Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja

Brīva iebraukšana ES pilsoņiem Lielbritānijā beigsies 2019. gadā

61
(atjaunots 08:56 02.08.2017)
Premjerministres Terēzas Mejas pārstāvis norādīja, ka nenāktos cerēt uz to, ka imigrācijas sistēma nemainīsies.

RĪGA, 2. augusts — Sputnik. Eiropas Savienības pilsoņu tiesības dzīvot un strādāt Lielbritānijā izbeigsies 2019. gada martā, noslēdzoties Brexit, vēsta Reuters.

"Pārvietošanas brīvība beigsies 2019. gada martā," — paziņojis Mejas preses sekretārs žurnālistiem.

Viņš piebilda, ka citi imigrācijas sistēmas elementi, kas darbosies pēc Brexit, tiks atklāti pienācīgā laikā, taču nenāktos cerēt uz to, ka pārvietošanās brīvība paliks nemainīga.

Vienlaikus premjeres pārstāvis sacīja, ka valdības nostāja attiecībā uz Brexit nav mainījusies kopš Mejas janvāra runas Lielbritānijas Ārlietu ministrijas pieņemšanu namā.

Pagājušajā nedēļā finanšu ministrs Filips Hamonds paziņojis, ka pēc tam, kad Apvienotā Karaliste pametīs ES, imigrācijas noteikumi netiks mainīti nekavējoties.

Lielbritānija iestājusies ES 1973. gadā kopā ar Dāniju un Īriju. Apvienotās Karalistes premjerministrs Terēza Meja 29. martā oficiāli paziņoja Briselei par divus gadus ilgas izstāšanas no ES procedūras sākšanu, kas noslēgsies 2019. gada marta beigās.

61
Pēc temata
Meja pastāstīja par ES pilsoņu perspektīvām Lielbritānijā pēc Brexit
Mediji: Terēza Meja piekritusi saglabāt ES pilsoņu tiesības Lielbritānijā pēc Brexit
Smags darbs spilgtai nākotnei: sākas pārrunas Brexit jautājumā
Lielbritānija gatavo likumus, kas ļautu ieviest sankcijas pēc Brexit
Aleksandrs Lukašenko

Lietuva atteikusies atzīt Lukašenko par Baltkrievijas leģitīmo prezidentu

2
(atjaunots 07:43 24.09.2020)
Lietuvas prezidents atkal paziņoja, ka prezidenta vēlēšanas kaimiņvalstī nav bijušas "ne brīvas, ne godīgas".

RĪGA, 24. septembris – Sputnik. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda paziņojis, ka nekāda ceremonija nepadarīs Aleksandru Lukašenko par leģitīmu Baltkrievijas prezidentu. Savu viedokli viņš paudis Twitter.

Trešdien kļuva zināms, ka jaunievēlētais Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko oficiāli stājies amatā. Informācija par inaugurācijas ceremoniju netika sniegta.

"Prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā nebija ne brīvas, ne godīgas. Vēlēšanu rezultāts nav likumīgs. Nekāda ceremonija – vērienīga vai slepena – nemainīs šo neapstrīdamo faktu un neradīs leģitimitātes ilūziju," uzsrakstīja Lietuvas līderis.

Nausēda aicināja organizēt jaunas vēlēšanas, ņemot vērā dialogu ar pilsonisko sabiedrību un ar EDSO novērotājiem.

Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis preses konferencē trešdien apgalvoja, ka Lukašenko "zaudē leģitimitāti ar visām no tā izrietošajām sekām". Pie tam viņš uzskata, ka attiecības ar noteiktām iestādēm valstu starpā saglabāsies.

"Sadarbība valstu atbilstoši institūtu starpā, protams, attiecības saglabāsies, diplomātiskās attiecības saglabāsies, taču atgādinās situāciju ar parlamenta statusu – parlaments tika apšaubīts vai netika atzīts ne vienu vien gadu. Šajā aspektā tāda arī būs sadarbība, bet detaļas tiks apspriestas ar Ārlietu ministriju un prezidenta pili," pastāstīja valdības vadītājs.

Iepriekš Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkēvičs nosauca Lukašenko inaugurāciju par farsu.

Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas notika 9. augustā. Tajās sesto reizi uzvarēja Lukašenko, saņemot 80,1% balsu. Opozīcija uzskata, ka vēlēšanās uzvarēja Svetlana Tihanovska, kura patlaban uzturas Lietuvā. Vēlāk valstī masu protesta akcijas organizēja tie, kas nepiekrita vēlēšanu rezultātiem.

Viļņa jau kopš protestu sākuma Baltkrievijā iejaucas kaimiņvalsts lietās. Lietuvas politiķi pieprasa jaunas vēlēšanas, jo uzskata, ka rezultāti it kā esot bijuši "falsificēti".

