir vairāk par 100 pasažierim, Mums ir jāpieņem šie pasākumi, lai apturētu vīrusa izplatību Norvēģijā," paziņoja preses konferencē Norvēģijas veselības ministrs Bents Hjoje.

Tāpat viņš piebilda, ka kuģa pasažieri un ekipāžas locekļi var tikt ievietoti karantīnā, ja kādam no viņiem parādīsies koronavīrusa simptomi. Jaunie noteikumi tiek ieviesti uz 14 dienām un neskars regulāro prāmju satiksmi.

Kruīzu kuģi bija viens no Covid-19 izplatības avotiem. Uz kruīza kuģa "Diamond Princess", kurš februārī stāvēja karantīnā pie Jokohamas Japānā, inficējās 712 cilvēki, kādu laiku tas bija lielākais Covid-19 inficēšanās perēklis ārpus Ķīnas. Šī iemesla dēļ daudzas valstis aizliedz kruīza laineru pasažieriem un ekipāžu locekļiem,  kuri vēl atradās jūrā, izkāpt krastā.

1983. gadā dibinātā kompānija "Hurtigruten" kļuva par pirmo pasaulē, kura atjaunoja okeāna kruīzus. Pirms dažām dienām kompānija publicēja sociālajos tīklos kuģa "Roald Amundsen" fotogrāfiju, pasaulē pirmā ekspedīciju kuģa ar hibrīda dzinēju, kurš tika izveidots speciāli ceļojumiem polārajos ūdeņos.

10
Tagi:
karantīna, koronavīruss
Pēc temata
Gamaleja centrā pastāstīja par vakcīnas pret Covid-19 izmēģinājumiem uz bērniem
Izveidojusies acīmredzama imūnā atbilde: Krievijas vakcīna pret Covid-19 devusi rezultātu
Vai visiem pietiks: pasaules bagātākās valstis jau izpērk vakcīnu pret Covid-19
PVO Ārkārtējā komiteja tiksies, lai novērtētu situāciju ar Covid-19 pasaulē

Latvijā pieaug saslimstība ar Covid-19: atvērtas robežas liek sevi manīt

0
(atjaunots 12:09 05.08.2020)
Latvijā reģistrēts neliels Covid-19 saslimstības pieaugums, visvairāk inficēto ieradušies no ārzemēm.

RĪGA, 5. augusts – Sputnik. Latvijā aizritējušajā diennaktī veikti 2212 koronavīrusa testi, atklāti 8 jauni inficēšanās gadījumi, paziņoja Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Saskaņā ar SPKC datiem, pieci cilvēki, kuriem ir atklāts Covid-19, ieradās no ārzemēm (Lielbritānija, Baltkrievija, Serbija, Nīderlande), vēl ar trīs inficētajiem tiek strādāts, lai iegūtu papildu informāciju un noteiktu inficēšanās ķēdes.

Kopumā epidēmijas laikā Latvijā ir veikti 206 080 Covid-19 izmeklējumi, 1257 testi izrādījušies pozitīvi, 1070 izveseļojās, 32 nomita.

Pēdējo 24 stundu laikā neviens ar Covid-19 inficētais nav nogādāts slimnīcā. Stacionāros turpina ārstēties seši pacienti, visiem ir vidēji smaga slimības gaita. No slimnīcām ir izrakstīts 191 pacients, kurš ārstējās no Covid-19.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē jau ir atklāti vairāk nekā 18,7 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 704 tūkstoši cilvēku nomira un gandrīz 12 miljoni izveseļojās.

0
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Igaunija paziņoja par otrā Covid-19 viļņa sākšanos valstī
Gamaleja centrā pastāstīja par vakcīnas pret Covid-19 izmēģinājumiem uz bērniem
Vai visiem pietiks: pasaules bagātākās valstis jau izpērk vakcīnu pret Covid-19
PVO Ārkārtējā komiteja tiksies, lai novērtētu situāciju ar Covid-19 pasaulē