Pats Baltkrievijas prezidents iepriekš aicināja Lietuvas, Polijas un Ukrainas tautas "apturēt savus neprātīgos politiķus un nepieļaut kara sākumu". Tāpat viņš atzīmēja, ka "šeit risinās visas Eiropas situācija" un nevajag to novest līdz īstam karam.

2
Tagi:
Aleksandrs Lukašenko, Gitans Nausēda, Lietuva, Baltkrievija
Pēc temata
Aiz saprāta robežas: Baltkrievijas ĀM izvērtēja ANO Cilvēktiesību padomes rezolūciju
ES nosauca termiņu, kad Lukašenko "pārstās" būt prezidents
Es neesmu prezidente: Tihanovska atzinusi, ka Baltkrievijai ir nepieciešams līderis
Lukašenko slepeni stājies Baltkrievijas prezidenta postenī

KF Baltijas flotes kuģis sadūries ar kravas kuģi pie Dānijas krastiem

6
(atjaunots 07:40 24.09.2020)
Krievijas Baltijas flotes kuģa un civilā kuģa sadursme notikusi netālu no Kopenhāgenas sliktas redzamības apstākļos.

RĪGA, 24. septembris — Sputnik. Vakar, 23. septembrī jūras šaurumā starp Dāniju un Zviedriju refrižerators ar Māršala salu karogu "ICE Rose" sadūries ar Krievijas Baltijas flotes mazo pretzemūdeņu kuģi "Kazanec". Cietušo nav. Krievijas kuģis patstāvīgi devies uz Baltijsku, kuģi "ICE Rose" aizturējušas Dānijas varasiestādes, lai noskaidrotu tā stāvokli, vēsta RIA Novosti.

Sadursme notikusi no rīta sliktas redzamības apstākļos, informēja Baltijas flotes preses dienests.

"2020. gada 23. septembra rītā, Baltijas šauruma zonā, sliktas redzamības apstākļos notikusi refrižeratora ar Māršala salu karogu "ICE Rose" sadursme ar Baltijas flotes pretzemūdeņu kuģi "Kazanec"," teikts paziņojumā.

Saskaņā ar jūras kuģu monitoringa vietnes datiem, kravas kuģis Ice Roze izgājis no Sanktpēterburgas, tam bija jāierodas Gēteborgā 23. septembrī pl. 22:00 pēc Latvijas laika. Taču pl. 10:59 pēc Latvijas laika kuģis mainījis kursu un sācis pārvietoties pa apli, pēc tam devies pretējā virzienā. Sadursmes brīdī kuģa ātrums samazinājies 12 reizes – no 3,7 mezgliem (6,7 km/h) līdz 0,3 mezgliem (0,5 km/h).

"Kazanec" korpuss guvis sūci virs ūdenslīnijas un patstāvīgi atgriezīsies bāzes vietā Baltijskā, precizēja Baltijas flotes preses dienests.

"Incidenta iemeslus un apstākļus noskaidros Baltijas flotes komisija," atzīmēja preses dienests.

Savukārt Dānijas speciālo operāciju vienības dežurējošais darbinieks informēja, ka varasiestāžu rīcībā nav informācijas par kuģu sadursmes iemesliem. "Es nezinu, kādi ir incidenta iemesli... Mums nav informācijas par cietušajiem ne uz Ice Rose, ne uz Krievijas fregates," pavēstīja oficieris.

Viņš piebilda, ka Dānijas varasiestādes aizturējušas kuģi Ice Rose, lai noskaidrotu tā stāvokli pēc sadursmes ar KF kuģi. "Mēs gaidām izmeklējumu, lai noskaidrotu, vai tas var turpināt funkcionēt," konstatēja Dānijas iestāde.

Saskaņā ar telekanāla SVT datiem, kas atsaucas uz Dānijas krasta apsardzes pārstāvi, kuģu sadursmē neviens nav cietis, evakuācija nebija nepieciešama.

"Degvielas noplūde nav notikusi, uz kuģiem esošo cilvēku evakuācija nebija nepieciešama," informēja Dānijas krasta apsardzes pārstāve Lisbete Jorgensena.

Kuģis "Ice Rose" pieder kompānijai "Maestro Shipping", kuras galvenais ofiss atrodas Šveicē. Kuģis būvēts 1985. gadā.

Krievijas jūrnieku arodbiedrība informēja, ka tās rīcībā nav precīzu datu par to, vai uz "Ice Rose" ir  Krievijas pilsoņi.

"Precīzu datu nav, tomēr tas ir iespējams, 2019. gada janvārī ekipāžu veidoja jūrnieki no Krievijas, Ukrainas, Polijas un Latvijas," pastāstīja arodbiedrība.

6
Tagi:
Baltijas flote, Krievija
Gitans Nausēda

Lietuvas prezidents atzinis: ebreji gājuši bojā arī "no lietuviešu rokām"

0
(atjaunots 09:22 24.09.2020)
Valsts vadītājs uzsvēra, ka, tikai apzinoties traģēdijas mērogu, apstākļus un atbildību par to, iespējams runāt par nākotni.

RĪGA, 24. septembris – Sputnik. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda godināja Lietuvas ebreju genocīda upuru piemiņu Ponaru memoriālā, informēja Sputnik Lietuva, atsaucoties uz prezidenta pils preses dienestu.

23. septembris ir Lietuvas ebreju genocīda upuru piemiņas diena. Šajā dienā 1943. gadā tika likvidēts Viļņas ebreju geto, pēdējie starp dzīvajiem palikuši tika noslepkavoti vai nosūtīti uz koncentrācijas nometnēm.

Prezidents nolika vainagu pie Holokausta upuru pieminekļa un uzrunāja auditoriju.

"Šoa – tā ir katastrofa. Taču tā ir ne tikai ebreju tautas katastrofa un traģēdija. Tā ir Lietuvas Šoa. Tā ir visas cilvēces Šoa. Tā ir musu cilvēcības, līdzjūtības un vienaldzības Šoa," Nausēdas teikto citēja preses dienests.

Valsts vadītājs uzsvēra: vienīgā iespēja samierināties ar vēsturi – saprast un atklāt patiesību.

"Mēs noliedzām, mēs dusmojāmies, mēs mēģinājām vienoties ar savu sirdsapziņu, skaitot un salīdzinot to, ko nevar ne saskaitīt, ne salīdzināt – cilvēku ciešanas un dzīvības. Bija grūti atzīt, ka mūsu valsts pilsoņi ir gājuši bojā arī no lietuviešu rokām," teica prezidents.

"Tikai apzinoties traģēdijas mērogus, apstākļus un atbildību par to, var runāt par nākotni," teica Nausēda. Viņš ieteica redzēt nākotni tādu, kurā visas Lietuvā dzīvojošās tautas kopā ceļ spēcīgu un taisnīgu valsti, kurā nav vietas vispārējai vienaldzībai.

Piemiņas ceremonijā piedalījās valdības locekļi, Lietuvas Ebreju kopienas pārstāvji, ārvalstu diplomātisko misiju darbinieki un ārzemju viesi. Tajā klātesošos uzrunāja arī Viļņas geto bijušie ieslodzītie.

Trešdien valdības sēde sākās ar klusuma minūti ebreju genocīda upuru piemiņai. Premjerministrs Sauļus Skvernelis paziņoja, ka jādara viss iespējamais, lai gūtu mācību no šausmīgās traģēdijas, kas aiznesusi gandrīz visas Lietuvas ebreju kopienas dzīvības.

Attieksme pret Holokaustu Lietuvā

Kara laikā nacistu līdzskrējēji Lietuvā piedalījās ebreju kopienas slepkavībās – nogalināti vairāk nekā 200 tūkstoši cilvēku.

Lietuvu bieži kritizē par nacistu līdzskrējēju slavināšanu un vēstures sagrozīšanu – ne tikai ārvalstīs, bet arī pašā valstī.

Simona Vīzentāla centra Jeruzalemes nodaļas vadītājs Efraims Zurofs paziņoja, ka vietējās varasiestādes nestāsta cilvēkiem patiesību par savas valsts vēsturi, piemēram, Holokausta jautājumā.

Lietuviešu izcelsmes amerikānis, diplomāts Grants Arturs Gočins, kurš iesniedza prasību tiesā pret nacistu līdzskrējēju Jonasu Noreiku, apgalvo, ka laikā starp Pirmo un Otro pasaules karu Lietuvas sabiedrībā auga antisemītisks noskaņojums. Pēc viņa pārliecības, ebreju genocīds valstī sākās jau pirms nacistu ienākšanas.

0
Tagi:
holokausts, Gitans Nausēda, Lietuva
Pēc temata
Vladimirs Putins: Lielās Uzvaras 75. gadadiena: mēs esam atbildīgi par pagātni un nākotni
PSRS latviešu vaina ebreju slepkavībās tika noklusēta: ASV vēsturnieks par Arāja komandu
Latvija par nodokļu maksātāju naudu publicē nacistiskā noziedznieka grāmatu
Latvija ir melnajā sarakstā: ik gadu tiek rosināts ebreju īpašumu restitūcijas jautājums